Aizraujošā kolekcionēšanas pasaule

Ievietoja | Sadaļa Kolekcionāriem | Publicēts 15-01-2009

Ar šo rakstu tiek atklāta „Laikmeta zīmju” jaunā sadaļa kolekcionāriem. Ikvienam cilvēkam dzīvē nepieciešams kāds vaļasprieks, aizraušanās, jeb, kā to sauc svešvārdā, - hobijs. Viens no izplatītākajiem vaļaspriekiem ir kolekcionēšana. Ko tikai ļaudis nekrāj - sākot ar antīkām mēbelēm, mākslas darbiem un luksusa automobiļiem, beidzot ar konfekšu papīriņiem un pudeļu korķiem. Arī man nav gājusi secen šī aizraušanās, tāpēc jaunajā sadaļā centīšos publiskot visu man pieejamo informāciju par šo interesanto vaļasprieku. Turpini lasīt »



Klusa nakts, svēta nakts

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 19-12-2008

Gadu no gada decembra nogalē pār zemi nolaižas vakars, kad pasauli pāršalc dievnamu zvanu skaņas un miljoniem sveču liesmiņu mums atgādina par cilvēces Glābēja piedzimšanu. Un lielās katedrālēs un necilās lauku baznīciņās, greznos svētku namos un mazās būdiņās atkal atskan brīnišķais Ziemsvētku korālis “Klusa nakts, svēta nakts”.

Gandrīz 200 gadi mūs šķir no brīža, kad šī pasaulē vispopulārākā Ziemassvētku dziesma pirmo reizi tika dziedāta Svētvakara dievkalpojumā mazā Austrijas pilsētiņā, taču joprojām tā ir tikpat skaista un aktuāla kā tolaik. Ik gadu šis vienkāršais, mīlestības pilnais veltījums Glābējam Jēzum Kristum atskan arī mūsu dzimtenes dievnamos. Taču atgriezīsimies tālajā 1818.gada 24.decembra vakarā, kad sniegiem klātajā Oberndorfā netālu no Zalcburgas piedzima brīnums - “Stille Nacht, heilige Nacht”, “Klusa nakts, svēta nakts”. Turpini lasīt »

Ziemassvētku korālis

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 02-12-2008

Neatņemama Adventa un Ziemassvētku laika daļa ir dziesmas un mūzika. Korāļu dziedāšanas tradīcija izsenis pazīstama visās kristīgās kultūras zemēs. Angļu carols, franču noels, vācu Weinachtslieder - pazīstamos svētku korāļus dzied visā pasaulē, tie tulkoti daudzās valodās, un nav svarīgi, no kuras zemes tie nākuši un kādā valodā bijis to oriģināls.

Eiropā korāļi pazīstami vairākus tūkstošus gadu un sākotnēji tiem nebija nekāda sakara ar kristīgo ticību. Senajā ķeltu kultūrā ar vārdu “korālis” apzīmēja priecīgu, līksmu dziesmu, ko tradicionāli dziedāja kā pavadījumu apļa dejām auglības rituālos un citos pagānu svētkos. Šādus svētkus svinēja arī 22.decembrī - ziemas saulgriežos, kad senie ķelti pulcējās savās svētvietās, lai dziedot, dejojot un līksmojot aizvadītu gada īsāko dienu. Turpini lasīt »

Mūsdienu līdzības. Gadījums uz ceļa.

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 02-12-2008

Kādas slavenas bankas direktoram darba darīšanās bija jādodas no Rīgas uz Ventspili. Ērti iekārtojies sava mersedesa mīkstajā sēdeklī, baņķieris devās ceļā. Uz tik agrā rīta stundā vēl gluži tukšā Jūrmalas apvedceļa viņš pēkšņi aiz sevis izdzirda varenu motora rēkoņu. Mersim garām aizbrāzās melns BMW un, strauji sameties sāņus, aizšķērsoja ceļu. No bembja izlēca četri skūti tipi un baņķieris nedabūja ne acu pamirkšķināt, kad jau gulēja ceļmalas putekļos. Sejā triecās apkalto zābaku dzelzs zole un pēdējais, ko zūdot samaņai mūsu finanšu ģēnijs paspēja ieraudzīt, bija viņa auto signālugunis, kas izgaisa tālumā. Tad pasaule satumsa… Turpini lasīt »

Prieks un vilšanās

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 14-11-2008

Sagaidot Latvijas 90.dzimšanas dienu mani uzrunāja divi notikumi, par kuriem jau daudz stāstīts plašsaziņas līdzekļos. Viens no tiem bija patīkams, otrs izraisīja nožēlu un negatīvas emocijas.

