Laikmeta zīmes

Lana Medvedeva (Mlenga) ir meitene no Penkules. Guvusi dzīves un darba pieredzi ASV un Lielbritānijā, Lana nolēma īstenot savu bērnības sapni - aizbraukt uz Āfriku, lai ar praktisku darbu palīdzētu bāreņiem un citiem dzīves pabērniem. Tur viņa sastapa savu nākamo dzīvesdraugu, tagad ir laimīgi precējusies un kopā ar vīru dzīvo Londonā.

****

Kad man bija 11 gadi, es nolēmu - izaugšu liela un noteikti aizbraukšu uz Āfriku! Skolā ģeogrāfijas stundās mācoties par Āfriku, skatījos skolotājas rādītajās bildēs un pie sevis domāju: kad izaugšu, braukšu uz turieni, lai palīdzētu cilvēkiem. Es vienmēr esmu gribējusi kaut ko tādu darīt. Kopš esmu kristiete, apņemšanās aizbraukt uz Āfriku kļuva vēl ciešāka. Turpini lasīt »

Ik gadu tā ap Ziemassvētkiem miljoniem ļaužu namos iegriežas kāds omulīgs sarkanā puskažociņā tērpies vīrs ar kuplu baltu bārdu. Vieniem viņš ir Ziemassvētku vecītis, citiem Santa Klauss, vēl citiem Salatētis, Sv. Nikolaus, Niklāvs, Papa Noel. Pie mums viņš iekļūst pa skursteni, caur atvērtu vēdlodziņu vai gluži vienkārši pa durvīm.

Esam dzirdējuši, ka šis smaidošais vīrs mīt tālu ziemeļos, bet savos pasaules klejojumos dodas ziemeļbrieža Rūdolfa vilktās kamanās, kas zvaigžņotās naktīs traucas debesu izplatījumā. Tomēr labāk ir vienu reizi redzēt nekā desmit reizes dzirdēt, tādēļ pakojām savas ceļasomas un devāmies uz tālo Lapzemi ciemos pie Ziemassvētku vecīša, viņa čaklajiem palīgiem rūķiem un, protams, pie Rūdolfa. Turpini lasīt »

Manas sievas Solvitas stāsts par vienu no slavenākajām Amerikas draudzēm - Vilovkrīku.

****

Par Vilovkrīkas draudzi biju dzirdējusi jau Latvijā un ļoti vēlējos to kādreiz redzēt pašas acīm. Tā kā Čikāgā ierados neilgi pirms Ziemassvētkiem, tūlīt pat sāku meklēt, uz kādu kristīgu pasākumu šajā svētku laikā doties. Internetā atradu informāciju par lielu pasākumu, uz kuru vajadzēja pierakstīties iepriekš. Tikai tad, kad biju jau pieteikusies, sapratu, ka tā taču ir tā pati draudze, ko tik ļoti vēlos apmeklēt. Sapratu arī, ka tas ir krietni tālu no manas dzīvesvietas un es nekādi tur nevaru nokļūt pati saviem spēkiem. Kā vienmēr situāciju glāba mans draugs Džefs no Mūdija draudzes, kas apsolīja mani aizvest. Uzaicināju vēl dažus latviešus, un devāmies ceļā. Turpini lasīt »

Kristīgam cilvēkam, kas īsāku vai garāku laiku spiests pavadīt svešā zemē, aktuāls kļūst jautājums par draudzi, kas varētu būt viņa garīgās mājas svešumā. Daudziem, ko mācību, darba vai darījumu gaitas aizvedušas uz Čikāgu, par šādu garīga patvēruma vietu kalpo Mūdija draudze. Evaņģēlista Dvaita Mūdija vārds Latvijā ir pazīstams, taču par viņa vārdā nosaukto draudzi zināms mazāk. Par saviem iespaidiem un vērojumiem šajā draudzē stāsta mana dzīvesbiedre Solvita.

