Laikmeta zīmes

2011. gada 27. aprīlī pasaules kristīgo sabiedrību satrieca ziņa, ka autoavārijā Teksasā 79. gadu vecumā Mūžībā aizsaukts viens no pasaulē pazīstamākajiem evaņģēlistiem, mācītājiem un kristīgajiem praviešiem Deivids Vilkersons. Vilkersona vārds labi pazīstams arī Latvijas kristiešiem - gan ar grāmatām „Krusts un duncis”, „Liec bazūni pie mutes” un „Vēstījumu” sēriju, gan dievkalpojumiem Rīgā 2003. gadā un Tallinā 2004. gadā. Nu pravieša balss ir apklususi, taču mums paliek viņa bagātīgais garīgais mantojums.

Deivids Vilkersons dzimis 1931. gada 19. maijā Hamandā, Indianas štatā. Turpini lasīt »

Reinhards Bonke ir viens no pazīstamākajiem mūsdienu evaņģēlistiem, kam Dievs dāvājis žēlastību pasludināt Evaņģēlija vēsti un atvest Kristus krusta priekšā visvairāk ļaužu cilvēces vēsturē. Bonke kalpojis visā pasaulē, tomēr vispazīstamākais ir viņa svētīgais darbs Āfrikā.

Reinhards Bonke piedzima 1940. gadā Kēningsbergā, Austrumprūsijā, mācītāja ģimenē. Deviņu gadu vecumā viņš atdeva savu sirdi Kristum un drīz pēc tam sajuta Dieva aicinājumu veltīt dzīvi kalpošanai Āfrikā. Deviņpadsmit gadu vecumā Bonke iestājās Bībeles koledžā Velsā. Pēc tās pabeigšanas viņš tika ordinēts par mācītāju un septiņus gadus kalpoja kādā vasarsvētku draudzē Ziemeļvācijā.

Tomēr viņa sirds piederēja Āfrikai. 1967. gadā Bonke kopā ar sievu Anniju un dēliņu Kaju Uvi kā misionāri devās uz Lesoto Āfrikas dienvidos. Pirmos septiņus gadus tas bija parasts misionāra darbs - viņi uzcēla baznīcu Lesoto galvaspilsētā Maseru, nodibināja Bībeles korespondences kursus, sludināja gan Lesoto, gan citās Āfrikas zemēs. Tomēr Bonkes evaņģēlista sirds nejuta apmierinājumu - viņš vēlējās redzēt patiesi lielus un varenus Dieva brīnumdarbus.

Šādām sirds ilgām bija pamatots iemesls. 1972. gadā Dievs Bonkem parādīja vīziju - vairākas naktis pēc kārtas misionārs garā redzēja Āfrikas kontinentu, kas bija nomazgāts tīrs Jēzus asinīs. Vienlaikus viņš dzirdēja skaidru Svētā Gara balsi atkal un atkal sakām: „Āfrika tiks glābta!” Tolaik tas šķita gandrīz neiespējami, tomēr Bonke šo Dieva apsolījumu uztvēra nopietni. Par viņa mērķi kļuva pasludināt Evaņģēliju visai Āfrikai. Turpini lasīt »

Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) starptautiskais partneris ir Starptautiskā Dieva Draudze, kuras centrs atrodas Klīvlandē, Tenesijas pavalstī ASV. Tā ir otra lielākā vasarsvētku draudžu apvienība pasaulē ar vairāk nekā 7 miljoniem locekļu 180 valstīs un teritorijās. Iepazīsimies ar šo kristīgo denomināciju tuvāk.

