Kurš melo par Atmodas laiku Baltijā?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 23-01-2017

Savulaik “Laikmeta zīmes” jau rakstīja par interneta vietnes “Informācijas aģentūra” un tās veidotāja Ivara Prūša ideoloģiskajām nostādnēm un visai dīvaino vēstures interpretāciju (lasiet ŠEIT). Meklējot materiālus publikācijām par 1991.gada barikāžu laiku, nejauši uzgājām vēl kādu “Informācijas aģentūras” rakstu ar intriģējošu nosaukumu “Valdošās kliķes vēsturiskie meli (Lietuvas un Latvijas gadījums)”. Par ko ir šis raksts? Izrādījās, ka tieši par mūs interesējošo tēmu - Atmodas un barikāžu laiku Latvijā un Lietuvā. Turpini lasīt »



1991.gada 20.janvāri atceroties

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 16-01-2017

Ik gadu 20.janvārī Latvija piemin 1991.gada barikāžu upurus. Viens no dramatiskākajiem brīžiem barikāžu vēsturē bija OMON specvienības uzbrukums LR Iekšlietu ministrijai 1991.gada 20.janvārī. Daudz šā notikuma sakarā vēl neatklāta, daudz nepateikta un noklusēta. Piedāvājam ieskatu 20.janvāra notikumu hronoloģijā un faktu analīzē, kuru veikuši žurnālisti, balstoties uz LR Prokuratūras izmeklēšanā savāktajiem materiāliem. Šī raksta pamatā ir materiāls no valsts aģentūras “Tēvijas sargs” pēc Latviešu strēlnieku apvienības iniciatīvas 2007.gadā izdotās grāmatas “Latvija, kur tavi dēli”.

****

PSRS specvienību uzbrukums Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijai 1991.gada 20.janvārī bija padomju varas atjaunošanas mēģinājums Latvijā. Pamatojoties uz informācijas analīzi, kas iegūta no Ģenerālprokuratūras izmeklēšanas materiāliem, daudzu aculiecinieku un padomju armijas virsnieku liecībām, plašsaziņas līdzekļiem un citiem avotiem, var secināt, ka šis uzbrukums bija ar tālejošiem mērķiem inspirētas liela mēroga asiņainas provokācijas posms, kas tika gatavots rūpīgi un lielā slepenībā. Turpini lasīt »

Barikādes. Kā bija patiesībā

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 09-01-2017

“Jūs, latvieši, paveicāt to, kas tika uzskatīts par neiespējamu.” (Džīns Šārps, nevardarbīgās pretošanās eksperts)

Ir izdots neskaitāms daudzums gan patiesu, gan ne tik patiesu atmiņu un varoņstāstu par barikāžu laika notikumiem. Savādi, bet lasot šīs poligrāfiski nevainojami noformētās, ar valsts finansējumu izdotās grāmatas un citas oficiālās publikācijas, brīžiem rodas iespaids, it kā tādas Tautas frontes vispār nebūtu bijis. Savukārt iepazīstoties ar tā laika LTF valdes - īsteno tā laika notikumu veidotāju atmiņām un oficiāliem dokumentiem, top skaidrs, ka kādam (kādiem) ir izdevīgi patiesos tautas kustības virzītājus nelaist pie vārda… Bet kam un kāpēc?

Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, atklājas arvien jauni politiski un cilvēciski aspekti. Ir savākts pietiekami daudz faktu un dokumentu, lai varētu laist klajā grāmatu ar patiesu tā laika atainojumu. Pretēji dažu viedoklim, šo rindiņu autore uzskata, ka patiesība jāatklāj, kamēr attiecīgā laikmeta vēstures veidotāji vēl ir dzīvo vidū. Piedāvātais materiāls ir tikai ieskice šajos notikumos.

Iveta Kaķīte, žurnāliste

****

Māras zeme Dzintarjūras krastā ir svešzemnieku mūžseni iekārots kumoss. Arī jaunajā gadu tūkstotī šie tīkojumi nav beigušies. Jau otro gadu tūkstoti metodes ir tās pašas, tikai rupjas asinsizliešanas vietā nākusi cīņa par latviešu tautas prātiem. Turpini lasīt »

Nātans Moriss: Latvija būs glābta!

