Laikmeta zīmes

Ir sākusies pieteikšanās starptautiskajam jauniešu festivālam “SEXUAL REVOLUTION. Kaila patiesība par attiecībām”, kas notiks no 4. - 6. martam Rīgā! Šajā laikā Latvijā viesosies populārā kristiešu grupa Jesus Culture, kā arī ASV kustības Moral Revolution komanda, lai festivālā atklāti diskutētu ar jauniešiem par seksuālajām attiecībām un vadītu īpašus izglītojošus seminārus par to, kā veidot stabilas un veselīgas attiecības.

Kristieši bieži vien jautājumos par seksu un seksualitāti izvēlas nerunāšanas vai arī iebiedēšanas taktiku, kas rada priekšstatu, ka seksualitāte ir pretēja garīgumam. Savukārt modernajā popkultūrā valda priekšstats par seksu kā labu sākumu attiecībām. Festivāls “SEXUAL REVOLUTION. Kaila patiesība par attiecībām” piedāvā alternatīvu skatījumu uz cilvēka un viņa ķermeņa vērtību, attiecībām un seksu, kas atbrīvo mūsu domāšanu no stereotipiem un rada iespēju sev godīgi pavaicāt, ko es patiešām vēlos, neuzspiežot “pareizo” izvēli. Turpini lasīt »

Nopietni pētījumi par latviešu militāro vienību vēsturi Sarkanajā armijā 2. Pasaules kara laikā nav veikti ne padomju gados, ne šodien. 60. gadu sākumā bijušā 130. latviešu strēlnieku korpusa komandiera Detlava Brantkalna dzīvoklī sapulcējās vairāki korpusa augstākie virsnieki un nolēma, ka jāuzraksta korpusa vēsture. Taču, lai veiktu tik nopietnu darbu, bija nepieciešami finanšu līdzekļi, kā arī piekļuve daudziem tolaik vēl slēgtiem arhīvu materiāliem. Bez augstāko varas iestāžu atļaujas to atrisināt nebija iespējams. Ģenerālis Pēteris Baumanis ar lūgumu devās pie LKP CK toreizējā pirmā sekretāra Arvīda Pelšes. Pelše pateica tikai vienu vārdu: „Ņesvojevremenno” („Nelaikā”). Turpini lasīt »

Vēl šodien nerimst strīdi, vai latvieši, kas 2. Pasaules kara gados cīnījās PSRS armijas rindās, ir varoņi vai kolaboracionisti. Ja leģionārus, kas cīnījās Vācijas pusē, tauta gandrīz viennozīmīgi uzskata par varoņiem un patiesajiem cīnītājiem par Latvijas brīvību, tad strēlnieku lomu Padomju Savienības uzvaras kaldināšanā stipri grauj fakts, ka tikai gadu pirms kara sākuma, šis pats padomju karaspēks okupēja Latviju. Šī iemesla dēļ strēlnieki tiek uztverti kā karavīri, kas palīdzēja Latvijā atgriezties ienīstajam padomju režīmam. Tomēr šāds strēlnieku vērtējums ir pārāk vienkāršots. Patiesībā strēlnieki bija tādi paši upuri lielvalstu neģēlīgajā spēlē kā leģionāri. Turpini lasīt »

Šis būs stāsts par vienu no pirmajām mūsdienu kristīgās mūzikas grupām, kas savu muzikālo kalpošanu sāka vēl tālajos septiņdesmitajos un gandrīz trīs gadu desmitus priecēja fanus ar savu muzikālo talantu un neizsīkstošo enerģiju. Savulaik kritiķi šo grupu nodēvēja par „pirmo smagā metāla grupu kristīgajā mūzikā”, taču viņu radošajā biogrāfijā ir ne vien metālmūzika, bet arī hārdroks, progresīvais roks, new vave, blūzs un pat folkmūzika. Tā ir leģendārā grupa Resurrection Band, saukta arī par Rez Band jeb gluži vienkārši REZ.

