Laikmeta zīmes

Sagaidot Latvijas neatkarīgas gadadienu publicējam padomju laika disidenta un politieslodzītā, Triju zvaigžņu ordeņa lielvirsnieka Jāņa Rožkalna pārdomas par mūsu valsti, tās nākotni un Baznīcas lomu Latvijas atdzimšanā. Runa teikta 2011. gada 11. aprīlī Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas Rīgas mācītāju sanāksmē Lutera baznīcā.

****

Šodien mēs atkal piedzīvojam lielu juku laikus, kas traģiski skar visu latviešu tautu un valsti. Tauta strauji izmirst, tūkstošiem latviešu pamet savu valsti. Vairojas bezcerība. Un ir acīmredzami, ka visām likstām pamatā ir tieši garīgo vērtību krīze. Šogad aprit 20. gadskārta kristīgās demokrātijas kustībai Latvijā, tādēļ, atceroties pagātni, šis būtu piemērots brīdis parunāt par garīgajām vērtībām nacionālo interešu kontekstā.

Ja sakām, ka Baznīcai nav tieši jāiesaistās valsts pārvaldē, tad neaizmirsīsim, ka tikai no Baznīcas var nākt atjaunoti cilvēki, kas vienīgie spētu sakārtot savu valsti un likt tai uzziedēt. Un tā ir mūsu tautas bagātība, ka kristīgo draudžu locekļi Latvijā ir pāri par 1,2 miljoniem. Turpini lasīt »

Novembris Latvijā ir svētku mēnesis. 11. novembrī pieminam mūsu karavīrus un viņu varonīgo cīņu par Latvijas brīvību, 18. novembrī svinam valsts neatkarības gadadienu, bet mēneša beigās atceramies savus Mūžībā aizgājušos. Visi šie svētki un piemiņas dienas tā īsti uzplauka tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, kaut arī padomju gados daļa sabiedrības - cits atklātāk, cits klusāk - tos atzīmēja. Taču pēdējos gadu desmitos vērojama arī cita tendence, proti - daļa mūsu tautiešu daudz labprātāk svin svešus, no citām zemēm un tautām aizgūtus svētkus, nekā savējos. Un, ja, piemēram, ar Līgo svētkiem pagaidām viss ir kārtībā, tad svinamās un atceres dienas ar vēsturisku vai valstisku nozīmi daudziem sirdi sasildīt nespēj. Tie bērni un jaunieši, kas piedzimuši un izauguši neatkarīgajā Latvijā, šos svētkus uztver kā pašus par sevi saprotamus, tomēr cilvēkiem, kas dzimuši un dzīvojuši padomju laikā, attieksme tik viennozīmīga nav. Ir pat gadījies dzirdēt, ka, piemēram, Latvijas neatkarības diena daudziem ir tikai kārtējā brīvdiena. Turpini lasīt »

Viena no spilgtākajām personībām 20. gadsimta rokmūzikā ir Riks Veikmans. Talantīgs pianists, spožs komponists un instrumentālo skaņdarbu autors, leģendārās grupas Yes dalībnieks un brīnišķīgs solomākslinieks - viņa vārds uz mūžiem ierakstīts modernās popmūzikas vēsturē.

Ričards Kristofers Veikmans piedzima 1949. gada 18. maijā Londonas priekšpilsētā Periveilā. Pēc skolas beigšanas viņš iestājās Karaliskajā Mūzikas koledžā, kur apguva klavieru un klarnetes spēli, kā arī kompozīcijas mākslu orķestriem. Līdztekus akadēmiskām studijām viņš aizrāvās ar tiem laikiem moderno rokmūziku. Turpini lasīt »

Pēc Staļina nāves Austrumeiropas valstu kompartijās sākās cīņa starp vecajiem Staļina laika kadriem un jaunajiem reformu piekritējiem. Izņēmums nebija arī Ungārijas Darba partija (UDP). Šīs cīņas rezultātā 1956. gada 18. jūlijā kompartijas ģenerālsekretārs Matjašs Rakoši zaudēja amatu. Viņa vietā nāca bijušais drošības ministrs Erno Gers. Reformu atbalstītāju rindās aktīvi iesaistījās jaunatne. 16. oktobrī Segedas universitātes studenti izstājās no komunistiskās „Demokrātiskās jaunatnes savienības” un atjaunoja neatkarīgo „Ungārijas universitāšu un akadēmiju studentu savienību”, kas bija darbojusies jau pirmskara periodā. Viņiem sekoja Pečes, Miškolcas un citu pilsētu studējošā jaunatne. 22. oktobrī šai kustībai pievienojās arī Budapeštas Tehnoloģiskās universitātes studenti, kas nākamajā dienā plānoja sarīkot protesta demonstrāciju.

