Laikmeta zīmes

Anekdote. Kādā Rietumeiropas ciemā notiek svētki. Vietējie līksmojas, dejo, šauj raķetes. Kāds tūrists saka viesnīcas īpašniekam: „Eh, žēl - visi tā priecājas, bet man jābrauc projām! Varbūt palikt vēl kādu dieniņu?” Viesnīcas īpašnieks atbild: „Nedariet gan tā, neizjauciet viņiem svētkus! Jūs taču esat pēdējais krievu tūrists, kas no šejienes aizbrauc!”

Mēdz teikt, ka katrā jokā ir daļa patiesības. Tie, kas dzīvojuši padomju laikā un kam tolaik palaimējās tikt ārpus „dzelzs priekškara”, atcerēsies, cik negatīva, reizēm pat nievājoša attieksme pret padomju tūristiem bija ārzemēs. Bija pilnīgi vienalga, vai tu esi krievs, latvietis vai gruzīns - tu tik un tā biji sovjets. Šādu attieksmi varēja novērot gan Rietumos, gan tā dēvētajās sociālistiskās sadraudzības valstīs. Un ne tikai tādēļ, ka padomju tūristu uzvedība dažkārt neatbilda eiropiešu priekšstatiem par pieklājības normām, bet arī tādēļ, ka krievu mentalitātei raksturīga savas lietu izpratnes un tikumu uztiepšana citiem, lai arī cik nepieņemami tas šķistu vietējiem iedzīvotājiem.

Šodien Rietumu sabiedrībai šādas problēmas iet secen, jo vairākums vienkāršo krievu naudas trūkuma dēļ par ceļošanu pat nesapņo, savukārt tie, kas to var atļauties, ir pietiekami bagāti, lai viņu untumi un kaprīzes tiktu pieciestas. Šodien Rietumi ir saskārušies ar pavisam citu izaicinājumu, kas ir daudz nepatīkamāks par krievu tūristu izdarībām, proti, fundamentālo musulmaņu invāziju. Turpini lasīt »

Pēdējos gados arvien lielāku popularitāti visā pasaulē gūst kantrīmūzika. Arī pie mums šī amerikāņu tautas tradīcijās balstītā mūzika atradusi savu cienītāju loku. Interesanti, ka gandrīz katrs kantrīmūziķis, vismaz Amerikā jau nu noteikti, savā repertuārā iekļauj pa kādai evaņģēliskai himnai vai kristīgu ticību apliecinošai oriģināldziesmai, bet vairāki populāri mākslinieki, piemēram, Kenijs Rodžers vai Džonijs Kešs, savu pārliecību apliecinājuši, līdztekus laicīgajai mūzikai ierakstot spožus kantrī gospela albumus. Šoreiz pastāstīšu par vienu no lielākajām mūsdienu kantrīmūzikas zvaigznēm, brīnišķīgu muzikālu talantu, lielisku skatuves mākslinieku un patiesu kristieti Rendiju Trevisu.

Rendijs Brūss Treiviks dzimis 1959. gada 4. maijā Maršvilā, Ziemeļkarolīnā. Viņa tēvs Herolds nodarbojās ar tītaru un darba zirgu audzēšanu, kā arī celtniecības biznesu, bet māte Bobija strādāja tekstilfabrikā. Tēvs ļoti vēlējās, lai viņa bērni kļūtu par kantrī dziedātājiem, tāpēc Treiviku namā vienmēr skanēja tikai un vienīgi country. Turpini lasīt »

Valters un Sanita Freidenfeldi. Kristiešu ģimene, kas izaudzinājusi divus bērnus - meitu Ilvu un dēlu Alvi. Abi kalpo Rīgas vasarsvētku draudzē „Dzīvības Avots” - Sanita ir pielūgsmes grupas vadītāja, bet Valters ir diakons un draudzes kasieris. Valters aizraujas arī ar orientēšanās sportu, kur guvis visai atzīstamus panākumus. Par izjusto, piedzīvoto, saprasto ceļā pie Dieva viņi vēlas pastāstīt arī jums.

