Laikmeta zīmes

Lācītis Pūks un Šaurā Bezizeja

Vinnijs Pūks varēja būt labs kristietis. Viņš vienmēr bija priecīgs, optimistisks, humora pilns, vienmēr staigāja uzvarā, gāja no spēka uz spēku, no medus poda uz medus podu. Reiz, saņēmis kārtējās svētības, Pūks devās pie brālīša Trusīša. Tā nu viņi abi tur sēdēja un ēda, ēda un runāja, runāja un atkal ēda… Kad Pūkam pienāca laiks doties mājās, viņš bija tā pārēdies, ka iesprūda alas caurumā. Tā nu mūsu draugam nācās pāris dienas pagavēt, līdz viņš atkal tika laukā. Turpini lasīt »

Viņu dziesmas ir dēvētas par “velna mūziku”, viņiem nācies pārvarēt reliģisku ļaužu nosodījumu, sabiedrības neizpratni un neskaitāmas tehniskas problēmas. Tomēr viņi nepadevās, jo izturēt palīdzēja Dieva dotais redzējums, ka arī rokmūzikai ir sava loma Kristus vēsts izplatīšanā. Esiet pazīstami - zviedru kristīgā roka veterāni, grupa Jerusalem.

Stāsts par Jerusalem ir stāsts par tās dibinātāju un līderi Ulfu Kristiansonu. Viņš piedzima 1949. gada 27. decembrī Gēteborgā. “Es nenāku no reliģiozas vides, esmu cilvēks no ielas,” saka Ulfs. „Tēvs vēlējās, lai es būtu izglītots, taču skola mani interesēja maz. Tāpēc mēs ar tēvu dzīvojām vienā mājā kā ienaidnieki. Mēs pat nesarunājāmies.”

Trīspadsmit gadu vecumā Ulfs nodibināja savu pirmo grupu. Turpini lasīt »

Latvijā ir vairākas dažādu konfesiju draudzes, kas kalpo nedzirdīgiem cilvēkiem. Viena no tādām ir Ventspils Vasarsvētku nedzirdīgo draudze. Par šo draudzi un tās kalpošanu stāsta mācītājs Dāvids Ozolinkevičs.

****

- Kad jūsu draudze ir dibināta?

- Oficiāli reģistrēti esam kopš 1994. gada 15. marta. Protams, arī pirms oficiālās reģistrācijas mums jau bija vairāki kristīti cilvēki, jo nevar nodibināt draudzi, ja nav noteikts cilvēku skaits. Turpini lasīt »

Kaija Līvija Fišere - cilvēks, kuru pazīst daudzi kristieši Latvijā. Laiku pa laikam viņas vaigs redzams arī TV ekrānos un plašsaziņas līdzekļu ziņu apskatos. Kas īsti ir šī nelielā auguma, bet ārkārtīgi vitālā un dzīvespriecīgā sieviete? Par to lūdzu pastāstīt viņai pašai.

****

- Kā jūs tikāt pie tik skaista vārda - Kaija?

- Šo vārdu man deva tēvs. Esmu par to interesējusies, un izrādās, ka sirmā senatnē latviešiem esot bijuši putnu vārdi. Ar savu vārdu esmu apmierināta un domāju, ka tas man ir ļoti piemērots, jo mans uzvārds ir Fišere. Tātad esmu zvejniece - dvēseļu zvejniece. Tādu uzdevumu man devis Dievs. Turpini lasīt »

Manas darba gaitas sākās vēl tālajos astoņdesmitajos. Un, kaut arī tolaik nebija neatkarīgu arodbiedrību un darba vide bija pakļauta ideoloģiskām nostādnēm, darba attiecībās valdīja zināma sakārtotība, un priekšnieku patvaļa, kā jau totalitārā valstī, tika stingri ierobežota un kontrolēta. Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mans darbs bija saistīts ar valsts uzņēmumu, tāpēc ar lielām problēmām darba likumdošanas jautājumos nesaskāros. Tikai pēc tam, kad štatu samazināšanas rezultātā 1999. gadā zaudēju darbu, es tā pa īstam nonācu mežonīgā kapitālisma nežēlīgo darba attiecību vidē.

Kopš tā laika neesmu beidzis cepties par netaisnajiem un bieži vien kliedzošajiem darba likumdošanas pārkāpumiem, ko nācies izbaudīt pašam, vai par kuriem man stāstījuši radi, draugi un paziņas. Turpini lasīt »

Novēlu visiem „Laikmeta zīmju” lasītājiem svētītu un Dieva žēlastības piepildītu 2010. gadu!

