Ieva Nikoleta Dāboliņa. Olimpiāde

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 21-01-2019

Šis mīļi nostalģiskais stāstiņš ir mākslinieces, dzejnieces un publicistes Ievas Nikoletas Dāboliņas atmiņas par bērnību - laiku pirms 1980.gada Maskavas Olimpiskajām spēlēm. Tiesa, Rīgā neviens no Olimpiādes pasākumiem nenotika, taču šis visas padomju valsts dzīvē tik svarīgais notikums tā vai citādi atstāja pēdas arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas darbaļaužu ikdienā. Padomju laiki… Apbrīnojama ir Ievas Nikoletas spēja uz šo laikmetu paraudzīties gan bērna acīm, gan vienlaikus ar krietnu pieauguša cilvēka ironijas devu. Iespējams, mūsdienu jauniešiem daudz kas no tā, par ko raksta Ieva, šķitīs svešs un nesaprotams, tomēr mums, kas esam piedzimuši, uzauguši un dzīvojuši tajos tālajos gados, šis stāsts atsauks atmiņā laiku, kad “zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Un kaut arī trakajā sistēmā, kurā tolaik visi dzīvojām, atgriezties negribētu, tā bija mūsu bērnība, mūsu jaunības laiks…

****

Lielā Maskavas Olimpiāde nāca ar joni un atnesa lielas pārmaiņas mūsu dzīvē. Turpini lasīt »



Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja. Struktūra un uzdevumi

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 15-01-2019

2018.gada nogalē Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā internetā sākti publicēt VDK arhīva materiāli. Īpašu interesi sabiedrībā izraisījusi čekas aģentu uzskaites kartotēka, pareizāk sakot tas, kas no tās palicis Latvijā. Tomēr daudziem aģentu kartīšu izpēte sagādā krietnas galvassāpes, jo bez papildus zināšanām par VDK nav īsti saprotama daudzo tās daļu un nodaļu numerācija un citi apzīmējumi, kas atrodami kartītēs. Tāpēc šajā rakstā centīsimies īsi ieskicēt Latvijas PSR VDK vēsturi, iestādes kopējo struktūru, kā arī atsevišķu tās struktūrvienību numurus, nosaukumus un darba uzdevumus. Ceram, ka tas palīdzēs labāk saprast gan jau publiskotos VDK dokumentus, gan tos, kas vēl tikai tiks publicēti tuvākajos gados. Turpini lasīt »

Čekas arhīvu atvēršana. Post scriptum

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 07-01-2019

Čekas arhīvu publiskošana ir sākusies - beidzot “maisiem” gals vaļā. Zīmīgi, taču ne pārsteidzoši, ka VDK dokumentu publicēšana internetā sākta tieši ar aģentu kartotēku, jo to taču visi tik ļoti vēlējās redzēt - kurš no kaimiņiem, paziņām, skolas vai darba biedriem izrādīsies stukačs? Tagad to zinām, bet vai esam apmierināti? Ieguvuši lielāku sirdsmieru? Latvijas sabiedrība beidzot panākusi izlīgumu, kā daudzi pirms tam uzskatīja? Nekā tamlīdzīga - drīzāk gan piedzīvojusi vilšanos, kā jau zinoši ļaudis to prognozēja. Nopietna lustrācija - lūk, kas bija vajadzīgs Latvijai, nevis VDK kartotēkas palieku publicēšana, kuras mums “laipni” atstājusi Maskava. Vai visa šī ažiotāža ap “čekas maisiem” ir iegūtā labuma vērta? Uz šo jautājumu lai katrs atbild pats. Turpini lasīt »

Pasaules zīmolu ikonas. Piparkūkas

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas pasaulē | Publicēts 27-12-2018

Viens no tradicionālajiem Ziemassvētku gardumiem Eiropā un citās Rietumu kultūras zemēs neapšaubāmi ir piparkūkas. Tās mēdz būt lielas un mazas, apaļas un taisnstūrveida, cietas un mīkstas, kā cepumi un kā kēkss, ar pildījumu un bez tā, glazētas un neglazētas, ar dekoratīviem rotājumiem un uzrakstiem, šokolādi vai riekstu drumstalām pārklātas. Ziemassvētku tirdziņos visā pasaulē neskaitāmi stendi un tirgotavas pārdod visdažādāko formu un dekorējumu piparkūkas. Mājās tās kopā cep visa ģimene, piedaloties gan vecākiem, gan bērniem. Bet Bergenā, Norvēģijā, ik gadu tiek atvērta pasaulē lielākā piparkūku pilsētiņa, kurā it viss - mašīnas, kuģi, mājas, vilcieni - veidoti tikai un vienīgi no piparkūkām. Piparkūka ir īsts Ziemassvētku brīnums. Turpini lasīt »

