29
Tradicionālais un kristīgais
Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 29-06-2009
Neilgi pirms Jāņiem ziņu portālā „Kas jauns”, kas cieši saistīts ar tāda paša nosaukuma tenku žurnālu, tika publicēts kārtējais pret kristiešiem vērstais raksts. Tas vēstīja par paredzēto Vislatvijas lūgšanu nakti, ko atbalsta teju visas Latvijas kristīgās konfesijas. Šoreiz pasākums notika tieši Jāņu naktī un tā galvenā tēma bija lūgšana par to, lai Latvija kļūtu brīva no elkdievības un okultisma važām. Rakstā tas atspoguļots kā vēršanās pret latviešu tradīcijām, turklāt īpaši uzsvērta Alekseja Ļedjajeva un draudzes „Jaunā Paaudze” piedalīšanās. Lai vēl vairāk uzkurinātu emocijas, apgalvots, ka Ļedjajevs latviešu tautasdziesmas nosaucis par pagāniskajām mantrām un „Jaunā Paaudze” ieplānojusi okulto grāmatu sadedzināšanas ceremoniju. Un, kaut arī tika piebilsts, ka latvju dainas dedzinātas tomēr netiks, raksta panāca savu, proti, liela daļa lasītāju nodomāja tieši tā.
Kāda sašutuma vētra sacēlās interneta komentāros! Idioti, tumsoņi, nolādētie melnsvārči - tie bija maigākie epiteti, ar kādiem tika apveltīti Ļedjajevs, Vanags, Pujats un citi kristieši. Bija pat aicinājumi dedzināt kristiešu baznīcas. Turpini lasīt »
Tikai dienu pēc pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanām Latvijas sabiedrība saņēma pliķi sejā no pašu valdības - paziņojumu, ka valsts budžets jāapcērp vēl par 500 miljoniem latu. Pirms tam gan tika teikts, ka valsts budžets un ministriju izdevumi jau tā apcirpti maksimāli un vairāk nav ko griezt. Pirms vēlēšanām valdība un visas partijas vienā mutē apgalvoja, ka sociālais budžets tiks taupīts, cik vien iespējams, un vismaz pensijas būs pasargātas no samazinājuma. Tomēr, kad vēlētāji savu bija izdarījuši, priekšvēlēšanu solījumi izrādījās vien tukša skaņa. 
Šogad, neilgi pirms Krievijas nozīmīgākajiem svētkiem - 9. maija, kas šajā valstī iecelti teju nacionālās reliģijas kārtā, prezidents Dmitrijs Medvedevs pauda satraukumu par dažās valstīs un arī pašā Krievijā it kā notiekošo vēstures faktu falsificēšanu, kas ar katru mirkli kļūstot arvien nekaunīgāka un agresīvāka. Nu šis satraukums materializējies reālā lēmumā - paziņots par īpašas vēsturnieku komisijas izveidošanu, kuras uzdevums būs „pretoties mēģinājumiem falsificēt vēsturi, kaitējot Krievijas interesēm”.
2008. gada pavasarī pasaules kristīgo sabiedrību sasniedza vēsts par jaunu garīgo atmodu Floridas pilsētā Leiklendā ASV. Atmodas notikumi sākās 2008. gada 2. aprīlī, kad kanādiešu evaņģēlists Tods Bentlijs viesojās Leiklendas Ignated Church draudzē. Bentlijs bija domājis te palikt ne ilgāk kā piecas dienas, taču vienkāršie evaņģelizācijas dievkalpojumi pārvērtās sešu mēnešu garā atmodā. Kā liecina viens no Bentlija palīgiem: „Jau otrajā dienā sāka notikt kaut kas neparasts. Klātesošās Dieva godības dēļ Tods pat nebija spējīgs nostāvēt aiz katedras un normāli sludināt. Visi sanākušie sajuta uguns dvesmu un dūmu smaržu, kaut arī nekas tuvumā nedega. Drīz vien sākās neaptverami brīnumi - paralizētie cēlās no saviem ratiņiem, neredzīgie sāka redzēt un kurlie dzirdēt, vēža slimnieki tika dziedināti.”
