Laikmeta zīmes

2009. gadā aprit 20 gadi, kopš pēc ilga pārtraukuma atjaunota Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienība (LVDA). Pat apvienības vēsturi, šodienu un nākotnes iecerēm stāsta LVDA bīskaps Jānis Ozolinkevičs.

****

- Kāpēc tiek uzsvērts, ka šī ir apvienības atjaunošanas nevis dibināšanas gadadiena?

- Par pirmo vasarsvētku draudžu apvienību var uzskatīt Džema Grēviņa dibināto Latvijas - Amerikas misiones biedrību, kas oficiāli apvienoja sešas draudzes jeb, kā tolaik teica, sludināšanas vietas. Patiesībā to bija krietni vairāk. Pēc Grēviņa aizbraukšanas no Latvijas 1930. gadā šī apvienība beidza pastāvēt. Turpini lasīt »

Sākotnēji šis var šķist dīvains jautājums, tomēr daļai Latvijas sabiedrības izveidojies tieši šāds viedoklis. Savu artavu šā uzskata formēšanā devuši plašsaziņas līdzekļi, savu - cilvēku neizpratne par to vai citu vasarsvētku draudžu kalpošanas aspektu. Par vasarsvētku kustību nereti trūkst patiesas un objektīvas informācijas. Diemžēl ne žurnālisti, ne vairākums reliģisko lietu ekspertu nav ieinteresēti šādu informāciju apkopot un publicēt. Rezultātā cilvēkiem jāsamierinās ar kārtējo „sensacionālo” materiālu dzeltenajā presē, kas stāsta par sektantu „briesmu darbiem”. Bieži vien lielākā daļa no šādos rakstos paustajām ziņām nav patiesas, spriedumi tendenciozi, fakti - sagrozīti. Par nožēlu, dažkārt šai melīgajai propagandai piebalso arī „tradicionālo” konfesiju pārstāvji.

Tātad - sekta vai Kristus draudze? Šis jautājums ir gana nozīmīgs arī pašiem vasarsvētku kristiešiem, īpaši jaunajiem ticīgajiem, kam savas pārliecības dēļ dažkārt nākas piedzīvot morālu un emocionālu spiedienu gan no ģimenes, radiem un draugiem, gan sabiedrības kopumā. Turpini lasīt »

2007. gada augustā apritēja 80 gadu, kopš Dobelē tika kristīti pirmie vasarsvētku ticīgie Latvijā. Aicināju Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapu Jāni Ozolinkeviču pastāstīt, kā vasarsvētku mācība ienāca Latvijā, kā veidojās un attīstījās pirmās draudzes, par vasarsvētku kustības uzdevumiem šodien un nākotnē.

****

- Par vasarsvētku kustības celmlauzi Latvijā uzskata Džemu Grēviņu, kas tēva aicināts 1926. gadā kopā ar ģimeni no Amerikas atgriezās dzimtenē. Turpini lasīt »

2000. gada rudenīgi saulainajā 28. oktobra pēcpusdienā pie nama Jelgavā, Jāņa Asara ielā 8, varēja manīt daudz gaišu un smaidīgu seju. Kopā bija sanākuši lieli un mazi, veci un jauni. Ļaudis pulcēja priecīgs notikums - jaunas kristīgas skolas atklāšana.

Latvijas Kristīgās kalpošanas skola (KKS) ir vasarsvētku draudžu Bībeles skola ar latviešu mācību valodu, kas piedāvā divgadīgu programmu praktiskajā teoloģijā. Skola cieši sadarbojas ar Eiropas Bībeles semināru Rūdesbergā, kas dod studentiem iespēju bakalaura un arī maģistra grādu iegūt Vācijā. Taču KKS mērķis nav sagatavot teologus zinātniekus, bet gan ar Svētā Gara spēku piepildītus nopietnus kristīgos kalpotājus. Turpini lasīt »

Intervija ar Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) bīskapu Jāni Ozolinkeviču, kurā viņš stāsta par vasarsvētku kustības vēsturi un šodienu Latvijā un pasaulē.

****

 - Dažkārt cilvēkos neizpratni rada jēdziens “vasarsvētku draudze”. 60. gados avīzē “Zemgales Komunists” pat ticis apgalvots, ka nosaukums cēlies no svētkiem, kurus svinot par godu kāpostu stādīšanas sezonas noslēgumam. Kā ir patiesībā?

- Tas gan tika teikts ar zināmu ironiju, jo tolaik daudzi vasarsvētku ticīgie Jelgavā un tās apkārtnē piepelnījās ar kāpostu audzēšanas rūpalu. Bet, ja nopietni, tad vasarsvētku jeb pentekostu draudzes uzskata, ka tās nav ne denominācija, ne konfesija, bet garīga kustība. Kādreiz Svētā Gara kristība tika akcentēta galvenokārt tikai vasarsvētku draudzēs, šodien to piedzīvo arī citas konfesijas. Mēs paši labprātāk sevi sauktu par Pilna Evaņģēlija kristiešiem. Nosaukums “vasarsvētku” radies tādēļ, ka mūsu draudzes savā mācībā uzsver Vasarsvētku dienas notikumu, kā tas aprakstīts Bībelē Apustuļu darbu grāmatas 2. nodaļā: Svētā Gara kristība ar līdzejošu zīmi - runāšanu mēlēs. Pamatojoties uz to, citas konfesijas sāka mūs dēvēt par vasarsvētku kristiešiem. Turpini lasīt »

