Statistika

Comments Posted By biologs

Displaying 1 To 6 Of 6 Comments

Homoseksuālisms (II): ideoloģiskā cīņa

Un tomēr, pēc Jūsu teiktā es saprotu, ka homoseksuāļu “izdziedināšanas” zinātnisko datu Jums nav, arī zinātniska informācija par to, kas izraisa homoseksualitāti. Cik saprotu, tad Jūs balstāties tikai uz teoloģiskām atziņām, ko es nenosodu, jo tā ir Jūsu pārliecība, kuru mainīt man nemaz nav tiesību. Līdz ar to es palieku pie secinājuma: “Almost no legitimate scientists or therapists now believe that homosexual persons can be changed into heterosexual persons. All “conversion therapy” does is teach gay people to suppress their sexuality. That is no miraculous achievement: Roman Catholic priests and nuns have been doing that for 2,000 years without any “therapy.” These therapies do not replace a desire for same-sex relations with an equally strong desire for opposite-sex relations” (Dr.Ray Blanchard, University of Toronto).

Es pilnīgi ticu tam, ka ticības vārdā savu homoseksualitāti cilvēks var apspiest līdz minimumam, jo ticībai ir liels spēks, bet tā tomēr nav dziedināšana no medicīniskā viedokļa, bet tikai un vienīgi no garīgā, kas saistās ar kristietību u.c. reliģijām. Cik zinu, tad šīs terapijas apmeklē tikai ticīgi cilvēki vai cilvēki, kas ļoti vēlas būt heteroseksuāli (”normāli”), un tomēr šo terapiju rezultāti nav pozitīvi - tikai 30% spēj veidot pastāvīgas attiecības ar sievieti, līdz ar to apspiežot savu homoseksualitāti. Tomēr jāpiebilst, ka šajās attiecībās nekad nebūs kaisle. To, ka cilvēki ir laimīgi, es nešaubos, jo viņi beidzot ar lielām mokām tomēr spēj dzīvot “normālu” dzīvi, pēc kuras tik ļoti alkuši. Šiem Tevis pieminētajiem cilvēkiem pirmajā vietā NEKAD nebūs sekss, bet mīlestība uz Dievu (savu reliģisko pārliecību) un dzīvesbiedru, kurš viņu ir pieņēmis, bet kā jau minēju, tad tomēr šī mīlestība nekad nelīdzināsies tai, ko sajūt īstie heteroseksuāļu pāri. Es šos cilvēkus ļoti cienu, bet neuzskatu, ka pārējiem jādara tāpat, ja viņu dzīvēs pirmajā vietā nav reliģija. Ticības vārdā ne vien seksuālo orientāciju var “mainīt”, bet arī daudz ko citu ;) .

Cilvēkiem ir ļoti atšķirīga izpratne par to, kas ir normāls… Varu pateikt to, ka vārds “normāls” un “dabisks” šajā kontekstā nav sinonīmi. Varētu piekrist tam, ka homoseksualitāte nav normāla, bet ir dabiska (ko var novērot dzīvnieku pasaulē un tajā, ka cilvēks neizvēlas, kuru mīlēt - tas notiek spontāni). Uzskatu, ka patiesāka dzīve ir tad, ja domā ar sirdi, nevis ar prātu, ja runa ir par mīlestību.

Nepatīk, ka Jūs tomēr izplatāt melīgu (aizspriedumainu) informāciju par homoseksuāļu dzīves stilu, jo homoseksuāļi nedzīvo kaitīgāk kā heteroseksuāļi - tas ir atkarīgs no paša cilvēka, ne seksuālās orientācijas, tomēr varētu domāt, ka sievietes un geji dzīvo “veselīgāk” par vīriešiem un lesbietēm ;D . Tas, ka homoeseksuāļiem ir lielāka nosliece uz depresiju, ir taisnība, jo viņiem ir grūti “iznākt no skapja”, ja sociālā vide nav atbalstoša, līdz ar to depresija nav seksualitātes simptoms, bet sociālās vides izraisīts efekts.

