Tēvzemei un brīvībai. Pieminekļi Latvijas brīvībai

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 14-11-2016

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir pazīstams Brīvības piemineklis Rīgā, kas kļuvis par brīvības un neatkarības simbolu vairākām latviešu paaudzēm. Taču bez šī Kārļa Zāles meistardarba Latvijā ir virkne citu Latvijas brīvībai veltītu monumentu, kas rotā citu pilsētu parkus un laukumus. Iespējams, oficiāli šiem pieminekļiem ir pavisam cits nosaukums, tomēr tauta tiem vienmēr piešķīrusi tiešo šo nozīmi - būt Brīvības simboliem. Lielākā daļa šo pieminekļu padomju okupācijas gados tika nopostīti un atjaunoti tikai pēc neatkarības atgūšanas.

Monumentālajā mākslā, tostarp pieminekļos, visuzskatāmāk atklājas jebkuras sabiedrības garīgās un morālās vērtības. Šajā ziņā Latvijai ir ar ko lepoties. Turpini lasīt »



Uz ežiņas galvu liku… Brīvības cīnītāju piemiņas vietas - 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 07-11-2016

Bija pagājuši tikai daži mēneši, kopš pēdējais svešzemju karavīrs tika padzīts no Latvijas, kad 1920.gada 1.maijā toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis kritušajiem Brīvības cīņu varoņiem veltīja šādus vārdus: “Visi darbi nobāl un paliek mazi to varoņu darbu priekšā, kuri par Latvijas un Latvijas valsts tapšanu ir savas galvas ķīlā devuši, (..) kurus mūža miegā aijā sirmās Daugavas sēru dziesma Nāves salas malā, kurus sedz garās balto krustu rindas Brāļu kapos. Viņi - mūsu svētie, kuriem uz mūžu paliek mūsu pateicība…”

Tautas bezgalīgā pateicība saviem varoņiem, kurā apvienotas Tēvzemes mīlestība un gadsimtos veidotās mirušo piemiņas tradīcijas, jau pirmajos Latvijas valsts pastāvēšanas gados tika apliecināta arī materiālā formā. Daudzu šādu piemiņas vietu iekārtošanā piedalījās pazīstami Latvijas tēlnieki un arhitekti. Turpini lasīt »

Nacionālais jautājums un kristīgā draudze. Vai Latvijā tas ir aktuāli?

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 31-10-2016

Nacionālais jautājums Latvijā arī 25 gadus pēc neatkarības atjaunošanas joprojām ir gana aktuāls. Varētu domāt, ka kristīgajā vidē šis aspektam nevajadzētu būt tik pretrunīgam, kā tas ir sekulārajā sabiedrībā. Tomēr ikviens kristietis kā indivīds tāpat pārstāv kādu konkrētu nāciju, tautu vai tautību ar savu valodu, kultūru un tradīcijām. Gribam mēs to vai nē, nacionālais un etniskais faktors būtiski ietekmē mūsu mentalitāti, dzīves uztveri un paradumus, neatkarīgi no tā, vai mēs ticam Dievam vai neticam. Tāpēc jautājums paliek - vai nacionālās pretrunas, kādas valda sabiedrībā kopumā, kristiešu sabiedrību patiešām atstāj neskartu?

Pazīstams izteiciens vēsta: uz šīs zemes kristietim nav paliekošas Tēvijas! Patiesi, mēs visi agrāk vai vēlāk atstāsim šo pasauli un dosimies uz savu īsto - Debesu Tēviju. Tomēr, kamēr vēl esam uz šīs planētas, Dievs katram no mums devis konkrētu zemi un tautu, kurā esam piedzimuši un kuras valoda un kultūra ir neatņemama mūsu identitātes daļa. Turpini lasīt »

Par pindosiem, sovakiem un “Cīņu”

