Statistika

Comments Posted By Kaspars

Displaying 1 To 10 Of 10 Comments

Svētā Gara dāvanas: teoloģiskie un praktiskie aspekti

Čau, Ervīn!

Biju pavisam aizmirsis par šo diskusiju. Varam to turpināt.
Tātad, par Tavām atbildēm pēc kārtas.

1. Jauki, ka esam vienās domās par šo jautājumu.

2. a) Piekrītu, ka nav skaidri teikts par diviem mēļu veidiem. Tomēr to var izsecināt. Tāpat kā tiek secināts arī par citiem teoloģiskiem jautājumiem, piemēram, Trīsvienību un to, ka Jēzus ir Dievs (tiešā veidā tas nekur nav pateikts). Es, protams, nenolieku savu viedokli vienlīdz ar iepriekšminētajām patiesībām. Tomēr palieku pie sava uzskata, ka pastāv divi mēlēs runāšanas veidi. Jo, kā lai savādāk izskaidro iepriekšminētās pretrunas un jo īpaši šo – kā var būt vienas un tās pašas mēles, ja vienā gadījumā „neviens to nesaprot”, savukārt otrā gadījumā Ap.d. 2:7 „ikviens tos dzirdēja runājam savā valodā”?
b) Piekrītu Tev, ka ir nepareizi, kad „mācītājs pilnā balsī kliedz mikrofonā mēlēs”, jo tas, protams, ir par piedauzību. Tomēr iedziļināsimies šai jautājumā. Es uzskatu, ka 1.Kor. 14:23 ir aizliegts sekojošais:

1) prakse, kad kāds ticīgais citiem sludina mēlēs bez mēļu tulka;
2) publiska lūgšana mēlēs bez tulka, ja starp lūdzējiem ir svešinieks vai neticīgais.

c) No tā izriet, ka gadījumā, ja starp ticīgajiem nav svešinieka vai neticīgā, kopīga lūgšana nav aizliegta/ir atļauta.

3. Par līdzejošu zīmi kristībai Svētajā Garā. Šeit es atkal palikšu pie sava viedokļa. Uzskatu, ka ikviens var saņemt Svētā Gara kristību – Dieva spēku kalpošanai un liecībai. Ikviens pēc Svētā Gara kristības var sākt lūgties mēlēs, kas paredzētas mūsu personīgajām lūgšanām. Taču tas, vai cilvēks sāk lūgties mēlēs vai nesāk, nav rādītājs, vai viņš ir vai nav saņēmis kristību Sv.Garā. Pilnībā piekrītu Tevis teiktajam, ka „pēc augļiem Jums būs viņus pazīt”. Uzskatu, ka ja cilvēks kaut kādu iemeslu dēļ (nezināšanas, neticības, aizspriedumu, baiļu utt.) negribēs sākt lūgties mēlēs, Dievs viņu uz to nepiespiedīs (lai gan zinu gadījumus, kad cilvēki ir sākuši runāt runāt mēlēs pret savu gribu, pat nesaprazdami, ko viņi dara). Man pašam mēlēs runāšana sākās tikai paejot kādam laikam pēc Svētā Gara kristības, pamazām. No sākuma tā bija tika tāda dīvaina „mēles samežģīšanās” lūgšanā vai slavēšanā, izrunājot vārdu „ Aleluja”. Par normālām mēlēm tās attīstījās tikai pēc kāda laika un varētu neattīstīties nemaz, ja man tiktu teikts, ka tām vienmēr jāsākas spontāni.

4. a) Ervīn, neņem pierē, es neesmu apvainojies, ja arī biju, tad tikai drusku. Pavilku Tevi uz zoba, tas arī viss… Piedod Tu man arī.
b) Par „skolotājiem”, kas pēc Svētā Gara kristības liek lūgties mēlēs. Tā darīt nav pareizi, it sevišķi neko cilvēkam nepaskaidrojot vai uzspiežot, vai kas ir vēl ļaunāk - gadījumā, ja cilvēks nepakļaujas šādai ietekmei un nesāk runāt mēlēs, viņam tiek pateikti debīli apgalvojumi: „Tu neesi saņēmis Svētā Gara kristību”, vai kas ir pavisam noziegums: „Tev nav Svētā Gara”. Kā kaut ko tādu drīkst teikt, ja Dieva Vārdā rakstīts sekojošais Lūk. 11:13: „ Ja nu jūs, ļauni būdami, zināt dot saviem bērniem labas dāvanas, cik daudz vairāk jūsu Tēvs no debesīm dos Svēto Garu tiem, kas Viņu lūdz?” Tomēr, ja cilvēkam par Svētā Gara kristību un par mēlēm ir apmēram tāds pat uzskats, kā es uzrakstīju augstāk, tad ir pavisam normāli aicināt cilvēku, kas ir saņēmis Svētā Gara kristību, patstāvīgi sākt runāt tajās mēlēs, kas ir paredzētas personīgai sarunai ar Dievu. Tikai šim cilvēkam ir jāzina Dieva Vārds, uz kā pamata tas var notikt, jo visam jānotiek ticībā.

