Mūsdienu līdzības. Gadījums uz ceļa.

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 02-12-2008

Kādas slavenas bankas direktoram darba darīšanās bija jādodas no Rīgas uz Ventspili. Ērti iekārtojies sava mersedesa mīkstajā sēdeklī, baņķieris devās ceļā. Uz tik agrā rīta stundā vēl gluži tukšā Jūrmalas apvedceļa viņš pēkšņi aiz sevis izdzirda varenu motora rēkoņu. Mersim garām aizbrāzās melns BMW un, strauji sameties sāņus, aizšķērsoja ceļu. No bembja izlēca četri skūti tipi un baņķieris nedabūja ne acu pamirkšķināt, kad jau gulēja ceļmalas putekļos. Sejā triecās apkalto zābaku dzelzs zole un pēdējais, ko zūdot samaņai mūsu finanšu ģēnijs paspēja ieraudzīt, bija viņa auto signālugunis, kas izgaisa tālumā. Tad pasaule satumsa… Turpini lasīt »



Prieks un vilšanās

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 14-11-2008

Sagaidot Latvijas 90.dzimšanas dienu mani uzrunāja divi notikumi, par kuriem jau daudz stāstīts plašsaziņas līdzekļos. Viens no tiem bija patīkams, otrs izraisīja nožēlu un negatīvas emocijas.

Sāksim ar negatīvo. Kā katru gadu, arī šogad Lāčplēša dienas gaidās tika veikta aptauja par šo svētku pazīstamību un nozīmi sabiedrībā. Iznākums šokēja daudzus. Izrādās, tikai 23% mūsu valsts iedzīvotāju spēj pateikt, kam īsti veltīti šie svētki. Nozīmīgi tie šķiet tikai 17% valsts iedzīvotāju, kas gan ir nedaudz vairāk nekā pērn, kad šādi domāja tikai 11%. Savukārt 29% Lāčplēša dienu uzskata par maznozīmīgu, bet 42% tā nenozīmē pilnīgi neko. 12% savu viedokli nespēja noformulēt, kas arī ir krietni vairāk nekā pagājušajā gadā, kad tādu bija vien 2%. Turpini lasīt »

Latvieši un baltkrievi: nākotnes perspektīva

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 14-11-2008

Savulaik, vēl padomijas gados, mans onkulis no Federvācijas stāstīja par kādu pētījumu, ko veikuši Rietumu zinātnieki. Pētījuma mērķis bijis noteikt, kuras tautas visvairāk pakļaujas asimilācijai. Eiropā pirmajā vietā izrādījās baltkrievi, bet otrajā… nu, protams - latvieši.

Kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis, padomju impērija sabrukusi, Latvija un Baltkrievija kļuvušas par neatkarīgām valstīm. Šķiet priekšnoteikumi šo nāciju brīvai un netraucētai attīstībai ir nodrošināti un asimilācijas briesmas vairs nedraud. Bet kā ir patiesībā? Turpini lasīt »

Larry Norman: Tikai viens ceļš

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 06-11-2008

2008. gada 24. februārī pasauli aplidoja vēsts, ka savās mājās Salemā, Oregonas pavalstī ASV, mūžībā aizgājis leģendārais mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors un producents Lerijs Normans. Saukts par „mūsdienu kristīgās mūzikas pionieri” un „kristīgā roka tēvu”, Lerijs neapšaubāmi bija unikāla personība mūsdienu kristīgajā kultūrā. Iespējams, ka jaunākā paaudze pat nebūs dzirdējusi šā cilvēka vārdu, tomēr, esmu pārliecināts, katrs ir dzirdējis kādu no viņa kompozīcijām, jo viņa dziesmas joprojām ir daudzu izcilu mūziķu repertuārā. Turpini lasīt »

Celmlauži. Latvijas vasarsvētku kustībai - 80.

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 06-11-2008

2007.gada augustā apritēja 80 gadu, kopš Dobelē tika kristīti pirmie vasarsvētku ticīgie Latvijā. Aicinājām Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapu Jāni Ozolinkeviču pastāstīt, kā vasarsvētku mācība ienāca Latvijā, kā veidojās un attīstījās pirmās draudzes, par vasarsvētku kustības uzdevumiem šodien un nākotnē.