23. oktobrī studentiem demonstrācijā pievienojās arī inteliģence. Demonstranti prasīja sodīt noziedzīgos valsts vadītājus, pārskatīt Ungārijas un PSRS attiecības, ievērojot vienlīdzības principu un neiejaukšanos otras valsts iekšējās lietās, izbeigt valsts „koloniālo statusu” un izvest no Ungārijas padomju karaspēku. Bija arī prasības atjaunot nacionālo simboliku un svētkus, atcelt militāro un krievu valodas apmācību augstskolās. Cita starpā tika prasīts sarīkot brīvas vēlēšanas un valdības vadību uzticēt „biedram Imrem Naģam”. Jāpiebilst, ka demonstrantu prasībās neietilpa komunistiskās iekārtas gāšana - tās liktenis tiktu izšķirts brīvās demokrātiskās vēlēšanās. Turpini lasīt »

Latvijas kristīgajai sabiedrībai Arturs Danenbaums pazīstams kā Kristīgā radio raidījuma „Tavi brīnumi ir lieli” veidotājs. Taču arī pats Arturs ir piedzīvojis Dieva brīnumu, par kuru viņš pastāstīja žurnāla „Tikšanās”, bet tagad arī „Laikmeta zīmju” lasītājiem.

****

- Artur, kad sākās tavs raidījums „Tavi brīnumi ir lieli”?

- 1994. gada vasarā mazā baptistu draudzē mēs bijām neliela meklējošu jauniešu grupa, kas gribēja piedzīvot vairāk no Tā Kunga. Paralēli šīm aktivitātēm piedzima arī raidījums. Jau no paša sākuma akcentu vēlējāmies likt tieši uz pārdabisko Dieva dimensi­ju - to, ka Dievs dara brīnumus! Bija ļoti daudz liecību par to, ko Dievs mūsdienās dara citos kontinentos - Amerikā, Āfrikā, Dienvidamerikā. Bet reiz es domāju: būtu ļoti interesanti uzzināt, ko Dievs dara pie mums Latvijā. Es aicināju savus radioklausītājus rakstīt vēstules par to, ko Dievs ir darījis viņu dzīvē, un saņēmu ļoti daudz brīnišķīgu liecību. Tās pārsvarā nebija par dziedināšanas brīnumiem, bet daudz personīgāk, intīmāk - kā Dievs strādājis pie dvēseles, stiprinājis un vadījis cauri grūtībām. Turpini lasīt »

Jau trešo gadu Latvijā notiks Alfas konference, šogad Rīgā, Āgenskalnā, Mārupes ielā 14.

Jaunas idejas kalpošanai, īpašu stiprinājumu un atbalstu konferencē sniegs Šveices delegācija - komandā ir 11 cilvēki no šīs valsts, viņu vidū arī Dominiks Raiflers un Mārtins Štūsels, kas atbalstījuši un konsultējuši Alfas komandas savā zemē jau teju 15 gadus un palīdzējuši ieviest Alfa kursus Latvijas draudzēs. Turpini lasīt »

2. decembrī ar savu Ziemassvētku programmu Rīgā viesosies pazīstamās ķeltu grupas Clannad balss un viena no ievērojamākajām īru mūzikas pārstāvēm pasaulē Moija Brenane (Moya Brennan).

