Statistika

Comments Posted By Agnese

Displaying 1 To 9 Of 9 Comments

Svētais no Asīzes. 2.daļa

Man patika uzzināt par Asīzi.

» Posted By Agnese On 2017. gada 10. septembris @ 00:48

Svētais no Asīzes. 1. daļa

Iepazinos ar Sv.Francisku no Asīzes un tas mani ļoti saviļņoja.

» Posted By Agnese On 2017. gada 10. septembris @ 00:44

Grēks pret Svēto Garu

Ja Ošeniecei vai Ozolinkēvičam palūgtu apmeklēt kādu smagi slimu cilvēku pansionātā, ticu, ka viņi to darītu - savu iespēju robežās. Neaizmirstot, ka viņi ir tikai cilvēki un nevar apmeklēt visus Latvijas pansionātu iemītniekus.

Bet varbūt arī citi Latvijas ticīgie to var darīt?

Nesen daži cilvēki apmeklējām kādu pansionātu, liecinājām, lūdzām par tiem, kas slimi. Patiesībā jau tur visiem bija veselības problēmas. Pēc dažām nedēļām atkal tur esot, viena no sievietēm teica - es nekā nesaprotu, kas notika, kā tā var būt, bet pēc jūsu lūgšanas man lielās sāpes kājā pārgāja!

Dievs dziedina gan skaļos dievkalpojumos, gan klusās lūgšanās. Un Viņam par to slava un gods! Bet mūsu atbildība - nevis kritizēt citus, bet pildīt Kristus pavēli - katram tā, kā Dievs to vēlas caur mums darīt. Cits sludina ļaužu pūļiem, cits vienai tantiņai. Bet Dieva acīs galvenais ir - lai esam paklausīgi tam, ko Viņš saka katram no mums. Katrs par savu dzīvi, kalpošanu un attieksmi pret brāļiem un māsām Viņa priekšā atbildēsim!

» Posted By Agnese On 2015. gada 19. jūnijs @ 15:23

Lidija Marova: Ar Dievu nekas nav neiespējams!

Amen, amen, amen!

Halelujah, halelujah, halelujah!

May God guard thee with the blood of Jesus Christ knew how to protect a God and that God will richly Sveti!

» Posted By Agnese On 2015. gada 2. novembris @ 19:42

Latvijas vēstures mīti - 3

Vienvārdsakot - nozombēts kristiešu mirla un tautas nodevējs ir autors.

» Posted By Agnese On 2017. gada 8. jūlijs @ 22:22

Latvijas vēstures mīti - 1

Ervīns Jēkabsons par šo apcerējumu saņēma labu naudiņu no žīdu vēstures rakstītāju biedrības. Tas nu ir skaidrs!
Un šāds notikums klasificē šo personu ka tautas nodevēju, ja viņš ir latvietis, bet, ja viņš ir kriptoebrejs, tad, saprotams kļūst viss uzskicelētais.

» Posted By Agnese On 2017. gada 8. jūlijs @ 22:09

Kopija iz senvēstures materiāliem:

II. Latviešu apgaismība, apģērbs un veselība.
Vecie latvieši bij lieli augumā, viņiem bij stiprs miesas sastāvs, sārtbrūna sejas krāsa, zilas acis, gludi brūni mati, kuŗi nokārās zemu uz viņu pleciem, viņi audzēja bārdu, cik gaŗa tā auga: viņiem tā bij, kā vēl tagad pie daudz zemākām krievu šķirām, vīrišķības un piedzīvojumu zīme, un uz tās viņi lika lielu svaru. Tik tos, kuŗus gribēja sodīt, kuŗus gribēja noteikt par negodīgiem, tos viņi apcirpa; un tad tas tāds nedrīkstēja rādīties viņu sapulcēs: tāds tika saukts par sakropļotu.

Vīrieši kā sievietes ģērbās ziemu platos kažokos un vasaru šaurākās vilnainās vaj linu drēbes, kuŗas viņi savilka ar jostu ap viduci. Kurpes (vīzes) tie darīja no kārklu lūkiem un piestiprināja tad ar saitām, kā grieķi savas pastalas jeb sandales. Sievas valkāja nātnas apmaucenes galvā. Meitām bij gaŗas matu pīnes, raibi vaiņagi no vilnas un zvaniņi pie jostas. Arī jaunām sievām bij jāpatur vainags, līdz tās caur dēla dzemdēšanu iemantoja vecu sievu rotu; viņas pazina tikai pie to īsiem matiem un pie tā, ka zvaniņu tām nebij.

Viņu bērni staigāja ziemu kā vasaru gandrīz gluži kaili un bradāja basām kājām tikpat labi pa sniegu, kā lēkāja pa ziedošām pļavām. Tik kad nāca tuvāk lielu cilvēku laiks, kad meitām bij jāpaslēpj miesas skaistumi un puisēni varēja piedalīties pie tēvu darbiem, sāka dot kārtīgu apģērbu.