Sāksim ar negatīvo. Kā katru gadu, arī šogad Lāčplēša dienas gaidās tika veikta aptauja par šo svētku pazīstamību un nozīmi sabiedrībā. Iznākums šokēja daudzus. Izrādās, tikai 23% mūsu valsts iedzīvotāju spēj pateikt, kam īsti veltīti šie svētki. Nozīmīgi tie šķiet tikai 17% valsts iedzīvotāju, kas gan ir nedaudz vairāk nekā pērn, kad šādi domāja tikai 11%. Savukārt 29% Lāčplēša dienu uzskata par maznozīmīgu, bet 42% tā nenozīmē pilnīgi neko. 12% savu viedokli nespēja noformulēt, kas arī ir krietni vairāk nekā pagājušajā gadā, kad tādu bija vien 2%. Turpini lasīt »

Latvieši un baltkrievi: nākotnes perspektīva

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 14-11-2008

Savulaik, vēl padomijas gados, mans onkulis no Federvācijas stāstīja par kādu pētījumu, ko veikuši Rietumu zinātnieki. Pētījuma mērķis bijis noteikt, kuras tautas visvairāk pakļaujas asimilācijai. Eiropā pirmajā vietā izrādījās baltkrievi, bet otrajā… nu, protams - latvieši.

Kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis, padomju impērija sabrukusi, Latvija un Baltkrievija kļuvušas par neatkarīgām valstīm. Šķiet priekšnoteikumi šo nāciju brīvai un netraucētai attīstībai ir nodrošināti un asimilācijas briesmas vairs nedraud. Bet kā ir patiesībā? Turpini lasīt »

Larry Norman: Tikai viens ceļš

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika pasaulē | Publicēts 06-11-2008

2008. gada 24. februārī pasauli aplidoja vēsts, ka savās mājās Salemā, Oregonas pavalstī ASV, mūžībā aizgājis leģendārais mūziķis, dziedātājs, dziesmu autors un producents Lerijs Normans. Saukts par „mūsdienu kristīgās mūzikas pionieri” un „kristīgā roka tēvu”, Lerijs neapšaubāmi bija unikāla personība mūsdienu kristīgajā kultūrā. Iespējams, ka jaunākā paaudze pat nebūs dzirdējusi šā cilvēka vārdu, tomēr, esmu pārliecināts, katrs ir dzirdējis kādu no viņa kompozīcijām, jo viņa dziesmas joprojām ir daudzu izcilu mūziķu repertuārā. Turpini lasīt »

Celmlauži. Latvijas vasarsvētku kustībai - 80.

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 06-11-2008

2007.gada augustā apritēja 80 gadu, kopš Dobelē tika kristīti pirmie vasarsvētku ticīgie Latvijā. Aicinājām Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapu Jāni Ozolinkeviču pastāstīt, kā vasarsvētku mācība ienāca Latvijā, kā veidojās un attīstījās pirmās draudzes, par vasarsvētku kustības uzdevumiem šodien un nākotnē.

****

- Par vasarsvētku kustības celmlauzi Latvijā uzskata Džemu Grēviņu (par viņu lasiet ŠEIT), kas tēva aicināts 1926.gadā kopā ar ģimeni no Amerikas atgriezās dzimtenē. Turpini lasīt »

Arvīds un Valija Šepkeni. Toreiz un tagad

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 07-10-2008

Ilgus gadus Aizputes vasarsvētku draudzē kalpoja mācītājs Arvīds Šepkens (1927. - 2005.). Uzticams palīgs un draugs šajā darbā viņam bija dzīvesbiedre Valija, ar kuru laulībā tika nodzīvoti vairāk nekā 50 gadi.

****

- Kur jūs viens otru satikāt?

Arvīds: - Laukos.

Valija: - Arvīds atnāca pie mums uz kolhozu par brigadieri, un tur mēs viens otru ieraudzījām.

Arvīds: - Draudzējāmies kādus trīs gadus. Laulības notika 1954. gada 1. maijā Sakas baptistu draudzē, mūs salaulāja mācītājs Jonass. Man tolaik bija 27 gadi, Valijai 21 gads. Turpini lasīt »

Vai Latvija ir krievu etniskā dzimtene

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 06-10-2008

Vēsture, kā zināms, ir subjektīva zinātne. Katra politiskā sistēma, katrs režīms, katra ideoloģija cenšas to izmantot savās interesēs. Patiesi vēsturiski fakti nereti tiek sajaukti ar puspatiesību, izdomājumiem vai pat atklātiem meliem. Arī tajās zemēs, kur šāda falsifikācija nenotiek un vēstures zinātne ir visumā objektīva, vienu un to pašu faktu interpretācija dažādu vēsturnieku skatījumā var būtiski atšķirties. To nosaka katra vēsturnieka personiskie uzskati, izmantotā datu sistematizācijas metode un citi apstākļi.

Daudzi vēl atceras, cik izkropļota vēsture mums tika mācīta padomju laikā. Sociālistisko vēsturnieku galvenais uzdevums bija paust kompartijas akceptēto „vienīgo pareizo” vēstures redzējumu. Arī Latvijas pirmās brīvvalsts laikā daudzi vēstures fakti tika pakārtoti tolaik valdošajai nacionālisma ideoloģijai. Šodien atkal tiek rakstīta „jauna vēsture”, tikai tagad to nedara kādas politiskas sistēmas angažēti ideologi, bet daži savas patiesības apziņas apmāti ļautiņi, kas labprāt gribētu sevi saukt par nopietniem vēsturniekiem, taču labākajā gadījumā var pretendēt vienīgi uz amatiera - diletanta statusu.

„Jaunās vēstures” galvenā tēze: krievi Latvijā ir viena no pamatnācijām, bet tagadējā Latvijas teritorija - sena krievu zeme, krievu nācijas etniskā dzimtene. Turpini lasīt »