Laikmeta zīmes

2005. gada nogalē kristīgās mūzikas cienītājus visā pasaulē sasniedza ziņa, ka savu ilggadējo kalpošanu beiguši kristīgā roka pionieri un vieni no mūsdienu kristīgās mūzikas pamatlicējiem, leģendārā grupa Petra. Vēl pēdējā atvadu turneja, pēdējais albums un muzikālais ceļojums 33 gadu garumā bija noslēdzies. Klausītājiem palika atmiņas un grupas bagātīgais muzikālais mantojums - 24 albumi un 15 dziesmu izlases, četras Grammy un desmit Dove balvas, vairāk nekā septiņi miljoni pārdotu ierakstu un neskaitāmi koncerti daudzās pasaules valstīs. Tas viss un nezūdoša ticība savam aicinājumam padarīja Petru par veiksmīgāko, ilggadējāko un pieprasītāko grupu kristīgās mūzikas vēsturē.

60. gadu beigās un 70. sākumā ASV piedzīvoja spēcīgu garīgu atmodu, kas īpaši izplatījās jaunatnes vidū. Draudzēs ienāca tūkstošiem bijušo hipiju, narkomānu un citu sabiedrības atstumto. Nereti šiem ļaudīm bija sava, no tradicionālajiem uzskatiem atšķirīga izpratne par to, kā jāģērbjas „pareizam” kristietim, kādam jābūt matu sakārtojumam, kādai mūzikai jāskan draudzēs. Šo jauno kristiešu paaudzi nosauca par Jēzus ļaudīm, dažkārt arī par Jēzus trakajiem, bet viņu mūziku - par Jēzus mūziku vai Jēzus roku.

1972. gadā Bībeles koledžā Fortveinā, Indianā, satikās četri puiši. Turpini lasīt »

2009. gada nogalē Latvijas kristīgo sabiedrību satrauca vēsts par Ogres apustuliskās draudzes “Vārda spēks” mācītāja Agra Ginko ģimenē tikko piedzimušā dēliņa Roberta smago veselības stāvokli. Daudzi cilvēki gan Latvijā, gan pasaulē tolaik lūdza Dievu par Robertiņa dziedināšanu. Un Dievs pagodinājās. Šī ir puisīša mātes Inetas Ginko liecība par tajās dienās pārdzīvoto, izjusto un saprasto.

****

- Vēlos jums līdzdalīt notikumus sakarā ar mūsu dēliņa Robertiņa ienākšanu pasaulē. Grūtniecība noritēja ļoti labi, izņemot to, ka grūtniecības 36. nedēļā pārslimoju gripu. Esot grūtniecības trešajā mēnesī, redzēju sapni, ka mazulis būs puisītis. No rīta piecēlos un pastāstīju to vīram, nu vajadzēja arī vārdiņu… Pēc kāda laika lasīju žurnālā “Tikšanās” kāda cilvēka dzīvesstāstu un pie viena teikuma apstājos: “Man ir divi dēli - Jānis un Roberts”. Tik tālu šajā lasījumā tiku, jo tālāk lasīt vairs nespēju. Gaidīju vakaru, kad mājās atgriezīsies vīrs, lai varētu pajautāt viņa domas par vārdu Roberts. Kad Agris pārnāca mājās, viņam to pateicu un viņš uzreiz piekrita, ka dēliņa vārds būs Roberts. Turpini lasīt »

1944. gada 13. oktobrī Maskavas radio skanēja leģendārā padomju diktora Jurija Levitāna pacilājoši svinīgā balss: „Baltijas 3. frontes karaspēks ar tiešu Baltijas 2. frontes karaspēka atbalstu, izvēršot sekmīgu uzbrukumu, triecienā ieņēmuši Padomju Latvijas galvaspilsētu Rīgu - svarīgu jūras karabāzi un spēcīgu vācu aizsardzības mezglu Baltijā”. Tā paša 13. oktobra vakarā pulksten 23 ar Augstākā Virspavēlnieka Josifa Staļina pavēli Nr. 196 Maskava salutēja Rīgas atbrīvotājiem ar 324 artilērijas zalvēm. Vissavienības radio atskaņoja „Dievs, svētī Latviju!”.