Apmēram tā. Veiksmi!

» Posted By Kaspars On 2010. gada 18. marts @ 22:39

Ervīn.

Es nepiekrītu domai, ka runāšana mēlēs ir nepārvaramas varas izraisīta darbība tādā veidā, ka cilvēks zaudē kontroli pār savu ķermeni un Dievs pret cilvēka gribu sāk kaut ko runāt caur šo cilvēku. Dievs respektē mūsu brīvo gribu arī pie Sv.Gara dāvanu izpausmēm, tam ir apliecinājums pants, ka „praviešu gari praviešiem klausa”. Respektīvi, neviens cilvēks nevar attaisnot savu darbību ar to, ka Dievs pārņēma kontroli pār viņa ķermeni. Tā nebūs taisnība. Dievs ir devis mums prātu izvērtēt mūsu domas, sajūtas un pamudinājumus, un brīvo gribu izvēlēties, paklausīt tiem vai nē. Ja nemaldos, VD ir aprakstīti gadījumi, kad pravieši nav paklausījuši Dieva dotajam pamudinājumam izteikt pravietojumus vai veikt kādas citas Dieva iedvesmotas darbības.

Es piekrītu domai, ka ir nepieciešams īpašs pamudinājums no Dieva vai iedvesma, lai varētu izpausties Svētā Gara dāvana - runāšana mēlēs reālā valodā, ko runātājs nepārvalda, vai arī valodā, kuru var pārtulkot šis pats vai cits cilvēks, kuram ir Sv.Gara dāvana – mēļu tulkošana. Kā arī uzskatu, ka ir divi mēlēs runāšanas veidi, no kuriem vienam veidam nav nepieciešams īpašs, pārdabīgs pamudinājums.

Mēģināšu pārformulēt savas domas, varbūt šoreiz man sanāks izteikties skaidrāk un mans domu gājiens tiks saprasts.

Es uzskatu, ka Dieva Vārdā ir skaidri redzams, ka ir divu veidu runāšana mēlēs: 1. Sv.Gara dāvana kalpošanai cilvēkiem, kad Dievs caur cilvēku runā uz citiem cilvēkiem, šī dāvana ir pielīdzināma pravietošanai; 2. Lūgšana/runāšana Garā, kas cilvēkam tiek dota personīgām attiecībām ar Dievu, kā tas ir aprakstīts 1.Kor. 14:2 - „Jo, kas runā mēlēs, tas nerunā cilvēkiem, bet Dievam; jo neviens to nesaprot, viņš garā runā noslēpumus”.

„Neviens” to arī nozīmē - „ neviens”. Ja neviens to nesaprot, tātad tā nav reāla pasaules valoda. Ja neviens to nesaprot, tātad to nevar iztulkot arī cilvēks ar mēļu tulkošanas dāvanu. Kāpēc? Tāpēc, ka šis mēlēs runātājs nerunā cilvēkiem, bet Dievam. Problēmas Korintas draudzē, kuras centās atrisināt Pāvils, tieši cēlās no tā, ka cilvēki šis lietas jauca. Tas, kuram nebija dota Sv.Gara dāvana kalpošanai – runāšana mēlēs, mēģināja runāt uz draudzi mēlēs, kas bija paredzētas tikai viņa attiecībām ar Dievu. Protams, ka tas par labu draudzei nekādā viedā nenāk.