Par praidiem runājot, gribētos teikt, ka praidi tikai rosina diskusiju. Ja nebūtu praida - nebūtu diskusiju. Bet praidi ļo-o-oti bieži nodara ļaunumu homoseksuāļu tiesībām un sabiedrības uztverei, ja viņi ir izvirtīgi. Tāpēc der atcerēties, ka praidos lielākoties piedalās radikāļi un heteroseksuāļi, kas atbalsta homoseksuāļu tiesības, bet bieži vien piedalās praidā, lai vienkārši pazīmētos. Vismaz man ir tāds priekšstats, kaut nevienu praidu īsti redzējis neesmu. Līdz ar to Jūsu skatījums uz homoseksuāļiem ir tāds, kāds būtu skatījums arī uz heteroseksuāļiem, ja mēs skatītos, piemēram, tikai uz vienu grupu - vienas nakts sakaru piekopējiem, šķirteņiem, agresīviem protestētājiem u.t.t. - šis priekšstats būtu negatīvs, lai gan tā nav patiesība…

Laikam tad ar šo es diskusiju nobeigšu,

Paldies! :)

» Posted By biologs On 2012. gada 23. augusts @ 22:00

OK, piedodiet, ja aizvainoju jūs, bet mani vienkārši kaitina tukša demagoģija. Jūs man tā arī neesat iedevis linku uz kādu pētījumu, no kura smeļaties zinātnisko informāciju. Pagaidām Latvijā līdz šim gadam baznīcai piederēja monopols šajā jautājumā, kas ir absurdi. Daudzi baznīcēni nāca klajā ar naidpilniem saucieniem, kas galīgi neiet kopā ar Jēzus mācību. Visiem zināma politiskā partija (Šlesera partija) homofobiju un baznīcu izmantoja par aizsegu savām nelikumībām valsts pārvaldē, kas ir ļoti skumji, bet baznīca joprojām turpināja šo partiju atbalstīt, jo Šlesers finansiāli atbalstīja Rīgas Katoļu ģimnāziju u.c. Vai baznīca ir uzpērkama? Vai homoseksualitāte patiešam ir lielāks grēks par vispārzināmiem grēkiem, kā zagšana, melošana u.t.t.? Cik zinu, tad katoļu baznīca vasarsvētku draudzes joprojām uzskata par sektām, tikai 1990-jos baptisti tika svītroti no sektu saraksta. Nesaprotu, kāpēc ir vajadzīgas tādas vasarsvētku draudzes, ja ir normālas baznīcas? Baznīcas šķelšana ir viens no vislielākajiem grēkiem, kāds eksistē, ja runājam no teoloģiskā viedokļa. Ja Dievs ir viens un Bībele ir viena, tad kāpēc kristieši plūcas savā starpā un viens otru lamā par sektantiem? Bet tās jau ir Baznīcas iekšējās problēmas…

Jūs nepareizi lietojat terminu “iedzimts”. Iedzimts tikai var būt genoma sastāvs, lai gan vides ietekmē notiek mutācijas vēlākā dzīvē. Kas saistīts ar smadzeņu dzimumdiferenciāciju agrajā attīstībā, tad tā var būt neiedzimta, bet tikai hormonu, ķimikāliju, antivielu un antiķermenīšu noteikta. Tādā veidā cilvēks jau piedzimst ar seksuāli (dzimum) dimorfām smadzenēm.

Kas attiecas uz kultūras vēsturi, tad homoseksualitātes vēsturē es īpaši neesmu iedziļinājies, arī tāpēc, ka avoti ir diezgan mītiski. Nav jau tajos laikos bijis pētnieku, kas būtu noteikuši homoseksuāļu īpatsvaru. Zināms arī tas, ka cilvēkiem patīk pārspīlēt. Pētnieki apgalvo, ka visos laikos un visās sabiedrībās ir bijis līdzīgs seksuālo minoritāšu skaits (aptuveni 8%). Tāpēc es uzticēšos pētniekiem nevis Jums. Vai tad padomju laikos nebija homoseksuāļu? Bija tikpat daudz, tikai viņi dzīvoja heteroseksuālu dzīvi! Atzīšu, ka tie 10% ir visu seksuālo minoritāšu robeža, nevis homoseksuāļu procents sabiedrībā, kā to apgalvo LGBT kopienas. Un tāpēc zinātniski fakti ir jāņem no zinātniekiem, nevis no baznīcas vai seks.min. kopienām, jo abas propagandēs sev vēlamo informāciju. Par to izdziedināto cilvēku būtu jāveic pētījums, savādāk zinātnē nav šādu faktu, jo parasti tas ir izrādījies blefs. Cilvēks ir jāpārbauda uz melu detektora un jāveic magnētiskā rezonanse, fiksējot uzbudinājumu uz feromoniem un seksuāla rakstura attēliem. Ja šis cilvēks nav melojis un tik tiešam ir heteroseksuāls, tad tas daudz ko maina!