****

Katru reizi, kad man vairāk nekā nedēļu nākas būt prom no savas valsts, cenšos sameklēt kādu vietējo draudzi, kas vislabāk spētu piepildīt manas garīgās vajadzības svešumā. Braucot uz Čikāgu, es jau zināju, ka man tur būs jāpavada vismaz pusgads, tāpēc uzreiz sāku meklēt sev piemērotu draudzi. Atvēru telefongrāmatu un atradu milzīgu sarakstu desmitiem lappušu garumā ar visdažādāko denomināciju un novirzienu draudzēm. Manu skatienu piesaistīja teksts, kas bija izcelts ar lielu melnu kvadrātu. Tā bija informācija par Mūdija draudzi. Mūdija vārds man bija pazīstams, tāpēc nolēmu aiziet uz šīs draudzes dievkalpojumu. Tā bija mana pirmā reize Mūdija draudzē. Turpini lasīt »

Holande - viena no manām visiemīļotākajām Eiropas zemēm. Šis it trešais un noslēdzošais stāsts no rakstu sērijas par šo brīnišķīgo zemi. Tajā par tradicionālo - vējdzirnavām, sieru, koka tupelītēm un daudz ko citu.

****

Tradicionālā Holandes ainava ar zaļojošiem laukiem, kanālu un kanāliņu sistēmu, lielākām vai mazākām vējdzirnavām. Līdztekus tradicionālā pilsētvide ar vēsturiskiem namiem, romantiskiem stūrīšiem un tūristu pārpildītām amatnieku bodītēm. Siers un koka tupelītes. Tas viss šajā zemē sastopams arī šodien. Turpini lasīt »

Šis ir otrais stāsts no rakstu sērijas par Nīderlandes karalisti - vienu no manām visiemīļotākajām Eiropas zemēm. Šoreiz par abām šīs brīnišķīgās valsts galvaspilsētām - Hāgu un Amsterdamu.

**** 

Vai zinājāt, ka Nīderlandes karalistei ir divas galvaspilsētas? Oficiālās un kultūras metropoles gods pieder Amsterdamai, savukārt politiskās dzīves centrs ir Hāga. Vēlaties iepazīties tuvāk? Tad, aidā - mūsu ceļojums turpinās!

Turpini lasīt »

Holande - viena no manām visiemīļotākajām Eiropas zemēm. Šis ir pirmais stāsts no rakstu sērijas par šo brīnišķīgo zemi un stāstīs par holandiešu lepnumu - puķu audzēšanu.

****

Nīderlandes karaliste. Pirmās asociācijas - vējdzirnavas, siers un koka tupelītes. Vēsturnieki droši vien minētu koloniālā “zelta laikmeta” spozmi, kolekcionāri - Delftas porcelānu, sporta draugi - futbolu, bet mākslas cienītājiem tie, protams, būtu dižie flāmu otas meistari Rembrants un van Gogs. Tomēr vispazīstamākais Nīderlandes simbols ir tulpe, tāpēc mūsu ceļojuma pirmo daļu veltīsim tieši šai puķei. Turpini lasīt »

Šis ir stāsts par manas dzīvesbiedres Solvitas ceļojumu uz Amerikas kalniem.

****

Katrā no savām ciemu reizēm ASV esmu centusies apmeklēt kādu no šīs zemes ievērojamākajām vietām, iepazīt tās daudzveidību un krāšņumu gan Dieva radītajā dabā, gan cilvēka roku veidotajos kultūras, arhitektūras un mākslas pieminekļos. Nereti mani amerikāņu draugi bijuši pārsteigti par savas aizokeāna viešņas uzņēmību, jo dažs, kas dzimis, audzis un visu mūžu nodzīvojis Amerikā, nav redzējis ne pusi no tā, ko es paspēju dažos mēnešos. Bet tā jau laikam ir izslavētā latviešu neatlaidība, zinātkāre un ceļotprieks.

Šoreiz mans ceļamērķis - Amerikas Mežonīgo Rietumu kalni. Sākotnējā iecere gan bija stipri vienkāršāka - pavasarī vēl paspēt izbaudīt pēdējos ziemas priekus. Jāteic, ka vēlme paslēpot Amerikas lielajos kalnos man bijusi vienmēr, jo tieši Amerikā es savulaik sāku nodarboties ar kalnu slēpošanu. Par ceļabiedru izvēlos vēl vienu pasaules apceļotāju no Latvijas, kam pieder liels un ērts automobilis - tieši kā radīts ceļošanai. Mūsu galamērķis ir Vaijomingas pavalsts, kur slejas varenie Klinšu kalni - pazīstami katram, kas bērnībā lasījis romānus par indiāņiem un Mežonīgo Rietumu dzīvi. Un tā, kādu dienu mēs atstājam savu mājvietu “vēju pilsētā” Čikāgā, lai dotos ceļā. Priekšā 30 stundu ilgs pārbrauciens, kura laikā jāšķērso Ilinoisas, Aijovas un Nebraskas pavalstis. Turpini lasīt »