*****

- Kā jūs iepazināties?

Valters: - Iepazināmies treniņos. Jaunībā es trenējos orientēšanās sportā, vēlāk vieglatlētikā skrēju garās distances. Guvu uzvaras republikas junioru čempionātā krosā, biju jauniešu izlasē. Sanita skrēja 400 metrus un nodarbojās ar tāllēkšanu. Tūlīt pēc vidusskolas, 1989. gadā, mēs apprecējāmies. Turpini lasīt »

Pastmarku kvalitātes novērtēšana ir diezgan sīkumains un sarežģīts pasākums, tomēr ļoti svarīgs, jo ļauj noteikt jūsu pastmarku kolekcijas vērtību. Taču, ja pastmarkas krājat vien prieka pēc un jums nav svarīga jūsu kolekcijas vērtība naudas izteiksmē, varat arī ignorēt vienu otru no zemāk minētajiem kvalitātes kritērijiem.

Pastmarku kvalitāte tiek vērtēta pēc vairākiem kritērijiem - vispārējā pastmarkas stāvokļa, zīmējuma centrējuma, zīmoga kvalitātes, perforācijas (zobojuma), līmes kvalitātes. Ir daudz dažādu defektu, kas var ietekmēt pastmarkas kvalitāti un tās vērtību. Turpini lasīt »

Kārtējie „kalendāra nemieri” 16. martā nu ir aizvadīti. Un, kaut arī provokatoru rīkotās protesta akcijas šogad bija krietni klusākas nekā citus gadus, tomēr pie Brīvības pieminekļa atkal skanēja latviešu karavīrus aizskarošas nievas, apvainojumi un naids. Vai cīnoties kauju laukos un izciešot padomju nometņu šausmas šie sirmie vīri varēja iedomāties, ka kādreiz neatkarīgajā Latvijā iespēju nolikt ziedus kritušo biedru piemiņai tiem vajadzēs izcīnīt teju ar asinīm, gluži kā frontē? Un, vai mēs paši varējām iedomāties, ka 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas mums savā tēvzemē būs jācīnās par tiesībām atcerēties vēstures notikumus, kādus vēlamies, un pieminēt varoņus, kurus vēlamies?

Tomēr citādāku rezultātu nemaz nebija iemesla gaidīt. Būtu bijis naivi cerēt, ka ar lielas latviešu vēlētāju daļas balsīm ievēlētais „Saskaņas centra” pārstāvis Nils Ušakovs akceptēs leģionāru gājienu, jo viņa krievu vēlētāji, kurus viņš patiesībā pārstāv, to nekad viņam nepiedotu. Tā nu kārtējo reizi latvieši ir uzkāpuši uz grābekļa, ar kuru vēlāk paši dabū pa pieri. Tomēr vecajiem karavīriem sāp ne jau okupantu un viņu pēcteču naids un nievas, visvairāk sāp pašu tautiešu attieksme. Turpini lasīt »

Gadu no gada, tuvojoties dažiem zīmīgiem datumiem, Krievija un tās vietējie līdzskrējēji Latvijā un Igaunijā izspēlē bēdīgi slaveno „Baltijas nacisma” kārti. Igauņu un latviešu karavīri tiek apsūdzēti kā cīnītāji par nacisma interesēm un pat noziegumos pret cilvēci. Diemžēl šādi apgalvojumi atrod dzirdīgas ausis ne vien Krievijā un citās bijušās PSRS republikās, bet dažbrīd arī Rietumos, kur cilvēki vāji orientējas Austrumeiropas zemju sarežģītajos likteņos un vārdi „nacisms” un „SS” izraisa viennozīmīgi negatīvas emocijas.

