Ko mums gaidīt no Putina ceturtās prezidentūras?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 09-04-2018

2018.gada 18.martā notikušajās Krievijas prezidenta vēlēšanās šajā amatā uz ceturto termiņu tika ievēlēts Vladimirs Putins. Šāds vēlēšanu iznākums nebija pārsteigums ne pašā Krievijā, ne citur pasaulē. Nepielaižot pie kandidēšanas vēlēšanās Putina vienīgo vērā ņemamo konkurentu Alekseju Navaļniju, starp tā sauktās legālās opozīcijas kandidātiem, kuru piedalīšanās vēlēšanās tiek pieļauta vien demokrātijas imitācijas nolūkā, pašreizējam Krievijas diktatoram nopietnu pretinieku nav. Un, kaut arī daudzo pārkāpumu dēļ starptautiskā sabiedrība šīs vēlēšanas par demokrātiskām uzskatīt nevar, Putins ar 76,69% balsu ir saņēmis mandātu arī turpmākos sešus gadus vadīt vienu no spēcīgākajām kodollielvalstīm pasaulē. Turpini lasīt »



Latvijas slavenākās iepirkšanās vietas

Ievietoja | Sadaļa Latvijas zīmolu leģendas | Publicēts 02-04-2018

Pirmajā mirklī varētu domāt, vai veikali patiešām ir iestādes, kuras būtu vērts dēvēt par vēstures leģendām un zīmoliem, kas nesuši Latvijas vārdu pasaulē? Tomēr aizgājušā gadsimta mainīgajos vēstures līkločos arī šajā uzņēmējdarbības nozarē Latvijā bija uzņēmumi, kas šādu titulu būtu godam pelnījuši. Padomju laikā, kad valdīja akūts preču deficīts, veikali nereti kļuva par kulta vietām, un šajā laikā daudzo Latvijas tirdzniecības uzņēmumu vidū bija daži, kas mūsu zemes vārdu aiznesa tālu aiz tās robežām. Iepazīsimies ar trim savulaik zināmākajām tirdzniecības vietām Latvijā - Rīgas Centrālo universālveikalu (agrāko Armijas ekonomisko veikalu), universālveikalu “Bērnu pasaule” un dāvanu veikalu “Sakta”. Trīs leģendāri tirdzniecības uzņēmumi, bez kuriem nebūtu iedomājama Rīgas 20.gadsimta seja. Turpini lasīt »

Artūrs un Madara Irbes. No Dieva perspektīvas

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 26-03-2018

Artūrs un Madara Irbes. Madaru Latvijas kristīgā sabiedrība iepazina klausoties raidījumu “No mīnusa uz plusu”, kuru viņa pirms evaņģēlista Nātana Morisa dievkalpojumiem Rīgā divus gadus ik rītu vadīja Latvijas Kristīgajā Radio. Savukārt ar Artūru Latvijā nevienu nav jāiepazīstina. Hokeja leģenda, ilggadējs NHL un Latvijas izlases spēlētājs, fantastisks vārtsargs un vārtsargu treneris, savu hokeja prasmju dēļ saukts par Mūri - tāds ir Artūrs Irbe. Par savu dzīvi un sastapšanos ar Dievu Madara un Artūrs stāsta LKR raidījuma “Tikšanās ar klausītājiem” vadītājai Mairai Ošeniecei. Intervijas saīsināti publicējam arī “Laikmeta zīmēs”.

****

- Madara, kā tu iepazinies ar Kristu?

Madara: - Vēstulē Kolosiešiem Jaunajā Derībā teikts, ka mēs esam izrauti no tumsības varas un pārcelti Dieva mīļotā dēla Valstībā, Viņa gaismā (Kol. 1:12-14). Varu apliecināt, ka tā tas patiešām ir. Turpini lasīt »

Rīgas metro skicēs un atmiņās

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 19-03-2018

Pasaulē ir ne mazums nerealizētu arhitektūras un inženiertehnisku projektu. Rīga šajā ziņā nav izņēmums. Viens no ambiciozākajiem projektiem, kam vismaz teorētiski vajadzēja padarīt Latvijas galvaspilsētu tās iedzīvotājiem un viesiem ērtāku un pieejamāku, bija Rīgas metropolitēns. Projekts tika apturēts Atmodas gados sabiedrības protestu dēļ. Līdzās iebildumiem par projekta nelabvēlīgo ietekmi uz Rīgas centra un Vecpilsētas vēsturisko apbūvi, rīdziniekus visvairāk uztrauca fakts, ka metro celtniecības dēļ Latvijā iebrauks vairāki tūkstoši viesstrādnieku no Padomju Savienības, kas visticamāk paliks te uz dzīvi un vēl vairāk saasinās jau tā saspringto sociāli demogrāfisko situāciju. Tāpēc metro Rīgā nav un diez vai kādreiz būs. Kā vēstures mantojums mums palikušas tikai paredzētā Rīgas metropolitēna transporta shēmas, pazemes tuneļu skices un metro staciju iespējamais dizains. Turpini lasīt »