Tēvs Pio. Svētais no Pjetrelčīnas

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 18-12-2018

Itālijas dienvidu reģiona Apūlijas pilsētiņa Sandžovanni Rotondo vēl 20.gadsimta sākumā bija ne ar ko neievērojams miests. Līdz brīdim, kad uz turieni tika nosūtīts katoļu priesteris Pio, lai uzkavētos šajā vietā īsu brīdi, svaigajā kalnu gaisā atgūstot veselību. Tomēr palika viņš šeit visu mūžu. Te krucifiksa priekšā Pio saņēma stigmas - redzamās Kristus ciešanu brūces savā miesā, te izcīnīja lielās, Dievam vien zināmās garīgās cīņas, te Kristus mīlestībā kļuva visiem viss, Dieva spēkā paveicot brīnumus un dziedināšanas, kas radīja neaptveramas pārmaiņas cilvēku dzīvēs, liekot atgriezties pie dzīvā Dieva pat visnocietinātākajiem grēciniekiem.

Šodien Sandžovanni Rotondo ir pazīstama visā pasaulē. Ik gadu to apmeklē aptuveni septiņi miljoni svētceļnieku. Slavenu pilsētiņu padarīja tieši Tēvs Pio - Romas Katoļu Baznīcas svētais, kura dzīve fiksēta neskaitāmās fotogrāfijās un filmu kadros, un kura personība spilgti saglabājusies laikabiedru atmiņā. Itālieši viņu uzskata par vienu no savas nācijas lepnumiem - patiesu liecību par Dieva varenību un spēku, kas izpaudusies vienkāršā un pazemīgā mirstīgajā. Bet, tā kā, saskaņā ar Rakstiem, tie, kas ir Kristū, mūžam paliek dzīvi, tad brīnumi un atbildētas lūgšanas šajā vietā turpinās arī pēc Tēva Pio fiziskās nāves. Iepazīsimies arī mēs ar šo unikālo personību, viņa dzīvi un kalpošanu. Turpini lasīt »

Ticība uzvar autozagļus. Valda un Daces stāsti

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 10-12-2018

Ar brīnumiem parasti saprotam dažādas Dieva varenības izpausmes cilvēku dzīvē - uzmodināšanu no nāves, smagu slimību dziedināšanu, radikālu dzīves izmaiņu un tamlīdzīgi. Taču Dievs ir klātesošs arī mūsu ikdienā, tostarp sīkajās, mazajās sadzīves problēmiņās, kas mums pašiem tomēr ir pietiekami nozīmīgas, lai arī parasti skar dzīves materiālo nevis garīgo pusi. Pie tādiem dzīves “sīkumiem” var pieskaitīt arī auto zādzību. Tomēr mūsu Dievs ir taisnīgs Dievs, kas rūpējas, lai ļaunums būtu spiests atdot atpakaļ Viņa bērniem nozagto. Par diviem šādiem gadījumiem pastāstīsim tuvāk. Viens no tiem noticis jau krietni pasen, otrs - pavisam nesen. Par to, kā savus nozagtos automobiļus atguva mūziķis Valdis Indrišonoks (par viņu vairāk lasiet ŠEIT) un kristīgā kalpotāja Dace “Sunny” Sauša (par viņu vairāk ŠEIT), viņi jums pastāstīs paši. Turpini lasīt »

Vai “čekas maisu” publiskošana padarīs Latviju laimīgāku?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 04-12-2018

Tas nu ir noticis! Pēc gadiem ilgušiem politiskiem ķīviņiem 2018.gada 4.oktobrī Latvijas Saeima pieņēma lēmumu par VDK dokumentu, tostarp sensitīvās aģentu kartotēkas publiskošanu. Šis jautājums kā karsts kartupelis ticis viļāts kopš čekas dokumentu pārņemšanas 1991.gadā. Daži uzskata, ka nu beidzot Latvija varēs pavilkt svītru zem smagās 20.gadsimta vēstures, citi turpretī paredz, ka kartotēkas publiskošana bez zinātniskiem komentāriem tikai šķels sabiedrību. Arī “Laikmeta zīmju” redaktoram savulaik nācies saskarties ar VDK darba metodēm, tāpēc “čekas maisu” jautājumā man ir savs, ceru - pamatots viedoklis. Varat tam piekrist, varat nepiekrist, taču uzklausiet gan un rūpīgi pārdomājiet. Turpini lasīt »