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 30-06-2014

Nātans Moriss (Nathan Morris) ir pretrunīgi vērtēts evaņģēlists, kas nevienu neatstāj vienaldzīgu. Kādi ir sajūsmināti par viņa kalpošanu, citi to bargi kritizē un nosoda, vēl kādi nesaprot, ko īsti domāt par šo sludinātāju. Viņa dievkalpojumi ir emocionāli un skaļi. Reizēm cilvēki, kas nekad nav bijuši tamlīdzīgos dievkalpojumos, ir šokēti par tur redzēto. Tomēr par kādu cilvēku grūti spriest tikai no tā, ko redzam šādos emocionāli piesātinātos pasākumos. Daudz labāk to varam izdarīt mierīgā gaisotnē aci pret aci pie kafijas tases. Šādā sarunā vislabāk atklājas, kas patiesībā ir cilvēka sirdī - viņa domas, sajūtas, motīvi. Pērn publicējām interviju ar Nātanu Morisu (lasiet ŠEIT), kuru viņš sniedza Kristīgajam radio. Arī šogad evaņģēlists tikās ar LKR programmas direktori Mairu Ošenieci un pastāstīja par savu kalpošanu Latvijā un pasaulē.

****

- Kādēļ jūs piekritāt ierasties Latvijā atkal? Jums taču tā noteikti ir liela slodze - piedalīties tik daudzos dievkalpojumos un uzrunāt tik lielu auditoriju?

- Pērn, kad atbraucu uz šejieni, mana sirds burtiski dega sludināt Evaņģēliju Eiropai. Braucot uz Latviju, es nezināju, ko sagaidīt - vai cilvēki te būs atvērti dzirdēt Evaņģēliju. Kad redzēju, ka cilvēki ir garīgi izsalkuši un atsaucas Evaņģēlijam, mana sirds tika aizskarta. Katru vakaru cilvēki nāca pie altāra, atvēra sirdi un atdeva savu dzīvi Jēzum Kristum. Es redzēju kā Dieva klātbūtne pieskaras jauniešiem, redzēju, kā pieskaras veciem cilvēkiem. Svētajam Garam nav vecuma ierobežojumu. Kad esam garīgi izsalkuši un atveram sirdi, Evaņģēlija spēks atnes dzīvību ikvienam.

Latvijā atgriezos tāpēc, ka ticu - Dievs grib pamodināt latviešu sirdis! Turpini lasīt »

Viljams Fetlers: Atmodas priekšnoteikumi - 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 30-09-2013

Turpinām publicēt pazīstamā 20. gadsimta latviešu Atmodas mācītāja un evaņģēlista Viljama Fetlera brošūru „The Fundamentals of Revival” („Atmodas priekšnoteikumi”), kas latviski tulkota pirmoreiz. Kaut arī darbs sarakstīts un publicēts tālajā 1930. gadā, tajā skartie jautājumi ir aktuāli arī šodien. Kas ir garīgā atmoda, kad un kāpēc tā nāk vai nenāk? Kas ir tās atnākšanas priekšnoteikumi un kas šķēršļi? Kas nepieciešams, lai tā atnāktu mūsu draudzēs un mūsu zemē? Par to visu lasāms šajā grāmatā, ko publicējam saīsinātu.

****

Debesīs dzimušas Atmodas rezultāti

Patiesas, Debesīs dzimušas Atmodas rezultāts ir vispārējs svētuma un taisnības pieaugums to cilvēku dzīvē, kurus tā ietekmējusi. Tas, kāpēc šodien Lielbritānijā ir drošāka dzīvošana nekā pirms 200 gadiem, nav tik daudz izglītības un zinātnes dēļ, bet drīzāk Noksa un Bunjana, Veslija un Vaitfīlda, un daudzu citu Atmodas līderu dēļ. Kesvīkas un tamlīdzīgas kustības ir izdarījušas vairāk, lai izplatītu taisnību, nekā visas skolas kopā ņemtas. Izglītība bez šķīstīšanas neaizvedīs mūs īpaši tālu. Turpini lasīt »

Viljams Fetlers: Atmodas priekšnoteikumi - 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 23-09-2013