Par nepilsoņu bērniem, izglītību latviešu valodā un latviešu vietu Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 12-03-2018

2017.gada 12.septembrī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis iesniedza Saeimā likumprojektu “Par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem”, kas paredzēja pēc 2018.gada 1.jūnija izbeigt piešķirt nepilsoņa statusu Latvijā dzimušiem nepilsoņu bērniem un atzīt viņus par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav savam bērnam izvēlējušies citas valsts pilsonību. Par šādu iniciatīvu prezidenta kanceleja runāja jau kopš 2016.gada. Prezidenta ierosinājums kategoriski nebija pieņemams Nacionālajai Apvienībai, kamēr citās koalīcijas partijās notika diskusijas. Par priekšlikumu nepārprotami bija tikai prokrieviski orientētā partija “Saskaņa”. 2017.gada 21.septembrī Saeima prezidenta iniciatīvu noraidīja, par balsojot opozīcijai - “Saskaņai”, Reģionu apvienībai, “No sirds Latvijai” un no “Vienotības” aizgājušajiem kustības “Par” liberāļiem.

Racionāli pārdomājot nepilsoņu problemātiku, pirmajā brīdī varētu šķist, ka saskaņiešiem un liberāļiem šoreiz būs taisnība. Divdesmit piecus gadus pēc neatkarības atgūšanas ir dīvaini, ka mūsu valstī vēl joprojām dzimst bērni bez noteiktas pilsonības. Kāpēc gan nenākt viņiem pretī un nepiešķirt Latvijas pilsonību jau piedzimstot? Galu galā savu pasaules uzskatu šie bērni sāks veidot tikai pēc vairākiem gadiem. Vai Latvijas izglītības sistēmai tiešām nebūs pa spēkam izaudzināt viņus par krietniem, godprātīgiem un atbildīgiem cilvēkiem - Latvijas patriotiem ar stingru piederības sajūtu šai zemei? Tomēr iedziļinoties jautājumā nopietnāk nākas secināt, ka bažas joprojām ir pamatotas un atbildīgajām institūcijām jāveic krietns mājasdarbs, pirms Latvija ko tādu varēs atļauties. Turpini lasīt »

Rubeņu Jura jaunie piedzīvojumi. “Kristus+” seriāls turpinās…

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas, Valsts un pilsoņi | Publicēts 06-03-2018

2018.gada sākumā sabiedrības uzmanības lokā kārtējo reizi nonāca Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas (LELB) iekšējās pretrunas. Arī šoreiz tās bija saistītas ar dažādi vērtētā teologa Jura Rubeņa personību. 14.februārī Rubenis paziņoja, ka uzrakstījis atlūgumu un nodevis arhibīskapam amata krustu, tā izbeidzot savu 36 gadu ilgo mācītāja kalpošanu LELB. Arhibīskaps Jānis Vanags atlūgumu pieņēmis. Šķiet, ar to šo notikumu varētu uzskatīt par izsmeltu, jo demokrātiskā valstī ikvienam ir tiesības brīvi aiziet no jebkura darba jebkurā laikā. Tomēr Rubeņa fani un atbalstītāji sacēla milzu ažiotāžu, apvainojot luteriskās Baznīcas vadību visos nāves grēkos. Lai arī pats Rubenis savā paziņojumā pauž, ka viņa lēmums ir “rūpīgi izsvērts un pārdomāts”, bijušā mācītāja aizstāvji apsūdz luterisko Baznīcu mīlestības trūkumā, naida kurināšanā, neiecietībā un pat… nacismā. Tas liek jautāt - kāpēc viena mācītāja atkāpšanās no amata pienākumu izpildīšanas tiek uzskatīta teju par pasaules galam līdzvērtīgu notikumu? Turpini lasīt »

12.nodaļa - Latvija Televīzija to dienu atmiņās (2.daļa)

