Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Vēsture | Publicēts 24-08-2009
1940. gada 14. jūnijā PSRS bruņotie spēki bloķēja Baltijas valstu gaisa un jūras telpu. Baltijas jūrā no Klaipēdas līdz pat Narvai PSRS jūras kara flotes kuģi izveidoja septiņas aizsprosta grupas. Šajā jūras blokādes operācijā kopumā piedalījās 19 karakuģu. Naktī no 14. uz 15. jūniju NKVD diversantu vienības uzbruka III Abrenes bataljona 2. sardzes mītnei Masļenkos un 3.sardzes mītnei Šmaiļos. Bija mēģinājums uzbrukt arī robežpostenim Mālainē, taču tas neizdevās. Robežapsardzības punkti tika nodedzināts, trīs robežsargi krita kaujā, tika nogalināta viena sieviete un divi civiliedzīvotāji ievainoti, 10 robežsargi un 27 vietējie iedzīvotāji aizvesti gūstā uz PSRS. 15. jūnijā PSRS karaspēks iebruka Lietuvā, pilnībā okupējot šo valsti.
16. jūnijā pulksten 14.00 PSRS ārlietu tautas komisārs V. Molotovs izsauca pie sevis Latvijas sūtni PSRS F. Kociņu un nolasīja PSRS valdības ultimātu, kurā bezierunu tonī tika pieprasīta Latvijas valdības atkāpšanās, jaunas valdības izveidošana ar no PSRS puses norādītām personām, un neierobežota padomju karaspēka kontingenta ielaišana Latvijā, piebilstot, ja līdz pulksten 23.00 netiks saņemta pozitīva atbilde no Latvijas valdības, Sarkanā armija bez atļaujas ieies Latvijas teritorijā, ar spēku apspiežot jebkādu pretošanos. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Vēsture | Publicēts 17-08-2009
Latvijas vēstures dramatiskajos līkločos ir kāds notikums, kura novērtējums šķeļ mūsu sabiedrību jau kopš pašas neatkarības atjaunošanas, un tas ir jautājums par Latvijas okupāciju. Ja vairākumam latviešu šajā ziņā šaubu nav, tad krievvalodīgo iedzīvotāju viedoklis ir krietni vien citādāks. Šādas attieksmes veidošanā liela nozīme bijusi Krievijas nostājai, kas joprojām turpina noliegt okupācijas faktu, jo tas šai valstij radītu jaunas problēmas - tiktu aktualizēts jautājums par dekolonizāciju un kompensācijām, turklāt ideoloģiskajā cīņā vairs nebūtu iespējams ekspluatēt tik ērto nepilsoņu jautājumu un apsūdzēt Latviju krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminēšanā.
Kā pamatojumu savai nostājai Krievija izmanto juridiskās terminoloģijas nianses. Okupācijas juridiskais skaidrojums noformulēts 1907. gada Hāgas konvencijā un nozīmē citas valsts sagrābšanu ar bruņotu (militāru) spēku un savas pārvaldības ieviešanu tajā. Baltijas valstu, tostarp Latvijas, gadījumā tā neesot bijis - valdības labprātīgi piekritušas PSRS karaspēka ienākšanai savā zemē un šo valstu armijas neesot izrādījušas nekādu pretošanos. Tomēr, saskaņā ar Hāgas konvencijas 42. pantu, teritorija ir okupēta, ja tā pakļauta naidīgas armijas faktiskai pārvaldei. Arī 1949. gadā pieņemtajā Ceturtajā Ženēvas konvencijā skaidrotie jēdzieni „agresija”, „ekspansija” un „aneksija” neatstāj nekādas šaubas par to, kas 1940. gadā notika Baltijas valstīs. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa JAUNUMI!!! | Publicēts 06-08-2009
Labdien mīļie draugi, brāļi un māsas Kristū!
Dieva vārds saka: “Viņš licis visām tautām celties no vienām asinīm un dzīvot pa visu zemes virsu un nospraudis noteiktus laikus un robežas, kur tiem dzīvot, lai tie meklētu Dievu, vai tie Viņu varēto nojaust un atrast, jebšu Viņš nav tālu nevienam no mums”. (Apustuļu darbi 17:26 - 27)
Dievs cilvēkiem devis uzdevumu kopt, mīlēt, rūpēties un lūgt par to zemi, kurā Viņš tos ielicis. Tas ir Dieva uzdevums katram cilvēkam - meklēt Dievu un rūpēties par savu zemi. Mums latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem Dievs ir uzticējis Latviju, šo brīnišķīgo, mazo, bet ļoti skaisto zemes stūrīti pie Baltijas jūras, lai mēs šeit dzīvotu un meklētu Dievu. Zemi, kur dibināt ģimenes, audzināt bērnus un kalpot Dievam, sludinot Tēva valstību. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 03-08-2009
Šis būs stāsts par pazīstamo argentīniešu evaņģēlistu Karlosu Anakondiju. Plašāk pazīstams Anakondija kļuva Argentīnas atmodas laikā 20. gadsimta 80. gados. Viņa sludināšanu vienmēr pavada zīmes un brīnumi, ar kuriem Dievs apstiprina Savu vārdu un autoritāti. 2008. gada jūlijā Anakondija viesojās mūsu kaimiņzemē Igaunijā un ir apsolījis kādreiz apmeklēt arī Latviju.