Taču vēsts par Latvijas galvaspilsētas varonīgo ieņemšanu, netaupot padomju karavīru dzīvības, bija kārtējie meli, jo vācieši Rīgu atstāja bez cīņas. Varonīgais amfībiju reids pāri Ķīšezeram un cīņas „par katru namu pilsētā” lielā mērā ir padomju propagandas izauklēta leģenda, lai piešķirtu šai militārajā ziņā necilajai kaujas operācijai cienījamu tēlu. Tomēr arī mūsu dienās ir ļaudis, kas 13. oktobrī ar sarkaniem karogiem pulcējas gan Ķīšezera krastā, gan pie „Rīgas atbrīvotāju pieminekļa” Uzvaras parkā, lai pieminētu šo „izcilo notikumu”. Turpini lasīt »

Latvijas politiskā skatuve ir raiba kā dzeņa vēders. Tāpat kā Latvijas sabiedrība. Vienu brīdi esam gatavi kādu politiķi vai partiju celt debesīs, bet jau nākamajā nolīdzināt ar zemi. Tāda ir cilvēka daba. Vēl vakar: „Ozianna!”, bet šodien jau: „Sit viņu krustā!” Tā nu dzīvojam šajā lielajā Mežā, kurā tik daudz un dažādu personāžu - gan neglītais lācis un ļaunais vilks, gan bailīgais zaķis un melīgā lapsa, gan aklais kurmis un skopulis kāmis. Šis stāsts ir par mums - mazajiem meža dīvainīšiem.

****

Sensenos laikos mežā dzīvoja lācis. Viņš bija neglīts, ļauns, riebīgs, ar lielām ķepām, bet tik un tā viņš bija labākais dzīvnieks mežā. Taču zvēri redzēja tikai viņa ārējo izskatu un neuzticējās viņam. Turpini lasīt »

Tuvojoties kārtējām Saeimas vēlēšanām uz Latvijas politiskās skatuves allaž parādās kāds jauns politiskais veidojums vai persona, kas pretendē uz nācijas glābēja - mesijas lomu. Desmitās Saeimas vēlēšanas raksturīgas ar partiju konsolidāciju un politisko apvienību veidošanu, lai vismaz uz laiku, kamēr tiks iegūtas kārtotās deputātu vietas, izrādītu ārēju vienotību. Viena no šādām apvienībām ir „Par labu Latviju” (PLL), kurā apvienojušās Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC), Tautas partija (TP), uzņēmēju veidotā kustība „Par labu Latviju” un vairākas reģionālās partijas.

Jaunā politiskā apvienība, kā jau ierasts Šlesera un Šķēles biznesa projektiem, sevi pieteica gana pompozi, publiskajā telpā paužot milzu pašpārliecinātību par savu uzvaru vēlēšanās. Sākumā mazliet izgāzusies ar ne visai veiksmīgo AŠ² lozungu, startēt vēlēšanās apvienība izvēlējās ar patriotisko „Par labu Latviju” nosaukumu, bet par savas kampaņas vadītāju iecēla Latvijas reklāmas guru Ēriku Stendzenieku. PLL vārds ir pietiekami skanīgs, lai cerētu piesaistīt plašu vēlētāju loku un kārtējo reizi iegūtu pārstāvniecību Saeimā, kaut arī sākot kampaņu aptauju dati apvienībai neko labu nesolīja.

Tomēr daudz svarīgāka par atsevišķu politiķu ambīcijām ir jebkuras politiskas apvienības ideoloģiskā platforma. Turpini lasīt »

Latvijā darbojas divas kristīgas draudzes, kas sevi dēvē par apustuliskajām. Daudziem šis nosaukums varbūt nav īpaši pazīstams, taču šādas draudzes darbojas daudzās Eiropas valstīs un arī citviet pasaulē. Kustība veidojusies 20. gadsimta sākumā Velsas atmodas ietekmē. Šodien apustuliskās draudzes iekļāvusies pasaules vasarsvētku draudžu kopdarbā. Piedāvājam sarunu ar Ogres draudzes „Vārda Spēks” mācītāju Agri Ginko.

