Barikādes. Kā bija patiesībā

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 09-01-2017

“Jūs, latvieši, paveicāt to, kas tika uzskatīts par neiespējamu.” (Džīns Šārps, nevardarbīgās pretošanās eksperts)

Ir izdots neskaitāms daudzums gan patiesu, gan ne tik patiesu atmiņu un varoņstāstu par barikāžu laika notikumiem. Savādi, bet lasot šīs poligrāfiski nevainojami noformētās, ar valsts finansējumu izdotās grāmatas un citas oficiālās publikācijas, brīžiem rodas iespaids, it kā tādas Tautas frontes vispār nebūtu bijis. Savukārt iepazīstoties ar tā laika LTF valdes - īsteno tā laika notikumu veidotāju atmiņām un oficiāliem dokumentiem, top skaidrs, ka kādam (kādiem) ir izdevīgi patiesos tautas kustības virzītājus nelaist pie vārda… Bet kam un kāpēc?

Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, atklājas arvien jauni politiski un cilvēciski aspekti. Ir savākts pietiekami daudz faktu un dokumentu, lai varētu laist klajā grāmatu ar patiesu tā laika atainojumu. Pretēji dažu viedoklim, šo rindiņu autore uzskata, ka patiesība jāatklāj, kamēr attiecīgā laikmeta vēstures veidotāji vēl ir dzīvo vidū. Piedāvātais materiāls ir tikai ieskice šajos notikumos.

Iveta Kaķīte, žurnāliste

****

Māras zeme Dzintarjūras krastā ir svešzemnieku mūžseni iekārots kumoss. Arī jaunajā gadu tūkstotī šie tīkojumi nav beigušies. Jau otro gadu tūkstoti metodes ir tās pašas, tikai rupjas asinsizliešanas vietā nākusi cīņa par latviešu tautas prātiem. Turpini lasīt »



Daži vārdi par divtūkstoš septiņpadsmito

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 02-01-2017

Esam pārkāpuši jaunā, 2017.gada slieksni. Kāds būs šis gads, ko jaunu tas atnesīs Latvijai un pasaulei? Prognozes nav visai iepriecinošas. Aizvadītā gada laikā pasaule strauji pietuvojusies kara slieksnim. Sākumā tas, iespējams, varētu būt lokāla rakstura konflikts, taču ar milzīgu potenciālu pāraugt visaptverošā Pasaules karā. Kad pirms dažiem gadiem “Laikmeta zīmes” salīdzināja Vladimiru Putinu ar Ādolfu Hitleru un Putina Krievijas atdzimšanas plānu ar situāciju 30.gadu Vācijā, daudzi mums nepiekrita. Un, lai arī līdzīgu viedokli pauda virkne starptautisko ekspertu, bija cilvēki, kas uzskatīja, ka salīdzināt Putina Krieviju ar Hitlera Vāciju nav pareizi.

Pagājuši tikai daži gadi un daudz kas no mūsu prognozētā ir piepildījies. Turpini lasīt »

Valdis Dvorovs. Dziesminieks

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika Latvijā | Publicēts 26-12-2016

Reiz dzīvoja kāds vīrs, kas ļoti vēlējās, taču nespēja pielūgt Dievu balsī. Mājās viņš reizumis uzspēlēja ģitāru un dziedāja Kungam slavas dziesmas, bet draudzē spēja vien noskatīties, kā to dara citi. Taču notika brīnums - vienu dienu viņa mute atdarījās un pār lūpām sāka plūst dziesmā izteikta lūgšana. Vīrs devās uz baznīcu un gaidīja, kamēr beigsies dievkalpojums un baznīcēni izklīdīs. Tad viņš izgāja altāra priekšā un sāka dziedāt jauno lūgšanu. Kad dziesma beidza skanēt, viņš palūkojās atpakaļ - cilvēki bija atgriezušies dievnamā un uzmanīgi klausījās. “Dziedi vēl!” - atskanēja balsis. “Man vairāk nav nevienas dziesmas,” vīrs taisnojās. “Bet tu dziedi, gan tad radīsies,” ļaudis teica. Latvijas kristīgajā mūzikā bija ienācis jauns vārds - Valdis Dvorovs. Turpini lasīt »

