Laikmeta zīmes

Latvijas kristīgajai sabiedrībai Arturs Danenbaums pazīstams kā Kristīgā radio raidījuma „Tavi brīnumi ir lieli” veidotājs. Taču arī pats Arturs ir piedzīvojis Dieva brīnumu, par kuru viņš pastāstīja žurnāla „Tikšanās”, bet tagad arī „Laikmeta zīmju” lasītājiem.

****

- Artur, kad sākās tavs raidījums „Tavi brīnumi ir lieli”?

- 1994. gada vasarā mazā baptistu draudzē mēs bijām neliela meklējošu jauniešu grupa, kas gribēja piedzīvot vairāk no Tā Kunga. Paralēli šīm aktivitātēm piedzima arī raidījums. Jau no paša sākuma akcentu vēlējāmies likt tieši uz pārdabisko Dieva dimensi­ju - to, ka Dievs dara brīnumus! Bija ļoti daudz liecību par to, ko Dievs mūsdienās dara citos kontinentos - Amerikā, Āfrikā, Dienvidamerikā. Bet reiz es domāju: būtu ļoti interesanti uzzināt, ko Dievs dara pie mums Latvijā. Es aicināju savus radioklausītājus rakstīt vēstules par to, ko Dievs ir darījis viņu dzīvē, un saņēmu ļoti daudz brīnišķīgu liecību. Tās pārsvarā nebija par dziedināšanas brīnumiem, bet daudz personīgāk, intīmāk - kā Dievs strādājis pie dvēseles, stiprinājis un vadījis cauri grūtībām. Turpini lasīt »

Ir aizraujoši dzirdēt liecības par lielām un varenām lietām, ko Dievs dara savu bērnu dzīvē, par Viņa brīnumdarbiem. Taču reizēm Dieva žēlastība atklājas pavisam sīkos ikdienas notikumos. Dieva brīnumi Talsu vasarsvētku draudzes locekles Antras Ozoliņas dzīvē ir ikdiena. Par savu dzīvi ar Dievu viņa pastāstīja Ingai Skujai Latvijas Kristīgā radio raidījumā „Tikšanās ar klausītāju” un tagad arī „Laikmeta zīmju” lasītājiem.

****

Mana diena sākas četros no rīta. Pamostos un nolieku Tā Kunga priekšā visu dienas gājumu. Mans mīļotais vīrs pirms pāris gadiem tika paņemts Mūžībā. Viņš nodarbojās ar akmens apstrādi - izgatavoja kapu pieminekļus, apmales, sētiņas. Kad vīrs nomira, biju spiesta pārņemt šo saimniecību. Es neko nemācēju, jo līdz tam mana joma bija dārzs un mājsaimniecība. Divas dienas uz ceļiem brēcu Dieva priekšā, lai Tas Kungs iemāca man strādāt, jo cilvēki bija samaksājuši naudu par kapakmeņiem, kurus vajadzēja pabeigt. Atdot naudu es nevarēju, jo pēc bērēm man bija palikuši tikai 12 lati. Biju pilnīgā izmisumā. Paņēmu vecu akmens šķēpeli un teicu: „Kungs, iemāci man, kā dabūt virsū burtus uz akmens.” Garā dzirdēju balsi, kas stāstīja, kādu zīmuli, kādu flomāsteru, kādu lineālu lietot. Tā Tas Kungs man iemācīja izveidot burtus. Divās dienās es to apguvu perfekti. Turpini lasīt »

2009. gada nogalē Latvijas kristīgo sabiedrību satrauca vēsts par Ogres apustuliskās draudzes “Vārda spēks” mācītāja Agra Ginko ģimenē tikko piedzimušā dēliņa Roberta smago veselības stāvokli. Daudzi cilvēki gan Latvijā, gan pasaulē tolaik lūdza Dievu par Robertiņa dziedināšanu. Un Dievs pagodinājās. Šī ir puisīša mātes Inetas Ginko liecība par tajās dienās pārdzīvoto, izjusto un saprasto.

****

- Vēlos jums līdzdalīt notikumus sakarā ar mūsu dēliņa Robertiņa ienākšanu pasaulē. Grūtniecība noritēja ļoti labi, izņemot to, ka grūtniecības 36. nedēļā pārslimoju gripu. Esot grūtniecības trešajā mēnesī, redzēju sapni, ka mazulis būs puisītis. No rīta piecēlos un pastāstīju to vīram, nu vajadzēja arī vārdiņu… Pēc kāda laika lasīju žurnālā “Tikšanās” kāda cilvēka dzīvesstāstu un pie viena teikuma apstājos: “Man ir divi dēli - Jānis un Roberts”. Tik tālu šajā lasījumā tiku, jo tālāk lasīt vairs nespēju. Gaidīju vakaru, kad mājās atgriezīsies vīrs, lai varētu pajautāt viņa domas par vārdu Roberts. Kad Agris pārnāca mājās, viņam to pateicu un viņš uzreiz piekrita, ka dēliņa vārds būs Roberts. Turpini lasīt »

„Dievs dara brīnumus! Es savu Dievu varu saukt par Dievu, kurš dara brīnumus. Arī Bībelē ir teikts, ka Dievam nekas nav neiespējams. Kad beidzas cilvēku spējas un robežas, Dievs izstiepj Savu vareno roku,” - tā saka Aizputes vasarsvētku draudzes mācītājs Guntis Eņģelis. Domāju, kad būsiet izlasījuši Ingas un Gunta liecību, arī jūs tam piekritīsiet.

*****

Guntis: - Smagākais pārbaudījums mūsu dzīvē bija laiks, kad gaidījām savu otro bērniņu.