„Laikmeta zīmes” jau rakstījušas par mācītāju un evaņģēlistu Viljamu Fetleru un viņa svētīgo kalpošanu cara Krievijā, Austrumeiropā, Latvijā un citur pasaulē (skatiet ŠEIT un ŠEIT). Izvērtējot Fetlera biogrāfiju un kalpošanu, daudzi mācītāji un garīgie līderi šodien uzdod sev un Dievam jautājumu: kāpēc viņam izdevās, bet mums ne? Kāpēc viņa kalpošana bija svētīta ar desmitiem tūkstošu garīgi atdzimušu dvēseļu, bet mēs redzam labākajā gadījumā dažus desmitus? Uz jautājumu, kad un kāpēc nāk vai nenāk Atmoda, pats Dieva kalps centies atbildēt savā traktātā „Atmodas priekšnoteikumi”, kas angļu valodā izdots 1930. gadā, bet latviski pirmoreiz tulkots tagad. Rakstu publicējam saīsinātu.

****

„Kādēļ šī tauta Jeruzalemē bez mitēšanās atkāpjas un tik stipri turas pie maldiem un liedzas atgriezties? Es esmu noklausījies un novērojis: tie nerunā patiesību, nav neviena, kas nožēlotu savu nekrietnību un teiktu: ko es esmu darījis? Tie grib pavirši dziedināt Manas tautas meitas dziļo brūci un saka: miers, miers! - kur taču miera nav.” (Jeremijas gr. 8:5,6,11) Turpini lasīt »

Viljams Fetlers (II). Kalpošana Latvijā un mūža pēdējie gadi

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 01-10-2012

Dzimtenē Viljams Fetlers atgriezās 1923. gadā. Latvija bija kļuvusi par neatkarīgu valsti un te valdīja ticības un sludināšanas brīvība. Tāpēc vēsti par glābšanu Jēzū Kristū Fetlers varēja sludināt visās iespējamās vietās - radio, kinoteātros, pilsētas parkos, upju kuģīšu piestātnēs, cietumos, kapsētās, kāzās. Tagad visa viņa sirds degsme tika veltīta latviešu un vietējo krievu garīgajai atmodai.

Sākumā Fetlers pulcēja ļaudis Golgātas baznīcā Hospitāļu ielā. 1922. gadā lielās Brazīlijas izceļošanas dēļ Golgātas draudze bija zaudējusi vairākumu savu locekļu, tostarp mācītāju. Atlikušais nelielais ticīgo pulciņš bija garīgi nomākts, draudzē valdīja uzskats, ka atmodas laiks ir pagājis un drīzumā Antikrists pārņems varu pār pasauli. Fetlera ierašanās radikāli pārmainīja situāciju. Kopā ar kanādiešu evaņģēlistu Osvaldu Smitu no Toronto Tautas baznīcas Fetlers sarīkoja vairāku nedēļu evaņģelizācijas dievkalpojumu sēriju un drīz vien Golgātas baznīca bija pārpildīta līdz pēdējai iespējai. Turpini lasīt »

Viljams Fetlers (I). Jaunības gadi un darbs Krievijā

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 24-09-2012

Viens no 20. gadsimta ievērojamākajiem atmodas darbiniekiem ir mācītājs, evaņģēlists, dzejnieks, rakstnieks, komponists, tulkotājs, izdevējs un pedagogs Viljams Fetlers. Krievijā viņš pazīstams ar vārdu Vasīlijs Malovs, Austrumeiropā arī kā Bazils Malovs un Vilhelms Fetlers. Savas kalpošanas 55 gados Viljams Fetlers darbojies daudzās Austrumeiropas un pasaules valstīs, taču viņa mūža labākie gadi pavadīti Latvijā un Krievijā. Ne velti krievu evaņģēliskie kristieši Viljamu Fetleru nodēvējuši par Krievijas evaņģēliskās ticības apustuli.

