Laikmeta zīmes

2009. gada februārī grupa latviešu un igauņu mācītāju viesojās ASV slāvu vasarsvētku draudzēs, kur piedalījās 21 dievkalpojumā. Par piedzīvoto Amerikas kontinentā stāsta LVDA bīskaps Jānis Ozolinkevičs.

 *****

Viss sākās 2007. gada rudenī, kad viesojos ASV, Atlantā, kur notika bijušās PSRS un NVS valstu vasarsvētku bīskapu un mācītāju konference. Biju uzaicināts teikt runu konferences noslēguma dievkalpojumā. Savā svētrunā akcentēju Vecās Derības notikumu ar Simsonu un viņa matiem. Pēkšņi viens no bīskapiem iesaucās: „Simsonam atauga mati, bet draudzei atgriežas tās spēks!” Viņš nokrita uz ceļiem, pacēla rokas un sāka lūgt Dievu. Visu sapulci pārņēma Dieva spēks, cilvēki krita ceļos, raudāja un lūdza piedošanu gan Dievam, gan cits citam. Svētā Gara klātnība bija tik spēcīga, ka garīgi iekustināja daudzus mācītājus visā Amerikā. Turpini lasīt »

Šis raksts stāsta par LVDA bīskapa Jāņa Ozolinkeviča un viņa kundzes Ausmas vizīti ASV, kur viņi viesojās Rietumkrasta slāvu vasarsvētku draudzēs.

****

-  Bīskapa kungs, kāds bija jūsu vizītes mērķis ASV?

- Va­sarsvētku ticīgie no bijušās Padomju Savienības Amerikā izveidojuši Evaņģēliskas ticības kristie­šu starptautisko asambleju. Tajā ietilpst bijušo padomju republiku, ka ari Kanādas slāvu vasarsvētku draudzes, ASV slāvu vasarsvētku draudzes un Vācijas krieviski runā­jošo vasarsvētku draudzes. Aizokeāna draudzes apmeklē krievi, ebreji, baltkrievi un citu tautību cilvēki no bijušās PSRS, bet Vācijā tie ir galvenokārt no Krievijas pārceļoju­šie etniskie vācieši. Tomēr lielākais vairākums šajās draudzēs ir uk­raiņu un dievkalpojumi pārsvarā notiek ukraiņu valodā. Krievu valoda dzirdama maz.

Mēs ar kundzi bijām ielūgti uz Asamblejas kongresu, kas notika ASV Rietumkrasta pilsētā Takomā, netālu no Sietlas. Šajā reģiona dzīvo ap­mēram 100 000 cilvēku no bijušās Padomju Savienības. Mēs tur pavadījām divarpus nedēļas un apmeklējam 17 slāvu vasarsvētku draudzes. Turpini lasīt »

Amerika - brīvības, vienlīdzības un demokrātijas simbols. Valsts, kuras pamatos liktas kristīgas vērtības, bet kas šodien pārdzīvo nopietnu garīgo krīzi. Kāda tu atklāsies mūsu acīm, Amerika?

Pēc 12 stundu nogurdinoša lidojuma maršrutā Rīga - Kopenhāgena - Toronto - Klīvlenda laimīgi sasniedzam Jauno Pasauli. Mūs sagaida vietējo latviešu pāris Voldemārs un Anna Krūzas. Viņu nama durvis vienmēr viesmīlīgi atvērtas tautiešiem no Latvijas. Jāpiebilst tikai, ka Solvitai šī ir jau trešā ciemu reize ASV, man - pirmā. Turpini lasīt »

Manas sievas Solvitas stāsts par vienu no slavenākajām Amerikas draudzēm - Vilovkrīku.