****

- Kā tu iepazini Dievu?

- Dievu iepazinu 1991. gada 7. novembrī. Nesen biju atgriezies no karadienesta un līdz ar to atsākās iepriekšējais dzīves ritms - izpriecas, dzeršana un tamlīdzīgi. Kādu dienu mēs ar draugu satikām pazīstamu puisi un bijām izbrīnīti - ar viņu bija notikušas acīmredzamas pārmaiņas. Tas bija kaut kas labs, taču tolaik mēs to vēl nesapratām. Es nekad iepriekš nebiju sastapis cilvēku, kas ar tik lielu pārliecību būtu man liecinājis par Jēzu Kristu. Mums radās vēlēšanās uzzināt kaut ko vairāk. Turpini lasīt »

Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) starptautiskais partneris ir Starptautiskā Dieva Draudze, kuras centrs atrodas Klīvlandē, Tenesijas pavalstī ASV. Tā ir otra lielākā vasarsvētku draudžu apvienība pasaulē ar vairāk nekā 7 miljoniem locekļu 180 valstīs un teritorijās. Iepazīsimies ar šo kristīgo denomināciju tuvāk.

Dieva Draudzes sākums meklējams 19. gadsimta nogalē, kad baptistu mācītājs Ričards Špērlings nonāca konfliktā ar savu draudzi, jo uzskatīja, ka kristiešu vienotībai jābalstās uz mīlestības saitēm, nevis konfesionālu doktrīnu. Kaut arī viņš nebija domājis dibināt jaunu baznīcu, drīz vien kļuva skaidrs, ka palikt savā konfesijā nebūs iespējams. Turpini lasīt »

Arī Latvijā labi pazīstama viena no slavenākajām pielūgsmes dziesmām pasaulē „Pēc Dieva Valstības dzenieties jūs”. Taču reti kurš zina, kas ir šīs brīnišķīgās melodijas un vārdu autors. Tā ir viena no mūsdienu kristīgās mūzikas pionierēm, dziedātāja, komponiste, „Jaunatne ar Misiju” kalpotāja, misionāre Karena Lafertija. Par savu gandrīz 40 gadus ilgo ceļu mūzikā Karena vienā no savām ciemošanās reizēm Latvijā pastāstīja intervijā žurnālam „Tikšanās”.

****

Ar mūziku esmu saistīta lielāko savas dzīves daļu. Sāku ar klavierēm, vēlāk bija saksofons, oboja. Pusaudža gados spēlēju folkmūziku - dziedāju ģitāras pavadījumā. Pēc skolas iestājos universitātē un ieguvu akadēmisko grādu kora mūzikā.

Es uzaugu kristīgā ģimenē, taču universitātes laikā novērsos no Dieva. Turpini lasīt »

Kopš 1993. gada Latvijas Banka (LB) līdztekus apgrozības monētām laiž klajā arī jubilejas un piemiņas monētas. Pēc formas jubilejas monētas ir reāla nauda, ar kuru iespējams norēķināties jebkurā Latvijas veikalā, taču pēc būtības tās ir mākslas darbs un nav domātas lietošanai maksājumos, bet dāvināšanai, piemiņai, kolekcijām. Šādas monētas veltītas kādam ar valsts vai nācijas dzīvi saistītam būtiskam notikumam vai ir veltījums noteiktai tēmai. Parasti jubilejas monētas tiek izgatavotas no zelta, sudraba vai citiem dārgmetāliem īpaši augsta kaluma (proof) kvalitātē. Minēto iemeslu dēļ šādu monētu cena ievērojami pārsniedz to nominālvērtību.

Pirmās jubilejas monētas ar 2 , 10 un 100 latu nominālvērtību tika izlaistas 1993. gada novembrī, atzīmējot Latvijas Republikas 75. gadadienu. Turpini lasīt »