****

- Par vasarsvētku kustības celmlauzi Latvijā uzskata Džemu Grēviņu (par viņu lasiet ŠEIT), kas tēva aicināts 1926.gadā kopā ar ģimeni no Amerikas atgriezās dzimtenē. Turpini lasīt »

Arvīds un Valija Šepkeni. Toreiz un tagad

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 07-10-2008

Ilgus gadus Aizputes vasarsvētku draudzē kalpoja mācītājs Arvīds Šepkens (1927. - 2005.). Uzticams palīgs un draugs šajā darbā viņam bija dzīvesbiedre Valija, ar kuru laulībā tika nodzīvoti vairāk nekā 50 gadi.

****

- Kur jūs viens otru satikāt?

Arvīds: - Laukos.

Valija: - Arvīds atnāca pie mums uz kolhozu par brigadieri, un tur mēs viens otru ieraudzījām.

Arvīds: - Draudzējāmies kādus trīs gadus. Laulības notika 1954. gada 1. maijā Sakas baptistu draudzē, mūs salaulāja mācītājs Jonass. Man tolaik bija 27 gadi, Valijai 21 gads. Turpini lasīt »

Vai Latvija ir krievu etniskā dzimtene

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 06-10-2008

Vēsture, kā zināms, ir subjektīva zinātne. Katra politiskā sistēma, katrs režīms, katra ideoloģija cenšas to izmantot savās interesēs. Patiesi vēsturiski fakti nereti tiek sajaukti ar puspatiesību, izdomājumiem vai pat atklātiem meliem. Arī tajās zemēs, kur šāda falsifikācija nenotiek un vēstures zinātne ir visumā objektīva, vienu un to pašu faktu interpretācija dažādu vēsturnieku skatījumā var būtiski atšķirties. To nosaka katra vēsturnieka personiskie uzskati, izmantotā datu sistematizācijas metode un citi apstākļi.

Daudzi vēl atceras, cik izkropļota vēsture mums tika mācīta padomju laikā. Sociālistisko vēsturnieku galvenais uzdevums bija paust kompartijas akceptēto „vienīgo pareizo” vēstures redzējumu. Arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā daudzi vēstures fakti tika pakārtoti tolaik valdošajai nacionālisma ideoloģijai. Šodien atkal tiek rakstīta „jauna vēsture”, tikai tagad to nedara kādas politiskas sistēmas angažēti ideologi, bet daži savas patiesības apziņas apmāti ļautiņi, kas labprāt gribētu sevi saukt par nopietniem vēsturniekiem, taču labākajā gadījumā var pretendēt vienīgi uz amatiera - diletanta statusu.

„Jaunās vēstures” galvenā tēze: krievi Latvijā ir viena no pamatnācijām, bet tagadējā Latvijas teritorija - sena krievu zeme, krievu nācijas etniskā dzimtene. Turpini lasīt »

Viktor Klimenko: Jēzus kazaks

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 06-10-2008

Par šo dziedātāju pirmoreiz dzirdēju 80. gadu vidū, neilgi pēc tam, kad pats biju iepazinis Dievu. Tolaik Latvija tika uzskatīta par Somijas draudžu misijas lauku un vasaras mēnešos somu brāļus un māsas te varēja satikt itin kuplā skaitā. Nereti viņi atveda sev līdzi pa kādai kristīgās mūzikas platei vai kasetei, un uz vienas no tām bija lasāms Viktora Kļimenko vārds.