Ziemassvētku tradīcijas. Svētku egle

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 19-12-2016

Vēsturnieki uzskata, ka rotāt kokus ziemas saulgriežos pirmie sākuši senie ēģiptieši faraonu Tutu dinastijas laikā. Ēģiptieši pielūdza saules dievu Ra. Saulgriežos, kad pēc viņu ticējumiem Ra sāka atlabt no slimības, viņi rotāja savus namus ar zaļojošām palmām, kas simbolizēja dzīvības uzvaru pār nāvi. Savukārt Senajā Romā ziemas saulgriežus atzīmēja ar saturnāliju svētkiem par godu zemkopības dievam Saturnam. Saturnālijas sākās decembra vidū un turpinājās līdz 1. janvārim. Šajā laikā romieši piedalījās ielu maskarādēs, mielastos, apmeklēja draugus un pasniedza cits citam dāvanas. Mājas viņi dekorēja ar lauru vītnēm un zaļojošiem kokiem, ko rotāja ar svecēm un maziem metāla gabaliņiem. Turpini lasīt »

Bērnu literatūras šedevri. Gredzenu pavēlnieks un Nārnijas hronikas

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps | Publicēts 12-12-2016

Šoreiz stāstīsim par diviem britu bērnu literatūras autoriem, kas radījuši pasaulslavenus darbus augstās fantāzijas žanrā. Abi šie literatūras darbi ir ārkārtīgi populāri pasaulē, taču vienlaikus arī ļoti kontraversāli. Vieni tos uzskata par ar maģiju un misticismu piesātinātiem, citi gluži pretēji - saskata tajos dziļu kristīgu simbolismu. Vēl kādi domā, ka tā vienkārši ir laba fantāzijas literatūra. Kā jau tas nereti notiek, šo literāro darbu popularitāti mūsdienās stipri veicinājis kinematogrāfs, un filmas, kas uzņemtas pēc to motīviem, ir pat pazīstamākas nekā pirmavots. Jūs jau nojaušat, par ko būs šis raksts. Nu, protams - par Dž.R.R.Tolkīna triloģiju “Gredzenu pavēlnieks” un K.S.Lūisa “Nārnijas hronikām”. Turpini lasīt »

Ciemos pie Mūdija

Ievietoja | Sadaļa Kristietis pasaulē | Publicēts 05-12-2016

Kristīgam cilvēkam, kas īsāku vai garāku laiku spiests pavadīt svešā zemē, aktuāls kļūst jautājums par draudzi, kas varētu būt viņa garīgās mājas svešumā. Daudziem, ko mācību, darba vai darījumu gaitas aizvedušas uz Čikāgu, par šādu garīga patvēruma vietu kalpo Mūdija draudze. Evaņģēlista Dvaita Mūdija vārds Latvijā ir pazīstams, taču par viņa vārdā nosaukto draudzi zināms mazāk. Par saviem iespaidiem un vērojumiem šajā draudzē stāsta Latvijas Bībeles Centra (LBC) administratore Solvita Jākobsone.

****

- Katru reizi, kad man vairāk nekā nedēļu nākas būt prom no savas valsts, cenšos sameklēt kādu vietējo draudzi, kas vislabāk spētu piepildīt manas garīgās vajadzības svešumā. Braucot pirmo reizi uz Čikāgu, es jau zināju, ka man tur būs jāpavada vismaz pusgads, tāpēc uzreiz sāku meklēt sev piemērotu draudzi. Atvēru telefongrāmatu un atradu milzīgu sarakstu desmitiem lappušu garumā ar visdažādāko denomināciju un novirzienu draudzēm. Manu skatienu piesaistīja teksts, kas bija izcelts ar lielu melnu kvadrātu. Tā bija informācija par Mūdija draudzi. Mūdija vārds man bija pazīstams, tāpēc nolēmu aiziet uz kādu no šīs draudzes dievkalpojumiem. Šī bija mana pirmā reize Mūdija draudzē. Turpini lasīt »

Cerību oāze Amerikas plašumos

Ievietoja | Sadaļa Kristietis pasaulē | Publicēts 28-11-2016

Solvita Jākobsone ir pieaugušo tālākizglītības iestādes “Latvijas Bībeles Centrs” (LBC) administratore. Amerikas Savienotās Valstis Solvita apmeklējusi ne reizi vien, gan mācoties un apgūstot sociālā darba iemaņas, gan ciemojoties pie draugiem un paziņām. Arī šogad (2016) Solvitai Dievs uzdāvināja ceļojumu uz Ameriku. Līdztekus draugu un dabas parku apmeklējumiem Solvita apvienoja patīkamo ar lietderīgo un devās uz Peorijas pilsētu, lai iepazītos ar LBC ilggadējā sadarbības partnera un atbalstītāja, palīdzības organizācijas “Peoria Rescue Ministries” kalpošanu. Redzētajā viņa vēlas dalīties arī ar jums, cienījamie lasītāji.

