Larry Norman: Tikai viens ceļš

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 06-11-2008

2008. gada 24. februārī pasauli aplidoja vēsts, ka savās mājās Salemā, Oregonas pavalstī ASV, mūžībā aizgājis leģendārais mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors un producents Lerijs Normans. Saukts par „mūsdienu kristīgās mūzikas pionieri” un „kristīgā roka tēvu”, Lerijs neapšaubāmi bija unikāla personība mūsdienu kristīgajā kultūrā. Iespējams, ka jaunākā paaudze pat nebūs dzirdējusi šā cilvēka vārdu, tomēr, esmu pārliecināts, katrs ir dzirdējis kādu no viņa kompozīcijām, jo viņa dziesmas joprojām ir daudzu izcilu mūziķu repertuārā. Turpini lasīt »



Celmlauži. Latvijas vasarsvētku kustībai - 80.

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 06-11-2008

2007.gada augustā apritēja 80 gadu, kopš Dobelē tika kristīti pirmie vasarsvētku ticīgie Latvijā. Aicinājām Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapu Jāni Ozolinkeviču pastāstīt, kā vasarsvētku mācība ienāca Latvijā, kā veidojās un attīstījās pirmās draudzes, par vasarsvētku kustības uzdevumiem šodien un nākotnē.

****

- Par vasarsvētku kustības celmlauzi Latvijā uzskata Džemu Grēviņu (par viņu lasiet ŠEIT), kas tēva aicināts 1926.gadā kopā ar ģimeni no Amerikas atgriezās dzimtenē. Turpini lasīt »

Arvīds un Valija Šepkeni. Toreiz un tagad

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 07-10-2008

Ilgus gadus Aizputes vasarsvētku draudzē kalpoja mācītājs Arvīds Šepkens (1927. - 2005.). Uzticams palīgs un draugs šajā darbā viņam bija dzīvesbiedre Valija, ar kuru laulībā tika nodzīvoti vairāk nekā 50 gadi.

****

- Kur jūs viens otru satikāt?

Arvīds: - Laukos.

Valija: - Arvīds atnāca pie mums uz kolhozu par brigadieri, un tur mēs viens otru ieraudzījām.

Arvīds: - Draudzējāmies kādus trīs gadus. Laulības notika 1954. gada 1. maijā Sakas baptistu draudzē, mūs salaulāja mācītājs Jonass. Man tolaik bija 27 gadi, Valijai 21 gads. Turpini lasīt »

Vai Latvija ir krievu etniskā dzimtene

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 06-10-2008

Vēsture, kā zināms, ir subjektīva zinātne. Katra politiskā sistēma, katrs režīms, katra ideoloģija cenšas to izmantot savās interesēs. Patiesi vēsturiski fakti nereti tiek sajaukti ar puspatiesību, izdomājumiem vai pat atklātiem meliem. Arī tajās zemēs, kur šāda falsifikācija nenotiek un vēstures zinātne ir visumā objektīva, vienu un to pašu faktu interpretācija dažādu vēsturnieku skatījumā var būtiski atšķirties. To nosaka katra vēsturnieka personiskie uzskati, izmantotā datu sistematizācijas metode un citi apstākļi.

Daudzi vēl atceras, cik izkropļota vēsture mums tika mācīta padomju laikā. Sociālistisko vēsturnieku galvenais uzdevums bija paust kompartijas akceptēto „vienīgo pareizo” vēstures redzējumu. Arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā daudzi vēstures fakti tika pakārtoti tolaik valdošajai nacionālisma ideoloģijai. Šodien atkal tiek rakstīta „jauna vēsture”, tikai tagad to nedara kādas politiskas sistēmas angažēti ideologi, bet daži savas patiesības apziņas apmāti ļautiņi, kas labprāt gribētu sevi saukt par nopietniem vēsturniekiem, taču labākajā gadījumā var pretendēt vienīgi uz amatiera - diletanta statusu.

„Jaunās vēstures” galvenā tēze: krievi Latvijā ir viena no pamatnācijām, bet tagadējā Latvijas teritorija - sena krievu zeme, krievu nācijas etniskā dzimtene. Turpini lasīt »

Viktor Klimenko: Jēzus kazaks

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 06-10-2008

Par šo dziedātāju pirmoreiz dzirdēju 80. gadu vidū, neilgi pēc tam, kad pats biju iepazinis Dievu. Tolaik Latvija tika uzskatīta par Somijas draudžu misijas lauku un vasaras mēnešos somu brāļus un māsas te varēja satikt itin kuplā skaitā. Nereti viņi atveda sev līdzi pa kādai kristīgās mūzikas platei vai kasetei, un uz vienas no tām bija lasāms Viktora Kļimenko vārds.