****

Par Vilovkrīkas draudzi biju dzirdējusi jau Latvijā un ļoti vēlējos to kādreiz redzēt pašas acīm. Tā kā Čikāgā ierados neilgi pirms Ziemassvētkiem, tūlīt pat sāku meklēt, uz kādu kristīgu pasākumu šajā svētku laikā doties. Internetā atradu informāciju par lielu pasākumu, uz kuru vajadzēja pierakstīties iepriekš. Tikai tad, kad biju jau pieteikusies, sapratu, ka tā taču ir tā pati draudze, ko tik ļoti vēlos apmeklēt. Sapratu arī, ka tas ir krietni tālu no manas dzīvesvietas un es nekādi tur nevaru nokļūt pati saviem spēkiem. Kā vienmēr situāciju glāba mans draugs Džefs no Mūdija draudzes, kas apsolīja mani aizvest. Uzaicināju vēl dažus latviešus, un devāmies ceļā. Turpini lasīt »

Kristīgam cilvēkam, kas īsāku vai garāku laiku spiests pavadīt svešā zemē, aktuāls kļūst jautājums par draudzi, kas varētu būt viņa garīgās mājas svešumā. Daudziem, ko mācību, darba vai darījumu gaitas aizvedušas uz Čikāgu, par šādu garīga patvēruma vietu kalpo Mūdija draudze. Evaņģēlista Dvaita Mūdija vārds Latvijā ir pazīstams, taču par viņa vārdā nosaukto draudzi zināms mazāk. Par saviem iespaidiem un vērojumiem šajā draudzē stāsta mana dzīvesbiedre Solvita.

****

Katru reizi, kad man vairāk nekā nedēļu nākas būt prom no savas valsts, cenšos sameklēt kādu vietējo draudzi, kas vislabāk spētu piepildīt manas garīgās vajadzības svešumā. Braucot uz Čikāgu, es jau zināju, ka man tur būs jāpavada vismaz pusgads, tāpēc uzreiz sāku meklēt sev piemērotu draudzi. Atvēru telefongrāmatu un atradu milzīgu sarakstu desmitiem lappušu garumā ar visdažādāko denomināciju un novirzienu draudzēm. Manu skatienu piesaistīja teksts, kas bija izcelts ar lielu melnu kvadrātu. Tā bija informācija par Mūdija draudzi. Mūdija vārds man bija pazīstams, tāpēc nolēmu aiziet uz šīs draudzes dievkalpojumu. Tā bija mana pirmā reize Mūdija draudzē. Turpini lasīt »

Šis ir stāsts par manas dzīvesbiedres Solvitas ceļojumu uz Amerikas kalniem.

****

Katrā no savām ciemu reizēm ASV esmu centusies apmeklēt kādu no šīs zemes ievērojamākajām vietām, iepazīt tās daudzveidību un krāšņumu gan Dieva radītajā dabā, gan cilvēka roku veidotajos kultūras, arhitektūras un mākslas pieminekļos. Nereti mani amerikāņu draugi bijuši pārsteigti par savas aizokeāna viešņas uzņēmību, jo dažs, kas dzimis, audzis un visu mūžu nodzīvojis Amerikā, nav redzējis ne pusi no tā, ko es paspēju dažos mēnešos. Bet tā jau laikam ir izslavētā latviešu neatlaidība, zinātkāre un ceļotprieks.

Šoreiz mans ceļamērķis - Amerikas Mežonīgo Rietumu kalni. Sākotnējā iecere gan bija stipri vienkāršāka - pavasarī vēl paspēt izbaudīt pēdējos ziemas priekus. Jāteic, ka vēlme paslēpot Amerikas lielajos kalnos man bijusi vienmēr, jo tieši Amerikā es savulaik sāku nodarboties ar kalnu slēpošanu. Par ceļabiedru izvēlos vēl vienu pasaules apceļotāju no Latvijas, kam pieder liels un ērts automobilis - tieši kā radīts ceļošanai. Mūsu galamērķis ir Vaijomingas pavalsts, kur slejas varenie Klinšu kalni - pazīstami katram, kas bērnībā lasījis romānus par indiāņiem un Mežonīgo Rietumu dzīvi. Un tā, kādu dienu mēs atstājam savu mājvietu “vēju pilsētā” Čikāgā, lai dotos ceļā. Priekšā 30 stundu ilgs pārbrauciens, kura laikā jāšķērso Ilinoisas, Aijovas un Nebraskas pavalstis. Turpini lasīt »