Laikmeta zīmes

Klajā nācis ilgi gaidītais grupas “Jorspeis” debijas albums “Ābele baltā”. Klausītāju vērtējumam tiek nodotas deviņas Māra un Lindas Prinduļu kompozīcijas, kas sarakstītas dažādos laikos un dažādās valstīs.

Darbs pie albuma sākās jau 2007. gada pavasarī. Tomēr tolaik ierakstītais materiāls mūziķiem vēl nešķita pietiekami gatavs, lai to varētu izdot. Radās arī citi šķēršļi, sākās ekonomiskā krīze. Laiku pa laikam mūziķi atgriezās studijā, lai pieslīpētu ierakstīto muzikālo materiālu. Tā kā liela daļa muzikālā materiāla tika ierakstīta pirms trim gadiem, daļēji nācās to pārstrādāt.

Šajos gados grupa paspējusi laist apritē radiosinglus “Debesis ir tuvu klāt”, “Beautiful” un “Sākums”. 2009. gada nogalē tika realizēts Ziemassvētku albums “Debess kori pie namiem pienāk”, ko varēja iegādāties gan virtuālajā vidē, gan nelielā skaitā arī CD formātā. Turpini lasīt »

Ir noslēdzies Cerības festivāls, kas no 5. - 7. novembrim notika Arēnā Rīga. Tā mērķis bija motivēt lielu skaitu kristiešu no dažādām draudzēm kopīgi līdzdalīt pēc iespējas lielākai daļai Latvijas iedzīvotāju, neatkarīgi no vecuma, tautības, sociālā statusa, ticības vai politiskās pārliecības, uz kristīgo vērtību pamata balstītu vēsti par cerību.

Festivāla organizēšanas darbi sākās 2009. gada nogalē. Tika izveidota festivāla izpildkomiteja un 19 organizatoriskā darba komitejas. Par izpildkomitejas priekšsēdētāju kļuva Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis, par festivāla direktoru - Bilija Grehema Evaņģēliskās asociācijas Austrumeiropas kalpošanas vadītājs Viktors Hamms. Cerības festivāla organizēšanā piedalījās 569 baptistu, luterāņu, adventistu, metodistu, vasarsvētku un citu konfesiju draudzes, kā arī aptuveni 4000 brīvprātīgie. Turpini lasīt »

Trešā un noslēdzošā daļa rakstu sērijai, kas kliedē dažus no populāriem Latvijas vēstures mītiem.

****

7. mīts: vācieši vienmēr nicinājuši latviešus un uzskatījuši tos par zemākas kārtas ļaudīm.

Līdz 16. gadsimtam Livonijas valstī nacionālu problēmu starp tautībām praktiski nebija. Zināmas pretrunas varēja novērot Rīgas pilsētā, kur 1376. gadā rāte pilsētas iedzīvotājus sāka šķirot vāciešos un nevāciešos, bet kopš 1469. gada nevācietis vairs Rīgā nevarēja iegūt nekustamu īpašumu. Tomēr tas vairāk bija ekonomisku nevis nacionālu motīvu diktēts solis, jo Livonijas pamatiedzīvotāji sāka kļūt par nopietniem konkurentiem vāciešiem amatniecībā un tirdzniecībā. Arī pēc šo likumu pieņemšanas vietējo tautu rokās joprojām palika daudzi amati Rīgā.

Nicīga izturēšanās pret zemniekiem un nevācu izcelsmes personu nonievāšana sākās tikai16. gadsimtā pēc Livonijas valsts sabrukuma, kad 1561. gada 28. novembrī tā kļuva par Polijas - Lietuvas valsts provinci. Turpini lasīt »

Turpinām rakstu sēriju, kuras mērķis ir klīdināt kaut dažus no mītiem, kas tik cieši iesakņojušies latviešu vēsturiskajā apziņā.

****

5. mīts: vācu nolūks jau no paša sākuma bija Baltijas zemju iekarošana un tur dzīvojošo tautu paverdzināšana.