Tikai vēlāk uzzināju, ka arī pats mākslinieks vairākas reizes viesojies mūsu zemē un dziedājis dažādu draudžu dievkalpojumos. Pēc PSRS sabrukuma somu vizītes Latvijā apsīka un Kļimenko vārds pamazām aizmirsās. Atkalredzēšanās notika 90. gadu nogalē, kad Viktors piedalījās starptautiskā ebreju dziesmu un deju festivālā Rīgas Sporta manēžā un vēlāk arī vasarsvētku draudzes Patiesības Vārds 10 gadu jubilejas pasākumos. Daudziem, īpaši jauniešiem, Kļimenko dziedāšanas stils var šķist vecmodīgs, tomēr viņš joprojām ir viens no labākajiem vokālistiem Somijā un viņa unikālā balss priecē klausītāju tūkstošus visā pasaulē. Dramatisks ir viņa dzīvesstāsts, kas tik līdzīgs daudzu skatuves zvaigžņu liktenim - ārēja spozme, slava un panākumi, bet līdzās tam iekšējs tukšums, depresija un domas par pašnāvību. Taču Viktora dzīve tika pārmainīta radikāli un neatgriezeniski, un par šo brīnišķīgo pārmaiņu viņš ir gatavs liecināt miljoniem. Turpini lasīt »

Zem drupām

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 10-09-2008

2001. gada 11. septembrī miljoniem ļaužu visā pasaulē pie savu televizoru ekrāniem kā sastinguši vēroja notikumus Ņujorkā, kur dūmos un liesmās gāja bojā Pasaules tirdzniecības centra ēkas un līdz ar tām tūkstošiem nevainīgu cilvēku. Redzot „dvīņu torņu” sabrukšanu, dūmus un svelmi, mēs tomēr cerējām, ka kāds šajā ellē tiks atrasts dzīvs. No Pasaules tirdzniecības centra drupām tika atbrīvoti četri - tikai četri (!) - no vairāk nekā 2900 apraktajiem. Kaut kādu iemeslu dēļ vienas kāpnes nesabruka pilnībā un pa tām jau pēc ēku sagrūšanas izglābās 15 ugunsdzēsēji, taču četri cilvēki palika iesprostoti starp betona bluķiem un gaidīja savu atbrīvošanu. Pēdējā tika atbrīvota Dženella Guzmane, kas zem drupām pavadīja 27 stundas. Viņas foto aplidoja pasaules ziņu aģentūras, vēlāk daudzos vadošajos preses izdevumos un TV programmās parādījās intervijas ar Dženellu. Arī mums ir ekskluzīva iespēja iepazīties ar viņas liecību. Par to jāpateicas Mūdija draudzei Čikāgā, Bruklinas Tempļa (Brooklin Tabernacle) draudzei Ņujorkā un Dženellai Guzmanei - Makmilanai personīgi.

****

- Es piedzimu Trinidadā un Tobago lielā 15 bērnu ģimenē. Esmu jaunākā no meitām, par mani jaunāks ir tikai viens no maniem brāļiem. 18 gadu vecumā man piedzima meita. Nevarētu teikt, ka mūsu ģimene būtu bijusi īpaši kristīga - māte Dievam ticēja, taču tēvu es nekad netiku redzējusi apmeklējam baznīcu. Pati es vienmēr apgalvoju, ka Dievam ticu, taču tas vairāk bija teikts, lai iepriecinātu mammu, nevis tādēļ, ka Viņš man patiešām ko nozīmēja.

1998. gada augustā pārcēlos uz dzīvi Ņujorkā. Turpini lasīt »

Miera uzturētājs vai agresors?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 25-08-2008

Krievijas - Gruzijas konflikts Dienvidosetijā radījis daudz jautājumu un minējumu. Krievija savu agresīvo rīcību attaisno ar tās pilsoņu aizsardzību un Gruzijas spēku uzbrukumu Krievijas miera uzturētājiem. Tomēr pamatots ir arī jautājums - vai Krievijas militārais kontingents Dienvidosetijā un Abhāzijā vispār atbilst miera uzturētāju statusam? Lai atbildētu uz šo sarežģīto jautājumu, aplūkosim mums zināmos faktus.

Krievijas miera spēki abās seperātiskajās republikās tika izvietoti pēc pilsoņu kara 1992. - 1993.gadā. Tolaik Gruzija piekrita šādam risinājumam. Tas gan lielā mērā notika Krievijas politiskā spiediena dēļ, jo tās vēlme bija panākt starptautiskās sabiedrības atļauju risināt jebkuru konfliktu bijušajā Padomju Savienības teritorijā pēc sava prāta. Turpini lasīt »