Laikmeta zīmes

2009. gada pavasarī mūsu ģimenes ceļotāju trio - mana sieva Solvita un viņas vecāki Rute un Aivars - devās ceļojumā cauri visai Eiropai, lai iepazītu Vidusjūras pērli - mežonīgo Korsiku. Stāsts par šo ceļojumu balstīts uz Solvitas atmiņām un Rutes ceļojuma dienasgrāmatas piezīmēm. Dosimies ceļā kopā ar viņām.

****

Jau sen Solvitas vēlēšanās bija apmeklēt kādu no Vidusjūras salām. Tā kā autobusa vietā šoreiz izvēlēts personīgais auto, Malta un Sicīlija šķiet pārāk tālu, savukārt Sardīnija neliekas tik interesanta kā Korsika. Tātad Korsika! Apgādājušies ar visu nepieciešamo, dodamies ceļā cauri visai Eiropai. Pa ceļam apskatām Herenhauzes (Herrenhäuser) skaisto skulptūru un puķu dārzu pie Hanoveras, senatnīgo viduslaiku pilsētiņu Teklenburgu (Tecklenburg) netālu no Minsteres, krāšņo ziedu parādi un Keukenhofas ziedu dārzu Holandē, moderno un vienlaikus senlaicīgo Luksemburgu, Francijas Alpus un pundurvalstiņu Monako. Beidzot nonākam franču Rivjēras pērlē Nicā, kur mūs jau gaida kompānijas „Corsica Feries” prāmis, lai aizvestu uz Napoleona dzimteni - Korsiku. Turpini lasīt »

Savulaik Latvijas Kristīgā radio žurnāla „Tikšanās” redakcijā glabājas kāda vēl padomju laikos izdota vinila plate ar intriģējošu uzrakstu Pervij bļin. Nē, nē, nedomājiet neko ļaunu, šoreiz vārds bļin patiešām nozīmē pankūku. Tātad Pirmā pankūka, citiem vārdiem runājot - pirmā plate. Vēl interesantāk kļūst, izlasot plates izdevēja nosaukumu - Apvienoto Krievijas evaņģēliski luterisko rokenrola draudžu producentu centrs! Tad nu iepazīsimies - krievu kristīgā roka veterāni, grupa Družki (Čomi).

Družki ir unikāla parādība uz mūsdienu Krievijas muzikālās skatuves. Dibināta 80. gadu beigās kā nevienam nepazīstama klubu grupa, tā spējusi izveidot sev vien raksturīgu unikālu skanējumu, kurā mijas ārtroka, ritmblūza, gospeļu un „jaunā viļņa” intonācijas, bet dziesmu teksti atspoguļo grupas dalībnieku neviltotu ticību, nezaudējot arī daļu ironijas un veselīga humora. Turpini lasīt »

Pēdējā laika starptautisko ziņu aktuālākie jaunumi saistīti ar NATO militāro operāciju Lībijā. Līdz šim morāli esmu atbalstījis šādas starptautisko institūciju akceptētas operācijas, kas palīdz novērst pret kādu etnisko, sabiedrisko vai politisko grupu vērstu genocīdu. Tieši šī iemesla dēļ savulaik atbalstīju gan militārās operācijas bijušajā Dienvidslāvijā, gan intervenci Afganistānā, gan Huseina režīma gāšanu Irākā. Un joprojām esmu patiesi gandarīts, ka Dienvidslāvijas kara noziedznieki tiek krimināli vajāti un tiesāti, ka afgāņu tauta spējusi atbrīvoties no feodālā talibu režīma, kas bija šķērslis ne vien Afganistānas nākotnei, bet drauds visai pasaulei, ka Irākā beidzis pastāvēt režīms, kurš bija gatavs ķīmiskos ieročus izmantot pats pret savu tautu. Taču šoreiz viss ir citādāk. Turpini lasīt »

