Kurp mēs ejam?

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 01-05-2017

Kādu dienu, kārtojot savus papīrus, nejauši uzgāju sen aizmirstu apsveikumu no pērnajiem Ziemassvētkiem. Tas bija no Latvijas Kristīgā radio, kur savulaik strādāju. Kopā ar apsveikumu aploksnē atradās radio prezidenta Tālivalža Tālberga vēstule ar pārdomām par mūsdienu kristietībai aktuālo. Šo vēstuli atcerējos, kad Lieldienās saņēmu līdzīgu apsveikumu un vēstuli. Temats gan šoreiz bija nedaudz cits, taču labi sasaucās ar Ziemassvētku vēstulē rakstīto. Rūpīgi pārlasīju abus vēstījumus vēlreiz un sapratu, ka tajos uzdotie jautājumi un paustās atziņas šodien ir ļoti aktuālas gan katram Dieva bērnam individuāli, gan Kristus Miesai kopumā.

Kāpēc šodien ir tik daudz garīgi pievilto? Kāpēc kristieši vairs nepazīst sava Gana balsi? Kāpēc lokāmies līdzi katram mācības vējam un sekojam viltus sludinātājiem? Kāpēc Dieva Vārds vairs nav kristiešu vienīgā autoritāte? Kāpēc mācītāji, priesteri un bīskapi, kuru pienākums ir sargāt Kristus Draudzi no viltus mācībām, ne vien pieļauj to izplatīšanos, bet bieži vien paši tiek pievilti? Turpini lasīt »



Mirt par patiesību. Jans Huss - lielais čehu reformators

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 06-03-2017

Šogad kristīgā pasaule atzīmē Reformācijas 500 gadadienu. Par Reformācijas sākumu pieņemts uzskatīt 1517.gada 31.oktobri, kad augustīniešu mūks un teologs Mārtiņš Luters pienagloja savas 95 tēzes pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm. Tomēr vairāk nekā 100 gadus pirms Lutera, Kalvina un Cvingla līdzīgas reformas Baznīcā mēģināja īstenot čehu teologs un filozofs, Prāgas Kārļa universitātes profesors Jans Huss. Huss tiek uzskatīts par pirmo Baznīcas reformatoru, kura mācība lielā mērā kļuva par pamatu vēlākajai Reformācijas kustībai un protestantisma tradīcijām, kā arī visas Rietumu civilizācijas kultūrvēsturiskajai kopībai. Turpini lasīt »

Ciemos pie Mūdija

Ievietoja | Sadaļa Kristietis pasaulē | Publicēts 05-12-2016

Kristīgam cilvēkam, kas īsāku vai garāku laiku spiests pavadīt svešā zemē, aktuāls kļūst jautājums par draudzi, kas varētu būt viņa garīgās mājas svešumā. Daudziem, ko mācību, darba vai darījumu gaitas aizvedušas uz Čikāgu, par šādu garīga patvēruma vietu kalpo Mūdija draudze. Evaņģēlista Dvaita Mūdija vārds Latvijā ir pazīstams, taču par viņa vārdā nosaukto draudzi zināms mazāk. Par saviem iespaidiem un vērojumiem šajā draudzē stāsta Latvijas Bībeles Centra (LBC) administratore Solvita Jākobsone.

****

- Katru reizi, kad man vairāk nekā nedēļu nākas būt prom no savas valsts, cenšos sameklēt kādu vietējo draudzi, kas vislabāk spētu piepildīt manas garīgās vajadzības svešumā. Braucot pirmo reizi uz Čikāgu, es jau zināju, ka man tur būs jāpavada vismaz pusgads, tāpēc uzreiz sāku meklēt sev piemērotu draudzi. Atvēru telefongrāmatu un atradu milzīgu sarakstu desmitiem lappušu garumā ar visdažādāko denomināciju un novirzienu draudzēm. Manu skatienu piesaistīja teksts, kas bija izcelts ar lielu melnu kvadrātu. Tā bija informācija par Mūdija draudzi. Mūdija vārds man bija pazīstams, tāpēc nolēmu aiziet uz kādu no šīs draudzes dievkalpojumiem. Šī bija mana pirmā reize Mūdija draudzē. Turpini lasīt »

Par “pareizo” un “nepareizo” Baznīcu

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 03-10-2016

Aizejot no šīs zemes pie Tēva, Jēzus saviem mācekļiem novēlēja: “Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis” (Jāņa ev. 17:21). Vai tā sakot Kristum palika apslēpts, ka Viņa Draudze, Viņa dievišķās Miesas atspulgs uz šīs zemes reiz sašķelsies? Jau no pašiem kristīgās Baznīcas sākumiem tās atziņā un kalpošanā bija novērojami dažādi virzieni un atšķirīga kristīgās vēsts interpretācija, kā to mums vēsta Jaunās Derības Apustuļu darbu grāmata un apustuļu vēstules. Tomēr, neskatoties uz dažādiem novirzieniem, kristīgā Baznīca tolaik vēl spēja saglabāt apustulisku vienotību.