60. gadu beigās un 70. gadu sākumā Ameriku pāršalca spēcīga jaunatnes atmodas kustība, kas vēsturē iegājusi ar nosaukumu Jesus People jeb Jēzus ļaudis. 1972. gadā Milvoukos izveidojās mūzikas grupa Charity, kurā darbojās Glens un Vendija Kaizeri, Vendijas brālis Džons Herins, Rojs Montrojs un Stjū Heizs. 1973. gadā Jesus People Milvouku nodaļa sadalījās četrās komandās, un viena no tām - Jesus People USA Travelling Team - pārcēlās uz Čikāgu, kur Charity kļuva par Resurrection Band. Turpini lasīt »

Māsa Lūcija, Lūcijas tante - tā savā draudzē mīļi tiek dēvēta Lūcija Fricberga. Ar Dievu Lūcija sastapās samērā nesen - 90. gadu vidū. Kopš tā laika viņa ir čakla dievkalpojumu un citu draudzes pasākumu apmeklētāja. Mūsu saruna rit par Lūcijas tantes bagātīgo mūžu, tā līkločiem, priekiem un rūpēm.

****

Mana ģimene bija internacionāla - māte no Sibīrijas, tēvs latvietis. Kā jau daudzi latviešu zēni, tēvs Pirmā pasaules kara laikā devās uz Sibīriju. Tur viņš iepazinās ar krievu meiteni, atveda viņu uz šejieni un te, Latvijā, piedzimām mēs - es un mana māsa. Turpini lasīt »

Ir aizraujoši dzirdēt liecības par lielām un varenām lietām, ko Dievs dara savu bērnu dzīvē, par Viņa brīnumdarbiem. Taču reizēm Dieva žēlastība atklājas pavisam sīkos ikdienas notikumos. Dieva brīnumi Talsu vasarsvētku draudzes locekles Antras Ozoliņas dzīvē ir ikdiena. Par savu dzīvi ar Dievu viņa pastāstīja Ingai Skujai Latvijas Kristīgā radio raidījumā „Tikšanās ar klausītāju” un tagad arī „Laikmeta zīmju” lasītājiem.

****

Mana diena sākas četros no rīta. Pamostos un nolieku Tā Kunga priekšā visu dienas gājumu. Mans mīļotais vīrs pirms pāris gadiem tika paņemts Mūžībā. Viņš nodarbojās ar akmens apstrādi - izgatavoja kapu pieminekļus, apmales, sētiņas. Kad vīrs nomira, biju spiesta pārņemt šo saimniecību. Es neko nemācēju, jo līdz tam mana joma bija dārzs un mājsaimniecība. Divas dienas uz ceļiem brēcu Dieva priekšā, lai Tas Kungs iemāca man strādāt, jo cilvēki bija samaksājuši naudu par kapakmeņiem, kurus vajadzēja pabeigt. Atdot naudu es nevarēju, jo pēc bērēm man bija palikuši tikai 12 lati. Biju pilnīgā izmisumā. Paņēmu vecu akmens šķēpeli un teicu: „Kungs, iemāci man, kā dabūt virsū burtus uz akmens.” Garā dzirdēju balsi, kas stāstīja, kādu zīmuli, kādu flomāsteru, kādu lineālu lietot. Tā Tas Kungs man iemācīja izveidot burtus. Divās dienās es to apguvu perfekti. Turpini lasīt »

Ir sācies jauns gads un līdz ar to arī „Laikmeta zīmju” ceturtā sezona. Pērn esam veiksmīgu nostiprinājuši savu tēlu virtuālajā vidē, ir izveidojies stabils lasītāju loks. „Laikmeta zīmes” nav liela interneta vietne, pērn unikālo apmeklētāju skaits bijis ap 13 000. Taču nereti tie, kas apmeklējuši mūs vienreiz, atgriežas un kļūst par pastāvīgiem apmeklētājiem, tāpēc nav brīnums, ka pērn reģistrēti 37 611 mūsu lapas apmeklējumu. Tas nozīmē, ka tik daudz reižu lasīts kāds no rakstiem vai aplūkota kāda lappuse. Ja 2010. gada sākumā mūsu lapu ik dienas apmeklēja no 30 - 60 cilvēkiem, tad gada beigās šis skaitlis jau svārstījās no 50 - 115 cilvēkiem dienā. Apmeklētāju rekords fiksēts 15. martā, kad vienas dienas laikā „Laikmeta zīmēs” iegriezās 317 lasītāji. Ņemot vērā, ka jauns raksts mūsu vietnē tiek publicēts reizi nedēļā, šāds rezultāts nebūt nav peļams. Turpini lasīt »