Savulaik LVDA bīskapam Jānim Ozolinkevičam viesojoties slāvu vasarsvētku draudzēs ASV, viņu spēcīgi uzrunāja mūsu bijušo līdzpilsoņu dedzīgā kalpošana misijas laukā. Īpaši pār­steidza emigrantu jaunā paaudze, kas auguši, bet da­ži arī piedzimuši Amerikā, pieraduši pie komforta un pār­tikušas dzīves, tomēr gatavi atstāt visas ērtības un doties misionāra gaitās, bieži vien nezinot, kādi apstākļi viņus sagaida, bet nereti pat riskējot ar savu veselību un dzīvību.

Viena no lielākajām slāvu kristiešu misijas organizācijām pasaulē ir starptautiskā kristīgās kalpošanas asociācija Good Samaritan, kas darbojas Krievi­jā, Ukrainā, ASV, Argentīnā un Indijā. Turpini lasīt »

Dona Moena, Dona Margarita, Dona M, DM, Donačka - tie ir niki un literārie pseidonīmi, aiz kuriem slēpjas pavisam vienkārša latviešu meitene Lāsma Avotiņa. Dievs Lāsmai piešķīris talantu radīt nelielus, īsus stāstiņus, kas ar dažādu dīvainu, bet dzīvē reālu tēlu palīdzību stāsta mums par mums pašiem - mūsu ikdienu, sajūtām, raizēm un arī grēkiem. Kā savulaik interneta portāla „Virtuālā Baznīca” izdotās Donas M grāmatiņas „Baltie gumijnieki” anotācijā izteicies viens no VB tēliem Asmodejs, šiem stāstiem „piemīt neliela ironijas deva par pasauli mums apkārt, bet tajā pat laikā tie pietiekami labi atspoguļo realitāti tādu, kāda tā ir”.

Lai lasītu Donas stāstus, nepieciešama asociatīva domāšana. Grūti būs arī tiem, kas ne reizi nav lasījuši Bībeli, tādēļ maz ko zina par dažādiem kristīgiem simboliem un arhetipiem. Visbeidzot, vēl viens citāts no Donas virtuālās līdzgaitnieces Snorkes teiktā: „DM, tu smejies, bet man tikmēr gribas raudāt. Tāda jau ir visu cilvēkveidīgo būtņu traģēdija - izstiepties un sarauties, lai nokļūtu tuvāk savu vēlmju piepildījumam. Kaut šī vēlme būtu nokļūt tuvāk Ideālam. Bet ar katru savu centienu mēs kļūstam arvien smieklīgāki Dieva acīs, nu gluži kā posmtārpi savos centienos apgūt augstāko matemātiku. Paldies, Dievs, ka neesam atstāti vieni šajā totāli bezcerīgajā cīņā!”

****

Aiz trejdeviņām zemēm pie trejdevītās jūras dzīvoja maza miegaina līgotauta, kas pārtika no kartupeļiem un sēnēm. Tās raksturīgākā pazīme bija miegainība, taču jau sen šajā tautā dega slēptas, neviena neapzinātas ilgas pēc atmodas. Turpini lasīt »

Mārcis Jencītis pazīstams kā evaņģēlists, draudzes „Kristus pasaulei” mācītājs un G12 kustības aizsācējs Latvijā. Tomēr, iespējams, ne visi zinās, ka pirms iepazīšanās ar Kristu Mārča dzīvē valdīja alkohols, narkotikas, garīga apsēstība un kontakti ar dēmonu pasauli. Taču Dievs Mārci atrada un uzrunāja cietuma kamerā, un kopš tā brīža Mārča dzīve radikāli mainījās. Tagad viņš Labo Vēsti sludina citiem.

****

- Kad man bija trīs četri gadi, es bieži domāju, kur nonākšu, kad vairs nebūšu. Mans tēvs nomira, kad man bija četri gadi, un es ilgi nevarēju aprast ar domu, ka cilvēks var tā vienkārši nomirt. Nomirst un viss? Nekā vairs nebūs? Visi tā sacīja, tas bija komunistu garā. Par Dievu es nezināju pilnīgi neko.

