Jēzus ļaužu atmoda – 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 20-03-2019

Jēzus ļaužu atmoda jeb Jēzus revolūcija 20.gadsimta 60.gadu beigās un 70.gadu sākumā bija fenomens, kas pārmainīja mūsdienu evaņģēliskās kristietības seju. Izmantojot tā laika jaunatnes kontrkultūras elementus, “Jēzus trakie”, kā viņus nosauca neticīgie, spēja ar Evaņģēlija vēsti uzrunāt tūkstošiem hipiju, bezpajumtnieku, narkomānu un citu subkultūru un sabiedrības grupu pārstāvjus, pievedot tos Kristum un pilnībā izmainot viņu dzīvi. Raksta 1.daļā (lasiet ŠEIT) stāstījām par to, kā Jēzus kustība radās un attīstījās vispirms Kalifornijā, pēc tam visās Amerikas Savienotajās Valstīs, par lielākajiem šīs kustības novirzieniem, organizācijām un to līderiem, kā arī par dažādām kustības izpausmēm un kalpošanas veidiem. Publikācijas 2.daļā pievērsīsimies Jēzus ļaužu mācībai un praksei, viņu organizācijām Čikāgā un Lielbritānijā, pastāstīsim par tā saukto Jēzus mūziku un vēl dažiem Jēzus kustības aspektiem. Turpini lasīt »



Jēzus ļaužu atmoda – 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Atmodas vēsture | Publicēts 13-03-2019

Ir 1967.gads. Tikai pirms četriem gadiem nogalināts ASV prezidents Džons Kenedijs, turpinās karš Vjetnamā. Rietumu pasauli pārņēmuši jaunatnes nemieri, protestējot pret karu un prasot pārmaiņas izglītības, sociālajā un vides politikā. Kā pretstats vecākās paaudzes “stagnācijai” uzplaukst tā sauktā jaunatnes kontrkultūra. Tas ir hipiju jeb “puķu bērnu” laiks, kad grupa “The Beatles” izdod albumu “Sgt. Pepper’s Lonely Hearts Club Band”, uz kura apvāka redzamas daudzas šī laikmeta sociālā apvērsuma personības. Un visā šajā raibajā haosā kā spēcīgs stāds no neauglīgās zemes uzdīgst jaunas garīgas kustības sēkla, kas rezumējas tā sauktajā Jēzus revolūcijā. Nedaudz vairāk nekā desmit gadu laikā šajā kustībā iesaistās 250 000 cilvēku tikai ASV vien. Šis fenomens joprojām tiek dēvēts par jaunāko laiku lielāko amerikāņu garīgo atmodu, kas būtiski mainīja kristīgo subkultūru ne vien Savienotajās Valstīs, bet visā pasaulē. Turpini lasīt »

Kāpēc latvieši tā mīl padomju svētkus?

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 06-03-2019

Esam jau rakstījuši par vienas latviešu tautas daļas tieksmi svinēt visus jaunos, salīdzinoši nesen no ārzemēm ienākušos svētkus, piemēram, Helovīnu vai Valentīna dienu, bet bieži vien aizmirst par mūsu pašu svētku un atceres dienām (lasiet ŠEIT). Rakstījām arī par Valentīna dienas patieso nozīmi, par kuru daudzi šodienas svinētāji, šķiet, pat nenojauš (lasiet ŠEIT). Taču šoreiz runāsim par gluži citiem, no padomju pagātnes aizgūtiem svētkiem, kurus, kā tagad izrādās, zināma daļa Latvijas iedzīvotāju svin joprojām. Nesen plašsaziņas līdzekļos pazīstamais kinorežisors Jānis Streičs pauda visai skarbu viedokli, proti - sveikt Latvijas vīriešus Padomju armijas dienā ir tumsonība un kauns! Un, kaut arī cienījamajam režisoram ir absolūta taisnība, tomēr kādai sabiedrības daļai acīmredzot šī diena ir pietiekami svarīga, tāpat kā otri “pavasara svētki” - Sieviešu diena. Par abiem “pagātnes svētkiem” tad arī šis raksts. Turpini lasīt »

Latvieši un žīdi – attiecības gadsimtu garumā. 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 28-02-2019

