Laikmeta zīmes

Suvenīrmonētas ir monētas formā veidota piemiņas lieta par kādu notikumu, kāda vēsturiska vai dabas objekta apmeklējumu, uzņēmumu vai cilvēku. Ir kolekcionāri, kas īpaši krāj šādas monētas, tomēr liela daļa numismātu šādu monētu kolekcionēšanu uzskata par sevis necienīgu nodarbi. Tas tāpēc, ka suvenīrmonētas, atšķirībā no piemiņas un jubilejas monētām, nav nauda, bet drīzāk miniatūra piemiņas medaļa. Tomēr ir kāds suvenīrmonētu projekts, kas guvis atsaucību visā Eiropā un arī ārpus tās robežām, tāpēc varētu būt interesants arī Latvijā, jo popularizē valstu un tautu tradicionālo kultūras mantojumu. Tā ir suvenīrmonētu sērija „Heritage” jeb Nacionālā mantojuma piemiņas suvenīrmonētas. Turpini lasīt »

VAI man ir personīgas attiecības ar Dievu? VAI es pazīstu savu debesu Tēvu? KĀDAS attiecības vēlas ar mani Dievs, un, KĀ veidot tuvas un dziļas attiecības ar Viņu? KĀPĒC ir vajadzīgas personīgas attiecības ar Dievu, un, KĀDA ir to nozīme manā un manas ģimenes dzīvē? VAI protam veidot attiecības ar saviem tuvākajiem un ar Jēzu Kristu?

Pēdējā laikā izskan aicinājums lūgt Dievu par garīgu atmodu Latvijā. Taču, pirms atnāk atmoda, Dievs saka lūdzējiem: „Meklējiet Manu vaigu!”, it kā atgādinot - Es pats esmu lielākā vērtība Visumā! Pirms jūs lūdzat kaut ko no Manis, meklējiet Mani personīgi! Uzskatiet par prioritāti tuvoties Man ne to svētību dēļ, ko cerat no Manis saņemt, bet Manis paša dēļ! Turpini lasīt »

Atklājot jauno sadaļu „Mājas mīlulis”, kas veltīta tiem, ko esam pieradinājuši, proti, mūsu mājdzīvniekiem, kā pirmos publicējam atvadu vārdus mūsu ģimenes pāragri aizsaulē aizgājušajam runcītim Mursim. Rakstā izteiktas mūsu jūtas, emocijas un mīlestība, kādu jutām pret Mursīti - pirmo kaķi mūsu ģimenē. Tomēr šis nav tikai skumju pilns nekrologs, jo dzīve turpinās un nu mūsu mājās ir ienācis jauns iemītnieks - runčuks Pēcis. Šie ir atvadu vārdi tam, kurš mūsu sirdīs nebija tikai parasts mājdzīvnieks, bet patiess ģimenes loceklis - viens no mums.

****

Mursīt, Tu biji īpašs kaķis. Varbūt tāpēc, ka mūsu pirmais. Tu iemācīji mums, tipiskiem suņumīļiem, no sirds iemīlēt tavu kaķa dvēselīti tik ļoti, kā mēs nekad nebūtu varējuši to iedomāties. Tu patiesi biji mūsu prieks un mīļums. Turpini lasīt »

„Man žēlastība dāvāta, bez paša nopelna…” - tā sākas viena no iemīļotākajām himnām baznīcas vēsturē. Amazing Grace - Brīnišķā žēlastība - šo dziesmu dzied miljoniem cilvēku visās pasaules malās un visās konfesijās. Himnas vārdu autors ir Džons Ņūtons - bijušais vergu tirgotājs, kurš nāves briesmās sastapās ar dievišķo žēlastību un tika izglābts. Par šo žēlastību viņš nebeidza dziedāt līdz pat sava mūža galam.

Džons piedzima 1725. gada 24. jūlijā Londonā. Viņa tēvs bija tirdzniecības kuģa kapteinis. Kad Džonam bija 11 gadi, viņš kopā ar tēvu devās jūrā un veica vairākus jūras ceļojumus. Tēvs vēlējās, lai Džons kļūtu par uzraugu kādā no Amerikas cukura plantācijām, taču jauneklis izvēlējās militāro karjeru un kā kursants nokļuva uz Viņa Majestātes kara kuģa Harwitch. Turpini lasīt »

Aivara Oša garīgās mājas ir Gulbenes draudzē „Jaunā paaudze”, kur viņš kalpo kā levīts, mūziķis un dziesmu autors. Viņš ir arī kristīgās grupas “Deal” līderis. Tomēr Aivaram ir ļoti daudz sakāma arī par citām aktuālām tēmām, tostarp par valsti un latviešu nacionālo pašapziņu.