Runājot par praidiem un geju lobiju, tad es arī esmu pret izvirtīgiem praidiem un pārlieku homoseksualitātes popularizēšanu. Bet esmu par demokrātiskiem un patiesiem praidiem, kad cilvēki cīnās par savām pilsoņa tiesībām, un par cilvēku izglītošanu seksualitātes jomā 7.-9. klases līmenī, kad skolēniem sāk rasties jautājumi. Neuzskatu, ka ir jāsamazina vecums, kad cilvēks var stāties dzimumsakaros, lai gan, ja runājam par Veco Derību, tad Dāvidam bija harēms un 12 gadus vecas meitenes jau varēja iziet pie vīra, kā tas novērojams musulmaņu pasaulē, kur geju lobijs neeksistē. Tātad, kāda starpība?

Homoseksualitāte nav psihiska slimība, jo tās cēloņi ir meklējami bioloģijā. Homoseksualitāte netiek vispār uzskatīta par slimību, jo tā neapdraud indivīda veiksmīgu eksistēšanu un dzīvošanu. Vienīgais, ko homoseksualitāte liedz, ir tas, ka tu dabiskā ceļā nevari tikt pie bērna. Tā kā biologiem lielākā vērtība ir bioloģiskā un ģenētiskā daudzveidība, tad arī homoseksuāļi kā dabiska grupa ir nepieciešami, jo ir aprakstītas vairāk nekā 1500 homoseksuālas dzīvnieku sugas. Starp citu, vishomoseksuālākie dzīvnieki pasaulē ir pingvīni, kur homoseksualitāte ir novērota 20% gadījumu (šo faktu vajadzētu pārbaudīt, bet kaut kur to esmu piefiksējis). Tā kā homoseksualitāte NAV lipīga slimība (pretēji J.Pujata teiktajam), tad no tās nav ko baidīties (būt homofobiem). Kas attiecas uz jūsu pieminētajām orģijām, tad tām nav nekāda sakara ar seksuālo orientāciju, jo orģijas piekopj visu seksualitāšu pārstāvji! Runājot par sabiedrību, man patīk japāņu modelis, kur intīmas attiecības nav pieņemts izrādīt publiskās vietās ne hetero, ne homoseksuāliem pāriem.

Tā kā homoseksualitāte neaprobežojas tikai ar seksu, bet iekļauj arī tādus vispārcilvēciskus emocionālus aspektus kā mīlestība, tuvība, draudzība, abpusēja atbildības sajūta, tad tā nav uzskatāma par perversiju tāpat kā heteroseksualitāte. Pareizāk būtu lietot jēdzienus - homotropija un heterotropija.

Visbeidzot, kāpēc tu domā, ka sabiedrībai un homoseksuāļiem būtu jādanco pēc tavas stabules, nevis jāieklausās psihiatru, psihologu, psihoterapeitu, biologu un juristu atziņās?