Imperators Konstantīns Lielais 313.gadā pasludināja kristietību par oficiālu reliģiju Romas impērijā, bet 380.gadā tā kļuva par valsts reliģiju. Turpini lasīt »

Bīskaps Modris Ozolinkevičs: “No mīnusa uz plusu 2016”. Post scriptum

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 20-06-2016

“Pieaicinājis divus no saviem mācekļiem, Jānis sūtīja pie Kunga, likdams jautāt: “Vai Tu esi Tas, kam jānāk, vai lai citu gaidām?” [..] Tobrīd Jēzus daudzus dziedināja no slimībām, kaitēm un ļauniem gariem un daudziem akliem dāvāja redzi. Un Viņš tiem atbildēja: “Ejiet un sakiet Jānim, ko skatījāt un dzirdējāt: akli redz, kropli staigā, spitālīgi top šķīstīti un kurli dzird, mirušie augšāmceļas un nabagiem tiek sludināta prieka vēsts. Un laimīgs ikviens, kas Manis dēļ neapgrēcinās.” (Lūkas ev. 7:18-19; 21-23; jaunais tulkojums)

Pasaulē ir iekārtots tā - cik cilvēku, tik viedokļu. Tāpat ir arī ar evaņģelizācijas dievkalpojumiem “No mīnusa uz plusu” un evaņģēlistu Nātanu Morisu. Ir cilvēki, kas saka: “Mēs šajos dievkalpojumos piedzīvojām lielu Dieva tuvumu, Dieva godību!” Un ir tādi, kas saka: “Es neko īpašu nepiedzīvoju. Biju gaidījis vairāk.” Kā zināt, kad Dievs darbojas? Jēzus teica: “Skatieties un dzirdiet!” Jā, bet Bībele saka, ka “celsies viltus kristi un viltus pravieši un rādīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos” (Mateja ev. 24:24). Taču tā pati Bībele arī saka: “Jūs viņus pazīsiet pēc augļiem” (Mateja ev. 7:16). Tāpēc parunāsim par augļiem. Turpini lasīt »

Dievs cilvēciskos mīnusus pārvērš plusos

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 30-05-2016

Jau ceturto gadu Rīgā norisināsies evaņģelizācijas dievkalpojumu sērija “No mīnusa uz plusu” ar britu/amerikāņu evaņģēlista Nātana Morisa (Nathan Morris) piedalīšanos. Arī šogad, tāpat kā pēdējos divus gadus, dievkalpojumi notiks Ķīpsalas Starptautiskajā izstāžu centrā un uz tiem solījuši ierasties viesi no vairākām Eiropas zemēm - Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Ukrainas, Vācijas, Norvēģijas, Spānijas. Taču lielākā apmeklētāju daļa, protams, būs no Latvijas - visiem mūsu brīnišķīgās zemes novadiem un pilsētām un ciemiem.

Nātans Moriss piedzima mācītāja ģimenē, kurš pagrieza Dievam muguru, līdz Dieva Gars viņu aizskāra un pārmainīja uz visiem laikiem. Turpini lasīt »

Dieva armija un tās ģenerāļi. Viljams un Ketrīna Būti

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 09-05-2016

Lai kurā pasaules malā jūs nokļūtu, visur lielās un mazās pilsētās atradīsiet namus, pie kurām plīvo zilisarkans karogs ar dzeltenu zvaigzni vidū vai arī redzams sarkans vairodziņš ar uzrakstu “Salvation Army”. Tas ir kāds no “Pestīšanas Armijas” centriem. Cilvēkiem, kas nav saistīti ar kristietību, reizēm šķiet nesaprotami, kādēļ gan kristīga organizācija izmanto militāru atribūtiku un hierarhiju. Citiem dīvaina šķiet devīze, kas izlasāma “Pestīšanas armijas” emblēmā - “Asinis un Uguns”. Tas var izraisīt pārpratumus, jo šiem vārdiem ir dziļi garīga nozīme - tie simbolizē Kristus asinis un Svētā Gara uguni. “Pestīšanas Armijas” darbs nesaraujami saistīts ar tās dibinātāja Viljama Būta un viņa sievas Ketrīnas vārdu. Par viņiem mūsu stāsts. Turpini lasīt »

Dženita Katiša: Ja Dievs ir ar mani, kas būs pret?

