Viņi cīnījās par Latviju. Konstantīns Pupurs (1964 - 2017)

Ievietoja | Sadaļa Laikmeta liecinieks, Vēsture | Publicēts 20-11-2017

2017.gada 9.septembrī Mūžības ceļos tika aizsaukts nacionālās pretošanās kustības dalībnieks un dedzīgs Latvijas patriots Konstantīns Pupurs. Konstantīna izvadīšanā no Sv.Pētera baznīcas, viņa miesu guldīšanā zemes klēpī Rīgas 1.Meža kapos un piemiņas brīdī Kara muzejā piedalījās daudzi viņa draugi, kolēģi un domubiedri, taču tikpat daudzi dažādu iemeslu dēļ nevarēja būt klāt šajā notikumā. Diemžēl valsts augstākajām amatpersonām, izņemot Konstantīna partijas biedri, Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci, brīvības cīnītāja aiziešana Mūžībā acīmredzot nešķita pietiekami svarīgs notikums, lai to pagodinātu ar savu klātbūtni. Bet varbūt labi ka tā, jo Konstantīns nekad nav tiecies pēc varas atzinības. Atdot pēdējo godu uzticīgajam Latvijas dēlam ieradās tie, kas patiesi viņu mīlēja - Konstantīna partijas biedri no “Visu Latvijai!”, studentu korporācijas “Fraternitas Lataviensis” pārstāvji, Latviešu virsnieku apvienības biedri, bijušie pretošanās kustības dalībnieki un daudzi citi Latvijas patrioti.

Par Konstantīna Pupura varoņdarbu, pirmoreiz padomju okupācijas laikā paceļot un iznesot cauri Rīgai sarkanbaltsarkano karogu, rakstīts daudz. Pats Konstantīns par šo notikumu uzrakstījis un izdevis brošūriņu “Karogs sarkanbalts”, kas pieejama salīdzinoši nelielam lasītāju lokam. Mūsdienu jauniešiem Pupura vārds varētu arī nebūt tik pazīstams, jo publiski viņš ticis cildināts maz. Varas pārstāvjiem nepatīk pieminēt cilvēkus, kas padomju apstākļos, riskējot ar savu brīvību, veselību un dažkārt pat dzīvību, pretojās okupācijas režīmam, kamēr daudzi šodienas “Atmodas varoņi” dziedāja slavas dziesmas sociālismam un “mīļotajai partijai”. Tāpēc “Laikmeta zīmes” uzskatīja par savu pienākumu vēlreiz izstāstīt Konstantīna Pupura dzīves un cīņu stāstu. Ja esat to jau dzirdējuši, piedodiet, bet ja to nezināt vai zināt pavisam maz - lasiet un lepojieties ar Latvijas varoņiem. Turpini lasīt »



Baltiešu tribunāls un Brīvības un miera kuģa brauciens 1985.gada jūlijā

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 13-11-2017

Par latviešu trešās tautiskās Atmodas sākumu pieņemts uzskatīt 1987.gadu, kad Rīgā pie Brīvības pieminekļa notika divas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas “Helsinki - 86″ rīkotas demonstrācijas. Gadu pirms šiem notikumiem Jūrmalā bija notikusi tā sauktā Čatokvas konference - ASV un PSRS politiķu un sabiedrības pārstāvju tikšanās, kur pēckara Latvijas vēsturē pirmoreiz publiski izskanēja ASV prezidenta padomnieka Padomju Savienības jautājumos Džeka Metloka latviešu valodā nolasītais paziņojums, ka ASV neatzīst Latvijas inkorporāciju PSRS. Šai konferencei, kurā piedalījās arī desmit cilvēku liela trimdas latviešu delegācija, bija sava nozīme latviešu nacionālās pašapziņas modināšanā Latvijā. Taču vēl gadu pirms Jūrmalas konferences - 1985.gada jūlijā - notika divi trimdinieku rīkoti pasākumi, kas no gadu attāluma raugoties, bija pirmais solis ceļā uz nacionālo atmodu Baltijā. Šie pasākumi ir Baltiešu tribunāls Kopenhāgenā un Baltiešu Brīvības un miera kuģa brauciens Baltijas jūrā. Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 6.daļa – Zviedrijas Radio (1989 – 2005)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 30-10-2017

Pirmie Zviedrijas latviešu mēģinājumi organizēt radioraidījumus uz Latviju notika jau 20.gadsimta 60. un 70.gados, taču Zviedrijas valdības vilcināšanās un tradicionālā piesardzības politika attiecībās ar “lielo kaimiņu” tolaik padarīja šādus raidījumus neiespējamus. Raidījumus triju Baltijas tautu valodās “Radio Sweden” ēterā nācās gaidīt līdz pat 80.gadu nogalei, kad “dzelzs priekškars” kļuva caurspīdīgāks un Padomju Savienība vismaz ārēji demokrātiskāka. “Kad 80.gadu beigās spēcīgi sāka zvāroties padmilzis, pat zaķpastalīgajiem zviedriem kļuva skaidrs, ka šis monstrs drīz izlaidīs garu. Tas bija psiholoģiski pareizais brīdis izdarīt spiedienu uz Zviedrijas valdību,” savulaik intervijā žurnālam “Jaunā Gaita” stāstīja Zviedrijas Radio (Sveriges Radio) latviešu redakcijas pirmais vadītājs Vilnis Zaļkalns. Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 5.daļa – Reliģiskās pārraides