Tas, ka runāšana mēlēs/Svētā Gara dāvana kalpošanai nav dota visiem, ir skaidrs, par to neviens nestrīdas, par to nepārprotami ir teikts 1.Kor.12:30. Paliek jautājums, vai otrs mēļu veids, lūgšana mēlēs attiecībām ar Dievu, ir dota visiem cilvēkiem vai tikai izredzētiem? Mana pārliecība, ka šī dāvana tiek dota visiem cilvēkiem saņemot Sv.Gara kristību/saņemot Svēto Garu/piepildoties ar Svēto Garu, kā tas iaprakstīs Ap.d. Šī mana pārliecība sakņojas sekojošās domās: Sv.Gara kristība pieder visiem cilvēkiem (Lūk. 3:16, Ap.d. 1:5, Ap.d. 2:39, Ap.d. 11:16 u.c.). Pēc Svētā Gara kristības cilvēks iegūst spēju runāt mēlēs, vismaz piecās Bībeles vietas tas tā ir aprakstīts: (Ap.d. 2:4; 10:46; 19:6, Ap.d. 8:14-18; un 9:17-1). Dievs mudina mūs lūgties mēlēs (Jūdas 1:12, 1.Kor. 14:5, 1.Kor. 14:18, 1.Kor. 14:15).

Atgriežoties pie jautājuma, vai runāšanai mēlēs vajag īpašu Dieva pamudinājumu/sajūtu, es uzskatu, ka priekš mēlēm, kas tiek izmantotas personīgām attiecībām ar Dievu, nevajag īpašu pamudinājumu, tāpat kā tas nav vajadzīgs parastai lūgšanai. Mēs esam Dieva Vārdā izlasījuši, ka mums vajag lūgt, un mēs to darām bez īpaša pārdabiska pamudinājuma. Īstenībā arī „parasta” lūgšana ir pārdabiska, jo caur šo parasto, dabīgo lūgšanu, atnāk pārdabiskā Dieva klātbūtne un Viņa atbildes. Uzskatu, ka tāpat arī ir ar lūgšanām mēlēs. Mēs dabīgi sākam lūgt mēlēs un Sv.Gars sāk pārdabīgi aizlūgt par mums ar bezvārdu nopūtām/stenēšanu/neartikulējamām skaņām” (Rom. 8:26, Gr.val.-latv.val.).

Ervīn, Tu tik žigli pievienojies mana vārdabrāļa „skaidro galvu cilvēku” saimei, mani pretnostatot kā „ cilvēku ar neskaidro galvu”. Interesanti, kādi šim teicienam varētu būt sinonīmi? Varbūt vārds „ ģeķis”? Ups, a kas Mat. 5:22 ir teikts par cilvēkiem, kas uz savu brāli saka „ģeķis”? :)
Nu tad, pateicis „A”, pasaki arī „ B”, un paskaidro, lūdzu, kurās manās augšminētajās domās izpaužas mana „neskaidrā galva”.

» Posted By Kaspars On 2009. gada 15. decembris @ 23:24

Ok, jāatzīst, ka manos iepriekšējos komentos savu domu man nav sanācis paskaidrot pietiekoši skaidri. Tomēr, ar tiem, kas principā noliedz mēles, bieži vien arī nav vērts diskutēt, jo viņi nepieņems arī vislabāk formulētos argumentus vienkārši principa pēc. Tagad jautājums, Tev, Ervīn. Kam tieši no zemāk citētā Tu nepiekrīti?

5. Mēlēs runāšana nav kaut kādas nepārvaramas varas izraisīta darbība, bet gan apzināts gribas akts, jo „praviešu gari praviešiem klausa”. Kad cilvēks dabiski sāk lūgties mēlēs, Sv.Gars sāk „pārdabīgi” aizlūgt par mums ar „bezvārdu nopūtām” (Rom 8:26) tā, „kā Gars tiem deva izrunāt (Ap.d. 2:4).”

» Posted By Kaspars On 2009. gada 13. decembris @ 19:52

Nu, savu lūgšanu nerakstīšu, jo to neviens nav dzirdējis - tās ir manas atiecības ar Dievu manā kambarītī. Un tas nenotiek, kad es to gribu, bet Sv.Gara vadībā. Gribu turēties pie principa, ka Pāvils un Lūka neiekļauj savos tekstos vairākus kontekstus kā vien - “Stāv rakstīts.”