****
Karlos Alberto Anakondija dzimis 1944. gada 12. martā Buenosairesas priekšpilsētā Kvilmē. Līdz 35 gadu vecumam viņš nodarbojās galvenokārt ar uzņēmējdarbību. Anakondijam piederēja fabrika, viņš bija laimīgi precējies, viņam bija sieva, bērni - nekas neliecināja, ka dzīvē būtu gaidāmas radikālas pārmaiņas. Taču 1979. gada maijā Karlos nokļuva evaņģelizācijas dievkalpojumā Sanhusto pilsētā netālu no Buenosairesas, kur viņu uzrunāja panamiešu mācītāja Manuela Ruiza sludinātā vēsts par Jēzu Kristu, par Viņa dzīvi, nāvi un augšāmcelšanos, par to, ka Viņš nācis, lai glābtu grēciniekus, un ir kungu Kungs un ķēniņu Ķēniņš. Tovakar Karlos uz visiem laikiem atdeva savu dzīvi Jēzus rokās. Viņš pameta uzņēmējdarbību, un, paklausot Dieva aicinājumam, nolēma kļūt par evaņģēlistu. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 27-07-2009
Klāt atkal laiks, kad, tāpat kā katru gadu, populārais Latvijas kūrorts Jūrmala uz nedēļu pārtaps visīstākajā Krievijas guberņā. Latvietis, kas šajās dienās nejauši iemaldās valsts vispazīstamākajā atpūtas vietā pie jūras, vairs nesaprot, kur īsti nokļuvis - visapkārt skan tikai krievu mēle, bet ielas, veikali, kafejnīcas un pludmale pārpilni svešāda paskata svešādi runājošiem ļaudīm. Viss gluži kā vecajos labajos padomju laikos. Nu, protams, jūs uzminējāt - ir sācies muzikālais konkurss „Jaunais vilnis”!
Patiesībā nemaz nav peļami, ka Latviju apmeklē ārzemju viesi, vienalga vai viņi te atbrauc kā tūristi, darījumu cilvēki vai šovbiznesa pārstāvji. Galu galā šie cilvēki pie mums tērē savu naudiņu un tas nāk par labu gan Jūrmalas pilsētai, gan vietējiem uzņēmējiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā. Materiālo ieguvumu dēļ Jūrmalas iedzīvotāji ir gatavi paciest slāviski skaļo ciemiņu baru, kas nedēļās garumā pārpludina šo kluso un mierīgo Baltijas kūrortu, jo īpaši pludmales nakts koncertu laikā, kad te ierodas teju visa krievu „zelta jaunatne”. Tomēr nekādi nav atbalstāma svešas valsts biznesa projekta pielīdzināšana gandrīz vai nacionālas nozīmes notikumam un tā nozīmībai neatbilstošas publicitātes radīšana ap šo pasākumu. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa JAUNUMI!!! | Publicēts 23-07-2009
Pirmo reizi Latvijā no 25. – 31. oktobrim notiks I Starptautiskais populārās kristīgās mūzikas jauno izpildītāju konkurss „Jaunā zvaigzne-2009.” Šī projekta mērķis ir apvienot dažādas konfesijas un meklēt jaunus, vēl neatklātus talantus Latvijā un ārvalstīs.
Konkursa galvenais organizators, mūzikas producentu kompānijas “HoFPro” prezidents Andrejs Vesņins uzskata, ka konkurss sasniegs starptautiska mēroga popularitāti, jo konkursa veidošanā ir iesaistīti daudzi zinoši un profesionāli cilvēki, kuri vēlas dalīties ar savu pieredzi un ietekmēt kristīgo daiļradi. Konkursu plānots reklamēt kristīgajos un laicīgajos masu mēdijos, radio un TV. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 20-07-2009
Sākotnēji šis var šķist dīvains jautājums, tomēr daļai Latvijas sabiedrības izveidojies tieši šāds viedoklis. Savu artavu šā uzskata formēšanā devuši plašsaziņas līdzekļi, savu - cilvēku neizpratne par to vai citu vasarsvētku draudžu kalpošanas aspektu. Par vasarsvētku kustību nereti trūkst patiesas un objektīvas informācijas. Diemžēl ne žurnālisti, ne vairākums reliģisko lietu ekspertu nav ieinteresēti šādu informāciju apkopot un publicēt. Rezultātā cilvēkiem jāsamierinās ar kārtējo „sensacionālo” materiālu dzeltenajā presē, kas stāsta par sektantu „briesmu darbiem”. Bieži vien lielākā daļa no šādos rakstos paustajām ziņām nav patiesas, spriedumi tendenciozi, fakti - sagrozīti. Par nožēlu, dažkārt šai melīgajai propagandai piebalso arī „tradicionālo” konfesiju pārstāvji.