Vēstures fakti par to neliecina. Vācu un citu Rietumeiropas kuģinieku vienīgais nolūks bija tirdzniecība Baltijas zemēs. Pirmo pastāvīgo apmetni Daugavas krastā Rietumeiropas tirgotāji izveidoja jau 1054. gadā, domājams, tā sauktajā “Zemgales ostā” (portus Semigallia), kas vikingu rūnakmeņu rakstos apzīmēta kā Simkala. Arī pirmo kristīgo misionāru nolūki nebija agresīvi, to vienīgais mērķis bija sludināt Kristus mācību pagānu tautām. Tikai pēc tam, kad daļa līvu atkrita no kristīgās ticības, kuru pirms tam bija labprātīgi pieņēmuši, un sāka apdraudēt vietējo kristiešu dzīvību un mantu, bīskaps Bertolds un vēlāk arī bīskaps Alberts sāka vervēt Rietumeiropas karotājus cīņai pret nodevīgajiem pagāniem. Turpini lasīt »

Vēstures zinātnē, līdztekus uz arheoloģisko pierādījumu un arhīvu dokumentu pamata veidotām hipotēzēm, sastopami arī daudzi mīti, kas reizēm tik cieši iesakņojušies cilvēku apziņā, ka ar laiku tos sāk uzskatīt par pierādītu un pašu par sevi saprotamu patiesību. Latviešiem viens no šādiem mītiem ir tā sauktie „700 verdzības gadi”. Šis mīts radies pirmās nacionālās atmodas laikā 19. gadsimta vidū un vēlāk ticis aktualizēts gan 1905. gada revolūcijas un 1. Pasaules kara laikā, gan Latvijas brīvības cīņās un Ulmaņa autoritārā režīma gados, gan arī padomju historiogrāfijā. Mūsdienās, kad vēsturnieki izvērtējuši šo un citus tamlīdzīgus mītus, tiek pamatoti aizrādīts, ka runām par „700 verdzības gadiem” nav īsta vēsturiska pamata. Aplūkosim dažus no tradicionālajiem Latvijas vēstures mītiem un mēģināsim noskaidrot, kāda ir patiesība. Turpini lasīt »

10. Saeimas vēlēšanās piedalījās arī kāds politisks spēks, kas līdz šim nav bijis pārstāvēts parlamentā. Tā ir partija „Visu Latvijai!”, kas vienotā Nacionālo spēku blokā vēlēšanās startēja kopā ar partiju „Tēvzemei un brīvībai/LNNK”. Apvienībai izdevās iegūt astoņas deputātu vietas un jau vēlēšanu naktī tika paziņots, ka tā kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un uzvarētājiem - partiju apvienību „Vienotība” - iekļausies topošajā valdības koalīcijā. Taču brīdī, kad kļuva skaidrs, ka no astoņām Nacionālo spēku apvienības iegūtajām vietām sešas tikušas tieši partijai „Visu Latvijai!”, sākās neizprotams riņķa dancis. Rūdīto politikas veterānu rindās bija jaušams acīmredzams apmulsums, kas vēlāk pārvērtās atklātā nepatikā pret jaunajiem kolēģiem, jo bija skaidrs, ka šos politiskos ideālus vēl nepazaudējušos jauniešus būs grūti pierunāt uz kompromisiem un partiju rebēm, kā tas būtu iespējams ar vienoties allaž gatavajiem tēvzemiešiem. Visas šīs aizkulišu intrigas galu galā noveda pie Nacionālā bloka izstumšanas no valdības koalīcijas.

Kāpēc gan korumpētajai Latvijas politiskajai sistēmai partija „Visu Latvijai!” šķiet tik neērta? Turpini lasīt »

2005. gada nogalē kristīgās mūzikas cienītājus visā pasaulē sasniedza ziņa, ka savu ilggadējo kalpošanu beiguši kristīgā roka pionieri un vieni no mūsdienu kristīgās mūzikas pamatlicējiem, leģendārā grupa Petra. Vēl pēdējā atvadu turneja, pēdējais albums un muzikālais ceļojums 33 gadu garumā bija noslēdzies. Klausītājiem palika atmiņas un grupas bagātīgais muzikālais mantojums - 24 albumi un 15 dziesmu izlases, četras Grammy un desmit Dove balvas, vairāk nekā septiņi miljoni pārdotu ierakstu un neskaitāmi koncerti daudzās pasaules valstīs. Tas viss un nezūdoša ticība savam aicinājumam padarīja Petru par veiksmīgāko, ilggadējāko un pieprasītāko grupu kristīgās mūzikas vēsturē.

60. gadu beigās un 70. sākumā ASV piedzīvoja spēcīgu garīgu atmodu, kas īpaši izplatījās jaunatnes vidū. Draudzēs ienāca tūkstošiem bijušo hipiju, narkomānu un citu sabiedrības atstumto. Nereti šiem ļaudīm bija sava, no tradicionālajiem uzskatiem atšķirīga izpratne par to, kā jāģērbjas „pareizam” kristietim, kādam jābūt matu sakārtojumam, kādai mūzikai jāskan draudzēs. Šo jauno kristiešu paaudzi nosauca par Jēzus ļaudīm, dažkārt arī par Jēzus trakajiem, bet viņu mūziku - par Jēzus mūziku vai Jēzus roku.