Pēc tādas nocietinošas audzēšanas nāca strādīga, darbīga dzīve. Vīrieši apkopa tīrumus, medīja mežos, meklēja lāčus viņu ziemas midzeņos un vilku mātes viņu guļu vietās, apzvejoja viņu daudzos ezerus un upes. Sievas līdz ar meitām un bērniem ganīja ganāmos pulkus, kopa bites un sagatavoja ēšanai, ko viņu vīri bij ieguvuši. Vispārīga darbība dāvināja vispārīgu veselību. Ar vieglību sievietes piepildīja viņu uzdevumus, un bij pēc dzemdēšanas divās vaj trīs dienās atkal spējīgas griezties atpakaļ pie viņu darbiem. Gadījās bieži pat, ka viņas ceļā būdamas dzemdēja, ņēma savu bērnu priekšautā un tā jūdzēm tālu gāja kājām atpakaļ uz savu dzīves vietu. Vīrieši aizsniedza īpaši lielu vecumu, un dažs, kuŗš līdz astoņdesmitam gadam bij cīnījies līdza savas tautas kaujās, palika vēl trīsdesmit līdz četrdesmit gadus savu brāļu vadītājs pie sarunām un apspriedumiem. Dažs latviešu Nestors kavēja vāciešiem vēl gŗūti viņu sekmes, kad tie jaunākos cīnoņus bij jau dabūjuši pie malas. No sērgām latvieši zināja īpaši maz, iekam vācieši caur savām apkaušanām nebij laukus apklājuši miroņiem un tik bieži gaisu samaitājuši; nezināja gandrīz neka no kaut kādām neveselībām, atskaitot ievainojumus un vecuma nespēku. Tādus vājniekus viņi kopa rūpīgi vairāk mēnešus, un viņu burviem un priesteriem karstās pirtis nācās izlietot visu viņu mākslu pie to izdziedināšanas. Bet ja tas laiks bij pagājis bez veseļošanās panākuma, tad viņus noteica par nedziedināmiem, un cietēji vēlējās tad arvienu paši sev nāvi. Aicināja kopā visus draugus un radus, turēja pie vājnieka guļu vietas sēru mielastu, pa kuŗa laiku viņu vizi apbēra iepriecinājumiem un mīlinājumiem un kuŗa beigās diviem uz to izvēlētiem viņš bij piepeši jānonāvē: tas ir tāds solis, no kuŗa veselīgu domu pareizības mūsu vājie jūtekļi spiež atpakaļ lēkt. Varbūt viņš ir cilvēcīgāks, nekā tā dziedniecības mākslas lietošana, kuŗa nedziedināmo mocekli gadiem patur tādā stāvokli, kas savieno bezspēcību, kāda ir iekš nāves, ar visām dzīvības sāpēm, nedodama tomēr nedz bezjūtības, kāda ir nāve, nedz prieku, kādi ir dzīvībā.

III. Viņu rakstura piemīlīgums.
Lai gan no tās īpašības, kas pievesta, būtu jādomā, ka viņu raksturs bijis mežonīgs, tomēr visi rakstnieki, kuŗi piemin latviešus priekš vāciešu ielaušanās, ir tai ziņā vienprātīgi, ka viņus apraksta kā mīlīgu, mierīgu tautu un nosauc to par visu mierīgo dzimumu. [31] Būdami bagāti, tāpēc ka viņi neko vairāk nevēlējās, nekā to, kas viņiem bij, būdami laimīgi, tāpēc ka viņi pilnīgā brīvībā un ar netraucētu veselību varēja baudīt savu dzīvību, viņi bij līdzjūtīgi un palīdzīgi pret ikkatru, kas cieta kādu piespaidu. Ja kāds svešs kuģis tika mētāts pie viņu krastiem no vētras, tad viņi steidzās uz glābšanu klāt savās laiviņās;[32] ja tam tika uzbrukts no igauņu un līvu jūŗas laupītājiem, tad viņi ņēma dūšīgi un labprātīgi dalību pie tā aizstāvēšanas, un veda tad prieka pilni tos izglābtos savās būdās uz līgsmu mielastu. Ādams Brems saka: būtu daudz kas slavējams stāstāms no šās cilvēku mīlētājas tautas tikumiem, ja tik - tie būtu kristīti cilvēki. Tā domāja viss viņa kristīgais gadu simtenis. Kas nepiederēja pie Romas virsgana avju kūts, bij nodots riebjumam un iznīcināšanai. Nejēdzīgie! Tās ir jūsu ticības nolūks, ja viņa citādi lai netop iepazīta par negudru smejamību ragžģi? Kas lai tas cits būtu, nekā cilvēkus daiļot, tiem iedvest lēnprātību un brāļu mīlestību? Jūs atradāt še tautu, kas jau bij tāda, par kādu jūsu ticības mācībām to bij darīt; un jūs - jūs iznīcināt vienu daļu no viņas un liekat otru vērgu ķēdēs, tāpēc ka tā nebij no neviena priestera apslacīta ar ūdeni, tāpēc ka tā savus ceļus nebij locījusi priekš jūsu dievekļiem, bet priekš saviem.

