Zem drupām

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 10-09-2008

2001. gada 11. septembrī miljoniem ļaužu visā pasaulē pie savu televizoru ekrāniem kā sastinguši vēroja notikumus Ņujorkā, kur dūmos un liesmās gāja bojā Pasaules tirdzniecības centra ēkas un līdz ar tām tūkstošiem nevainīgu cilvēku. Redzot „dvīņu torņu” sabrukšanu, dūmus un svelmi, mēs tomēr cerējām, ka kāds šajā ellē tiks atrasts dzīvs. No Pasaules tirdzniecības centra drupām tika atbrīvoti četri - tikai četri (!) - no vairāk nekā 2900 apraktajiem. Kaut kādu iemeslu dēļ vienas kāpnes nesabruka pilnībā un pa tām jau pēc ēku sagrūšanas izglābās 15 ugunsdzēsēji, taču četri cilvēki palika iesprostoti starp betona bluķiem un gaidīja savu atbrīvošanu. Pēdējā tika atbrīvota Dženella Guzmane, kas zem drupām pavadīja 27 stundas. Viņas foto aplidoja pasaules ziņu aģentūras, vēlāk daudzos vadošajos preses izdevumos un TV programmās parādījās intervijas ar Dženellu. Arī mums ir ekskluzīva iespēja iepazīties ar viņas liecību. Par to jāpateicas Mūdija draudzei Čikāgā, Bruklinas Tempļa (Brooklin Tabernacle) draudzei Ņujorkā un Dženellai Guzmanei - Makmilanai personīgi.

****

- Es piedzimu Trinidadā un Tobago lielā 15 bērnu ģimenē. Esmu jaunākā no meitām, par mani jaunāks ir tikai viens no maniem brāļiem. 18 gadu vecumā man piedzima meita. Nevarētu teikt, ka mūsu ģimene būtu bijusi īpaši kristīga - māte Dievam ticēja, taču tēvu es nekad netiku redzējusi apmeklējam baznīcu. Pati es vienmēr apgalvoju, ka Dievam ticu, taču tas vairāk bija teikts, lai iepriecinātu mammu, nevis tādēļ, ka Viņš man patiešām ko nozīmēja.

1998. gada augustā pārcēlos uz dzīvi Ņujorkā. Turpini lasīt »



Miera uzturētājs vai agresors?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 25-08-2008

Krievijas - Gruzijas konflikts Dienvidosetijā radījis daudz jautājumu un minējumu. Krievija savu agresīvo rīcību attaisno ar tās pilsoņu aizsardzību un Gruzijas spēku uzbrukumu Krievijas miera uzturētājiem. Tomēr pamatots ir arī jautājums - vai Krievijas militārais kontingents Dienvidosetijā un Abhāzijā vispār atbilst miera uzturētāju statusam? Lai atbildētu uz šo sarežģīto jautājumu, aplūkosim mums zināmos faktus.

Krievijas miera spēki abās seperātiskajās republikās tika izvietoti pēc pilsoņu kara 1992. - 1993.gadā. Tolaik Gruzija piekrita šādam risinājumam. Tas gan lielā mērā notika Krievijas politiskā spiediena dēļ, jo tās vēlme bija panākt starptautiskās sabiedrības atļauju risināt jebkuru konfliktu bijušajā Padomju Savienības teritorijā pēc sava prāta. Turpini lasīt »

Andrae Crouch: Gospelmūzikas klasiķis

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 21-08-2008

Viens no spilgtākajiem kristīgās mūzikas virzieniem vienmēr bijis un joprojām ir melnādaino ļaužu gospelmūzika. Gospela saknes rodamas melnādaino vergu garīgajos dziedājumos, kas pauda šo ļaužu sāpes un ciešanas, bet vienlaikus arī cerību, prieku Kungā un reliģisku dedzību. Tāpēc spiričueli un gospels ir kas vairāk nekā tikai baznīcas mūzika. To garīgā degsme devusi nozīmīgu ieguldījumu blūza attīstībā, bagātinājusi soulmūziku un aizdevusi ritmu agrīnajam rokenrolam. Tādi pazīstami melnādainie mūziķi kā Rejs Čārlzs, Mazais Ričards, Džeims Brauns, Areta Frenklina un daudzi citi savu muzikālo karjeru sākuši baznīcā dziedot gospeļus.

Nenoliedzami, viens no vadošajiem šā žanra pārstāvjiem ir amerikāņu dziedātājs, pianists, komponists, producents un mācītājs Andrē Kroučs. Jau vairāk nekā 40 gadus viņa dziesmas skan gan uz koncertskatuvēm, gan dievkalpojumos, daudzas no tām kļuvušas par mūsdienu kristīgās mūzikas klasiku. Kroučs atdevis gospelam atpakaļ to, ko tas savulaik aizdevis citiem mūzikas žanriem. Viņa mūzika ir gospela, soula, ritmblūza, džeza, roka, popa un disko sajaukums, tomēr tā saglabā unikālu identitāti un ir nenoliedzami mūsdienīga. Turpini lasīt »

Jēkabs Ozolinkevics. Tā Kunga svētīts

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 21-08-2008

2008. gada 11. maijā 73 gadu vecumā Dievs aizsauca Mūžībā ilggadējo Valdemārpils vasarsvētku draudzes mācītāju Jēkabu Ozolinkevicu. Šī intervija tapa 2005. gadā. Nedaudz saīsinātā veidā to piedāvāju jūsu uzmanībai.