Ideoloģiskajā cīņā par tradicionālo ģimenes vērtību saglabāšanu lielākais homoseksuāļu pretinieks ir un paliek kristīgā Baznīca. Un, ne vien tā, bet arī citas pasaules lielās reliģijas - islāms, jūdaisms, budisms. Geju radikāļi ticīgos un reliģiju kopumā uzskata par savu lielāko ienaidnieku, jo tā ir gandrīz vienīgais spēks, kas vēl joprojām konsekventi pretojas sodomītu invāzijai sabiedrībā. Tāpēc cīņā ar Baznīcu tiek izmantoti visi iespējamie resursi. Ja neizdodas kādu konfesiju vai draudzi pievērst „savai ticībai”, lietā tiek liktas visdažādākās metodes - sākot ar melu un izdomājumu straumēm, līdz pat vairāk vai mazāk slēptiem draudiem.
Kad 2005. gadā atklātībā parādījās pirmās ziņas par homoseksuāļu gājienu jeb tā saukto praidu mūsu zemē, tas manī radīja pretrunīgas jūtas. No vienas puses, šāda publiska seksuālās orientācijas demonstrēšana man ir pilnīgi nepieņemama, tomēr vienmēr esmu iestājies par visu sabiedrības grupu tiesībām brīvi pulcēties un paust savu viedokli. Taču tad man radās iespēja nopietnāk iedziļināties geju kustības vēsturē, iepazīt šīs kustības mērķus un izmantotās „cīņas” metodes. Tā pamazām nonācu pie atziņas, ka specifiskos un ļoti konkrētos gadījumos, piemēram, kad tiek apdraudēta iedzīvotāju tikumība, veselība vai morālā labklājība, valsts varai ir tiesības un pat pienākums ierobežot kādas sabiedrības grupas demokrātiskās brīvības visas sabiedrības kopējo interešu labad.
Maikls Vaitekers Smits - viena no pēdējā gadsimta ceturkšņa kristīgās mūzikas spožākajām zvaigznēm. Bet ne tikai. Cilvēks ar kalpotāja sirdi, brīnišķīgs tēvs saviem bērniem, mīlošs vīrs sievai. Fanu mīļi dēvēts par Smitiju, viena no spilgtākajām personībām mūsdienu kristietībā.
Kā ik katru pavasari, arī šogad geju, lesbiešu, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība „Mozaīka” rīkoja tā sauktās Draudzības dienas. Šoreiz pašmāju sodomistiem pievienojās igauņu un lietuviešu „kolēģi”, kas kopīgi ar zviedru, britu un citu Eiropas zemju homoseksuāļiem devās bēdīgi slavenajā homoseksuāļu gājienā, ko paši tā rīkotāji dēvē par praidu (lepnumu), bet Latvijas iedzīvotāji nosaukuši par Shame parade (Kauna parādi).
Daudzi kristieši ir lasījuši grāmatu „Krusts un duncis”, kas stāsta par mācītāja Deivida Vilkersona darbu Ņujorkas ielu bandu vidū. Viens no šī stāsta galvenajiem varoņiem ir Nikijs Kruzs. Stāsts par Nikiju - tas ir stāsts par tūkstošiem pusaudžu, kas arī šodien klīst pa lielpilsētu ielām. Vecāku atraidīts, Nikijs ieradās Ņujorkā un nonāca aci pret aci ar ļaunumu, kāds valdīja pilsētas ielās. Viņš iesaistījās noziedznieku pasaulē un kļuva par vadoni vienai no nežēlīgākajām Bruklinas bandām Mau Maus, kas bija nosaukta kādas sevišķi asinskārīgas Āfrikas cilts vārdā. Slepkavības, laupīšanas, alkohols un narkotikas bija Nikija ikdiena. Aizvests pie psihiatra, viņš saņēma spriedumu: „Nikij, tev ir pienācis gals! Tu esi ceļā uz elektrisko krēslu un elli!” Taču psihiatrs kļūdījās. Dievs izglāba Nikiju Kruzu no elles un padarīja par vienu no ievērojamākajiem Dieva darbiniekiem mūsdienu pasaulē. 
Šis raksts stāsta par LVDA bīskapa Jāņa Ozolinkeviča un viņa kundzes Ausmas vizīti ASV, kur viņi viesojās Rietumkrasta slāvu vasarsvētku draudzēs.