Tikai kaŗos pret vācu bruņeniekiem viņa bij cieta, nepielūdzama, asinskārīga: bet vaj to viņai var ņemt ļaunā? Kā lai viņai būtu cilvēcīgs prāts pret svešniekiem, kas nekaitināti, pat bez iemesla nāca no tālienes izpostīt viņu būdas, sadedzināt viņu sējumus, laupīt viņu ganāmus pulkus un gānīt viņu dievekļu svētnīcas, tikai lai viņus piespiestu pildīt bezprātīgu ārīgus iestādījumus? Un kas tos pieņēma, nebij tāpēc laimīgāks: kristība iesvētīja viņu - dzimtbūšanu. Vaj viņiem nevajadzēja šos svešniekus, kas iemitinājās viņu zemes iekšienē, neielaidās nekādā miera derībā citādi, kā vien, kad bij līdz nespēcībai sabeigti, un turēja derību vienīgi tik ilgi, līdz bij atpūtušies uz jaunām negantībām: vaj viņiem nevajadzēja uzlūkot tos par plēsēju zvēriem, vienīgi kuŗu iznīcināšana varēja gādāt viņiem mieru un drošību?

Tomēr atrodam, ka arī pret viņiem bieži vien iedzimusi cilvēku mīlestība, kāda bij latviešiem, paturēja virsroku un ka tie, tiklīdz kā varēja, griezās atpakaļ pie viņu lēnības. Deviņi zobenbrāļi bij kādreiz Vilandes pilī no latviešiem sagūstīti. Nosprieda viņus nomērdēt badā un tāpēc tos ieslēdza kādā dziļā pils telpā iekš zemes. “Kāpēc lai tiem ļauniem vāciešiem tik ilgi vēl dzīvot?” tā sacīja kāda sieva. “Es viņus nomētāšu akmeņiem.” Bet akmeņu vietā viņa meta iekšā ēdmaņu. Šī labsirdīgā viltība tika beidzot pienākta un - nosodīta? Nē! latvieši nebij kristīti cilvēki. Viņi apkaunējās no savas nežēlības un atlaida gūstekņus brīvā.

» Posted By Agnese On 2015. gada 12. jūlijs @ 20:24

Vēsturei vispār ir raksturīgi tikt mitoloģizētai. Līdz 19.gs. Latvijas iekarotāji izdomāja vēsturi un lika to mācīties. Viltota tika visa Visuma vēsture. Iekarotāji sāka ar to, ka pasaule esot radīta pirms 5000 gadiem. Pietrūka tikai, ka to ir radījis kāds bīskaps. Tāda pieeja bija ļoti būtiska. Reizē ar to atkrita jautājums, kas uz zemes bija pirms 5000 gadiem. Zeme taču vēl nebija! Apstrīdēt to nozīmēja degt uz sārta. Bet viss rāda, ka nozīmīgākais kultūrā tika radīts tieši pirms 5000 gadiem. Arī zinātne te mēģināja ievest savas korekcijas. Tā samierinājās ar domu, ka ģeoloģija atrod Zemi senāku. Bet uz cilvēkiem attiecināja mežoņu teoriju. Tie sēdēja ap ugunskuru un ar krama gabaliem kasīja nost taukus no ādām. Apgaismības laikmets deva citus kritērijus vēstures avotu analīzei. Krievijā nebija apgaismības laikmeta, tāpēc tur viltotie vēstures “dokumenti” joprojām ir cieņā. Latvijā tika pierādīts, ka visas hronikas ir viltotas un patiesie avoti slēpti vai iznīcināti. Tas izraisīja zinātnieku divkauju, kura sākās 18.gs. un turpinās joprojām. Latvieši analizē vēstures liecības un cenšas restaurēt patiesību. Iekarotāji mēģina radīt viltotās vēstures vietā jaunu - arī viltotu, kura pierādītu to pašu, ko bija jāpierāda vecajai. Ka mēs esam nekulturāli un beztiesīgi, ka mūs vajag atbrīvot un apgaismot.

» Posted By Agnese On 2015. gada 12. jūlijs @ 17:09

Autors ir klajš melis un okupatīvās krustnešu varas pārstāvis. Tautas nodevējs, kas publicē šādus apmelojošus pasūtījuma raksteļus… īpaši pūlējies nelietis… laikam labi samaksāja krustneši jehudi… Par cik sudraba grašiem apmelo savējos?

» Posted By Agnese On 2015. gada 12. jūlijs @ 16:44

«« Back To Stats Page