- Ir noiets garš dzīves un ticības ceļš. Bet kāds bija sākums?

- Es piedzimu 1935. gada 1. maijā Plintiņos Dundagas pagastā ticīgu vecāku ģimenē. Jau kara gados vēlējos piedzīvot Dievu, taču kaut kas mani vienmēr kavēja. Kad pārnācu no armijas, sapratu, ka nu gan ir beidzamais laiks. Aizgāju uz baptistu draudzi, jo tur bija vairāk jauniešu. Dievkalpojumā sludinātājs Teodors Straumers teica, ka šis iespējams ir pēdējais gads, jo Izraēls sāk pulcēties savā zemē un žēlastības laiks pagānu tautām izbeigsies. Nu ir pavisam bēdīgi! - nodomāju. Jauno gadu mēs parasti sagaidījām pie tēva māsas Jaunmālēju mājās. Pulkstenis jau tuvojās divpadsmitiem, un es domāju: žēlastības vārti tūdaļ aizvērsies! Dievs, piedod manus grēkus un dod pestīšanas liecību sirdī, lai es neaizietu pazušanā! Tovakar es atdevu savu sirdi Jēzum un piedzīvoju grēku piedošanu. Turpini lasīt »

Dieva avārijas brigāde

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 21-08-2008

Kad savulaik intervēju sociālo darbinieci Nairu Šķoni no Kuldīgas, viņa savā atgriešanās stāstā pieminēja Sašu Kovaļuku - cilvēku, kam bijusi zināma loma Nairas ceļā pie Dieva. Kad 2007. gada pavasarī mūsu ģimenei bija vajadzīgs santehnikas un remontdarbu speciālists, mums ieteica kādu Sašu - esot cilvēks ar „zelta rokām”. Tikai pēc zināma laika iedomājos pavaicāt, kāds tad īsti ir mūsu palīga uzvārds. Izrādījās - Kovaļuks, Saša Kovaļuks. Tā tapa šis raksts par cietumu misionāru, dziesminieku un kristīgo kalpotāju Aleksandru Kovaļuku.

****

- Mana dzīve pirms sastapšanās ar Dievu bija briesmīga. Gluži tāpat kā tagad man mēdz būt piecas sešas kalpošanas dienā, tolaik es varēju izdarīt piecus sešus noziegumus dienā. Tie bija gan nopietni, gan mazāk nopietni. Pēdējā ieslodzījuma termiņa laikā sāku veidot bandu, kurā bija ļoti nopietni ļaudis. Mēs gatavojāmies aplaupīt inkasatoru mašīnas. Turpini lasīt »

Kas kopīgs Hitlera Vācijai un Putina Krievijai?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 20-08-2008

Šis raksts tapa jau 2008. gada maijā, taču tehnisku iemeslu dēļ vairākus mēnešus netika publicēts. Kas gan varēja iedomāties, ka rakstā minētās problēmas kļūs aktuālas tik drīz un izteiktās prognozes piepildīsies jau šovasar. Vienā jautājumā gan kļūdījāmies - Krievija militāru spēku pret savu kaimiņvalsti nekautrējās lietot jau tagad, nevis tālākā nākotnē. Toties pilnā mērā apstiprinājušās bažas par Rietumu politisku un militāru „impotenci”, reaģējot uz Krievijas agresiju. Ja Rietumu demokrātiskās valstis turpinās savu „Krievijas nomierināšanas” taktiku, šīs valsts impēriskās ideoloģijas pārņemtie vadoņi uzskatīs to par zīmi, ka agresija pret kaimiņvalstīm var palikt nesodīta, un tad nav tālu līdz vissliktākajam scenārijam, proti, agri vai vēlu tas novedīs pie plaša militāra konflikta Eiropā.

****

Šogad mūsu kaimiņvalstī notika varas maiņa - Vladimirs Putins apmainījās amatiem ar Dmitriju Medvedevu. Taču gan pašā Krievijā, gan starptautiskajā arēnā visiem ir skaidrs, ka Medvedevs par prezidentu kļuva tikai tāpēc, ka viņa kandidatūru atbalstīja Putins. 70% Krievijas iedzīvotāju balsoja ne jau par līdz šim plašākai sabiedrībai mazpazīstamo izpildvaras ierēdni, bet par nācijas līdera slavu iemantojušo Putinu un viņa izslavēto valsts atdzimšanas plānu. Lai kāds šobrīd būtu Putina amata nosaukums, ļaužu priekšstatos viņš ir un paliek īstenais Krievzemes valdnieks. Turpini lasīt »

Take 6: Lieliskais sešinieks

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 26-05-2008

Vokālais džeza sekstets Take 6 - viena no oriģinālākajām, radošākajām un neatkārtojamākajām vokālajām grupām, kāda jebkad dzirdēta pasaules popkultūrā.