» Posted By biologs On 2012. gada 18. augusts @ 17:44

Cik nožēlojami, kārtējais sektants uzskata sevi par gudrāko pasaules cilvēku… Manējie komentāri ir nedaudz rediģēti, tāpēc ielikšu vēlreiz linkus uz rakstiem, kas atmasko reperatīvo terapiju jeb “ex-geju” ministriju patieso būtību:
http://prospect.org/article/my-so-called-ex-gay-life
http://www.scientificamerican.com/article.cfm?id=homosexuality-cure-masters-johnson

Kurā vietā es esmu rakstījis, ka homoseksualitāti nosaka tikai gēni? Galvenie faktori, kas izraisa homoseksualitāti, ir hormonu līmeņi agrajā attīstībā. Tev ir jāsaprot, ka visi šie faktori darbojas kopumā, tu jau izdzēsi teikumu par CAH meitenēm, starp kurām homoseksualitāte un biseksualitāte ir 60% gadījumu, un tas nav ģenētiskais homoseksualisms, bet hormonālais, kad šīm meitenēm smadzenes diferenciējās pēc vīrišķā tipa, jo tika pakļautas augstiem testosteronu līmeņiem dzemdē.

Lūdzu nosauc tos konkrētos “zinātniskos” pētījumus, es un LU lektori un docenti noteikti gribēs pasmieties ;) Tas, ko tu sauc par zinātni, nav zinātne, lai kā viņi sevi sauktu par zinātniekiem, tas ir tas pats, ja es pateikšu, ka baznīcas vidū IR cits viedoklis, kā tavā vasarsvētku sektā. Tik pat labi varu minēt Māri Santu un Cālīti un teikt, ka baznīca ir par homoseksualitāti, lai gan zina, kas rakstīts Bībelē. Tieši to tagad arī tu dari! Pretīgi! Saprotu, ka brūkoša institūcija ir jāglābj, bet apzinies, ka Latvijā ir tikai 7% kristiešu (cilvēki, kas vairāk kā 2 reizes gadā apmeklē baznīcu) - tātad minoritāte. Kāpēc tad lai sabiedrība ticīgos uzskatītu par garīgi veseliem, ja lielākā daļa uzskata (un tas varbūt tā ir), ka VISAS reliģijas ir fufelis, tik svarīga ir patiesa filosofija?

Nobeigumā vēlos pateikt, ka nu, lūdzu, izglītojies! Atver vaļā anatomijas grāmatu un paskaties, kā veidojas krāniņš un vagīna, viņi neveidosies pēc ģenētiskā koda, ja 6. nedēļā nebūs pareizs hormonu līmenis, ja nebūtu testosterona, tad mēs visi piedzimtu par sievietēm! Līdzigi ir ar smadzenēm grūtniecības otrajā pusē, jo vairāk testosterona, jo vairāk mums patīk meitenes ;). Atkārtošu, ko sirpis teica, Hipotalāms ir ārpus cilvēka kontroles, līdz ar to diskutēt ir bezjēdzīgi! Starp citu ir aprakstītas vairāk kā 1500 homoseksuālas dzīvnieku sugas, ir ļoti daudz augu un ir arī dzīvnieku sugas, kas spēj vairoties pat trīs dažādos vaidos, lai gan “Dievs” ir radījis 2 dzimumus.

Un, runājot par Bībeli, kreacionisms nav zinātne - tā ir alternatīva domāšana, taču lai kā reliģiskie fanātiķi gribētu noliegt dinozauru eksistenci pirms 57 miljoniem gadu (kad viņi izmira) un “Pasaules” plūdus utt, tās tomēr visas ir bijušas interesantas pasakas ;).

Starp citu, esmu dzirdējis par teologiem, kas apšauba Jēzus seksuālo orientāciju, da mēs visu varam apšaubīt! Bet jāturas ir pie faktiem, un tie runā par labu geju tiesībām, lai kā tava slimā homofobija to negribētu redzēt.

Visu cieņu, paldies par diskusiju un to, ka vismaz nedaudz rediģētus (3. komentu varbūt pamatoti), bet tomēr atļāvāt publicēt :)