Par modernās vasarsvētku kustības sākotni uzskata garīgo atmodu, kas 1906. gadā sākās vecā metodistu baznīciņā Azusa ielā Losandželosā, ASV, kur dažādu konfesiju kristieši pavadīja laiku kopīgās lūgšanās, lai saņemtu personīgu Svētā Gara piedzīvojumu tādā veidā, kā tas aprakstīts Apustuļu darbu grāmatā Bībelē. Drīz vien viņi sāka piedzīvot garīgas izpausmes, kādas līdz tam nebija pieredzētas - cilvēki tika piepildīti ar pārdabisku prieku un spēku, sāka runāt nepazīstamās valodās, tika dziedināti no dažādām slimībām. Uz Azusa ielas dievkalpojumiem ļaudis brauca no visas Amerikas un vēlāk arī no visas pasaules.

Viens no tiem, kas izrādīja nopietnu interesi par atmodu Azusa ielā, bija norvēģu metodistu mācītājs Tomass Bols Barats (1862 - 1940) no Kristiānijas, tagadējās Oslo. Turpini lasīt »

2006. gadā pasaules vasarsvētku/harizmātiskā kustība atzīmēja 100 gadus kopš leģendārās Azusa ielas atmodas, ko daudzi uzskata par šīs kustības patieso sākotni. Lielajai jubilejai bija veltīta konference, kas notika “eņģeļu pilsētā” Losandželosā, kur savulaik risinājušies vēsturiskās atmodas galvenie notikumi. Svinībās piedalījās 45 000 viesu no vairāk nekā 100 pasaules valstīm, tostarp daudzi pasaulē pazīstami evaņģēlisti, sludinātāji un mācītāji, slavēšanas un pielūgsmes vadītāji, kristīgie kalpotāji.

Pirmsākumi Azusa ielas atmodai meklējami 19. gadsimta nogalē tā sauktajā svētuma kustībā. Turpini lasīt »

Rīgas vasarsvētku draudze “Dzīvības Avots” ir salīdzinoši jauna draudze, tomēr tā bijusi daudzu jaunu ierosmju un projektu iniciatore un tālākvirzītāja Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībā. Par to, kā un kāpēc salīdzinoši neliela draudze spējusi īstenot lielus projektus un ieceres, pastāstīs šis raksts.

****

Kopā ar draudzes pirmo mācītāju Agri Ozolinkeviču kavējamies atmiņās tajā tālajā 1995. gada pavasarī, kad viņš ar bakalaura diplomu kabatā atgriezās no studijām Maskavas Teoloģijas institūtā. Tolaik Latvijas Bībeles koledžas direktoram misionāram Terencam Hallam bija radusies doma dibināt Rīgā jaunu vasarsvētku draudzi un viņš piedāvāja Agrim kļūt par tās mācītāju. Maija beigās Latvijā ieradās Bībeles studentu grupa no ASV, lai piedalītos evaņģelizācijas pasākumu sērijā Rīgas skolās, bet vakaros kinoteātrī “Spartaks”. Šie pasākumi pulcēja daudz jauniešu, kas nedēļas noslēgumā tika aicināti uz dievkalpojumu Mākslas darbinieku namā Vaļņu ielā 9. Dievkalpojumā piedalījās 70 cilvēku un šķita, ka jaunajai draudzei pamati ir ielikti.

Taču jau nākamajā svētdienā pēc amerikāņu aizbraukšanas uz dievkalpojumu atnāca… trīs cilvēki. Turpini lasīt »

2004. gada 27. jūnijā savu 75. gadskārtu atzīmēja vecākā Latvijas vasarsvētku draudze - Jelgavas draudze. Šai draudze vienmēr bijusi īpaša loma citu vasarsvētku draudžu vidū. Gadu gaitā draudze gājusi cauri dažādām grūtībām, tomēr spējusi izdzīvot. Šis ir stāsts par draudzes vēsturi, šodienu un nākotnes perspektīvu.

Vēstures līkloči

1928. gadā Jelgavā ieradās un darbu sāka misionāre Hermīne Hercmane. Viņa organizēja dažādus pasākumus, sarunājās ar ļaudīm par Dievu. 1929. gadā tika dibināta draudze, rīkotas pirmās svētīšanās sapulces. Turpini lasīt »

Katras kristīgas konfesijas vēsturē ir personības, kas devušas nenovērtējamu ieguldījumu tās izaugsmē un attīstībā. Tāpat ikvienai zemei un tautai ir savi pravieši, kas nesuši vai atjaunojuši kristīgo mācību un kalpojuši šās zemes atmodai. Latvijas vasarsvētku draudzēm šāds cilvēks ir misionārs un draudžu darba celmlauzis Džems Grēviņš.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā vasarsvētku kustība sāka izplatīties visā pasaulē. Arhīvā atrodamas ziņas, ka jau 1906. gadā Rīgā un Liepājā darbojušās vasarsvētku kustībai līdzīgas draudzes, kurās gan pārsvarā bijuši vācu tautības cilvēki. Pēc Pirmā pasaules kara Svētā Gara kustības ietekmē atradās arī daļu baptistu draudžu. Taču par pilntiesīgu vasarsvētku kustības sākumu Latvijā uzskata 1926. gadu, kad šeit ieradās un sāka sludināt Džems Grēviņš. Turpini lasīt »