Tikai vēlāk uzzināju, ka arī pats mākslinieks vairākas reizes viesojies mūsu zemē un dziedājis dažādu draudžu dievkalpojumos. Pēc PSRS sabrukuma somu vizītes Latvijā apsīka un Kļimenko vārds pamazām aizmirsās. Atkalredzēšanās notika 90. gadu nogalē, kad Viktors piedalījās starptautiskā ebreju dziesmu un deju festivālā Rīgas Sporta manēžā un vēlāk arī vasarsvētku draudzes Patiesības Vārds 10 gadu jubilejas pasākumos. Daudziem, īpaši jauniešiem, Kļimenko dziedāšanas stils var šķist vecmodīgs, tomēr viņš joprojām ir viens no labākajiem vokālistiem Somijā un viņa unikālā balss priecē klausītāju tūkstošus visā pasaulē. Dramatisks ir viņa dzīvesstāsts, kas tik līdzīgs daudzu skatuves zvaigžņu liktenim - ārēja spozme, slava un panākumi, bet līdzās tam iekšējs tukšums, depresija un domas par pašnāvību. Taču Viktora dzīve tika pārmainīta radikāli un neatgriezeniski, un par šo brīnišķīgo pārmaiņu viņš ir gatavs liecināt miljoniem. Turpini lasīt »

Zem drupām

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 10-09-2008

2001. gada 11. septembrī miljoniem ļaužu visā pasaulē pie savu televizoru ekrāniem kā sastinguši vēroja notikumus Ņujorkā, kur dūmos un liesmās gāja bojā Pasaules tirdzniecības centra ēkas un līdz ar tām tūkstošiem nevainīgu cilvēku. Redzot „dvīņu torņu” sabrukšanu, dūmus un svelmi, mēs tomēr cerējām, ka kāds šajā ellē tiks atrasts dzīvs. No Pasaules tirdzniecības centra drupām tika atbrīvoti četri - tikai četri (!) - no vairāk nekā 2900 apraktajiem. Kaut kādu iemeslu dēļ vienas kāpnes nesabruka pilnībā un pa tām jau pēc ēku sagrūšanas izglābās 15 ugunsdzēsēji, taču četri cilvēki palika iesprostoti starp betona bluķiem un gaidīja savu atbrīvošanu. Pēdējā tika atbrīvota Dženella Guzmane, kas zem drupām pavadīja 27 stundas. Viņas foto aplidoja pasaules ziņu aģentūras, vēlāk daudzos vadošajos preses izdevumos un TV programmās parādījās intervijas ar Dženellu. Arī mums ir ekskluzīva iespēja iepazīties ar viņas liecību. Par to jāpateicas Mūdija draudzei Čikāgā, Bruklinas Tempļa (Brooklin Tabernacle) draudzei Ņujorkā un Dženellai Guzmanei - Makmilanai personīgi.

****

- Es piedzimu Trinidadā un Tobago lielā 15 bērnu ģimenē. Esmu jaunākā no meitām, par mani jaunāks ir tikai viens no maniem brāļiem. 18 gadu vecumā man piedzima meita. Nevarētu teikt, ka mūsu ģimene būtu bijusi īpaši kristīga - māte Dievam ticēja, taču tēvu es nekad netiku redzējusi apmeklējam baznīcu. Pati es vienmēr apgalvoju, ka Dievam ticu, taču tas vairāk bija teikts, lai iepriecinātu mammu, nevis tādēļ, ka Viņš man patiešām ko nozīmēja.

1998. gada augustā pārcēlos uz dzīvi Ņujorkā. Turpini lasīt »

Miera uzturētājs vai agresors?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 25-08-2008

Krievijas - Gruzijas konflikts Dienvidosetijā radījis daudz jautājumu un minējumu. Krievija savu agresīvo rīcību attaisno ar tās pilsoņu aizsardzību un Gruzijas spēku uzbrukumu Krievijas miera uzturētājiem. Tomēr pamatots ir arī jautājums - vai Krievijas militārais kontingents Dienvidosetijā un Abhāzijā vispār atbilst miera uzturētāju statusam? Lai atbildētu uz šo sarežģīto jautājumu, aplūkosim mums zināmos faktus.

