Lielā atmoda Vidzemē - 2. daļa

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 26-09-2011

Aizlieguma gadi

Atmodai netrūka arī pretinieku. Daudziem vācu muižniekiem nebija pa prātam, ka zemnieki pulcējas kopā, tiem rodas savi vadoņi, ka sadarbojas dažādu novadu ļaudis. Brāļu draudzes darbību centās kavēt arī Vidzemes vācu evaņģēliski luteriskā baznīca. 1743. gada vasarā Vidzemes landtāga ierosināta luteriskās baznīcas konsistorija izveidoja izmeklēšanas komisiju Brāļu draudžu lietā. Muižnieku un mācītāju sūdzību dēļ 1743. gada 16. aprīlī Krievijas ķeizariene Elizabete Romanova pavēlēja slēgt lūgšanu namus un aizliedza sapulces. Laikmets no 1744. līdz 1770. gadam pazīstams kā brāļu draudžu „klusais gājiens”. Turpini lasīt »



Lielā atmoda Vidzemē - 1. daļa

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 19-09-2011

18. gadsimta sākumā Vidzemē sākās atmodas kustība, kas deva spēcīgu impulsu latviešu un igauņu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai. Šī dažu vēsturnieku apcerējumos dažkārt par necilu uzskatītā kustība tomēr atstājusi dziļas un paliekošas pēdas Latvijas vēsturē. Brāļu draudžu atmoda ievadīja būtisku pagriezienu un jauna laikmeta sākumu latviešu tautas garīgajā un nacionālajā dzīvē. Tas bija pārsteidzošs, liktenīgs notikums, kas galu galā noveda pie brīvas Latvijas valsts izveidošanas.

****

Hernhūtes brāļi

Brāļu draudzes jeb hernhūtieši (latīņu: Unitas Fratrum, vācu: Herrnhuter Brüdergemeine, angļu: Moravian Church) ir piētismā balstīts kristietības novirziens. Brāļu draudžu priekšgājēji bija husītu kustība Čehijā. Pēc Jana Husa sadedzināšanas uz sārta viņa sekotāji 1457. gadā Kunvaldē nodibināja neatkarīgu draudzi, ko nosauca par Bohēmijas brāļiem (čehu val. - Čeští bratři). Trīsdesmitgadu kara un kontrreformācijas dēļ pēc 1620. gada vairākums brāļu bīskapa Jana Amosa Komenska vadībā bija spiesti emigrēt uz citām Eiropas zemēm.

Brāļu draudžu atdzimšana sākās pēc Lielā Ziemeļu kara 1722. gadā, kad bēgļi no Morāvijas namdara Kristiāna Dāvida vadībā atrada patvērumu Saksijas austrumu daļā grāfa Nikolaja Ludviga fon Cincendorfa īpašumos. Tika nodibināta Hernhūtes kolonija. Nosaukums Herrnhut cēlies no vārdu savienojuma Herrn Hut, kas nozīmē „Tā Kunga aizsardzība”. Pats grāfs ar ģimeni dzīvoja netālajā Bertelsdorfas pilī un aktīvi iesaistījās kopienas dzīvē. Pārvarot uzskatu pretišķības, Cincendorfam izdevās saliedēt bēgļus vienotā kopienā, kas balstījās idejā par draudzi kā vienotu ģimeni. Pēc diviem gadiem Hernhūtē jau dzīvoja ap 300 dažādu konfesiju cilvēki.

No Hernhūtes Brāļu draudzes locekļi devās misijas ceļojumos. Pirmais misijas ceļojums 1729. gadā bija uz Vidzemi. Turpini lasīt »

“Tallinas vējš” Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 28-09-2009

70. gadu nogalē sākusies garīgā atmoda Olevistes baznīcā Tallinā ieguva neoficiālu nosaukumu „Tallinas vējš”. Šis „vējš” brāzās arī pār citām PSRS republikām, tostarp pār Latviju, kas tajos gados kļuva par otru svarīgāko atmodas centru Padomju Savienībā. Par Tallinas atmodas atskaņām mūsu zemē stāsta Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Jānis Ozolinkevičs.

****

- Par Tallinas atmodu mēs Latvijā uzzinājām no manas sievas draudzenes Birutas, kuras vīrs Enno Tūliks bija viens no atmodas darbiniekiem. Biruta bija atbraukusi uz Latviju ciemos pie mātes un stāstīja mums par notikumiem Olevistes baznīcā. Dzirdēdami par Dieva varenajiem darbiem, arī mēs sēdāmies autobusā un devāmies uz Tallinu. Tas bija 1978. gada pavasaris. Turpini lasīt »

Tallinas vējš

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 14-09-2009

Pirms vairāk nekā 30 gadiem Tallinā sākās notikumi, kas būtiski ietekmēja daudzas draudzes un cilvēkus visā bijušajā Padomju Savienībā, tostarp arī Latvijā. Par Tallinas atmodas sākumu, tās attīstību un cēloņiem, kādēļ šī spēcīgā Svētā Gara kustība izbeidzās, stāsta šās atmodas aculiecinieks, viens no Olevistes draudzes mācītājiem Ilo Ninemegi.