Raksta 1.daļā (lasiet ŠEIT) iepazīstinājām ar īsu Latvijas žīdu kopienas vēsturi, runājām par latviešu un žīdu savstarpējām attiecībām vēstures gaitā un marginālo latviešu antisemītismu. Šoreiz pastāstīsim, kas mainījās 1940.gadā un kādi notikumi uz gadu desmitiem izjauca līdz tam pamatā labās latviešu un žīdu attiecības. Uzzināsiet arī par latviešiem, kas holokausta laikā glāba žīdu dzīvības, runāsim par vārdu “žīds” un “ebrejs” lietošanas problemātiku, kā arī apstākļiem, kas vēl mūsdienās joprojām kavē latviešu un žīdu attiecību pilnīgu sakārtošanu un visu domstarpību nolīdzināšanu. Lasi, pārdomā un izsaki savu viedokli. Turpini lasīt »

Latvieši un žīdi – attiecības gadsimtu garumā. 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 20-02-2019

Latvieši un žīdi. Divas tautas, kas mūsdienu Latvijas teritorijā plecu pie pleca dzīvojušas gandrīz 450 gadus. Šodien Latvijas valstij nedraudzīgi spēki labprāt mēģinātu sēt neuzticēšanos un pat naidu latviešu un žīdu starpā, apsūdzot latviešu tautu kolektīvā žīdu nīšanā un holokausta atbalstīšanā Otrā Pasaules kara laikā. Saknes tik sagrozītai vēstures interpretācijai meklējamas kādā Latvijai tuvējā kaimiņzemē, tomēr, pat abstrahējoties no Kremļa melīgās propagandas, nevar noliegt, ka atsevišķas domstarpības un vēsturisks aizvainojums starp abām tautām ir bijis un, iespējams, joprojām pastāv, lai gan ne tik dramatisks, kā to cenšas uzpūst mūsu ideoloģiskie pretinieki. Ko darīt, lai šādas vēstures radītas pretrunas izbeigtos? Turpini lasīt »

Petīcija “Par kristīgajām un ģimenes vērtībām” iesniegta Saeimai

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 12-02-2019

2018.gada 18.novembrī mūsu valsts svinēja savas pastāvēšanas 100 gadu jubileju. Tā ir Dieva svētība, ka tik maza nācija spējusi pastāvēt un izdzīvot gadsimtiem ilgos pārbaudījumos. Viens no Latvijas simtgadei veltītajiem pasākumiem bija pirmā starpkonfesionālā Tautas lūgšanu sapulce “Dievs, svētī Latviju”, kas notika 2018.gada 20.oktobrī “Skonto” hallē Rīgā. Tajā ar uzrunu un lūgšanu piedalījās Latvijas vadošo kristīgo konfesiju bīskapi un garīgie vadītāji. Pasākuma mērķis bija vienot Latvijas kristiešus kopīgā lūgšanā par mūsu valsts drošību, labklājību un nākotni, iestāties par kristīgām un ģimenes vērtībām. Sapulce “Dievs, svētī Latviju” guva plašu atsaucību, pulcējot vairākus tūkstošus kristiešu no visdažādākajām Latvijas draudzēm.

Katra Latvijas iedzīvotāja pienākums ir sargāt mums uzticēto dāvanu - Latvijas valsti, un rūpēties, lai tiktu saglabātas arī mūsu tautas morāles normas un vērtības. Latvijas Satversmes 110.pants nosaka, ka “valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības”. Bet Satversmes preambulā teikts, ka “Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā kopš senlaikiem veido latviešu un lībiešu tradīcijas, latviskā dzīvesziņa, latviešu valoda, vispārcilvēciskās un kristīgās vērtības.” Saliedētas un stipras sabiedrības pamats ir stipra ģimene un mūsu valstī pastāvošie likumi nosaka, ka kristīgās un ģimeniskās vērtības ir daļa no Latvijas tautas identitātes. Turpini lasīt »

1983.gada politiskās prāvas Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 06-02-2019

1983.gada sākumā Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja, sadarbībā ar Maskavas kolēģiem, veica vienu no plašākajām “pretpadomju elementu” tvarstīšanas akcijām pēcstaļinisma ēras vēsturē. Vēlāk tajā pašā gadā notika virkne politisku tiesas procesu, kuros astoņi cilvēki tika notiesāti ar ieslodzījumu PSRS soda nometnēs, bet vienam piemēroja piespiedu ārstēšanu “speciāla tipa psihiatriskajā slimnīcā”. Šie notikumi vēsturē iegājuši kā pēdējā tik vērienīgā brīvības cīnītāju un padomju režīma kritiķu vajāšana okupētajā Latvijā. Okupācijas varai nevēlamu cilvēku izsekošana, aresti un tiesāšana notika arī turpmāk, līdz pat PSRS sabrukumam, tomēr nekad vairs politisko represiju apjoms nesasniedza tādu intensitāti kā 1983.gadā. Šī raksta mērķis ir parādīt notikumu kontekstu, represiju gaitu un iepazīstināt ar notiesāto dzīvesstāstiem. Turpini lasīt »