Viens no galvenajiem uzbrukumu objektiem šajā propagandas karā ir tā sauktais Latviešu SS brīvprātīgo leģions. Tieši šie divi burti - SS - ļauj Krievijai izmantot leģionāru tēmu, lai uzbruktu Latvijai starptautiskajā arēnā un noskaņotu pret mūsu valsti tās krievvalodīgos iedzīvotājus. Šāda Krievijas rīcība uztur spriedzi Latvijas sabiedrībā un starpnacionālajās attiecībās - krievi nesaprot, kāpēc latvieši tā aizstāv „nacistu līdzskrējējus”, savukārt teju katrai latviešu ģimenei ir pazīstams kāds, kas cīnījies leģionā, un tautā šie vīri tiek uzskatīti par nacionālajiem varoņiem. Lai labāk saprastu problēmas būtību, nepieciešams kaut nedaudz iepazīties ar leģiona vēsturi. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība izveidojās XIX - XX gadsimtu mijā kā atbildes reakcija uz liberālās teoloģijas postošo ietekmi. Tomēr šī kustība neradās tukšā vietā, tā izveidojās no vairākām jau eksistējošām garīgām kustībām, un tai ir sava priekšvēsture.

Sākums garīgajiem procesiem, kas vainagojās ar vasarsvētku kustības izveidošanos, saistīts ar ievērojamā XVIII gadsimta sludinātāja un metodistu baznīcas dibinātāja Džona Veslija kalpošanu. Metodistu baznīcas mācības un prakses teoloģiskajam un sociālajam kontekstam bija liela ietekme uz vasarsvētku kustības izveidošanos pusotru gadsimtu vēlāk. Tieši Veslija sprediķu laikā pirmoreiz modernā laikmeta vēsturē varēja novērot dažādas garīgas izpausmes, kas vēlāk kļuva raksturīgas vasarsvētku kustībai. Turpini lasīt »

Jau vairākus gadu desmitus Karmens (Carman) ir viens no pieprasītākajiem un populārākajiem kristīgajiem māksliniekiem gan ASV, gan starptautiskajā arēnā. Viņš ierakstījis vairāk nekā 30 albumus, kas izdoti 10 miljonu eksemplāru koptirāžā; 15 no viņa albumiem un video izpelnījušies zelta un platīna statusu. Karmens pazīstams arī kā dziesmu autors, kinoscenārists, TV un videofilmu producents. Pats viņš sevi dēvē par dziedošo evaņģēlistu. Turpini lasīt »

2008. gadā apritēja 50 gadi kopš dibināta kristīgā organizācija Teen Challenge, kuras aicinājums ir palīdzēt dažāda veida atkarīgajiem - narkomāniem, alkoholiķiem, prostitūtām, ielu jauniešiem. 1958. gadā jauns mācītājs Deivids Vilkersons no provinces devās uz Ņujorku, lai palīdzētu pusaudžiem, kas savas dienas pavadīja uz ielas. Vilkersona ticības un sludināšanas rezultātā pie Kristus atgriezās daudzi Ņujorkas ielu bandu locekļi un drīz pēc tam Bruklinā tika atvērts pirmais Teen Challenge centrs atkarīgajiem. Šodien Teen Challenge darbojas visā pasaulē, tai ir 1060 centri 82 valstīs. 50 gadu laikā tūkstošiem atkarīgo ir izgājuši rehabilitācijas programmu un ieguvuši brīvību Jēzū Kristū. Turpini lasīt »

Ir jautājums - vai nebūtu pareizāk vienu reizi gadā Latvijā notiekošo sirds atmaidzināšanu Ziemassvētkos aizstāt ar reālu nabadzības izskaušanu? Lai Latvijā tādu badā mirstošu ģimeņu nebūtu vispār!

Tas ir reāli iespējams. Citās Eiropas zemēs tas jau ir panākts. Nepieciešams tikai mazumiņš - lai Latvijā cilvēki, tostarp kristieši, sanāktu kopā un nevis katrs atsevišķi, savrupi no citiem, bet visi kopā pateiktu: mēs vēlamies Latvijā izskaust nabadzību!

Ir izveidota iniciatīvas grupa, kas vēlas iedibināt atbalsta kustību Eiropas Sociālās hartas ieviešanai Latvijā. Hartā ir pateikts viss, kas Latvijas valdībai un tautai jādara, lai Latvija būtu taisnīga valsts. Tomēr Saeima šo hartu nevēlas ratificēt pilnībā. Turpini lasīt »