» Posted By Kaspars On 2009. gada 4. decembris @ 22:13

5. Mēlēs runāšana nav kaut kādas nepārvaramas varas izraisīta darbība, bet gan apzināts gribas akts, jo „ praviešu gari praviešiem klausa”. Kad cilvēks dabiski sāk lūgties mēlēs, Sv.Gars sāk „pārdabīgi” aizlūgt par mums ar „bezvārdu nopūtām” (Rom 8:26) tā - „kā Gars tiem deva izrunāt (Ap.d. 2:4).”

Ka gan es, cilveks ar skaidru galvu, lai piekritu sitam?

» Posted By Kaspars On 2009. gada 1. decembris @ 21:06

Man tikai jautajums - kapec sodien meles tiek lielako tiesu lietotas ne pec ta principa, par kuriem maca Raksti?

Esmu intereses pec bijis daudzas harismatiskas draudzes. Bet, ka vini sak visi reize skalas balsis lugt meles, domaju ka jamuk lauka, un tulks ka vienmer nebija…

» Posted By Kaspars On 2009. gada 1. decembris @ 21:04

Papildinājumi.

1. Visur (23 vietās), kur tiek runāts par mēlēm, tiek lietots vārds „glōssa” – mēles, ar ko tiek saprasts sekojošais:

2. Vienīgā vieta, kur par mēlēm tiek runāts kā par reālu valodu, ir Ap.d. 2:4, kur mēles ir izteiktas ar sekojošiem grieķu vārdiem - „heteros glosa” – „citas mēles”.

3. Vietas, kur vārds „glōssa” tiek nepārprotami lietots, lai apzīmētu publisku kalpošanas dāvanu, kas nav dota visiem, ir sekojošas: 1.Kor. 12:10, 1.Kor. 12:28, 1.Kor. 12:30, 1.Kor. 14:27. Divos no šajā punktā minētajiem pantiem (1.Kor. 12:10, 1.Kor. 12:28) papildus tiek lietots vārds „genos glosa” – „mēļu veidi”,.

4. Vieta, kur par mēlēm runā kā par zīmi, ir 1.Kor. 14:22, Marka 16:7, kur tiek lietoti „kainos glosa” – „jaunas mēles”.

5. Vietas, kur par mēlēm runā kā par personīgām lūgšanām Dievam, ir sekojošas: 1.kor. 14:2, 1.Kor. 14:4, 1.Kor. 14:5, 1.Kor. 14:14. Vietas, kur tiek runāts par lūgšanu Garā/Svētajā Garā, kas ir ekvivalents mēlēm, ir sekojošas: Rom. 8:26, Jūdas 1:20, 1.Kor. 14:15, 1.Kor. 14:16.

6. Vietas, kuras var saprast gan kā personīgas attiecības ar Dievu, gan kā publisku Svētā Gara dāvanu: Ap.d. 10:46, Ap.d. 19:6, 1.Kor. 13:1, 1.Kor. 13:8, 1.Kor. 14:6, 1.Kor. 14:13, 1.Kor. 14:18, 1.Kor. 14:19, 1.Kor. 14:23, 1.Kor. 14:26, 1.Kor. 14:39.

7. Svētā Gara kristības saņemšana, piepildīšanās, dabūšana ar līdzejošām mēlēm, ir aprakstīta piecās vietās: tieši - Ap.d. 2:4; 10:46; 19:6, noprotams no konteksta - Ap.d. 8:14-18 un 9:17-1.

****
Apdomājot iegūto informāciju, esmu nostiprinājis savu pārliecību, ka:

1. Pastāv divi mēļu veidi:
a) Sv.Gara dāvana kalpošanai citiem cilvēkiem, kas nav dota visiem, bet ir reāla valoda, kuru var iztulkot cilvēks, kas šo valodu pārvalda, vai arī cilvēks ar mēļu tulkošanas dāvanu;
b) otrs mēļu veids, ko es apzīmēju kā spēju lūgties Garā/Sv.Garā (Jūd.1:20, 1.Kor.14:5,14-16) - valodā, ko „neviens nesaprotot” (1.Kor. 14:2), kad „pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām” (Rom. 8:26).