Inga: - Nevarētu teikt, ka ar pirmo bērniņu Elanu Modri viss gāja pilnīgi gludi. Viņš piedzima ar greizām pēdiņām - tas mums bija pārbaudījums. Vajadzēja apmeklēt ārstus, bērniņš bija nemierīgs - kājiņas bija ieliktas ģipšos, kas reizi mēnesī bija jāmaina. Tad pieteicās otrs bērniņš… Trešajā grūtniecības mēnesī bija pirmā ārstu pārbaude. Man bija pat grūti pieļaut domu, ka kaut kas varētu būt slikti, bet, kad ārste sāka neparasti ilgi skatīties un spaidīt pogas, sāku uztraukties. Tad viņa piesauca vēl otru ārsti un es dzirdēju, ka viņa otrai jautā: vai viņai, tas ir man, drīkst to teikt? Mana ārstējošā ārste, pie kuras biju uzskaitē, atbildēja: jā, viņai drīkst to teikt. Turpini lasīt »

Nereti cilvēki Dievu sāk meklēt brīžos, kad viņu dzīvei pāri brāžas vētras, bēdas vai ciešanas. Šis būs stāsts par Grigorjevu ģimeni - Sanitu, Normundu un viņu meitiņām Nikolu Elīnu un Laini Keitu. Šis būs stāsts par notikumu, kas dāvāja Lainei Keitai otru dzīvi, bet viņas vecākiem - garīgu jaunpiedzimšanu.

****

Normunds: - Tas notika 2005. gada maijā manu vecāku mājās Dobeles rajona Bērzupē. Māja atrodas četrus metrus augstas kraujas malā, turpat lejā tek upīte. Pavasaros tā ir visai strauja un dziļa, bet vasarā praktiski izžūst. Pārpratuma dēļ mūsu jaunākā meitiņa Laine Keita, kam tolaik bija tikai pusotrs gadiņš, uz mirkli bija palikusi bez uzraudzības. Pēc brīža attapāmies, ka bērna nav. Ātri apskrēju apkārt mājai un sapratu, ka varētu būt noticis ļaunākais. Sāku skriet gar upes krastu un pēdējā līkumā, kur pāri upītei bija pārkāries koka zars, zem ūdens ieraudzīju manas meitiņas sarkanās biksītes. Turpini lasīt »

Ventspils čigānu diasporas pārstāvja Andra Aleksandra liecība par Dieva vareno žēlastību viņa dzīvē, par Dieva dziedinošo pieskārienu, glābšanu Jēzus asinīs un garīgu atjaunošanu Viņa augšāmcelšanās spēkā.

****

Ir cilvēki, kas pie Dieva atgriežas caur labklājību. Viņi nav piedzīvojuši nekādas grūtības, tomēr pārpilnība, ko viņi bauda pasaulē, nespēj dot gandarījumu. Tad viņi meklē Dievu. Taču mans ceļš pie Viņa veda caur lielām ciešanām un sāpēm. Turpini lasīt »

Cik daudzi no mums nav savu reizi domājuši: ak, kaut Jēzus šodien staigātu pa šo zemi! Kaut mēs šodien redzētu visus tos brīnišķīgos darbus, kādus Viņš darīja! Klibie iet, aklie redz, kurlie dzird un miroņi ceļas augšā! Bībele teic, ka Jēzus Kristus tas pats, vakar, šodien un mūžīgi. Arī šodien notiek miroņu augšāmcelšanās. Protams, tas nav ikdienišķs notikums, taču arī Jēzus laikā tamlīdzīgi notikumi neatgadījās katru dienu. Viens šāds gadījums 2001. gada nogalē notika Nigērijā, Āfrikā. Šis stāsts balstīts uz žurnālistu Roberta Mērfija un Džordža Kentija reportāžām.

 ****

“Vai jums šķiet neticami, ka Dievs uzmodina mirušos?” (Ap. d. 26:8)

Viņpus nāves robežai

2001. gada 30. novembra rītā Onitšas pilsētas evaņģēliskās draudzes mācītājs Daniels Ekečukvu kopā ar draugu Kingsleju Iruku veda savam tēvam Ziemassvētku dāvanu - kazu - uz ciematu, kas atradās netālu no Overi pilsētas. Atpakaļceļā Daniela divdesmitgadīgajam mersedesam salūza bremzes. Braucot pa kalnu ceļu, kas veda lejup, Daniels vairs nespēja novaldīt automašīnu. Tā traucās arvien ātrāk un ātrāk, līdz kādā ceļa līkumā ietriecās klintī. Turpini lasīt »

Šī ir misionāres Diānas Dorlonas liecība par diviem īpašiem Dieva brīnumiem viņas dzīvē, kad Tas Kungs atklāja Savu žēlastības, mīlestības un varenības spēku, dziedinādams viņu no neārstējamām slimībām. Lai šī liecība stiprina un iedrošina katru, kas šodien sauc uz Dievu pēc dziedināšanas brīnuma.

****

Mani sauc Diāna Dorlona. Kopā ar vīru Stīvenu esam pilna laika misionāri un kalpojam Dievam kā Bībeles skolas pasniedzēji dažādās zemēs. No 1995. līdz 1999. gadam strādājām Latvijā - bijām Bībeles koledžas pasniedzēji Ozolniekos. Šajos četros gados iemīlējām Latvijas zemi un ļaudis. Vēlāk darba gaitas mūs aizveda uz citām pasaules zemēm, taču Latvija arvien paliks mūsu sirdīs un lūgšanās. Turpini lasīt »