Take 6 - tie ir seši melnādaini puiši: bass Alvins Čea, baritons Sedriks Dents, pirmie tenori Klods Maknaits un Marks Kibls, otrie tenori Džojs Kibls un Deivids Tomas. Take 6 savdabīgo skanējumu nav iespējams iekļaut kādā noteiktā mūzikas stilā, viņu kompozīcijās saklausāms gan džezs, ritmblūzs un souls, gan pops, dū - vops un hip - hops, taču, kā stāsta Sedriks Dents: “Patiesībā Take 6 izauga no klasiskās melnādaino gospelmūzikas četrbalsīgās dziedāšanas tradīcijas.” Turpini lasīt »

Cīņā par ģimeni

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 26-05-2008

Viena no visbiežāk izteiktajām aizlūgšanu vajadzībām ir lūgšana par neticīgiem tuviniekiem. Cilvēki lūdz par vīriem un sievām, vecākiem un bērniem, brāļiem un māsām. Nereti gadās situācijas, kad kāda ģimenes locekļa sastapšanās ar dzīvo Dievu rada neizpratni, nepatiku vai pat naidu citos ģimenes locekļos, kas noved pie strīdiem un nesaticības, par ko visbiežāk tiek nepamatoti vainota draudze vai kristieši kopumā. Līvānu vasarsvētku draudzes locekle Nadja Korsaka stāsta par savu ceļu pie Dieva un grūtībām, ar kādām viņai tādēļ nācās sastapties ģimenē.

****

- Jau kopš bērnības manā dzīvē bija daudz bēdu. Agri zaudēju tēvu, divreiz esmu slīkusi upē, gandrīz nomiru no tvana gāzes, tomēr Tas Kungs vienmēr mani pasargāja. Māte kļuva ticīga vēl pirms manis. Pie viņas es sastapu kristiešus, kas man stāstīja par Dievu, ticību, aicināja uz dievkalpojumiem. Taču es par to visu neko negribēju dzirdēt un bēgu no viņiem, kaut patiesībā bēgu no Dieva.

Nepilnu 40 gadu vecumā ārsti man konstatēja muguras smadzeņu audzēju. Turpini lasīt »

Pārdomas 9. maija sakarā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 09-05-2008

9.maijs. Daļa mūsu valsts iedzīvotāju šajā dienā svin uzvaru pār fašismu, kamēr lielai daļai tā ir atgādinājums par 50 smagiem okupācijas gadiem. Vēl kādi 9.maijā atzīmē Eiropas dienu. Demokrātiskā sabiedrībā ir normāli, ka dažādas sabiedrības grupas var brīvi paust savus uzskatus, sanākt kopā un atzīmēt sev svarīgas dienas un notikumus. Tāpēc nav nekas briesmīgs, ja arī Sarkanās armijas veterāni pulcējas Otrajā pasaules karā kritušo piemiņas vietās, atceras kara gaitas, tiekas ar vecajiem cīņu biedriem.

Diemžēl zināmi politiski spēki šo atceres dienu izmanto, lai sludinātu Latvijas valstij naidīgus uzskatus, sētu nepatiku pret valsts varu un likumiem, propagandētu ideju par Latviju kā divkopienu valsti. Ik gadu 9.maija svinību organizatoru vidū redzamas arī dažādas krievu radikāļu organizācijas, starp kurām partija „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (PCTVL) šķiet pats nevainības iemiesojums. Turpini lasīt »

Gunta Matjuhova. Aicinājums kalpot

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 03-05-2008

- Gunta, tu piedzimi un uzaugi senā vasarsvētku kristiešu dzimtā. Pastāsti par saviem vecākiem, bērnību.

- Mana vecāmamma un viņas trīs māsas bija vienas no pirmajām vasarsvētku ticīgajām Latvijā. Apmēram pirms 70 gadiem misionārs Džems Grēviņš rīkoja dievkalpojumus Aucē, tirgus laukumā. Tobrīd vecāsmammas māsa Anna Līkums gulēja uz gultas smagi slima un visi domāja, ka viņa vairs necelsies. Uzzinājusi par gaidāmajiem dievkalpojumiem, Anna teica: “Ja šie ļaudis ir tādi kā Bībelē rakstīts, es būšu vesela!” Viņi iejūdza zirgu, iecēla Annu ratos un aizveda uz tirgus laukumu. Mājās Anna nāca pati savām kājām un nodzīvoja gandrīz līdz 90 gadu vecumam. Tas bija sākums. Visa ģimene iesaistījās vasarsvētku kustībā - vecāsmammas tante bija draudzes vadītāja, bet izdziedinātā māsa Anna kalpoja kā evaņģēliste. Turpini lasīt »