2. Paliek jautājums, vai otrais veids pieder visiem kristiešiem, vai arī tikai tiem, kas ir saņēmuši otro mēļu veidu – Svētā Gara dāvanu. Pieņemot, ka lūgšana Garā pieder tikai izredzētiem, rodas sekojoši jautājumi:
I. Kāpēc Dievs tā diskriminē pārējos kristiešus, ka iespēja lūgt Garā, slavēt Dievu Garā, dziedāt Garā, pateikties Dievam mēlēs, celt pašam sevi, stiprināt savu ticību ir dota tikai izredzētajiem?
II. Kāpēc pie pavēles: Jūd. 1:20 - „Bet jūs, mīļotie, stiprinādamies savā visusvētākajā ticībā, lūdziet Dievu Svētajā Garā”, nav precizējuma, ka tas domās tikai tiem kristiešiem, kas ir saņēmuši Sv.Gara dāvanu – mēles?

Lūgšanu „Sv.Garā” un lūgšanu „vienkārši garā” es saprotu kā vienu un to pašu, pamatojoties uz:
1. 1.Kor. 6:17 - „Bet, kas turas pie Tā Kunga, ir viens gars ar Viņu”.
2. Grieķu valodā vārds „Gars” un vārds „gars” tiek izteikts ar vienu un to pašu vārdu – „spirit”.

Kāpēc visur, kur Apustuļu darbos aprakstīts Sv.Gara saņemšana, ir minētas mēles?

3. Uzskatu, ka daudz reālāks ir skaidrojums, ka pirmā vieda mēles, iespēja lūgt Dievu Garā, ir dota katram kristietim. Apzīmējums, ka otrā veida mēles ir zīme Sv.Gara kristībai, nešķiet īpaši atbilstošs, jo zīme ir obligāts nosacījums, bet, kā pravietis var atteikties izsacīt pravietojumu, tā cilvēks, kas kāda iemesla dēļ negribēs lūgties mēlēs/nesāks to darīt, Sv.Gars viņu uz to nespiedīs.

4. Katrs kristietis var lūgt, lai Tēvs viņam dod Svēto Garu (Lūk. 11:13), lai Jēzus viņu krista ar To (Ap.d. 11:16), un vienkārši sākt runāt mēlēs - ne jušanā, bet ticībā.

5. Mēlēs runāšana nav kaut kādas nepārvaramas varas izraisīta darbība, bet gan apzināts gribas akts, jo „praviešu gari praviešiem klausa”. Kad cilvēks dabiski sāk lūgties mēlēs, Sv.Gars sāk „pārdabīgi” aizlūgt par mums ar „bezvārdu nopūtām” (Rom. 8:26) tā, „kā Gars tiem deva izrunāt (Ap.d. 2:4).”

» Posted By Kaspars On 2009. gada 2. jūnijs @ 22:11

Sveiks, Ervīn. Esmu no JP, mēs esam saskrējušies ar Tevi e-baznīcā. Man ir dažas pārdomas sakarā ar Tavu apgalvojumu, ka idejai par 2 mēļu veidam nav Bībeliska pamata. Man šķiet, ka šāds pamats ir gan.

Es šos divus veidus redzu tā: Pirmais veids ir Sv.Gara dāvana kalpošanai citiem cilvēkiem, kas nav dota visiem. Tā ir reāla valoda, kuru var iztulkot cilvēks, kas šo valodu pārvalda, vai arī cilvēks ar mēļu tulkošanas dāvanu. Šādai domai mēs pamatojumu redzam Act 2:4, 1Cr 12:10, 1Cr 12:28. Šeit viss visiem pārsvarā ir skaidrs.

Par ko daudziem nav skaidrs, tad tas ir otrs mēļu veids, ko es apzīmēju kā spēju lūgties garā/Sv.Garā (Jūd.1:20, 1 Kor.14:5,14-16) - valodā, ko „neviens nesaprotot” (1Cr 14:2), kad „pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām” (Rom. 8:26). Ja mēs pieņemam, ka ir tikai viens, pirmais mēļu veids, tad šeit rodas nepārprotama pretruna ar iepriekšminētajām Bībeles vietām. Kā “neviens nesaprot” un “vārdos neizsakāmā stenēšana” (Rom 8:26 grieķ.val.) iet kopā ar Act 2:4, kur šīs mēles saprata visi? Kā iet kopā pavēle lūgt pēc tulkotāja, ja viņš nerunā cilvēkam, bet Dievam? Ja mēles nav visiem, tad kāpēc ir dota pavēle stiprināties ticībā, lūdzot Garā, (Jūd.1:20) un kāpēc pārējiem kristiešiem netiek dota iespēja garā lūdzoties, dziedot, pateicoties, slavēt Dievu, celt sevi un darīt auglīgu savu garu? Man šķiet, ka pieņemot, ka ir tikai viens mēļu veids, rodas pārāk daudz jautājumu, uz kuriem nav atbilžu, savukārt divu mēļu veids šīs neskaidrības atrisina.