Latvijas Kristīgais radio. Pirms un pēc 22.decembra

Ievietoja | Sadaļa Tam Kungam kalpojot | Publicēts 30-01-2019

2018.gada 22.decembrī 25 gadu jubileju svinēja viena no pirmajām nevalstiskajām radiostacijām Latvijā - Latvijas Kristīgais radio. Gadsimta ceturksnis - tas ir daudz vai maz? Vēstures skatījumā vien niecīgs mirklis, taču kāda cilvēka vai organizācijas dzīvē - nopietns atskaites punkts. Savu skanējumu sācis tālajā 1993.gada 22.decembra vakarā, šodien Kristīgais radio kļuvis par mediju, bez kura vairs nav iedomājama kristīgās sabiedrības ikdiena Latvijā. Patiesība vārdos un mūzikā - tāds ir Latvijas Kristīgā radio pamatbauslis. Stāstīt patiesību par Jēzu Kristu kā vienīgo Glābēju un atklāt Bībeli kā vienīgo patieso Dieva vēsti cilvēcei. Būt Kristus Evaņģēlija balsij Latvijā un visur, kur vien runā un saprot latviešu valodu.

Doma par iespēju Latvijā veidot kristīgu radio pirmoreiz izskanēja 1989.gadā, kad tagadējais LKR prezidents Tālivaldis Tālbergs ar sievu Ingrīdu kā duets “Vārds” koncertēja Amerikas Savienotajās Valstīs. Reiz vēlu vakarā staigājot pa Klīvlandes ielām, trimdas sabiedriskais darbinieks un Klīvlandes latviešu baptistu draudzes vecajs Torilds Barbins uzdeva Tālim jautājumu: “Ko tu teiktu, ja Latvijā būtu kristīga radiostacija?” Turpini lasīt »

Ieva Nikoleta Dāboliņa. Olimpiāde

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 21-01-2019

Šis mīļi nostalģiskais stāstiņš ir mākslinieces, dzejnieces un publicistes Ievas Nikoletas Dāboliņas atmiņas par bērnību - laiku pirms 1980.gada Maskavas Olimpiskajām spēlēm. Tiesa, Rīgā neviens no Olimpiādes pasākumiem nenotika, taču šis visas padomju valsts dzīvē tik svarīgais notikums tā vai citādi atstāja pēdas arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas darbaļaužu ikdienā. Padomju laiki… Apbrīnojama ir Ievas Nikoletas spēja uz šo laikmetu paraudzīties gan bērna acīm, gan vienlaikus ar krietnu pieauguša cilvēka ironijas devu. Iespējams, mūsdienu jauniešiem daudz kas no tā, par ko raksta Ieva, šķitīs svešs un nesaprotams, tomēr mums, kas esam piedzimuši, uzauguši un dzīvojuši tajos tālajos gados, šis stāsts atsauks atmiņā laiku, kad “zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Un kaut arī trakajā sistēmā, kurā tolaik visi dzīvojām, atgriezties negribētu, tā bija mūsu bērnība, mūsu jaunības laiks…

****

Lielā Maskavas Olimpiāde nāca ar joni un atnesa lielas pārmaiņas mūsu dzīvē. Turpini lasīt »

Latvijas PSR Valsts Drošības komiteja. Struktūra un uzdevumi

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 15-01-2019

2018.gada nogalē Latvijas Nacionālā arhīva mājaslapā internetā sākti publicēt VDK arhīva materiāli. Īpašu interesi sabiedrībā izraisījusi čekas aģentu uzskaites kartotēka, pareizāk sakot tas, kas no tās palicis Latvijā. Tomēr daudziem aģentu kartīšu izpēte sagādā krietnas galvassāpes, jo bez papildus zināšanām par VDK nav īsti saprotama daudzo tās daļu un nodaļu numerācija un citi apzīmējumi, kas atrodami kartītēs. Tāpēc šajā rakstā centīsimies īsi ieskicēt Latvijas PSR VDK vēsturi, iestādes kopējo struktūru, kā arī atsevišķu tās struktūrvienību numurus, nosaukumus un darba uzdevumus. Ceram, ka tas palīdzēs labāk saprast gan jau publiskotos VDK dokumentus, gan tos, kas vēl tikai tiks publicēti tuvākajos gados. Turpini lasīt »