Ar dievpalīgu esam pārkāpuši trešās sezonas slieksni. Iepriekšējais mums bija pārmaiņu gads. Mainoties blogu sistēmas „blogiem.lv” īpašniekiem, mainījās arī tā darbības principi un tehniskie risinājumi. Ieguvām jaunu dizainu un tas bija pozitīvs ieguvums, taču krietnas galvassāpes radīja jauno īpašnieku patvaļīgi ievietotās reklāmas, kas ne vienmēr atbilda „Laikmeta zīmēs” paustajam pasaules uzskatam un vērtībām. Tādēļ ar prieku pieņēmām portāla “e-baznīca” piedāvājumu iegūt pašiem savu domēna adresi un tādejādi kļūt neatkarīgiem no reklāmdevējiem. Un tā, kopš 2009. gada rudens mūsu jaunās mājas ir www.laikmetazimes.lv. Turpini lasīt »

Latvieši vienmēr un visos laikos iekļāvuši savā ikdienas sarunvalodā vārdus un frāzes svešvalodās. Agrāk tā bija vācu mēle, padomju gados krievu valoda, tagad dažādi anglicismi. Taču ir kāda laimīga (bet varbūt arī nelaimīga?) paaudze, kas savulaik skolā apguva krievu valodu, bet pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas bija spiesta mācīties angliski. Kā gan viņi jūtas, kad dažkārt galvā rodas lingvistiska „putra” un valodas sajūk? Lūk, piemērs, kā šādu ļaužu interpretācijā varētu skanēt pazīstamā Ziemassvētku dziesmiņa „Reiz mežā dzima eglīte”. Turpini lasīt »

Nekļūdīšos, ja teikšu, ka dziedoņi, par kuriem stāstīšu šoreiz, ir pazīstami daudziem Latvijas iedzīvotajiem. Kurš gan nav redzējis slaveno Ho­livudas filmu ar Džūliju Endrjūsu un Kristoferu Plammeru galvenajās lomās vai vismaz dzirdējis brīnišķīgo Rodžera un Hammeršteina mūziku. Jūs uzminē­jāt - runa ir par mūziklu „Mūzikas skaņas” un dziedošo fon Trapu ģimeni jeb, kā viņus pazīst pasaulē - The Trapp Family Singers.

Stāsts par Trapu ģimeni vispirms ir stāsts par Mariju. Marija Augusta Kučera piedzima 1905. gada 26. janvāri Tirolē, Austrijā. Bērnību un skolas gadus viņa pavadīja tā­lu no mājām - internātā. Pēc skolas Marija iestājās augst­skolā Vīnē, tomēr pēckara ekonomiskā krīze neļāva mācī­bas turpināt. Tad viņa nolēma savu dzīvi veltīt Tam, kam bija uzticējusies kopš agras bērnības, - dzīvajam Die­vam. Marija kļuva par novici Nonbergas benediktīniešu sieviešu klosterī Zalcburgā. Turpini lasīt »

No 2009. gada 18. - 19. decembrim Rīgā notiek festivāls „IZRAĒLS - durvis uz svētību”. Festivālā piedalās vairāki starptautiski pazīstami kristīgie kalpotāji. Turpini lasīt »

2009. gada februārī grupa latviešu un igauņu mācītāju viesojās ASV slāvu vasarsvētku draudzēs, kur piedalījās 21 dievkalpojumā. Par piedzīvoto Amerikas kontinentā stāsta LVDA bīskaps Jānis Ozolinkevičs.

 *****

Viss sākās 2007. gada rudenī, kad viesojos ASV, Atlantā, kur notika bijušās PSRS un NVS valstu vasarsvētku bīskapu un mācītāju konference. Biju uzaicināts teikt runu konferences noslēguma dievkalpojumā. Savā svētrunā akcentēju Vecās Derības notikumu ar Simsonu un viņa matiem. Pēkšņi viens no bīskapiem iesaucās: „Simsonam atauga mati, bet draudzei atgriežas tās spēks!” Viņš nokrita uz ceļiem, pacēla rokas un sāka lūgt Dievu. Visu sapulci pārņēma Dieva spēks, cilvēki krita ceļos, raudāja un lūdza piedošanu gan Dievam, gan cits citam. Svētā Gara klātnība bija tik spēcīga, ka garīgi iekustināja daudzus mācītājus visā Amerikā. Turpini lasīt »