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 24-10-2016

Jau labu laiku “Laikmeta zīmes” piesaistījuši kāda autora raksti sociālajā vietnē “Draugiem.lv”. Tie rakstīti ar smalku ironiju, precīzi un lakoniski atspoguļojot tajos aplūkoto problēmu, notikumu vai sociālo parādību. Taču no mūsu viedokļa pats svarīgākais ir, ka tie pilnībā atbilst “Laikmeta zīmju” veidotāju viedoklim un uzskatiem. Rakstu autors ir Jānis Stūris no Vecmokām, diemžēl neko vairāk par autoru sociālajos tīklos uzzināt nav izdevies. Tomēr viņa rakstītais ir tik trāpīgs un konkrēto parādību raksturojošs, ka “Laikmeta zīmes” nolēma ar Jāņa rakstiem iepazīstināt arī savus lasītājus. Un tā - trīs Jāņa Stūra raksti par pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā novēroto. Turpini lasīt »

Dzimuši Latvijā. Māksla – Klucis, Muhina, Rotko

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 17-10-2016

Līdz šim sadaļā “Latvijas zīmolu leģendas” galvenokārt esam stāstījuši par Latvijas rūpniecības leģendām un to ražojumiem. Latvijas zīmolu esam meklējuši arī latviešiem tradicionālos pārtikas produktos. Taču patiess Latvijas zīmols var būt arī cilvēki, personības. Ar šo publikāciju iesākam rakstu sēriju “Dzimuši Latvijā”, kas stāstīs par cilvēkiem, kas piedzimuši Latvijā, taču pasaules slavu ieguvuši citur. Daudzi no viņiem nemaz nav latviskas izcelsmes, tomēr viņu mūža veikums darījis Latvijas vārdu pazīstamu pasaulē. Publikāciju sēriju sāksim ar trim mākslas pārstāvjiem - Gustavu Kluci, Veru Muhinu un Marku Rotko. Turpini lasīt »

“Bērtuļa nakts” Rīgas Latviešu biedrībā un tā atskaņas

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 10-10-2016

Mūsu lasītājs Valdis Freimantāls jau labu laiku lūdza “Laikmeta zīmēm” veikt žurnālistu izmeklēšanu kādā visai miglainā lietā Latvijas visjaunāko laiku vēsturē. Runa ir par šķelšanos Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) 90.gadu sākumā un tam sekojošo iekšlietu struktūru darbinieku iebrukumu RLB namā (tā sauktajā “Māmuļā”), padzenot no RLB vienu no konfliktējošām pusēm. No jauna šis notikums aktualitāti ieguvis 2016.gada vasarā, kad valsts prezidentam atgriežoties atjaunotajā Rīgas pilī, starp mākslas darbiem, ko dažādi muzeji aizdeva pils telpu izdaiļošanai, bija arī minētajā nakts notikumā pazudis (nozagts?) krūšutēls. Šajā sakarā Freimantāla kungs, kurš ir šo notikumu aculiecinieks, uzrakstīja refleksiju, ko lielie plašsaziņas līdzekļi publicēt nevēlējās. “Laikmeta zīmes” tomēr nolēma Freimentāla kunga viedokli darīt zināmu lasītājiem. Rakstu publicējam mazliet saīsinātu un stilistiski nedaudz rediģētu. Turpini lasīt »

Par “pareizo” un “nepareizo” Baznīcu

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 03-10-2016

Aizejot no šīs zemes pie Tēva, Jēzus saviem mācekļiem novēlēja: “Lai visi ir viens, itin kā Tu, Tēvs, Manī un Es Tevī, lai arī viņi ir Mūsos, lai pasaule ticētu, ka Tu Mani esi sūtījis” (Jāņa ev. 17:21). Vai tā sakot Kristum palika apslēpts, ka Viņa Draudze, Viņa dievišķās Miesas atspulgs uz šīs zemes reiz sašķelsies? Jau no pašiem kristīgās Baznīcas sākumiem tās atziņā un kalpošanā bija novērojami dažādi virzieni un atšķirīga kristīgās vēsts interpretācija, kā to mums vēsta Jaunās Derības Apustuļu darbu grāmata un apustuļu vēstules. Tomēr, neskatoties uz dažādiem novirzieniem, kristīgā Baznīca tolaik vēl spēja saglabāt apustulisku vienotību.