Es Interneta vietnē http://www.blueletterbible.org/lang/lexicon/lexicon.cfm?Strongs=G1100&t=KJV nedaudz papētīju grieķu Bībeli, kur minētas mēles („glosa” gr.val.). Es atklāju, ka tajās vietās, kur nepārprotami par mēlēm tiek runāts kā par vienu no Sv.Gara dāvanām, tiek lietoti grieķu vārdi „heteros glosa” – „citas mēles”, (heteros - cits, citāds) - Act 2:4, „heteros genos glosa” – cita veida mēles”, (genos – veids, suga) - 1Cr 12:10, vai „genos glosa” - mēļu sugas - 1Cr 12:28. Visur citur ir izmantots vai nu tikai vards „glosa” – mēles, kā arī Mat 16:7 ir lietoti vārdi „kainos glosa” – „jaunas mēles”. Līdz ar to es secinu, ka mēļu veids – SV.Gara dāvana kalpošanai” - Bībelē ir īpaši izdalīts kā viena no Sv.Gara dāvanām, pārējās vietās par mēlēm tiek runāts kā par spēju lūgt Garā, kas pēc Sv.Gara kristībām pieder visiem kristiešiem, ko apliecina arī tas, ka visas vietas Bībelē, kur ir minētas Sv.Gara kristība, Sv.Gara saņemšana, piepildīšanās ar Sv.Garu, minētas arī mēles. No tā izriet, ka katrs ticīgais (Ap.d.2:29), kas vēlas stiprināties ticībā, celt sevi, kā arī vēlas, lai Svētais Gars nāk palīgā viņa nespēkam, var lūgt, lai Tēvs viņam dod Svēto Garu (Lūk. 11:13), lai Jēzus viņu krista ar To (Ap. d. 11:16), un sākt runāt mēlēs.

P.S. - lūgšanu „Sv.Garā” un „vienkārši garā” es saprotu kā vienu un to pašu pamatojoties no 1.Kor. 6:17 - Bet, kas turas pie Tā Kunga, ir viens gars ar Viņu, respektīvi, kad Sv.Gars dzīvo mūsu garā, kas pēc piedzimšanas no augšienes kļūst svēts. Savukārt mēlēs runāšanu es redzu tā, ka tad, kad cilvēks apzināti sāk lūgties mēlēs (praviešu gari praviešiem klausa), tad viņa dabiskajai lūgšanai pārdabīgi pieslēdzas Gars, kas sāk aizlūgt ar bezvārdu nopūtām. Dēļ šīs sapratnes man ne īsti šķiet piemērots apzīmējums, ka otrā veida mēles ir zīme Sv.Gara kristībai, jo zīme ir tāds kā obligāts nosacījums, savukārt es uzskatu, ka ja cilvēks kāda iemesla dēļ negribēs lūgties mēlēs/nesāks to darīt, tad Sv.Gars viņu uz to nespiedīs.

P.S.S. Neesmu teologs, tāpēc atvainojos par neskaidru domas izklāstu.

» Posted By Kaspars On 2009. gada 2. jūnijs @ 17:48

Katram kristietim var būt Sv.Gara dāvana runāt mēlēs, bet tā nav svarīgākā davana. Un, jā - katram jau arī nav šīs dāvanas…

» Posted By Kaspars On 2009. gada 18. maijs @ 16:02

Aizraujošā kolekcionēšanas pasaule

Sveicināti, domubiedri. Prieks par jebkuru kolekcionāru tēmu latviešu valodā.

Meklēju atvāžamo nažu kolekcionārus. Pagaidām tādus atrodu tikai citās zemēs… Pie mums arī esot, bet nesanāk satikties. Ne virtuālajā, ne reālajā vidē…
Varbūt kāds kaut ko ir dzirdējis?

» Posted By Kaspars On 2019. gada 30. aprīlis @ 14:11

«« Back To Stats Page