Ivars Levi Graudiņš. In Memoriam

Ievietoja | Sadaļa Kristus dēļ | Publicēts 26-11-2018

2018.gada 7.novembra rīts atnesa ziņu, ka autoavārijā Mūžībā devies misionārs un kristīgais kalpotājs, Latgales sabiedriskais darbinieks, Franča Trasuna brāļa mazmazdēls Ivars Levi Graudiņš. Šī ziņa šokēja daudzus, arī lielu daļu Latvijas kristīgās sabiedrības, kurā Ivars bija labi pazīstams un cienīts. Vēl jo vairāk, kad kļuva zināms, ka satiksmes negadījumus ir vien aizsegs veikli maskētai slepkavībai. Daudziem tas lika uzdot jautājumu, vai un kā šis vardarbīgais uzbrukums saistīts ar Ivara kalpošanu un vai viņa pāriešanu no ticības skatīšanā var saukt par asinsliecinieka nāvi? Uz šiem un citiem jautājumiem atbildi sniegs izmeklēšana, tomēr jau tagad ir skaidrs - Ivara aiziešana ir liels zaudējums Latgalei un visai Latvijai. Turpini lasīt »

Vadoņa sapnis par Rīgu. Kā “lielais sējējs” pusi Vecrīgas “nopļāva”

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība, Vēsture | Publicēts 20-11-2018

Latvija lepojas ar savas galvaspilsētas Rīgas vēsturisko centru, tostarp vecpilsētu, kas iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā. Diemžēl daļa vēsturiski vērtīgo Vecrīgas namu gājuši bojā Otrā Pasaules kara gados un tam sekojošā padomju perioda nevērībā pret kultūrvēsturisko mantojumu. Arī šodien vecpilsētai raksturīgo vidi kropļo starp viduslaiku un jūgendstila pērlēm iebūvētās neiederīgās stikla un betona jaunbūves. Tomēr maz ir tādu, kas zinās, ka lielākie postījumi Vecrīgai nodarīti nevis karu un okupācijas rezultātā, bet pirmās brīvvalsts laikā, īpaši autoritārisma periodā, kad pārprasta nacionālisma vārdā tika nojauktas daudzas vēsturiski vērtīgas ēkas, pat veseli kvartāli. Par Ulmaņa pompozajiem Rīgas pārbūves plāniem stāsta Mārtiņš Ķibilds vienā no LTV raidījuma “Atslēgas” sērijām.

****

1935.gada oktobra vidū pašā Vecrīgas sirdī ap Rīgas Doma baznīcu sāka dunēt darbi. Kā skudras rosījās vīri ar laužņiem un veseriem, krustu šķērsu braukāja kravas auto. Vai Doma laukumā lika jaunu bruģi? Ierīkoja pirmo Ziemassvētku tirdziņu? Nē - viņi šo laukumu veidoja! Pirms tam tāds tur nekad nebija bijis. Nojauca desmitiem māju, lai taptu Vecrīgas šaurībai nedabīgi liels bruģa tuksnesis, reizes piecas lielāks par Rātslaukumu. Kopš Ulmaņa 15.maija apvērsuma bija pagājis gads un jaunajam režīmam vajadzēja jaunus simbolus. Doma laukums kļuva par pirmo lāpstas cirtienu grandiozā vecās Rīgas pārbūves plānā. Laukumam, protams, deva 15.maija vārdu. Turpini lasīt »

Pasaka par Latviju

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 12-11-2018

Pirms vairākiem gadiem māksliniece un zīmola “Latvju lietas” veidotāja Ieva Nikoleta Dāboliņa uzrakstīja nelielu grāmatiņu “Pasaka par Latviju”. Lielākā daļa grāmatiņas satura arī šodien ir tikpat aktuāla kā laikā, kad tika sarakstīta. Tolaik šis emocionāli pozitīvais daiļdarbs tika izplatīts internetā un samērā plaši lasīts. Tomēr ne visiem bija iespēja iepazīties ar šo mīlestību uz mūsu zemi un valsti apliecinošo Ievas Nikoletas vēstījumu. 13.Saeimas vēlēšanu gaisotnē “Laikmeta zīmes” jau publicēja vienu no grāmatas nodaļām “Saeimai ko teiktu es…” (lasiet ŠEIT). Sagaidot Latvijas valsts simtgadi pienācis laiks arī “Pasakai par Latviju”. Turpini lasīt »