Ievietoja | Sadaļa Atmiņu ceļos | Publicēts 26-02-2018

1991.gada janvāra barikādes un augusta pučs bija īpašs laiks Zaķusalā. Pēc asiņainās nakts Viļņā, 1991.gada 13.janvārī uz tautas manifestāciju Daugavmalā pulcējās tūkstošiem cilvēku no visas Latvijas un uz Rīgu devās smagā lauksaimniecības un ceļu būves tehnika. Tā bija svētdiena. Kad pirmdienas rītā pa ierasto ceļu mēģināju tikt līdz televīzijas ēkai, izrādījās, ka tas nav iespējams. Televīzijas kompleksu apjoza smagā transporta ķēde, kas bija novietota tā, ka izspraukties tai cauri nenosmērējot vai nesaplēšot drēbes bija ārkārtīgi problemātiski. Ar grūtībām tomēr sameklēju tobrīd vienīgo spraugu, kas ļāva nokļūt līdz TV ēkai. Vēlāk gan šī sprauga kļuva nedaudz platāka, jo televīzijas durvju priekšā uzbūvēja dzelzsbetona paneļu sienu ar divām šaurām ejām, kuras apsargāja barikāžu kārtības sargi. Savukārt ēkas iekšpusē un pie transporta iebrauktuves atradās milicijas posteņi, kuriem katram gadījumam bija izsniegti arī automātiskie ieroči. Turpini lasīt »

11.nodaļa – Latvija Televīzija to dienu atmiņās (1.daļa)

Ievietoja | Sadaļa Atmiņu ceļos | Publicēts 19-02-2018

Lai arī biju lepns strādāt tik prestižā uzņēmumā kā LPSR rūpniecības flagmanis “VEF” (par to lasiet 9.nodaļā), gadiem ejot monotonais darbs pie konveijera sāka piegriezties. Klausoties Rietumu radiostacijas, laiku pa laikam iedomājos, cik labi būtu pastrādāt kādā radio vai televīzijas studijā pie studijas magnetofoniem, montējot raidījumus vai laižot tos ēterā. Patiesībā tie bija tikai tādi romantizēti sapņi par darbu radio vai televīzijā, jo par šī darba specifiku es tolaik neko daudz nezināju. 1987.gada sākumā kādā avīzē pamanīju sludinājumu, ka Latvijas Televīzija meklē videoinženierus. Inženieris es nebiju, taču zināju, ka ar šo vārdu bieži vien apzīmē jebkuru, kas apkalpo videoaparatūru. Nolēmu riskēt un pieteikties darbam televīzijā. Turpini lasīt »

Vēlreiz par Stambulas konvenciju…

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 12-02-2018

Pēc zināma klusuma perioda Latvijas sabiedrībā atsākušās asas diskusijas tā sauktās Stambulas konvencijas sakarā. Stambulas konvencija ir daudzās valstīs neviennozīmīgi vērtēta Eiropas Padomes konvencija “Par vardarbības pret sievietēm un vardarbību ģimenē novēršanu un apkarošanu”. Kāpēc neviennozīmīgi? Jo tās teksts un paskaidrojošie dokumenti pauž ne vien oficiāli deklarēto mērķi - sievietes un ģimenes aizstāvību no vardarbības, bet slēpj tā sauktā dženderisma jeb sociāli konstruētu dzimumu akceptēšanu valstu likumdošanā. Tieši tāpēc gandrīz visas Eiropas valstis, Turcija un Gruzija šo konvenciju gan ir parakstījušas, taču ar tās ratifikāciju valstu parlamentos tik raiti nesokas. Arī Latvijas Saeima šo divdomīgo konvenciju nav ratificējusi un izskatās, ka pagaidām tas arī nenotiks. Bet vai uz ilgu laiku? Turpini lasīt »

Krievijas dopinga skandāls - ēna pār olimpisko kustību

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 05-02-2018

2018.gada februāris ir XXIII ziemas olimpisko spēļu mēnesis, kas šoreiz risinās Dienvidkorejas pilsētā Phjončhanā. Šīs spēles vēsturē ieies ar to, ka dopinga skandāla dēļ tajās liegts piedalīsies daudziem sporta lielvalsts Krievijas elites atlētiem. Turklāt diskvalificēta arī pati Krievijas olimpiskā komiteja - šīs valsts sportisti, kam tomēr atļauts piedalīties Olimpiādē, nedrīkstēs to darīt zem Krievijas karoga un viņu uzvaras gadījumā netiks atskaņota Krievijas himna. Phjončhanā nedrīkstēs ierasties arī Krievijas oficiālie pārstāvji un sporta funkcionāri. Arī daļai Krievijas paralimpiešu dalība spēlēs liegta. Pasaules sporta sabiedrība par šo Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) lēmumu ir gandarīta un dēvē to par taisnīguma uzvaru, kamēr Krievija kategoriski noliedz jebkādus pārkāpumus un visus apvainojumus sauc par Krievijai naidīgu spēku provokāciju. Mēģināsim noskaidrot, kā tad ir patiesībā. Turpini lasīt »