Ā, bet vēl es atcerējos, ka Jums būtu jāpaskatās informācija par epiģenētiku un DNS metilāciju, kas arī var būt iedzimta, līdz ar to ir “neredzamā” ģenētika, kas noteikti ietekmē mūsu seksuālo orientāciju un citas, svarīgākas pazīmes. Ir tāda lieta kā prometori, ligandi, aktivatori, supresori, kurus uz agarozes gēlā un sekvenatorā neredzēsi, bet viņi eksistē un tieši viņi nosaka to, vai gēns tiks palaists vai nē. Tāpēc arī identiskie dvīņi atšķiras - par spīti identiskajam DNS. Starp citu arī, ja vienam identiskajam dvīnim ir Parkinsons vai autisms, tas uzreiz nenozīmē, ka otram tas būs, lai gan ir vienādi gēni (abiem ir abu slimību gēni), tomēr vienam šis gēns tiek palaists, otram tas tiek inaktivēts, vienkārši sakot, darbojas arī tādi veidojumi kā epigēni un metilācija. Jauku dienu! Ceru bez cenzūras, jo Dievam vairāk netīk meļi, kas apzināti melo, kā homoseksuāļi, kas nav vainīgi, ka ir tādi! ;)

» Posted By biologs On 2012. gada 14. augusts @ 18:11

Šeit tad būs uzskaitīti zinātniski fakti par homoseksualitātes bioloģiju:

Seksuālā orientācija cilvēkos tiek noteikta agrajā attīstībā, ko ietekmē mūsu ģenētika un faktori, kuri ietekmē mijiedarbību starp dzimumhormoniem un smadzeņu attīstību. Būdams uzaudzināts transseksuālu vai homoseksuālu vecāku ģimenēs, neietekmē seksuālo orientāciju.

Ģenētisko faktoru nozīme ir kļuvusi redzama, pētot dvīņus un ģimenes. Taču, kuri gēni šeit spēlē lomu, pagaidām vēl nav skaidri zināms. Atsaucoties uz Leveju (LeVay) un Heimeru (Hamer) ģenētisko komponentu lielums homoseksualitātē abiem dzimumiem ir virs 50 %. Vairāki ģenētiskie pētījumi norāda uz gēnu pārmantošanu pa mātes līniju (X hromosomā). X hromosoma ir uzkrājusi gēnus, kas nosaka dzimumu, vairošanos un izziņas spējas. Četru pētījumu meta-analīzes ierosina, ka Xq28 spēlē nozīmīgu lomu vīrieša homoseksualitātē. Taču 16 gadus vēlāk kopš sākotnējiem pētījumiem precīzi gēni nav identificēti. Kompleksā seksuālās orientācijas attīstība drīzāk iekļauj daudz gēnu. Plašs genoma skrīnings patiesi identificē pāris hromosomu reģionus un kandidātgēnus tālākiem pētījumiem.

Lai kāds noteikts ģenētisks dabas faktors tas ir, tas ir interesanti, ka tāds ģenētisks faktors pats noturas populācijā caur evolūciju, lai gan homoseksuāļi netiecas atražot sevi tik daudz, cik citi sabiedrības locekļi. Kamperio-Ciāni (Camperio-Ciani) un citi ir atklājuši, ka sievietes homoseksuāla vīrieša mātes pusē tiecas būt vairāk auglīgas. Šī antagonistiskā iedzimtība, kas sekmē auglību sievietēs un homoseksuālu orientāciju vīriešos ir daļēji saistīta ar X hromosomu. Neatbilstoši hormonu līmeņi bērnam attīstības periodā, kas norisinās dzemdē, var ietekmēt seksuālo orientāciju. Starp 1939. un 1960. gadu kādi 2 miljoni grūtnieču ASV un Eiropā bija lietojušas dietilstilbestrolu (DES), lai novērstu abortu. Izrādījās, ka DES nepalīdz novērst abortu. Tā ir estrogēntipa viela, kas mazās devās ne tikai dod viegli paaugstinātu risku iegūt kakla vēzi, bet arī palielina iespēju, ka piedzims biseksuāla vai homoseksuāla meitene.

Iespēja, ka zēns būs homoseksuāls, pieaug, pieaugot vecāko brāļu skaitam. Šis fenomens ir izskaidrots ar mātes imūnreakciju pret zēnu Y hromosomas produktiem; iespēja šādai atbildes reakcijai uz vīrišķajiem faktoriem pieaugs ar katru grūtniecību, kas rezultējas ar dēla dzimšanu. Pirmsdzemdību laikā, ja auglis tiek pakļauts nikotīnam, amfitamīnam vai vairogdziedzera hormoniem, tas palielina iespēju dzemdēt lesbieti. Stresainai grūtniecei ir lielākas iespējas piedzemdēt homoseksuālu dēlu vai meitu.