Viljams Fetlers piedzima 1883. gada 28. jūlijā Talsos, baptistu mācītāja Andreja Fetlera ģimenē. Fetleru pārim bija 10 bērnu, no kuriem Viljams vecākais. Viljama māte Margarita bija vācu izcelsmes, tāpēc puika jau bērnībā līdztekus dzimtajai latviešu valodai labi apguva arī vācu un krievu mēli. Bērnībā uz Viljamu lielu iespaidu atstāja slavenā angļu sludinātāja Čārlza Sperdžena darbi, kurus māte lasīja viņam priekšā. Ar To Kungu Viljams sastapās 15 gadu vecumā kādā dievkalpojumā tēva mājās. Cariskajā Krievijā baptistu ticības ļaudis piedzīvoja dažādas vajāšanas, tāpēc Viljamu kopā ar citiem jaunajiem kristiešiem tēvs kristīja slepus naktī nelielā upītē netālu no Tukuma. Tomēr kādi ticības pretinieki bija to uzzinājuši un uz kristāmajiem lidoja akmeņi. Viljama tēvam pat tika pārsista galva. Tas notika 1898. gadā. Turpini lasīt »

Lielā atmoda Vidzemē - 2. daļa

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 26-09-2011

Aizlieguma gadi

Atmodai netrūka arī pretinieku. Daudziem vācu muižniekiem nebija pa prātam, ka zemnieki pulcējas kopā, tiem rodas savi vadoņi, ka sadarbojas dažādu novadu ļaudis. Brāļu draudzes darbību centās kavēt arī Vidzemes vācu evaņģēliski luteriskā baznīca. 1743. gada vasarā Vidzemes landtāga ierosināta luteriskās baznīcas konsistorija izveidoja izmeklēšanas komisiju Brāļu draudžu lietā. Muižnieku un mācītāju sūdzību dēļ 1743. gada 16. aprīlī Krievijas ķeizariene Elizabete Romanova pavēlēja slēgt lūgšanu namus un aizliedza sapulces. Laikmets no 1744. līdz 1770. gadam pazīstams kā brāļu draudžu „klusais gājiens”. Turpini lasīt »

Lielā atmoda Vidzemē - 1. daļa

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 19-09-2011

18. gadsimta sākumā Vidzemē sākās atmodas kustība, kas deva spēcīgu impulsu latviešu un igauņu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai. Šī dažu vēsturnieku apcerējumos dažkārt par necilu uzskatītā kustība tomēr atstājusi dziļas un paliekošas pēdas Latvijas vēsturē. Brāļu draudžu atmoda ievadīja būtisku pagriezienu un jauna laikmeta sākumu latviešu tautas garīgajā un nacionālajā dzīvē. Tas bija pārsteidzošs, liktenīgs notikums, kas galu galā noveda pie brīvas Latvijas valsts izveidošanas.

****

Hernhūtes brāļi

Brāļu draudzes jeb hernhūtieši (latīņu: Unitas Fratrum, vācu: Herrnhuter Brüdergemeine, angļu: Moravian Church) ir piētismā balstīts kristietības novirziens. Brāļu draudžu priekšgājēji bija husītu kustība Čehijā. Pēc Jana Husa sadedzināšanas uz sārta viņa sekotāji 1457. gadā Kunvaldē nodibināja neatkarīgu draudzi, ko nosauca par Bohēmijas brāļiem (čehu val. - Čeští bratři). Trīsdesmitgadu kara un kontrreformācijas dēļ pēc 1620. gada vairākums brāļu bīskapa Jana Amosa Komenska vadībā bija spiesti emigrēt uz citām Eiropas zemēm.

Brāļu draudžu atdzimšana sākās pēc Lielā Ziemeļu kara 1722. gadā, kad bēgļi no Morāvijas namdara Kristiāna Dāvida vadībā atrada patvērumu Saksijas austrumu daļā grāfa Nikolaja Ludviga fon Cincendorfa īpašumos. Tika nodibināta Hernhūtes kolonija. Nosaukums Herrnhut cēlies no vārdu savienojuma Herrn Hut, kas nozīmē „Tā Kunga aizsardzība”. Pats grāfs ar ģimeni dzīvoja netālajā Bertelsdorfas pilī un aktīvi iesaistījās kopienas dzīvē. Pārvarot uzskatu pretišķības, Cincendorfam izdevās saliedēt bēgļus vienotā kopienā, kas balstījās idejā par draudzi kā vienotu ģimeni. Pēc diviem gadiem Hernhūtē jau dzīvoja ap 300 dažādu konfesiju cilvēki.

No Hernhūtes Brāļu draudzes locekļi devās misijas ceļojumos. Pirmais misijas ceļojums 1729. gadā bija uz Vidzemi. Turpini lasīt »