Laikmeta zīmes

Latvijas politikās dzīves īpatnība ir tā, ka laiku pa laikam uz politiskās skatuves parādās pa kādam “nācijas glābējam”. Vienpadsmitās Saeimas vēlēšanās šo “mesijas” lomu uzņēmies Valdis Zatlers. Viņa diezgan savtīgais, tomēr tautā ārkārtīgi populārais lēmums par 10. Saeimas atlaišanu vēl pirms oficiālās dibināšanas uznesa Zatlera reformu partiju reitingu augšgalā, gandrīz apsteidzot pēdējo gadu nemainīgos popularitātes līderus Saskaņas centru.

Nav šaubu par Zatleru kā labu ārstu. Lielākas šaubas par Zatleru bija kā prezidentu, tomēr dažu gadu laikā viņš spēja kļūt ja ne par gluži teicamu, tad pietiekami normālu valsts galvu. Taču neviens kaut cik nopietns politologs vai politikas analītiķis nelolo lielas cerības par Zatleru kā izcilu politiķi, partijas vadītāju vai premjera amata kandidātu. Tieši tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, kādu komandu ap sevi pulcē bijušais valsts prezidents. Un te nu rodas pamatotas bažas gan par ideoloģiju, gan vērtībām, ko pārstāv Zatlera cilvēki, vismaz tie, kas atrodas partijas galvgalī.

Pārdomām piedāvāju divu sabiedrībā pazīstamu cilvēku domas par jauno “nācijas glābēju” un viņa “reformu” patieso būtību. Viens ir dziesminieks Kaspars Dimiters, otrs - padomju laika disidents un politieslodzītais, Triju zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks Jānis Rožkalns. Šis raksts domāts visiem, kam nepietiek ar ārēji redzamo, bet kas cenšas saprast lietu dziļāko būtību un jēgu. Turpini lasīt »

2008. gadā pāragri mūžībā aizgājušā priestera, Rīgas Sv. Franciska draudzes vikāra, Rīgas Metropolijas Garīgā semināra garīgā tēva, Laterāna Pontifikālās Universitātes Rīgas Teoloģijas institūta un Rīgas Augstākā reliģijas zinātņu institūta docētāja,Mag. hist Artura Krištapoviča pārdomas par Potera fenomenu un tā ietekmi uz mūsu bērnu psihi. Publicējam saīsinātu.

****

Džoanas Ketlīnas Roulingas grāmatām par Hariju Poteru ir miljoniem piekritēju visā pasaulē kā bērnu, tā pieaugušo vidū. Šī literārā darba izdošana un ekranizācija neapšaubāmi jāuzskata par lielāko komerciālo veiksmi pēdējo gadu laikā. Internetā varam atrast tūkstošiem Harijam Poteram veltītu mājas lapu. Arvien pieaug Potera fanu klubu skaits, daudzviet var iegādāties suvenīrus un rotaļlietas ar attiecīgajiem atribūtiem. Līdz ar to radies jauns mūsdienu fenomens, ko apzīmējam ar vārdu „poteromānija”.

Kādi ir Potera panākumu iemesli? Turpini lasīt »

Viens no pazīstamākajiem slavas un pielūgsmes centriem pasaulē ir Hillsong. Tā muzikālā vadītāja un slavēšanas līdere ilgus gadus bija Darlēna Čeka. Slavēšanas līderis gan nav īstais vārds, jo tādu šai draudzē ir vairāki. Darlēna bija worship pastor - pielūgsmes mācītājs, gans. Viņa bija viena no kuplās Hillsong mācītāju saimes un vadīja draudzes 800 cilvēku lielo radošo komandu.

Darlēna Čeka piedzima 1965. gada 8. septembrī Austrālijas pilsētā Brisbenā. Viņas talants spilgti izpaudās jau bērnībā, kad desmit gadu vecumā Darlēna kļuva par populārā bērnu TV šova Happy Go ‘Round zvaigzni. Jāteic, ka tas mazajai meitenei nebija viegls laiks - ik nedēļu viņai bija jāieraksta septiņas astoņas jaunas dziesmas, jāveic raidījuma vadītājas pienākumi, jādzied, jādejo. Bez visa tā, kad Darlēnai bija 13 gadi, viņas vecāki izšķīrās un sākās juridiska cīņa par aizbildniecības tiesībām uz meiteni. Saspringtais darbs televīzijā un emocionālā trauma, ko radīja vecāku šķiršanās, noveda pie smagām veselības problēmām - Darlēna saslima ar bulīmiju, kas viņai gandrīz izrādījās liktenīga. Turpini lasīt »

Šogad aprit 50 gadi kopš sāka būvēt bēdīgi slaveno Berlīnes mūri, kas visus aukstā kara gadus bija Eiropas sašķeltības un konfrontācijas simbols. Tā bija robeža starp diviem pasaules vadošajiem militāri politiskajiem blokiem, viena no galvenajām tā sauktā „dzelzs priekškara” daļām. Un, ja Rietumberlīnes iedzīvotāji un pilsētas viesi mūri vairāk uztvēra kā vienu no pilsētas tūrisma objektiem, tad austrumvāciešiem tas bija nebrīves un apspiestības simbols.