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 21-09-2015

Dženita Katiša - kristiete un uzņēmēja, mārketinga komunikācijas firmas “Eko Media” valdes locekle. Pēdējos gadus Dženita darbojusies arī evaņģelizācijas dievkalpojumu “No mīnusa uz plusu” organizācijas komitejā, kur atbild par reklāmas un komunikācijas jautājumiem. Viņa izaudzinājusi divus brašus dēlus un tikai pirms pāris gadiem visi trīs piedzīvoja neizmērojamo Dieva žēlastību, kas pārmainīja viņu dzīvi pašos pamatos. Piedāvājam jūsu uzmanībai Dženitas stāstu, kuru viņa atklāja Kristīgā radio programmas direktorei Mairai Ošeniecei raidījumā “Tikšanās ar klausītāju”.

****

Dženita Katiša: - Kristiete esmu kopš 2013.gada septembra. Pirms tam par Dievu nezināju neko. Protams, kā izglītots cilvēks, zināju, ka ir tāda kristietība un Latvijā tā pastāv jau ilgi, taču nenojautu, ka paralēli tai dzīvei, kādu dzīvoju es, norit vēl cita, pilnīgi citādāka dzīve. Turpini lasīt »

Dieva rota pelnu vietā

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 24-08-2015

Jaņina Stoniene ir ordinēta Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) evaņģēliste. Viņas kalpošanas lauks bijis un ir Saldus novads - Kursīši, Ruba, Pampāļi, Līkupēni, Garozas un citas vietas, kur Jaņina pasludina Evaņģēlija vēsti, vada lūgšanu un Bībeles studiju grupas, veidojot un sagatavojot jaunus Kristus mācekļus. Visa Jaņinas dzīve ir Dieva brīnums - no pilnīga posta, slimībām un bezcerības, līdz Kristus lieciniecei un Evaņģēlija vēsts sludinātājai. Par savu dzīvi un kalpošanu Jaņina, pateicoties un dodot godu Trīsvienīgajam Dievam, vēlas liecināt arī tev, “Laikmeta zīmju” lasītāj.

****

2001.gada 15.augusts ir tā brīnišķīgā diena, kad es, mans vīrs Romualds, bērni Arturs, Vita un mazmeita Madara uzņēmām savās sirdīs Kristu. Man šis solis nāca dabiski - sirdī bija vēlēšanās atdot savu dzīvi Dieva Dēlam, kas par maniem grēkiem upurēja Sevi pie krusta, izliedams Savas nevainīgās asinis. Tolaik gan no tā sapratu ļoti maz. Vairāk biju dzirdējusi par Dievu kā Radītāju, un jau ilgi pirms tam, kad aicināju Jēzu kļūt par manas dzīves Kungu, es šad un tad lūdzu Dievu, kaut Viņu vēl nepazinu. Turpini lasīt »

Svētais no Asīzes. 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 20-07-2015

“Mazāko brāļu” (minorītu) skaitam pieaugot, Francisks sāka izsūtīt tos misijas darbā, lai piepildītu redzējumu pasludināt Evaņģēliju visām tautām. Vispirms brāļi no Umbrijas devās uz citiem Itālijas reģioniem. Kā pirmais 1211.gadā sākās misijas darbs Ankonas pilsētā, Markes reģionā. 1214.gadā sekoja misija ārvalstīs - Spānijā un Marokā. Tādās zemēs kā Francija un Spānija franciskāņu misionāri nesastapa lielus šķēršļus, taču, piemēram, Ungārijas stepēs vietējie gani rīdīja brāļus ar suņiem un dūra ar uzasinātām ganu nūjām. Arī Vācijas dienvidos pirmie franciskāņu misionāri neguva cerētos panākumus. Tomēr bezbailīgie un nenogurdināmie brāļi neapstājās grūtību priekšā un devās uz arvien jaunām zemēm. 1220.gadā pieci ordeņbrāļi Marokā tika nogalināti Kristus liecības dēļ, tā kļūdami par pirmajiem franciskāņu mocekļiem.

Lai cik tālu misijas gaitās neaizgāja brāļi, ik gadu viņi atgriezās Porciunkulā uz ģenerālo Kapitulu - visu kopienas locekļu kopsapulci. Turpini lasīt »