****

- Aivar, kāds bija tavs ceļš pie Dieva?

- Pirmo Dieva pieskārienu piedzīvoju jau bērnībā, kad kopā ar vecākiem Ziemassvētkos bijām Ģertrūdes baznīcā Rīgā. Augstās sienas, svecītes egļu zaros - tas viss radīja pacilātības sajūtu. 14 gadu vecumā pirmoreiz piedzīvoju, ko nozīmē Dieva apsardzība. Biju ielīdis svešā dārzā, lai nočieptu bumbie­rus. Saimnieks mani pieķēra un iekaustīja. Kad ar paceltu galvu gāju projām, viņš paķēra asu kārti un meta man mugurā. Es to neredzēju, taču kāds pārdabisks spēks parāva mani malā. Sapratu, ka debesīs ir kāds, kas mani sar­gā. Tā sākās mani garīgie meklējumi, kas turpinājās arī pēc armijas un veda caur Austrumu filozofiju un cīņu mākslām. Turpini lasīt »

1940. gadā pēc PSRS īstenotās okupācijas un tai sekojošās aneksijas Baltijas valstis de facto zaudēja savu neatkarību, taču no tiesību viedokļa joprojām palika starptautisko tiesību subjekti. Daļa baltiešu diplomātu atteicās atgriezties okupētajā dzimtenē un turpināja darbu akreditācijas valstīs, pārstāvot pēdējo savas valsts valdību un tās ārlietu dienestu. Lai arī gandrīz visas demokrātiskās lielvalstis vārdos nosodīja PSRS agresīvo rīcību un neatzina Baltijas inkorporāciju tās sastāvā, tomēr ne Lielbritānija, ne ASV, ne citas valstis 2. Pasaules kara apstākļos nebija gatavas iesaistīties cīņā ar PSRS Baltijas dēļ. Turpini lasīt »

Visus garos okupācijas gadus Baltijas tautas ar cerību raudzījās Rietumu demokrātisko valstu virzienā, cerot, ka ASV, Lielbritānija un citas valstis izdarīs diplomātisku, ekonomisku vai cita veida spiedienu pret PSRS, kas galu galā piespiedīs tās totalitāro režīmu ievērot Baltijas tautu pašnoteikšanās tiesības. Vēstis, kas līdz Baltijas iedzīvotājiem nonāca cauri „dzelzs priekškaram”, tāpat Rietumu radiostacijās dzirdētais, radīja pārliecību, ka tieši Rietumvalstis ir tās, kas viskonsekventāk iestājas par Baltijas tautu brīvību un neatkarību. Taču, vai tā patiešām bija? Vēstures fakti liecina ko citu. Turpini lasīt »

2009. gada oktobrī mūsu ģimene piedzīvoja skumju notikumu - Mūžībā aizgāja mana māmiņa. Mammas pēdējās dienas nebija vieglas, veselības stāvoklis smags, tāpēc mums nācās saskarties ar daudz un dažādiem medicīnas darbiniekiem, un valsts medicīnas sistēmu kopumā. Jāteic, mana līdzšinējā pieredze saskarsmē ar mediķiem vēl nekad nebija bijusi tik negatīva. Bijām spiesti izbaudīt visus mūsdienu Latvijas demoralizētās medicīnas „jaukumus”. Turpini lasīt »

2009. gadā aprit 20 gadi, kopš pēc ilga pārtraukuma atjaunota Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienība (LVDA). Pat apvienības vēsturi, šodienu un nākotnes iecerēm stāsta LVDA bīskaps Jānis Ozolinkevičs.

****

- Kāpēc tiek uzsvērts, ka šī ir apvienības atjaunošanas nevis dibināšanas gadadiena?

- Par pirmo vasarsvētku draudžu apvienību var uzskatīt Džema Grēviņa dibināto Latvijas - Amerikas misiones biedrību, kas oficiāli apvienoja sešas draudzes jeb, kā tolaik teica, sludināšanas vietas. Patiesībā to bija krietni vairāk. Pēc Grēviņa aizbraukšanas no Latvijas 1930. gadā šī apvienība beidza pastāvēt. Turpini lasīt »

Nesen savā e-pasta kastītē atradu kāda bijušā darba kolēģa laipni atsūtīto žurnālista un partijas „Visu Latvijai” līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara vēstījumu, kas mūs brīdina no briesmām, kuru priekšvēstnešus redzīgas acis un domājoši prāti saskata jau labi sen, bet kas īpaši aktuālas var kļūt tuvāko gadu laikā, varbūt jau pēc Saeimas vēlēšanām nākamgad. Tāpēc nododu šo vēstījumu arī jūsu uzmanībai. Un tā - Raivja Dzintara rakstītais. Turpini lasīt »