1972. gadā Bībeles koledžā Fortveinā, Indianā, satikās četri puiši. Turpini lasīt »

2009. gada nogalē Latvijas kristīgo sabiedrību satrauca vēsts par Ogres apustuliskās draudzes “Vārda spēks” mācītāja Agra Ginko ģimenē tikko piedzimušā dēliņa Roberta smago veselības stāvokli. Daudzi cilvēki gan Latvijā, gan pasaulē tolaik lūdza Dievu par Robertiņa dziedināšanu. Un Dievs pagodinājās. Šī ir puisīša mātes Inetas Ginko liecība par tajās dienās pārdzīvoto, izjusto un saprasto.

****

- Vēlos jums līdzdalīt notikumus sakarā ar mūsu dēliņa Robertiņa ienākšanu pasaulē. Grūtniecība noritēja ļoti labi, izņemot to, ka grūtniecības 36. nedēļā pārslimoju gripu. Esot grūtniecības trešajā mēnesī, redzēju sapni, ka mazulis būs puisītis. No rīta piecēlos un pastāstīju to vīram, nu vajadzēja arī vārdiņu… Pēc kāda laika lasīju žurnālā “Tikšanās” kāda cilvēka dzīvesstāstu un pie viena teikuma apstājos: “Man ir divi dēli - Jānis un Roberts”. Tik tālu šajā lasījumā tiku, jo tālāk lasīt vairs nespēju. Gaidīju vakaru, kad mājās atgriezīsies vīrs, lai varētu pajautāt viņa domas par vārdu Roberts. Kad Agris pārnāca mājās, viņam to pateicu un viņš uzreiz piekrita, ka dēliņa vārds būs Roberts. Turpini lasīt »

1944. gada 13. oktobrī Maskavas radio skanēja leģendārā padomju diktora Jurija Levitāna pacilājoši svinīgā balss: „Baltijas 3. frontes karaspēks ar tiešu Baltijas 2. frontes karaspēka atbalstu, izvēršot sekmīgu uzbrukumu, triecienā ieņēmuši Padomju Latvijas galvaspilsētu Rīgu - svarīgu jūras karabāzi un spēcīgu vācu aizsardzības mezglu Baltijā”. Tā paša 13. oktobra vakarā pulksten 23 ar Augstākā Virspavēlnieka Josifa Staļina pavēli Nr. 196 Maskava salutēja Rīgas atbrīvotājiem ar 324 artilērijas zalvēm. Vissavienības radio atskaņoja „Dievs, svētī Latviju!”.

Taču vēsts par Latvijas galvaspilsētas varonīgo ieņemšanu, netaupot padomju karavīru dzīvības, bija kārtējie meli, jo vācieši Rīgu atstāja bez cīņas. Varonīgais amfībiju reids pāri Ķīšezeram un cīņas „par katru namu pilsētā” lielā mērā ir padomju propagandas izauklēta leģenda, lai piešķirtu šai militārajā ziņā necilajai kaujas operācijai cienījamu tēlu. Tomēr arī mūsu dienās ir ļaudis, kas 13. oktobrī ar sarkaniem karogiem pulcējas gan Ķīšezera krastā, gan pie „Rīgas atbrīvotāju pieminekļa” Uzvaras parkā, lai pieminētu šo „izcilo notikumu”. Turpini lasīt »

Latvijas politiskā skatuve ir raiba kā dzeņa vēders. Tāpat kā Latvijas sabiedrība. Vienu brīdi esam gatavi kādu politiķi vai partiju celt debesīs, bet jau nākamajā nolīdzināt ar zemi. Tāda ir cilvēka daba. Vēl vakar: „Ozianna!”, bet šodien jau: „Sit viņu krustā!” Tā nu dzīvojam šajā lielajā Mežā, kurā tik daudz un dažādu personāžu - gan neglītais lācis un ļaunais vilks, gan bailīgais zaķis un melīgā lapsa, gan aklais kurmis un skopulis kāmis. Šis stāsts ir par mums - mazajiem meža dīvainīšiem.

****

Sensenos laikos mežā dzīvoja lācis. Viņš bija neglīts, ļauns, riebīgs, ar lielām ķepām, bet tik un tā viņš bija labākais dzīvnieks mežā. Taču zvēri redzēja tikai viņa ārējo izskatu un neuzticējās viņam. Turpini lasīt »