Laikmeta zīmes

2004. gada 27. jūnijā savu 75. gadskārtu atzīmēja vecākā Latvijas vasarsvētku draudze - Jelgavas draudze. Šai draudze vienmēr bijusi īpaša loma citu vasarsvētku draudžu vidū. Gadu gaitā draudze gājusi cauri dažādām grūtībām, tomēr spējusi izdzīvot. Šis ir stāsts par draudzes vēsturi, šodienu un nākotnes perspektīvu.

Vēstures līkloči

1928. gadā Jelgavā ieradās un darbu sāka misionāre Hermīne Hercmane. Viņa organizēja dažādus pasākumus, sarunājās ar ļaudīm par Dievu. 1929. gadā tika dibināta draudze, rīkotas pirmās svētīšanās sapulces. Turpini lasīt »

Ik gadu tā ap Ziemassvētkiem miljoniem ļaužu namos iegriežas kāds omulīgs sarkanā puskažociņā tērpies vīrs ar kuplu baltu bārdu. Vieniem viņš ir Ziemassvētku vecītis, citiem Santa Klauss, vēl citiem Salatētis, Sv. Nikolaus, Niklāvs, Papa Noel. Pie mums viņš iekļūst pa skursteni, caur atvērtu vēdlodziņu vai gluži vienkārši pa durvīm.

Esam dzirdējuši, ka šis smaidošais vīrs mīt tālu ziemeļos, bet savos pasaules klejojumos dodas ziemeļbrieža Rūdolfa vilktās kamanās, kas zvaigžņotās naktīs traucas debesu izplatījumā. Tomēr labāk ir vienu reizi redzēt nekā desmit reizes dzirdēt, tādēļ pakojām savas ceļasomas un devāmies uz tālo Lapzemi ciemos pie Ziemassvētku vecīša, viņa čaklajiem palīgiem rūķiem un, protams, pie Rūdolfa. Turpini lasīt »

Viens no spilgtākajiem piemēriem kristīgās draudzes straujai izaugsmei ir Koreja ar tās unikālo devumu Dieva Valstības darbā. Sākot no pirmajiem Kristus sekotājiem pirms vairāk nekā 200 gadiem, Korejas draudze izaugusi līdz daudzu miljonu lielai Dieva armijai. Gandrīz 30% valsts iedzīvotāju ir kristieši - pārsteidzošs skaitlis Āzijas zemei! 35% Korejas kristiešu pieder vasarsvētku vai harizmātiskajām draudzēm un vasarsvētku draudžu teoloģiju un pielūgsmes veidu pārņēmušas arī citas konfesijas. Prezbiterāņi, metodisti, baptisti, anglikāņi, katoļi lūdz par slimajiem, praktizē runāšanu mēlēs, slavē To Kungu paceltām rokām un piedzīvo Dieva Vārdam līdzejošas zīmes un brīnumus. Korejas draudze ir Svētā Gara dzīvības piepildīta. Turpini lasīt »

Jau vairāk nekā četrus gadu desmitus šī mākslinieka daiļrade ierindojama starp spožākajām mūsdienu popkultūras vērtībām. Viņš ir sarakstījis aptuveni 500 dziesmu, izdevis vairāk nekā 50 albumus un dziesmu izlases, kuru koptirāža pārsniedz 57 miljonus, piedalījies neskaitāmās kino un TV filmās. Viņa kontā ir piecas Grammy balvas, pa vienam ‘oskaram’ un ‘zelta globusam’. Savas karjeras gados viņš dziedājis folku un blūzu, kantri un gospeli, ritmblūzu un rokenrolu. Žurnāla Rolling Stone 500 visu laiku labāko dziesmu sarakstā iekļautas 12 viņa kompozīcijas. Kopš 1988. gada šī cilvēka vārds rotā Rokenrola Slavas zāli Klīvlendā. Viņu sauc Bobs Dilans. Turpini lasīt »

2001. gada nogalē, kad Amerikas Gospelmūzikas asociācija nominēja kārtējos māksliniekus savai Slavas zālei, viņu vidū bija lasāms arī Elvisa Preslija vārds. Desmitiem gadu Elvisa talanta cienītāji centušies izprast viņa popularitātes fenomenu, taču nav tik vienkārši Preslija dzīvi un daiļradi iekļaut stingri noteiktās kategorijās. Viņš bija pretrunīga, reizēm pat traģiska personība. Kaut arī dzimis un uzaudzis kristiešu ģimenē, Elviss visu mūžu pavadīja dzīves jēgas meklējumos, taču tā arī nekad pa īstam neatgriezās pie savas bērnības ticības.

Viens no avotiem, kur Preslijs meklēja atbildes uz saviem eksistenciālajiem jautājumiem, bija grāmatas. Lielākoties tās bija reliģiska satura un pavadīja viņu visos ceļojumos un turnejās. Līdzās viņam vienmēr atradās Bībele, taču Elviss aizrāvās arī ar Austrumu reliģijām un misticismu. Tomēr vislielāko mierinājumu viņš guva gospelmūzikā. Viņa ģimenes garīgajām saknēm un gospelmūzikai bija milzīga nozīme vēlākajā “rokenrola karaļa” dzīvē un daiļradē. Turpini lasīt »

Manas sievas Solvitas stāsts par vienu no slavenākajām Amerikas draudzēm - Vilovkrīku.