****

- Pirmie atmodas iedīgļi parādījās jau 1968. gadā, kad daudzu ticīgo sirdīs Dievs ielika slāpes sanākt kopā un meklēt Viņa vaigu. Mācītājs Reins Ūemoiss, ko visi tolaik sauca vienkārši par brāli Reinu, sāka savās mājās rīkot lūgšanu sapulces. Bieži ļaudis lūgšanās pavadīja visu nakti, bet no rīta izdzēra tasi tējas un devās uz darbu. Turpini lasīt »

Leiklendas atmoda

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 07-06-2009

2008. gada pavasarī pasaules kristīgo sabiedrību sasniedza vēsts par jaunu garīgo atmodu Floridas pilsētā Leiklendā ASV. Atmodas notikumi sākās 2008. gada 2. aprīlī, kad kanādiešu evaņģēlists Tods Bentlijs viesojās Leiklendas Ignated Church draudzē. Bentlijs bija domājis te palikt ne ilgāk kā piecas dienas, taču vienkāršie evaņģelizācijas dievkalpojumi pārvērtās sešu mēnešu garā atmodā. Kā liecina viens no Bentlija palīgiem: „Jau otrajā dienā sāka notikt kaut kas neparasts. Klātesošās Dieva godības dēļ Tods pat nebija spējīgs nostāvēt aiz katedras un normāli sludināt. Visi sanākušie sajuta uguns dvesmu un dūmu smaržu, kaut arī nekas tuvumā nedega. Drīz vien sākās neaptverami brīnumi - paralizētie cēlās no saviem ratiņiem, neredzīgie sāka redzēt un kurlie dzirdēt, vēža slimnieki tika dziedināti.”

Pateicoties kristīgā kanāla God TV pārraidēm, par atmodas dievkalpojumiem uzzināja cilvēki visā pasaulē. Sešu mēnešu laikā Leiklendu apmeklēja daudzi simti tūkstoši cilvēku no vairāk nekā 100 valstīm, internetā dievkalpojumus noskatījās vairāki miljoni. Turpini lasīt »

Pensakolas atmoda

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 23-02-2008

Kaut arī Pensakola Floridā nekad nav bijusi vieta, kur varētu gaidīt kādus īpašus notikumus, tomēr 20. gadsimta 90. gadu otrajā pusē tā kļuva par aizokeāna presē visvairāk pieminēto pilsētu un spēcīgāko Dieva Gara izliešanās centru ASV. Ik dienas tūkstošiem cilvēku te piedzīvoja īpašu Dieva klātnību, radikālu savas dzīves pārmaiņu, atbrīvošanu no grēka un dažādu atkarību verdzības, gara, dvēseles un miesas dziedināšanu.

Šīs atmodas centrs bija Braunsvilas vasarsvētku Dieva Asamblejas draudze. Tā dibināta 1939. gadā un 40. - 50. gados kļuva plaši pazīstama ar savām aktivitātēm - draudze būvēja jaunus dievnamus, attīstīja ārzemju misijas programmu, vīriešu, sieviešu un jauniešu kalpošanas, garīgās izglītības darbu. Taču ar laiku dedzība noplaka, tās vietā nāca pašapmierinātība un garīga remdenība.

Tomēr Dievs Pensakolai bija sagatavojis ko labāku. Turpini lasīt »

Eiropas vasarsvētku kustībai - 100

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 07-01-2008

Par modernās vasarsvētku kustības sākumu uzskata garīgo atmodu, kas 1906.gadā iesākās vecā metodistu baznīciņā Azusa ielā Losandželosā, ASV, kur dažādu konfesiju kristieši pavadīja laiku kopīgās lūgšanās, lai saņemtu personīgu Svētā Gara piedzīvojumu tādā veidā, kā tas aprakstīts Apustuļu darbu grāmatā Bībelē. Drīz vien viņi sāka piedzīvot garīgas izpausmes, kādas līdz tam nebija pieredzējuši - cilvēki tika piepildīti ar pārdabisku prieku un spēku, sāka runāt nepazīstamās valodās, tika dziedināti no dažādām slimībām. Uz Azusa ielas dievkalpojumiem ļaudis brauca no visas Amerikas un vēlāk arī no visas pasaules.

Viens no tiem, kas izrādīja nopietnu interesi par atmodu Azusa ielā, bija norvēģu metodistu mācītājs Tomass Bols Barats (1862 - 1940) no Kristiānijas, tagadējās Oslo. Turpini lasīt »

Azusa ielas atmoda

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 07-01-2008

2006.gadā pasaules vasarsvētku un harizmātiskā kustība atzīmēja 100 gadus kopš leģendārās Azusa ielas atmodas, ko daudzi uzskata par šīs kustības patieso sākumu. Lielajai jubilejai bija veltīta konference, kas notika “eņģeļu pilsētā” Losandželosā, kur savulaik risinājušies vēsturiskās atmodas galvenie notikumi. Svinībās piedalījās 45 000 viesu no vairāk nekā 100 pasaules valstīm, tostarp daudzi pasaulē pazīstami evaņģēlisti, sludinātāji un mācītāji, slavēšanas un pielūgsmes vadītāji, citi kristīgie kalpotāji.

Azusa ielas atmodas saknes meklējamas 19.gadsimta nogalē tā sauktajā svētuma kustībā. Turpini lasīt »

Korejas atmoda

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 05-01-2008

Viens no spilgtākajiem piemēriem kristīgās draudzes straujai izaugsmei ir Koreja ar tās unikālo devumu Dieva Valstības darbā. Sākot no pirmajiem Kristus sekotājiem pirms vairāk nekā 200 gadiem, Korejas draudze izaugusi līdz daudzu miljonu lielai Dieva armijai. Gandrīz 30% valsts iedzīvotāju ir kristieši - pārsteidzošs skaitlis Āzijas zemei! 35% Korejas kristiešu pieder vasarsvētku vai harizmātiskajām draudzēm un vasarsvētku draudžu teoloģiju un pielūgsmes veidu pārņēmušas arī citas konfesijas. Prezbiterāņi, metodisti, baptisti, anglikāņi, katoļi lūdz par slimajiem, praktizē runāšanu mēlēs, slavē To Kungu paceltām rokām un piedzīvo Dieva Vārdam līdzejošas zīmes un brīnumus. Korejas draudze ir Svētā Gara dzīvības piepildīta. Turpini lasīt »