Lai gan bieži ir ticis postulēts, ka attīstība pēc dzemdībām arī ir svarīga diferenciācijas virzienam, taču tam nav pamatotu pierādījumu. Pretēji, bērni, kuri bija dzimuši pēc mākslīgās apaugļošanas ar donora spermu un kas tika uzaudzināti lesbiešu ģimenē, ir heteroseksuāli orientēti. Arī nav pierādījumu idejai, ka homoseksualitāte ir trūcīgas audzināšanas vai dzīves stila izvēles rezultāts, vai būtu radīta ar mācīšanos no sabiedrības. Tas ir dīvaini tādēļ, ka dažiem bērniem joprojām ir aizliegts spēlēties ar homoseksuāliem draugiem, neiedomājams relikts no idejas, ka homoseksualitāte varētu būt infekcioza („lipīga”) vai ka to var iemācīties.

Seksuālā orientācija un smadzenes:

Klīniskie novērojumi ir parādījuši vairāku smadzeņu struktūru līdzdalību seksuālajā orientācijā. Ir ziņots, ka dažiem pacientiem ar Klūvera-Būsija (Klüver-Bucy) sindromu, kas iekļauj bojājumus deniņu daivā, orientācija mainījās no heteroseksuālas uz homoseksuālu. Seksuālās orientācijas pārvirzes (uz homoseksuālu un pedofilu) arī ir ziņotas saistībā ar audzējiem deniņu daivā un hipotalāmā.

Pāris strukturālās un funkcionālās atšķirības smadzenēs ir tikušas aprakstītas saistībā ar seksuālo orientāciju. Svāba grupa atrada pirmo atšķirību virhiazmas kodolā (nucleus suprachiasmaticus) (SCN), smadzeņu pulkstenis, kas homoseksuāliem vīeriešiem izrādījās, ka ir divas reizes lielāks kā heteroseksuāliem vīriešiem. 1991. gadā Levejs (LeVay) ziņoja, ka homoseksuāliem vīriešiem tāpat kā heteroseksuālām sievietēm ir mazāks hipotalāma kodols (INAH-3). 1992. gadā Allens (Allen) un Gorskis (Gorski) ziņoja, ka priekšējā savienojuma vieta homoseksuāliem vīriešiem ir lielāka nekā heteroseksuāliem vīriešiem. Šī struktūra, kas ir lielāka sievietēm kā vīriešiem, rūpējas par kreisajiem-labajiem sakariem deniņu garozā, un ir iekļauta dzimumatšķirībās saistībā ar izziņas dotumiem un valodu. Vitelsons u.c. (Witelson et al.) ziņoja, ka istmālais laukums corpus callosum, bija lielāks homoseksuāliem vīriešiem, salīdzinot ar heteroseksuāliem vīriešiem, kas arī varētu sekmēt novērotās atšķirības hemisfēriskajā asimetrijā.