****

Par Vilovkrīkas draudzi biju dzirdējusi jau Latvijā un ļoti vēlējos to kādreiz redzēt pašas acīm. Tā kā Čikāgā ierados neilgi pirms Ziemassvētkiem, tūlīt pat sāku meklēt, uz kādu kristīgu pasākumu šajā svētku laikā doties. Internetā atradu informāciju par lielu pasākumu, uz kuru vajadzēja pierakstīties iepriekš. Tikai tad, kad biju jau pieteikusies, sapratu, ka tā taču ir tā pati draudze, ko tik ļoti vēlos apmeklēt. Sapratu arī, ka tas ir krietni tālu no manas dzīvesvietas un es nekādi tur nevaru nokļūt pati saviem spēkiem. Kā vienmēr situāciju glāba mans draugs Džefs no Mūdija draudzes, kas apsolīja mani aizvest. Uzaicināju vēl dažus latviešus, un devāmies ceļā. Turpini lasīt »

Kristīgam cilvēkam, kas īsāku vai garāku laiku spiests pavadīt svešā zemē, aktuāls kļūst jautājums par draudzi, kas varētu būt viņa garīgās mājas svešumā. Daudziem, ko mācību, darba vai darījumu gaitas aizvedušas uz Čikāgu, par šādu garīga patvēruma vietu kalpo Mūdija draudze. Evaņģēlista Dvaita Mūdija vārds Latvijā ir pazīstams, taču par viņa vārdā nosaukto draudzi zināms mazāk. Par saviem iespaidiem un vērojumiem šajā draudzē stāsta mana dzīvesbiedre Solvita.

****

Katru reizi, kad man vairāk nekā nedēļu nākas būt prom no savas valsts, cenšos sameklēt kādu vietējo draudzi, kas vislabāk spētu piepildīt manas garīgās vajadzības svešumā. Braucot uz Čikāgu, es jau zināju, ka man tur būs jāpavada vismaz pusgads, tāpēc uzreiz sāku meklēt sev piemērotu draudzi. Atvēru telefongrāmatu un atradu milzīgu sarakstu desmitiem lappušu garumā ar visdažādāko denomināciju un novirzienu draudzēm. Manu skatienu piesaistīja teksts, kas bija izcelts ar lielu melnu kvadrātu. Tā bija informācija par Mūdija draudzi. Mūdija vārds man bija pazīstams, tāpēc nolēmu aiziet uz šīs draudzes dievkalpojumu. Tā bija mana pirmā reize Mūdija draudzē. Turpini lasīt »

Šī ir misionāres Diānas Dorlonas liecība par diviem īpašiem Dieva brīnumiem viņas dzīvē, kad Tas Kungs atklāja Savu žēlastības, mīlestības un varenības spēku, dziedinādams viņu no neārstējamām slimībām. Lai šī liecība stiprina un iedrošina katru, kas šodien sauc uz Dievu pēc dziedināšanas brīnuma.

****

Mani sauc Diāna Dorlona. Kopā ar vīru Stīvenu esam pilna laika misionāri un kalpojam Dievam kā Bībeles skolas pasniedzēji dažādās zemēs. No 1995. līdz 1999. gadam strādājām Latvijā - bijām Bībeles koledžas pasniedzēji Ozolniekos. Šajos četros gados iemīlējām Latvijas zemi un ļaudis. Vēlāk darba gaitas mūs aizveda uz citām pasaules zemēm, taču Latvija arvien paliks mūsu sirdīs un lūgšanās. Turpini lasīt »

2003. gada septembrī Rīgā notika evaņģelizācijas pasākums “Mosties, Latvija 2003!”. Latvijas vasarsvētku draudžu aicināts tajā sludināja pazīstamais franču evaņģēlists, misijas “Cerība un Atbrīvošana” dibinātājs un vadītājs Frenks Aleksandrs. Frenks sludina Evaņģēliju daudzās pasaules zemēs. Galvenokārt tās ir franču valodā runājošās valstis, tomēr viņš labprāt dodas arī uz citiem reģioniem, lai Labā Vēsts par glābšanu Jēzū Kristū sasniegtu visas tautas. Frenka Aleksandra darba kalendārā ir Peru, Argentīna, Urugvaja, Gviāna Dienvidamerikā; Kongo, Togo, Madagaskara, Maurīcija, Benina Āfrikā; Šrilanka, Indija un Pakistāna Āzijā; Beļģija un Vācija Eiropā.

****

Daudzus gadus es biju saistīts okultisma tīklos. Tas viss sākās kā mūsu ģimenes patiesi garīgie meklējumi. Mēs gribējām saprast, kāda ir cilvēka dzīves jēga. Beigu beigās šie meklējumi mūs noveda pie zīlēšanas, tas ir, nākotnes pareģošanas ar kāršu palīdzību. Bērnībā es redzēju, kā māte zīlē nākotni pēc kārtīm. Dažreiz es šo to uzzināju arī par savu nākotni. Tomēr, lai gan māte bija labi pazīstama pareģotāja, viņa nekad neredzēja, ka viņas dēls kļūs Evaņģēlija sludinātājs. Turpini lasīt »

Katras kristīgas konfesijas vēsturē ir personības, kas devušas nenovērtējamu ieguldījumu tās izaugsmē un attīstībā. Tāpat ikvienai zemei un tautai ir savi pravieši, kas nesuši vai atjaunojuši kristīgo mācību un kalpojuši šās zemes atmodai. Latvijas vasarsvētku draudzēm šāds cilvēks ir misionārs un draudžu darba celmlauzis Džems Grēviņš.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā vasarsvētku kustība sāka izplatīties visā pasaulē. Arhīvā atrodamas ziņas, ka jau 1906. gadā Rīgā un Liepājā darbojušās vasarsvētku kustībai līdzīgas draudzes, kurās gan pārsvarā bijuši vācu tautības cilvēki. Pēc Pirmā pasaules kara Svētā Gara kustības ietekmē atradās arī daļu baptistu draudžu. Taču par pilntiesīgu vasarsvētku kustības sākumu Latvijā uzskata 1926. gadu, kad šeit ieradās un sāka sludināt Džems Grēviņš. Turpini lasīt »