Tātad - sekta vai Kristus draudze? Šis jautājums ir gana nozīmīgs arī pašiem vasarsvētku kristiešiem, īpaši jaunajiem ticīgajiem, kam savas pārliecības dēļ dažkārt nākas piedzīvot morālu un emocionālu spiedienu gan no ģimenes, radiem un draugiem, gan sabiedrības kopumā. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Kristīgā mūzika | Publicēts 13-07-2009
Līdz šim „Laikmeta zīmju” kristīgās mūzikas sadaļā varējāt lasīt galvenokārt par Rietumu pasaulē populāriem kristīgiem dziedātājiem un grupām. Taču nepelnīti piemirsti mākslinieki, kas ar kristīgo vēsti mūzikā savus klausītājus uzrunā krievu valodā. Arī starp viņiem ir talantīgas personības un leģendāras grupas. Par vienu no šādām leģendām - baltkrievu grupu Novij Jerusaļim (Novi Ierusalim) - uzzināsiet šoreiz.
****
90. gadu sākumā Minskā darbojās smagā metāla grupa Catty Sark, kur ģitāru spēlēja Igors Kopilovs, taustiņinstrumentus Vadims Kalacejs, bet bungas Aleksandrs Maņeckis. Drīz trijotnei pievienojās vokālists Aleksandrs Patlis, kas pēc atgriešanās no armijas maizi pelnīja uzstājoties restorānos, un perkusionists Elšads Babahanovs. Studijā, kur puiši veica ierakstus, bieži viesojās mūziķu paziņas, un viens no tiem pastāstīja viņiem par Dievu. Viņš uzaicināja puišus uz Minskas Jēzus Kristus draudzes dievkalpojumu. Jau pirmajā reizē viņi atdeva savas sirdis Jēzum un šis lēmums pārmainīja visu viņu dzīvi. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 09-07-2009
Šausmas Mēness ielā.
Emīlija atgriezās no lūgšanu sapulces. Bija jau vēls un Emī steidzās ātrāk nokļūt mājās. Naksnīgajās Rīgas ielās atbalsojās vēlīno gājēju steidzīgie soļi. Paldies Dievam, tramvajs nāca drīz un laimīgā Emīlija ērti ieritinājās sēdeklī. Vagons bija gandrīz tukšs, tikai uz aizmugurējā beņķa sakņupis zvilnēja kāds drūms tips. Emī neuzticīgi pašķielēja uz Drūmā pusi. Trīs dienas nedzītie bārdas rugāji, salāpītais vatenis un uz acīm uzmauktā žokejnīca uzticību neviesa. Drošs paliek nedrošs, Emī steigšus novērsās.
Pie Mēness ielas Emīlija izkāpa un teciņiem vien devās mājup. Kreisajā pusē drūmi šalca Lielo kapu vecie koki. Uz ielas dega labi ja katra otrā laterna. Skaidrs, pārējās izbliezuši vietējie huligāni, - nodomāja Emī. Nejauši paskatījusies pār plecu, Emīlija sastinga šausmās - pāris metrus iepakaļ vilkās Drūmais! Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Personības | Publicēts 05-07-2009
- Ventspilī ir kalpojuši vairāki mācītāji Kalniņi. Cik jūsu pilsētā ir mācītāju ar šādu uzvārdu?
- Kādreiz baptistu draudzē kalpoja Viesturs Kalniņš, mans brālis Māris Kalniņš ir mācītājs nekonfesionālā draudzē „Dzīvības Avots”, bet es esmu vasarsvētku draudzes mācītājs.
- Abi ar brāli esat mācītāji. Vai augāt kristīgā ģimenē?
- Bērnībā tiku vests uz baptistu draudzes dievkalpojumiem, taču, kad paaugos, aizgāju no Dieva. Mani nekas nespēja pārliecināt par Dieva esamību. Sekoja armija, vēlāk jūrnieka gaitas un pasaules ceļi. Manam tēvam Dievs bija devis atklāsmi, ka es tomēr tikšu glābts. Tā arī notika. Kad dzīvē sākās problēmas, grūtības un sarežģījumi, es sastapos ar dzīvo Dievu. Turpini lasīt »