Kaut arī Potsdamas konferences lēmumi paredzēja vienotas vācu valsts atjaunošanu, pretrunas Padomju Savienības un Rietumvalstu starpā sekmēja divu valstu - Vācijas Federatīvās Republikas (VFR, Rietumvācija) un Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR, Austrumvācija) izveidošanos. Tādejādi Vācija kļuva par faktoru, kas uz pusgadsimtu sašķēla Eiropu un pasauli divās savstarpēji naidīgās nometnēs. Gan Varšavas bloka valstis, gan NATO strikti deklarēja savu nepiekāpību „Vācijas jautājumā”. Viens no pirmajiem šīs pretstāves notikumiem bija Berlīnes krīze 1961. gadā. Turpini lasīt »

Ik gadu 15. augustā Romas katoļi atzīmē Sv. Marijas debesīs uzņemšanas svētkus. Protestanti šajā ziņā ir daudz skeptiskāki. Viņi ciena Mariju kā Jēzus māti un uzskata par Dievam uzticīgas sievietes paraugu, taču nepiešķir tai dievišķas īpašības un nepielūdz. Donas Margaritas mazliet ironiskais stāstiņš atklāj cilvēku neremdināmo tieksmi radīt sev jaunus elkus un pielūgsmes objektus, kā rezultātā arī rodas jauni pravieši un svētie.

****

Eugidija bija nešpetna meiča. Ātra dusmās, asu mēli, turklāt viņas intelektuālais līmenis svārstījās starp augstu un ļoti augstu. Vēl Eugidija bija greizsirdīga. Viņai patika kāds puisietis, tak puisietim tikās cita meitene. Greizsirdības mokas Eugidija izraudāja spilvenā. Dažreiz līdzēja lūgšana, taču tikai uz īsu brīdi. Dusmojās viņa par tīrajiem sīkumiem, bet tad kliedza tā, ka reiz kāpņu telpā pat izbira loga rūts. Tīrās šausmas ar to Eugidiju! Tomēr dvēselē viņa nebija ļauna, tikai dikti ekstraverta gan. Turpini lasīt »

„Bērnu un Jauniešu Fonds” un Re:active komanda organizē superatraktīvo nometni „Re:active 2011″.

Šis jau ir piektais šāda veida pasākums un paredzēts jauniešiem no
14 - 20 gadiem. (Par nometni „Re:active” iepriekšējos gados skatiet ŠEIT.)

Šajā reizē  4 dienu nometne notiks  „Satekās”,  Vecumnieku pagastā
(45 km no Rīgas), no 18. - 21. augustam. Turpini lasīt »

Ir kāds mūzikas paveids, kas raksturīgs tikai un vienīgi kristīgajai mūzikai, proti, slavas un pielūgsmes mūzika. Šodien tā ieņēmusi stabilu vietu visdažādāko konfesiju un draudžu dievkalpojumos visā pasaulē. Gadu gaitā izveidojušies vairāki centri, kas rada, izpilda un izplata šo mūziku starptautiskā līmenī. Plaši pazīstami ir trīs slavēšanas mūzikas „vaļi” - Maranatha, Integrity un Vineyard. Šodien šiem gigantiem pievienojies ceturtais - Hillsong Music.

Hillsong Music ir daļa no vasarsvētku draudzes Hillsong (agrāk Hills Christian Life Centre) kalpošanas. Draudzi 1983. gadā dibināja mācītāji Braiens un Bobija Hjūstoni, tās centrs atrodas Austrālijā netālu no Sidnejas, un tās misija ir „uzrunāt pasauli un ietekmēt to, mainot cilvēku pasaules uzskatu, garīgi apbruņot un ekipēt kristiešus, lai tie spētu uzņemties līdera lomu ikvienā savas dzīves jomā”. Šis redzējums sekmējis strauju draudzes izaugsmi - no 45 cilvēkiem 80. gadu sākumā līdz 20 000 šodien. Draudzei ir vairākas filiāles - Londonā, Kijevā, Parīzē, Maskavā, Stokholmā, Konstancā Vācijā, Keiptaunā, Ņujorkā.