Pirmajās trīs klasēs mācījos labi, bet pēc tam sāku neklausīt skolotājiem. Par to, ka skolotāja man ielika divnieku, mēs ar draugu izsitām skolai logu. Es klasē biju tāds jokupēteris, kad pateicu kādu repliku, visi smējās. Pēc tam sāku mācīties sporta klasē. Trenējos vieglatlētikā un palaidnībām neatlika daudz laika. Laiks līdz kādiem 16 gadiem bija normāls. Bet tad sākās. Turpini lasīt »

Šodien, kad Latvija iekļāvusies demokrātiskās pasaules, Eiropas un Ziemeļatlantijas alianses struktūrās, jautājums par diktatūru, šķiet, ir atrisināts uz visiem laikiem. Tomēr jau labu laiku Ministru kabinetā tiek gatavots likumprojekts „Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli”, kas pieļauj nopietnus cilvēktiesību un demokrātisko brīvību ierobežojumus. Iepazīstoties ar dažām no šā likumprojekta tēzēm, galvā sāk raisīties baisas domas, ka arī Latvija var piedzīvot līdzīgus notikumus, kādus redzam TV reportāžās no Krievijas opozicionāru mītiņiem, Baltkrievijas vai arābu valstīm. Turpini lasīt »

Ir pārsteidzoši uzzināt, kā ļaudis atklāj savu patieso aicinājumu. Zināmi notikumi dzīvē veido pagrieziena punktu, kas liek cilvēkiem pārvērtēt ceļu, kuru tie izvēlējušies, un noved pie atklāsmes par Dievu. Lasot šo rakstu jūs uzzināsiet, kā šī brīnumainā pārvērtība notika populārā kristīgā mūziķa Džona Maikla Talbota dzīvē.

J. M. Talbots dzimis 1954. gadā Oklahomā muzikālā metodistu ģimenē. Ģitāru viņš sāka spēlēt desmit gadu vecumā, bet piecpadsmit gadu vecumā pameta skolu un kļuva par vecākā brāļa Terija dibinātās grupas Mason Proffit ģitāristu. Turpini lasīt »

Atklājot „Laikmeta zīmju” jauno sadaļu „Riska zona” publicējam kādreizējās lidostas „Rīga” kapelānes, četru bērnu māmiņas Ilzes Elizabetes Eris pārdomas par latviešu tautasdziesmu maģisko šķautni un tās destruktīvo ietekmi uz mūsu bērnu un visas Latvijas nākotni.

****

Kad 80. gados studēju Filoloģijas fakultātē, sastopoties ar Latvju Dainu skaistumu un bagātību, biju fascinēta. Turpini lasīt »

Neskatoties uz nacionālo spēku brīdinājumiem, bija latvieši, kas pēdējās vēlēšanās balsoja par partiju apvienību „Saskaņas centrs”. Citiem tas bija protesta balsojums, citiem - patiesa cerība, ka varbūt šis pie varas vēl nebijušais politiskais grupējums spēs izvest valsti no krīzes. Savu lomu nospēlēja arī „Saskaņas centra” līderu koķetērija ar latviešu vēlētājiem, pieklusinot savu citkārt prokrievisko retoriku. Kad gaidītā triumfa vietā saskaņieši vēlēšanās ieguva vien otro vietu un netika uzaicināti darbam valdībā, apvienība it kā pieklusa, taču skaidrs, ka krievu lācis nebūt nav devies ziemas guļā, bet noslēpies un gaida savu stundu. To, kas tas patiešām ir tā, apliecina SC priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča intervija žurnālistam Andrejam Mamikinam 8. februāra TV5 raidījumā „Bez cenzūras”. Turpini lasīt »