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 23-10-2017

Līdzās radiostacijām “Amerikas Balss” (lasiet ŠEIT) un “Radio Brīvība/Radio Brīvā Eiropa” (lasiet ŠEIT), latviešu valodā Aukstā kara gados darbojās arī raidītāji, kuru programmas galvenokārt bija reliģiska satura. Tāds bija gan “Vatikāna Radio”, kas latviski sāka raidīt jau 1948.gadā, gan daudziem mazāk zināmā “Klusuma Balss” 20.gadsimta 70.-80.gados, kuru sagatavoja organizācijas “Hilfsaktion MärtyrerKirche” (MHK) latviešu nodaļa “Gaismas akcija”, bet pārraidīja zviedru vasarsvētku draudžu raidītājs “IBRA Radio”. Un, lai gan arī “Amerikas Balss” un “Brīvā Eiropa” ēterā laiku pa laikam skanēja raidījumi par ticības tēmām, tieši “Vatikāna Radio” un “Klusuma Balss” bija vienīgie raidītāji latviešu valodā, kam kristīgās vēsts un kristīgo vērtību sludināšana bija pamatmērķis. Tāpēc iepazīsimies ar šo divu radiostaciju darbu tuvāk. Turpini lasīt »

Daži vārdi nacionālo partizānu sakarā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē, Vēsture | Publicēts 16-10-2017

2017.gada jūlijā NATO savās publiskajās interneta vietnēs ievietoja filmu par partizānu kustību Baltijā, kas pēc Otrā Pasaules kara vairāk nekā 10 gadus cīnījās pret padomju okupantiem. Filmas nosaukums - “Forest Brothers. Fight for the Baltics” (”Mežabrāļi. Cīņa par Baltiju”). Kā jau varēja paredzēt, filma izraisīja histērisku reakciju Krievijā, kurā iesaistījās teju visi - sākot ar Krievijas Ārlietu ministriju līdz pat sīkākajam ziņu portālam. Baltiešu partizānu apriešanas korim pievienojās arī Baltkrievijas un citu NVS valstu plašsaziņas līdzekļi. Kas tad tik bīstams varenajai kodollielvalstij šķita šai astoņas minūtes garajā filmiņā? Tā ir patiesība par Baltijas iedzīvotāju sīksto pretošanos padomju okupācijai, kas apgāž Krievijas melīgo vēstures traktējumu šajā jautājumā. Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 4.daļa – Sapnis par radiokuģi (1963 – 1965)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 25-09-2017

20.gadsimta 60.gadu vidū latviešu trimdas sabiedrībā tika izteikti visdažādākie priekšlikumi un dažkārt piedzīvotas visai karstas diskusijas par radioraidījumu uz dzimteni turpmāko likteni. Pēc “Brīvās Latviešu Balss” Madrides raidījumu pārtraukšanas klīda runas par baltiešu pašu pusslepenu vai pilnīgi slepenu raidītāju - vai nu Rietumvācijā, vai arī… uz kuģa Baltijas jūrā. Tieši radiokuģa variants tika atzīts par ideālāko risinājumu. Tomēr idejas aktīvisti nebija ņēmuši vērā faktu, ka trimdas sabiedrībai grūtības sagādāja pat Madrides radio latviešu redakcijas apgāde ar jaunākajām latviešu grāmatām un periodiku, kur nu vēl tāda projekta kā peldošas radiostacijas uzturēšana. Un, ja arī šī ideja materializētos, bija jārēķinās ar neizbēgamo pretdarbību no dažāda kalibra padomju radiofrekvenču slāpētājiem jeb “zāģiem”.

Ideja par neatkarīgu raidītāju “Baltijas Balss” (attiecīgi - “Igauņu Balss”, “Latviešu Balss”, “Lietuviešu Balss”) uz kuģa Baltijas jūrā baltiešu trimdinieku jaunākās paaudzes saietos tika apspriesta jau 60.gadu sākumā. Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 3.daļa – “Brīvā Latviešu Balss” (1955 - 1972)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 18-09-2017