Atkal Mūžības ritumā aizskrējis viens gads. Tas bijis tik dažāds - ar priekiem un bēdām, smiekliem un asarām, ikdienas trauksmi un maziem, bet mīļiem laimes brīžiem. Atskatoties uz aizvadīto gadu, domājam arī par nākamo - kāds tas būs, ko no tā varam sagaidīt, ko vēlēties. Piedāvājam dažus vienkāršus, bet ļoti iedarbīgus padomus, kā 2011. gadu padarīt kaut nedaudz skaistāku, priecīgāku un labāku. Lai Tev izdodas! Turpini lasīt »

„Laikmeta zīmēs” jau esam stāstījuši, kā radusies pasaulē vispopulārākā garīgā himna „Amazing Grace”. Šoreiz mūsu stāsts par vēl kādu dziesmu, ko pazīst visā pasaulē un kura tūlīt pēc „Amazing Grace” ierindojas otrajā vietā populārāko baznīcas himnu sarakstā. Tā ir pazīstamā zviedru dziesma „O Store Gud” jeb, kā to pazīstam latviski, „Ak, lielais Dievs”.

Dziesmas vārdu autors ir zviedru sludinātājs Kārlis Gustavs Bobergs, kas 1885. gadā sarakstīja poēmu „O Store Gud”. Par iedvesmas avotu kalpoja kāds notikums, kad Bobergs kopā ar vēl dažiem draugiem atgriezās no dievkalpojuma Monsterasā, Smolandē, Dienvidzviedrijā. Bija vēla pēcpusdiena. Pēkšņi apvārsni aizklāja melni negaisa mākoņi, starp kuriem vietu vietām uzplaiksnīja saules stari. Spēcīgs vējš brāzās pāri pļavām un labības laukiem. Bija dzirdama pērkona duna. Zemi slacīja vēsa, atspirdzinoša lietus šaltis. Tomēr jau pēc brīža vētra beidzās un debesīs iemirdzējās spoža varavīksne. Turpini lasīt »

Kad uz laimīgākiem medību laukiem devās mūsu pirmais runcītis Mursis, sērojām tik ļoti, it kā mūžībā būtu aizgājis tuvs un mīļš cilvēks. Mamma vairākas dienas mirka vienās asarās un arī mēs pārējie skumām bezgala. Tiem, kam dienā bija darāmi kādi darbi, klājās vieglāk, taču mājas palicējiem drūmās domas nedeva miera. Māja šķita tik tukša, vairs nedzirdēja tik pazīstamo mīļo ķepiņu soļus, neskanēja tik ierastais klusais „ņau”. Līdzsvaru atgūt palīdzēja jauna runcīša ierašanās mūsu namā, kura mīļums un patiesā pieķeršanās cilvēkiem pamazām sadziedēja šķiršanās cirstās brūces.

Daudzreiz man bijis jādomā, kādēļ zaudējot mājdzīvnieku sirdssāpes mēdz būt tik lielas, kādas reizēm neizjūtam pat šķiroties no kāda cilvēka. Savos pārdzīvojumos gan tolaik vairījāmies pārāk daudz dalīties ar citiem, jo cilvēku attieksme bija ļoti dažāda. Kas paši bija pārdzīvojuši ko līdzīgu, mūs saprata, taču daudziem šķita nepieņemami, ka tik ļoti var sērot par kāda dzīvnieka nāvi. Mums teica: „Ko jūs tik ļoti pārdzīvojiet, nav taču nomiris ne jūsu bērns, ne kāds cits tuvinieks!” Vērojot dažādo ļaužu reakciju un uzklausot viņu spriedumus, esmu nonācis pie secinājuma, ka pēc attieksmes pret mājdzīvniekiem cilvēkus var sadalīt trīs kategorijās. Turpini lasīt »