Funkcionālā skenēšana pēdējā laikā arī ir norādījusi atšķirības hipotalāmā saistībā ar seksuālo orientāciju. Homoseksuālu vīriešu hipotalāms nereaģē uz klasisko antidepresantu (fluoksetīnu) tik daudz kā heteroseksuāliem vīriešiem, kas norāda uz atšķirīga veida serotonerģiskās sistēmas aktivitāti. Savika un citi (Savic et al.) izmantojuši smaržas, feromona atvasinājumu no progesterona un izdalītu no sviedriem,- koncentrācijas, kas ir 10 reizes augstākas vīriešos nekā sievietēs. Feromoni ietekmē seksuālo uzvedību un stimulē hipotalāma aktivitāti heteroseksuālās sievietēs un homoseksuālos vīriešos vienādi, bet neizvilināja atbildes reakciju heteroseksuālu vīriešu hipotalāmā. Acīmredzot heteroseksuāli vīrieši netiek stimulēti ar šādām vīrieša smaržām, un feromoni tādējādi izskatās, ka spēlē lomu seksuālajā uzvedībā, atsaucoties uz seksuālo orientāciju. Šie novērojumi parāda, ka šeit ir ar hipotalāmu saistīta ķēde, kas funkcionē atkarībā no seksuālās orientācijas. Hipotalāma ceļi ir apvienoti kodola tīklojuma sistēmā, kas atbild par seksuālo uzbudinājumu. Cits pētījums izvērš šo secinājumu, iekļaujot smadzeņu garozas. Ar funkcionālo magnētiskās rezonanses attēlveidošanu (fMRI) tika izmērītas aktivitātes izmaiņas smadzenēs, kamēr tika rādīti vīriešu un sieviešu attēli. Sievietes sejas parādīšana lika talāmam un heteroseksuālu vīriešu un homoseksuālu sieviešu mediāli prefrontālajai garozai reaģēt daudz spēcīgāk, turpretim, kad tika parādīta vīrieša seja, šīs pašas struktūras reaģēja daudz spēcīgāk homoseksuālos vīriešos un heteroseksuālās sievietēs. Šo pētījumu veica Kranzs un Išajs (Kranz and Ishai) 2006. gadā.

Savikas iepriekšējie pētījumi pacēla jautājumu par to, vai dažas seksuāli dimorfas pazīmes smadzenēs, kas visdrīzāk nav tieši saistītas ar vairošanos, var atšķirties starp homoseksuāliem un heteroseksuāliem indivīdiem. Šis jautājums tika pētīts, pētot hemisfērisko asimetriju, izmantojot tilpuma MRI, un amigdalas funkcionālo savienojamību, izmantojot PET smadzeņu asinsplūsmas mērījumus. Tilpumu mērījumi heteroseksuālos vīriešos un homoseksuālās sievietēs parādīja labējo smadzeņu asimetriju, turpretim smadzeņu pusložu tilpumi bija simetriski homoseksuālos vīriešos un heteroseksuālās sievietēs. Šis pētījums parāda dzimumatipiskas smadzeņu asimetrijas un funkcionālos savienojumus homoseksuālos indivīdos, un šī pētījuma rezultātus nevarētu skaidrot ar „iemācīšanās” efektiem, rezultāti norāda ciešu saikni uz neirobioloģiskām vienībām.

Neirobioloģiskie pētījumi saistībā ar cilvēku seksuālo orientāciju ir tikai pašā sākotnē, bet jau izskatās, ka mums ir milzīgs lērums atšķirību smadzenēs, ne tikai saistībā ar dzimumu, bet arī saistībā ar seksuālo orientāciju.

Secinājumi:

Cilvēka augļa smadzenes kļūst dzimumatšķirīgas caur tiešiem, hormonu-neatkarīgiem efektiem, ko nosaka X un Y hromosomu gēni, vai no efektiem, kurus izsauc dažādi dzimumhormonu līmeņi pirmsdzemdību un pēcdzemdību periodos. Periodā, kad attīstība notiek dzemdē, smadzenes attīstās pēc vīrišķā tipa tiešā zēna testosterona ietekmē, un pēc sievišķā tipa šī hormona trūkuma dēļ. Tādā veidā dzimumidentitāte (pārliecība, ka esi vīrietis vai sieviete), seksuālā orientācija, izziņas spējas, agresija un citas rakstura iezīmes tiek ieprogrammētas smadzenēs seksuālās diferenciācijas ceļā.

Tā kā dzimumorgānu diferenciācija notiek daudz agrākā attīstībā (pirmajos 2 grūtniecības mēnešos), tad smadzeņu dzimumdiferenciācija (sākas grūtniecības otrajā pusē un kļūst pamanāmas līdz briedumam), šie divi procesi var tikt ietekmēti neatkarīgi viens no otra, kas var rezultēties cilvēkos ar vīrišķajiem dzimumorgāniem, kas jūtas kā sievietes, un otrādi (fenomens, ko sauc par transseksualitāti). Taču tas arī nozīmē, ka šajā gadījumā nenoteikts dzimums piedzimšanas laikā,- dzimumorgānu maskulinizācijas līmenis var neatspoguļot tādu pašu smadzeņu maskulinizācijas līmeni.