“Amerikas Balss” (lasiet ŠEIT) latviešu valodā sāka raidīt 1951.gada 3.jūnijā, “Radio Brīvība” un pēc tam arī “Radio Brīvā Eiropa” (lasiet ŠEIT) - tikai 70.gadu vidū. Taču starp šiem gadaskaitļiem - 20.gadsimta 50. un 60.gados ģenerāļa Franko autokrātiskā režīma laikā uz valstīm aiz “dzelzs priekškara” raidīja arī Radio Nacional de Espańa (Spānijas Nacionālais radio) Madridē. No šī raidītāja ēterā izgāja programmas 16 Maskavai pakļauto tautu valodās, tostarp arī igauņu, lietuviešu un latviešu valodā. Latviešu programmai tika dots nosaukums “Brīvā Latviešu Balss” (BLB), kas vēlāk turpināja savus raidījumus no Frankfurtes, Vācijā, līdz atkal atgriezās Madridē. Latviešu raidījumu iniciatori Madridē bija Latvijas diplomātiskais pārstāvis Spānijā Roberts Kampus un Madridē dzīvojošā rakstnieka Pāvila Rozīša meita Dzidra Rozīte. Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 2.daļa – “Radio Brīvā Eiropa/Brīvība” (1975 – 2004)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 21-08-2017

Līdzās radiostacijai “Amerikas Balss” (par to lasiet ŠEIT) svarīgs informācijas avots okupētās Latvijas iedzīvotājiem Aukstā kara gados bija Minhenes radiostaciju -  vispirms radio “Brīvība” (Radio Liberty), pēc tam radio “Brīvā Eiropa” (Radio Free Europe) latviešu raidījumi. Tiesa, šīs radiostacijas padomju slāpētāji, tautas valodā saukti par “zāģiem”, traucēja daudz vairāk nekā “Amerikas Balsi”. Šī iemesla dēļ Rīgā un citās lielajās pilsētās RBE/RB raidījumus varēja dzirdēt diezgan fragmentāri, bet dažkārt pat nemaz. Laukos ar uztveršanu bija vieglāk, jo nebija traucētāju. Padomju vara “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” uzskatīja pa savu niknāko ienaidnieku - Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) ideoloģisko diversiju centru, “propagandas ieroci, kas grauj sociālistiskās sistēmas un padomju sabiedrības pamatus”. Jāteic, RBE/RB raidījumu tonis patiešām nebija pats mierīgākais un padomju varu saudzējošākais - kā izteikušies bijušie RBE/RB darbinieki, boļševikus viņi “sita uz pilnu klapi”, bez politkorekti piefrizētās leksikas, kāda bija raksturīga “Amerikas Balsij”. Turpini lasīt »

Starptautiskie radioraidījumi latviešu valodā Aukstā kara gados. 1.daļa – “Amerikas Balss” (1951 - 2003)

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 14-08-2017

Tie, kas dzīvojuši padomju laikā, atcerēsies, ka tolaik Rietumu īsviļņu radiostacijas klausījās teju visi - cits atklātāk, cits mazāk atklāti. Latviešu vidū iecienītākie, protams, bija raidījumi latviešu valodā - galvenokārt “Amerikas Balss” un “Radio Brīvība/Brīvā Eiropa”. Taču latviski raidīja arī Vatikāna Radio, programma “Klusuma Balss”, bet PSRS beigu posmā - Zviedrijas Radio. Tajā pašā laikā mūsdienu latvietim faktiski nezināmas palikušas radiostacijas “Brīvā Latviešu Balss” no Madrides un Frankfurtes, nemaz nerunājot par baltiešu radiokuģa projektu. Visu šo “balsu” galvenais uzdevums bija izplatīt Latvijā nepieejamu informāciju, stiprināt nacionālo stāju un gara kultūru, celt latvisko pašapziņu. To latviešu starptautisko raidījumu veidotāji arī centās darīt ar lielu pašaizliedzību un entuziasmu, tā pamazām drupinot totalitārisma mūri. Rietumu radiostaciju latviešu redakciju darbība Aukstā kara gados neapšaubāmi ir nozīmīga mūsu nesenās vēstures daļa. Turpini lasīt »

Boļševiku varas noziegumi kaimiņvalstīs 1917-1991. Somija

Ievietoja | Sadaļa Vēsture | Publicēts 17-07-2017

Pēc cara Nikolaja II atkāpšanās no troņa, 1917.gada 7.martā jaunā Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Somijas lielkņazistes konstitūcijas apstiprināšanu pilnā apjomā. Pēc vairākām politiskām krīzēm Pagaidu valdībā, kņazistes parlaments Eduskunta tā paša gada jūlijā pasludināja Somijas neatkarību iekšlietās, ierobežojot Pagaidu valdības pilnvaras arī Somijas ārpolitikā un aizsardzības lietās. Pagaidu valdība uz to reaģēja, atsakoties atzīt Somijas tiesības uz pilnīgu tās autonomiju. Parlamenta ēku ieņēma krievu armijas vienības, pats parlaments tika atlaists. Šādā situācijā 8.augustā darbu sāka premjerministra Emīla Nestora Seteles vadītais Senāts (Somijas valdība) - pēdējais Senāts, kas vēl formāli pakļāvās Pagaidu valdībai.

Pēc boļševiku apvērsuma Krievijā, 1917.gada 15.novembrī Eduskunta pasludināja sevi par augstāko valsts varu Somijā. Turpini lasīt »