Imperators Konstantīns Lielais 313.gadā pasludināja kristietību par oficiālu reliģiju Romas impērijā, bet 380.gadā tā kļuva par valsts reliģiju. Turpini lasīt »

Rīgas OMON - impērijas pēdējie kareivji

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 26-09-2016

Runājot par 1991.gada janvāra barikāžu un augusta puča notikumiem, neiztrūkstoši šo notikumu kontekstā tiek pieminēts Rīgas OMON jeb tā saukto “Melno berešu” vārds. Šī milicijas specvienība to dienu notikumu hronikās iegājusi kā tumšs un Latvijas neatkarībai neapšaubāmi naidīgs spēks. Daudzi ir dzirdējuši par omoniešu asiņaino lomu cīņā par padomju impērijas saglabāšanu, visiem spēkiem pretojoties mūsu zemes neatkarībai, taču tikai retais, īpaši paaudze, kas dzimusi pēc neatkarības atjaunošanas, zinās kā un kāpēc šāda vienība tika izveidota, tās vēsturi un to, kā OMON no nelokāmiem cīnītājiem ar noziedzību kļuva par galēji reakcionāru slepkavu bandu. To centīsimies noskaidrot šajā rakstā. Turpini lasīt »

Padomju arhitektūras mantojums Latvijā. Padomju modernisms, 1980 – 1990

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 19-09-2016

1980.gadu sākumā Latvijā sāka aktīvi popularizēt postmodernisma idejas, tostarp arhitektūrā. Postmodernisms centās pārvarēt modernisma arhitektūras elitārismu, apgūstot vietējās īpatnības un tradīcijas. Kā postmodernisma galvenās pazīmes tiek nosauktas tiešu pagātnes arhitektūras formu atdarināšana, jauna attieksme pret vietējām tradīcijām arhitektūrā, interese par metaforu arhitektūrā un izteiksmīgu būvmākslas valodu, rotaļīgu, teatralizētu, dažkārt pat mīklainu arhitektoniskās telpas izveidojumu.

Latvijā jaunas formas meklējumi notika izzinot agrākos būvmākslas paņēmienus, tostarp tautas celtniecības tradīcijas. Turpini lasīt »

Cilvēks, kam bija sapnis…

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 12-09-2016

Viens no pasaulē pazīstamākajiem afroamerikāņu mācītājiem, spilgts orators un ASV pilsoņtiesību kustības līderis - tas ir Martins Luters Kings Juniors (Martin Luther King, Jr.). Šis apbrīnojamais cilvēks savulaik tika uzskatīts par amerikāņu progresīvisma simbolu. Luters Kings bija viens no pirmajiem aktīvajiem ASV melnādaino cilvēktiesību kustības līderiem un viens no pirmajiem tik spilgtiem cīnītājiem par pilsoņtiesībām, kurš cīnījās ar visa veida diskrimināciju, rasismu un rasu segregāciju. Viņš bija arī viens no nacionālajiem līderiem, kurš nosodīja karu Vjetnamā. Tomēr visu, ko Luters Kings darīja, viņš darīja vienīgi taisnīguma un Kristus mīlestības vārdā, sava aicinājuma piepildīšanai nežēlodams pat dzīvību.

Martins Luters Kings piedzima 1929.gada 15.janvārī Atlantā, Džordžijas štatā. Viņa tēvs Martins Luters Kings Seniors bija baptistu mācītājs, māte Alberta Viljamsa Kinga - mācītāja meita. Patiesībā Martins piedzima kā Maikls Kings un arī viņa tēvs bija Maikls Kings, taču abu vārdi tika mainīti pēc tam, kad Kings seniors 1934.gadā apmeklēja 5.Vispasaules baptistu alianses kongresu Berlīnē, kur nolēma pieņemt izcilā reformatora Mārtiņa Lutera vārdu. Turpini lasīt »