Hillsong muzikālā kalpošana piedzima reizē ar draudzes gadskārtējo konferenci 1987. gadā. Turpini lasīt »

2009. gada vasarā „Laikmeta zīmēs” tika publicēta raksts ar nosaukumu „Jaunais vilnis” - krievu tusiņš Piebaltijā”. Tajā tika kritizēta šī Krievijas un NVS valstu iekšējam tirgum domātā pasākuma pārspīlētā rezonanse Latvijā, krievu šovbiznesa zvaigzņu milzīgās ambīcijas un centieni diktēt savus noteikumus Jūrmalai un jūrmalniekiem, kā arī mūsu pašu bāleliņu stingra mugurkaula un pašapziņas trūkums. Īpaši simptomātisks toreiz šķita kādas „Jaunā viļņa” darbinieces teiktais, ka „mūsu (krievu) zvaigznes savā teritorijā jūtas ļoti pārliecinoši”. Kopš šī notikuma pagājuši vairāki gadi un krievu ietekme Jūrmalā tikai augusi - pilsētas vadības pieglaimīgās politikas dēļ Krievijas šovbiznesa varenie Jūrmalu sāk uzskatīt ne vien par savu teritoriju, bet teju par savu īpašumu, kurā var rīkoties pēc sirds patikas. Turpini lasīt »

No 2010. gada 18. - 24. oktobrim Dienvidāfrikas pilsētā Keiptaunā notika Lozannas kustības 3. Pasaules evaņģelizācijas kongress. Tajā piedalījās 4200 delegāti no 198 valstīm, arī no Latvijas. Par iespaidiem kongresā stāsta Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapa vietnieks, draudzes „Dzīvības Avots” mācītājs Modris Ozolinkevičs.

****

Dienvidāfrika ir skaista zeme, jo īpaši pavasarī, kad viss zied, zaļo un plaukst. Tomēr, kā teica paši afrikāņi, Dienvidāfrika nav īsta Āfrika. Tā ir kontinenta visattīstītākā un bagātākā valsts. Ja jūs pavadāt laiku tikai Keiptaunā, šī pilsēta vairāk atgādina Ameriku ar augstceltnēm, restorāniem un viesnīcām. Tā ir balto ļaužu un tūristu pilsēta, kur dzīvo ļoti bagāti cilvēki. Ielās var redzēt pasaules dārgākos auto, viss ir ļoti skaists, spīd un laistās, diemžēl arī ļoti dārgs. Daudz dimantu veikalu, jo Dienvidāfrikā ir bagātīgākās dimantu atradnes pasaulē un šī valsts nosaka toni dimantu tirgū. Ceļi ir lieliski. Protams, ir arī graustu rajoni. Dienvidāfrika ir kontrastu pilna, bet interesanta valsts.

Pirmais Pasaules evaņģelizācijas kongress notika 1974. gadā Lozannā, Šveicē. No tā arī cēlies nosaukums - Lozannas kustība. Kongresa iniciators bija pazīstamais amerikāņu evaņģēlists Billijs Grehems, kas pulcināja kopā pasaules kristīgo draudžu vadītājus un kalpotājus ar mērķi diskutēt, runāt, spriest un mācīt par to, kas svarīgs un nepieciešams, lai draudze aiznestu Evaņģēliju līdz pašam pasaules galam. Nākamais kongress notika 1989. gadā Manilā, Filipīnās, bet trešais 2010. gadā Keiptaunā, Dienvidāfrikā. Turpini lasīt »

Vēlos jūs iepazīstināt ar Jāni un Ligitu Liniņiem - ģimeni, kas cieši saistīta ar militāro dienestu, bruņotajiem spēkiem un valsts aizsardzību. Jānis ir atvaļināts majors, savukārt štāba virsseržante Ligita Liniņa ir 3. Zemessardzes novada personāldaļas speciāliste. Arī dēls Aleksandrs ir karavīrs.

****

- Visa jūsu ģimene saistīta ar militāro jomu. Tās ir tradīcijas, nejaušība vai kas cits?

Jānis: - Ja vēl 1990. gadā kāds man teiktu: „Jāni, tu būsi karavīrs!” - es atbildētu: „Nemūžam!” 1988. gadā atgriezos no dienesta padomju armijā un jutos laimīgs, ka esmu no turienes izsprucis. Domāju: tagad strādāšu tikai Latvijas labā! Armija šķita noiets etaps. Taču 1991. gadā uz barikādēm, sevišķi naktī, kad notika apšaude pie Iekšlietu ministrijas, man nācās daudz ko pārdomāt un es nonācu pie secinājuma: jā, mums varbūt nepatīk militārisms, tomēr Latvi­jai tik un tā būs vajadzīga militāra aizsardzība un sava armija. Kas to veidos? Vai tā sauktie nacionālie kadri no padomju armijas? Ko viņi var izveidot? Tikai tādu pašu sistēmu, kāda bija krievu armijā. Vai mums tas patiks? Nē, mums tas nepatiks. Tāpēc, kad tika veido­ta Zemessardze un mani aicināja tai pievienoties, es, daudz nedomādams, piekritu. Turpini lasīt »