Krievijas miera spēki abās seperātiskajās republikās tika izvietoti pēc pilsoņu kara 1992. - 1993.gadā. Tolaik Gruzija piekrita šādam risinājumam. Tas gan lielā mērā notika Krievijas politiskā spiediena dēļ, jo tās vēlme bija panākt starptautiskās sabiedrības atļauju risināt jebkuru konfliktu bijušajā Padomju Savienības teritorijā pēc sava prāta. Turpini lasīt »

Andrae Crouch: Gospelmūzikas klasiķis

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 21-08-2008

Viens no spilgtākajiem kristīgās mūzikas virzieniem vienmēr bijis un joprojām ir melnādaino ļaužu gospelmūzika. Gospela saknes rodamas melnādaino vergu garīgajos dziedājumos, kas pauda šo ļaužu sāpes un ciešanas, bet vienlaikus arī cerību, prieku Kungā un reliģisku dedzību. Tāpēc spiričueli un gospels ir kas vairāk nekā tikai baznīcas mūzika. To garīgā degsme devusi nozīmīgu ieguldījumu blūza attīstībā, bagātinājusi soulmūziku un aizdevusi ritmu agrīnajam rokenrolam. Tādi pazīstami melnādainie mūziķi kā Rejs Čārlzs, Mazais Ričards, Džeims Brauns, Areta Frenklina un daudzi citi savu muzikālo karjeru sākuši baznīcā dziedot gospeļus.

Nenoliedzami, viens no vadošajiem šā žanra pārstāvjiem ir amerikāņu dziedātājs, pianists, komponists, producents un mācītājs Andrē Kroučs. Jau vairāk nekā 40 gadus viņa dziesmas skan gan uz koncertskatuvēm, gan dievkalpojumos, daudzas no tām kļuvušas par mūsdienu kristīgās mūzikas klasiku. Kroučs atdevis gospelam atpakaļ to, ko tas savulaik aizdevis citiem mūzikas žanriem. Viņa mūzika ir gospela, soula, ritmblūza, džeza, roka, popa un disko sajaukums, tomēr tā saglabā unikālu identitāti un ir nenoliedzami mūsdienīga. Turpini lasīt »

Jēkabs Ozolinkevics. Tā Kunga svētīts

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 21-08-2008

2008. gada 11. maijā 73 gadu vecumā Dievs aizsauca Mūžībā ilggadējo Valdemārpils vasarsvētku draudzes mācītāju Jēkabu Ozolinkevicu. Šī intervija tapa 2005. gadā. Nedaudz saīsinātā veidā to piedāvāju jūsu uzmanībai.

- Ir noiets garš dzīves un ticības ceļš. Bet kāds bija sākums?

- Es piedzimu 1935. gada 1. maijā Plintiņos Dundagas pagastā ticīgu vecāku ģimenē. Jau kara gados vēlējos piedzīvot Dievu, taču kaut kas mani vienmēr kavēja. Kad pārnācu no armijas, sapratu, ka nu gan ir beidzamais laiks. Aizgāju uz baptistu draudzi, jo tur bija vairāk jauniešu. Dievkalpojumā sludinātājs Teodors Straumers teica, ka šis iespējams ir pēdējais gads, jo Izraēls sāk pulcēties savā zemē un žēlastības laiks pagānu tautām izbeigsies. Nu ir pavisam bēdīgi! - nodomāju. Jauno gadu mēs parasti sagaidījām pie tēva māsas Jaunmālēju mājās. Pulkstenis jau tuvojās divpadsmitiem, un es domāju: žēlastības vārti tūdaļ aizvērsies! Dievs, piedod manus grēkus un dod pestīšanas liecību sirdī, lai es neaizietu pazušanā! Tovakar es atdevu savu sirdi Jēzum un piedzīvoju grēku piedošanu. Turpini lasīt »

Dieva avārijas brigāde

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 21-08-2008

Kad savulaik intervēju sociālo darbinieci Nairu Šķoni no Kuldīgas, viņa savā atgriešanās stāstā pieminēja Sašu Kovaļuku - cilvēku, kam bijusi zināma loma Nairas ceļā pie Dieva. Kad 2007. gada pavasarī mūsu ģimenei bija vajadzīgs santehnikas un remontdarbu speciālists, mums ieteica kādu Sašu - esot cilvēks ar „zelta rokām”. Tikai pēc zināma laika iedomājos pavaicāt, kāds tad īsti ir mūsu palīga uzvārds. Izrādījās - Kovaļuks, Saša Kovaļuks. Tā tapa šis raksts par cietumu misionāru, dziesminieku un kristīgo kalpotāju Aleksandru Kovaļuku.

****

- Mana dzīve pirms sastapšanās ar Dievu bija briesmīga. Gluži tāpat kā tagad man mēdz būt piecas sešas kalpošanas dienā, tolaik es varēju izdarīt piecus sešus noziegumus dienā. Tie bija gan nopietni, gan mazāk nopietni. Pēdējā ieslodzījuma termiņa laikā sāku veidot bandu, kurā bija ļoti nopietni ļaudis. Mēs gatavojāmies aplaupīt inkasatoru mašīnas. Turpini lasīt »