Dzimumatšķirības nav atrastas tikai saistībā ar dzimumu un seksuālo orientāciju, bet arī ar izzināšanas spējām, agresiju un daudziem citiem uzvedības aspektiem. Dzimums un seksuālā orientācija tiek ietekmēti ar daudziem bioloģiskiem faktoriem. Nav pierādījumu tam, ka pēc dzimšanas ir efekts uz dzimuma un seksuālās orientācijas attīstību. Atšķirības smadzeņu struktūrās un funkcijās ir atrastas, kas ir saistībā ar seksuālo orientāciju un dzimumu.

» Posted By biologs On 2012. gada 12. augusts @ 16:49

Kāds cits viedoklis var eksistēt, ja ir atrastas vairāk nekā 10 anatomiskas un 10-tiem funkcionālas atšķirības cilvēka smadzenēs, kas neveidojas psiholoģijas rezultātā. Šīs atšķirības veidojas hormonu, ķimikāliju, ģenētikas, epiģenētikas un mātes imūnreakcijas ietekmē, kamēr mēs atrodamies dzemdē! Es arī esmu dzirdējis par “zinātnieku” Kameronu (Cameron) no ASV, no kura Jūs droši vien smeļaties informāciju, bet jāpiebilst, ka viņš NAV zinātnieks, jo ir izslēgts no visām psihologu asociācijām, jo aiz reliģiskā fanātisma ir viltojis pētījumu rezultātus. Visi tie reperatīvo terapiju raksti ir safabricēti un to saka VISI oficiāli atzīti psihiatri!

Mani Jūs nevarat apvārdot, citus diemžēl gan :( . Latvijas Universitātes lektori arī apgalvo, ka Latvijas sabiedrība ir neizglītota šajā jautājumā (tai skaitā Jūs). Jolanta Cihanoviča ir diemžēl vienīgais eksperts, kas kaut cik pievērsusies homoseksualitātei no zinātnes skatījuma Latvijā.

» Posted By biologs On 2012. gada 12. augusts @ 16:28

Nav smuki muldēt par zinātni un medicīnu, ja netiek dotas atsauces uz zinātniskiem pētījumiem un medicīnisku asociāciju izteikumiem. Iegūstu dabaszinātnieka izglītību, un zinātniskie secinājumi par homoseksualitāti bioloģijā ir pilnīgi citi, nekā tiek propagandēts kristiešu propagandā. Izlasiet kaut vienu neirobiologu pētījumu un tad varbūt kaut ko zināsiet arī par homoseksualitāti un zinātni:

1. Savic, I., Garcia-Falgureas, A. & Swaab, D. F. (2010) Sexual differentiation of the human brain in relation to gender and sexual orientation. Progress in brain research, 186, 41–58.
2. Savic, I., Lindström, P. (2008). PET and MRI show differences in cerebral asymmetry and functional connectivity between homo- and heterosexual subjects. Available: http://www.pnas.org/content/105/27/9403.short
3. Spitzer, R. L. (2012). Spitzer Reassesses His 2003 Study of Reparative Therapy of Homosexuality. Archives of Sexual Behavior, LETTER TO THE EDITOR
4. Swaab, D. F. (2004). Sexual differentiation of the human brain: relevance for gender identity, transsexualism and sexual orientation. Gynecological Endocrinology, 19, 301–312.
5. Swaab, D. F. (2007). Sexual differentiation of the brain and behavior. Best Practice & Research Clinical Endocrinology & Metabolism, Vol. 21, No. 3: 431–444.
6. Swaab, D. F. (2008). Sexual orientation and its basis in brain structure and function. Available: http://www.pnas.org/content/105/30/10273.full
7. Zhou, J. N., Hofman, M. A., Gooren, L. J. & Swaab, D. F. (1995). A Sex Difference in the Human Brain and its Relation to Transsexuality. Nature, 378, 68–70.

» Posted By biologs On 2012. gada 11. augusts @ 10:57

«« Back To Stats Page