CNN viņu dēvē par ķeltu mūzikas pirmo lēdiju. Un ne velti, jo īru tradīcijās sakņotā mūzika ir viņai atnesusi EMMY un Grammy apbalojumus, kā arī klausītāju atzinību ar vairāk nekā 20 miljoniem pārdotu albumu. Turpini lasīt »

2011. gada 27. aprīlī pasaules kristīgo sabiedrību satrieca ziņa, ka autoavārijā Teksasā 79. gadu vecumā Mūžībā aizsaukts viens no pasaulē pazīstamākajiem evaņģēlistiem, mācītājiem un kristīgajiem praviešiem Deivids Vilkersons. Vilkersona vārds labi pazīstams arī Latvijas kristiešiem - gan ar grāmatām „Krusts un duncis”, „Liec bazūni pie mutes” un „Vēstījumu” sēriju, gan dievkalpojumiem Rīgā 2003. gadā un Tallinā 2004. gadā. Nu pravieša balss ir apklususi, taču mums paliek viņa bagātīgais garīgais mantojums.

Deivids Vilkersons dzimis 1931. gada 19. maijā Hamandā, Indianas štatā. Turpini lasīt »

Aizlieguma gadi

Atmodai netrūka arī pretinieku. Daudziem vācu muižniekiem nebija pa prātam, ka zemnieki pulcējas kopā, tiem rodas savi vadoņi, ka sadarbojas dažādu novadu ļaudis. Brāļu draudzes darbību centās kavēt arī Vidzemes vācu evaņģēliski luteriskā baznīca. 1743. gada vasarā Vidzemes landtāga ierosināta luteriskās baznīcas konsistorija izveidoja izmeklēšanas komisiju Brāļu draudžu lietā. Muižnieku un mācītāju sūdzību dēļ 1743. gada 16. aprīlī Krievijas ķeizariene Elizabete Romanova pavēlēja slēgt lūgšanu namus un aizliedza sapulces. Laikmets no 1744. līdz 1770. gadam pazīstams kā brāļu draudžu „klusais gājiens”. Turpini lasīt »

18. gadsimta sākumā Vidzemē sākās atmodas kustība, kas deva spēcīgu impulsu latviešu un igauņu garīgajai un politiskajai attīstībai jeb pirmajai tautiskajai atmodai. Šī dažu vēsturnieku apcerējumos dažkārt par necilu uzskatītā kustība tomēr atstājusi dziļas un paliekošas pēdas Latvijas vēsturē. Brāļu draudžu atmoda ievadīja būtisku pagriezienu un jauna laikmeta sākumu latviešu tautas garīgajā un nacionālajā dzīvē. Tas bija pārsteidzošs, liktenīgs notikums, kas galu galā noveda pie brīvas Latvijas valsts izveidošanas.

****

Hernhūtes brāļi

Brāļu draudzes jeb hernhūtieši (latīņu: Unitas Fratrum, vācu: Herrnhuter Brüdergemeine, angļu: Moravian Church) ir piētismā balstīts kristietības novirziens. Brāļu draudžu priekšgājēji bija husītu kustība Čehijā. Pēc Jana Husa sadedzināšanas uz sārta viņa sekotāji 1457. gadā Kunvaldē nodibināja neatkarīgu draudzi, ko nosauca par Bohēmijas brāļiem (čehu val. - Čeští bratři). Trīsdesmitgadu kara un kontrreformācijas dēļ pēc 1620. gada vairākums brāļu bīskapa Jana Amosa Komenska vadībā bija spiesti emigrēt uz citām Eiropas zemēm.

Brāļu draudžu atdzimšana sākās pēc Lielā Ziemeļu kara 1722. gadā, kad bēgļi no Morāvijas namdara Kristiāna Dāvida vadībā atrada patvērumu Saksijas austrumu daļā grāfa Nikolaja Ludviga fon Cincendorfa īpašumos. Tika nodibināta Hernhūtes kolonija. Nosaukums Herrnhut cēlies no vārdu savienojuma Herrn Hut, kas nozīmē „Tā Kunga aizsardzība”. Pats grāfs ar ģimeni dzīvoja netālajā Bertelsdorfas pilī un aktīvi iesaistījās kopienas dzīvē. Pārvarot uzskatu pretišķības, Cincendorfam izdevās saliedēt bēgļus vienotā kopienā, kas balstījās idejā par draudzi kā vienotu ģimeni. Pēc diviem gadiem Hernhūtē jau dzīvoja ap 300 dažādu konfesiju cilvēki.

No Hernhūtes Brāļu draudzes locekļi devās misijas ceļojumos. Pirmais misijas ceļojums 1729. gadā bija uz Vidzemi. Turpini lasīt »