****

- Kaut arī “Peoria Rescue Ministries” ilggadējais izpilddirektors Džerijs Trečeks (Jerry Trecek) Latvijā un LBC viesojies daudzkārt, jāatzīstas, ka par šīs misijas darbu un kalpošanu līdz šim braucieniem zināju visai maz. Turpini lasīt »

Zvaigzne Austrumos 2016

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 21-11-2016

Apvienoto Nāciju Organizācijas dati liecina, ka pasaulē vairāk nekā 10 miljoni bērnu karadarbības dēļ palikuši bez mājām. Tā sauktā “arābu pavasara” laikā Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos notika masu protesti pret pastāvošo režīmu, kas Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā un Jemenā beidzās ar tā krišanu, bet Sīrijā protesti pārauga asiņainā pilsoņu karā. Piecu gadu laikā Sīrijas konflikts transformējies no pilsoņu kara par ģeopolitisku cīņas lauku. Sīrijas sabiedrība ir smagi ievainota - 13,5 miljoniem cilvēku nepieciešama humānā palīdzība, 4,6 miljoni joprojām uzturas grūti aizsniedzamos reģionos, 480 tūkstoši no tiem  -  aplenktās  teritorijās. Bruņoto konfliktu galvenie upuri ir civiliedzīvotāji - izvarošana, seksuāla pazemošana, nolaupīšana, iedzīvotāju padzīšana no mājām, bērni-kareivji, masveida cilvēku apšaušana un civilu objektu sagraušana kļuvuši par Sīrijas ikdienu. ANO to nodēvējusi par lielāko humāno krīzi pēdējos gadu desmitos.

Savukārt Sudānu Eiropas Komisija klasificē kā “aizmirsto krīzi”, kas izpelnās arvien mazāku pasaules sabiedriskās domas ievērību, lai gan līdz šim jau vairāk nekā 2,5 miljoni sudāniešu ir devušies bēgļu gaitās valsts iekšienē, valstī plosās bads un pārtikas trūkums, infrastruktūra brūk. Turpini lasīt »

Tēvzemei un brīvībai. Pieminekļi Latvijas brīvībai

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 14-11-2016

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir pazīstams Brīvības piemineklis Rīgā, kas kļuvis par brīvības un neatkarības simbolu vairākām latviešu paaudzēm. Taču bez šī Kārļa Zāles meistardarba Latvijā ir virkne citu Latvijas brīvībai veltītu monumentu, kas rotā citu pilsētu parkus un laukumus. Iespējams, oficiāli šiem pieminekļiem ir pavisam cits nosaukums, tomēr tauta tiem vienmēr piešķīrusi tiešo šo nozīmi - būt Brīvības simboliem. Lielākā daļa šo pieminekļu padomju okupācijas gados tika nopostīti un atjaunoti tikai pēc neatkarības atgūšanas.

Monumentālajā mākslā, tostarp pieminekļos, visuzskatāmāk atklājas jebkuras sabiedrības garīgās un morālās vērtības. Šajā ziņā Latvijai ir ar ko lepoties. Turpini lasīt »

Uz ežiņas galvu liku… Brīvības cīnītāju piemiņas vietas - 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 07-11-2016

Bija pagājuši tikai daži mēneši, kopš pēdējais svešzemju karavīrs tika padzīts no Latvijas, kad 1920.gada 1.maijā toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis kritušajiem Brīvības cīņu varoņiem veltīja šādus vārdus: “Visi darbi nobāl un paliek mazi to varoņu darbu priekšā, kuri par Latvijas un Latvijas valsts tapšanu ir savas galvas ķīlā devuši, (..) kurus mūža miegā aijā sirmās Daugavas sēru dziesma Nāves salas malā, kurus sedz garās balto krustu rindas Brāļu kapos. Viņi - mūsu svētie, kuriem uz mūžu paliek mūsu pateicība…”

Tautas bezgalīgā pateicība saviem varoņiem, kurā apvienotas Tēvzemes mīlestība un gadsimtos veidotās mirušo piemiņas tradīcijas, jau pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados tika apliecināta arī materiālā formā. Daudzu šādu piemiņas vietu iekārtošanā piedalījās pazīstami Latvijas tēlnieki un arhitekti. Turpini lasīt »