Dieva Draudzes sākums meklējams 19. gadsimta nogalē, kad baptistu mācītājs Ričards Špērlings nonāca konfliktā ar savu draudzi, jo uzskatīja, ka kristiešu vienotībai jābalstās uz mīlestības saitēm, nevis konfesionālu doktrīnu. Kaut arī viņš nebija domājis dibināt jaunu baznīcu, drīz vien kļuva skaidrs, ka palikt savā konfesijā nebūs iespējams. Turpini lasīt »

Reizi trijos gados kādā no Eiropas pilsētām notiek pasākums, kura mērķis ir vienot kontinenta vasarsvētku draudzes, organizācijas un atsevišķus ticīgos. Tā ir PEC (Pentecostal European Conference) - Vasarsvētku draudžu Eiropas konference. Pirmā šāda konference notika 1969. gadā Zviedrijas pilsētā Nīhemā un kopš tā laika, sākumā reizi gadā, vēlāk reizi trīs gados, vasarsvētku kristieši pulcējas kopā, lai slavētu un pielūgtu Dievu, aizlūgtu cits par citu, iepazītos ar vasarsvētku draudžu kalpošanu dažādās zemēs un misijas laukos.

PEC rīkotāja ir Vasarsvētku draudžu Eiropas sadraudzība (PEF - Pentecostal European Fellowship), kas koordinē kontinenta draudžu kopdarbu. Tās rīcības komitejā, kas sapulcējas reizi gadā, darbojas dažādu Eiropas valstu vasarsvētku draudžu līderi. Galvenā PEF misija ir PEC konferenču organizēšana, taču tā koordinē arī citu vasarsvētku draudžu kalpošanas nozaru - Vasarsvētku draudžu Eiropas misijas (PEM), Eiropas Vasarsvētku draudžu teoloģijas asociācijas (EPTA), Vasarsvētku draudžu Eiropas jaunatnes kalpošanas foruma (PEFY), Eiropas Vasarsvētku draudžu preses asociācijas (EPPA) un Vasarsvētku draudžu Eiropas sieviešu sadraudzības (PEFW) - darbu. Turpini lasīt »

Ticības apustulis - tā laikabiedri iesauca vienu no spilgtākajām personībām vasarsvētku kustības vēsturē Smitu Viglsvortu. Kaut arī viņš nebija nevienas garīgās atmodas līderis, tomēr viņa ticības un Dieva brīnumu caurstrāvotā kalpošana pārmainīja mūsdienu kristietības seju un no jauna atklāja tās gadsimtu gaitā pazaudēto pārdabisko šķautni.

Smits Viglsvorts piedzima 1859. gadā Menstonā, Anglijā, ļoti nabadzīgā ģimenē. Lai palīdzētu ģimenei nopelnīt iztiku, viņš bija spiests sāk strādāt jau sešu gadu vecumā. Kaut arī Smita vecāki Dievu personīgi nepazina, zēna sirds ilgojās Viņa tuvuma. Smita vecmāmiņa piederēja metodistu baznīcai un bieži ņēma zēnu līdz uz dievkalpojumiem. Vienā no šādām reizēm tika dziedāta dziesma par Kristu kā Dieva Jēru un šī vēsts uzrunāja Smitu tik ļoti, ka viņš atdeva savu sirdi Tam Kungam. Pēc šī notikuma viņu piepildīja pāriplūstoša vēlme liecināt par Kristu citiem un vispirms jau paša mātei. Turpini lasīt »

Dieva Vārds māca mūs pieminēt savus vadītājus, kas mums sludinājuši pestīšanas vēsti. Vasarsvētku draudzēm viens no šādiem cilvēkiem ir pirmais draudžu bīskaps Fricis Ozolinkevičs. Par savu tēvu stāsta pašreizējais LVDA bīskaps Jānis Ozolinkevičs.

*****

Mans tēvs Fricis Ozolinkevičs dzimis 1905. gadā Valtenes muižas kalpu mājās desmit kilometrus no Dundagas. Viņu uzaudzināja tēvs un vecmāmiņa, māte bija mirusi. Kā jau visi lauku zēni tolaik, tēvs pabeidza sešas klases Dundagas skolā. Pēc Latvijas neatkarības pasludināšanas ģimene agrārās reformas rezultātā no Valsts zemes fonda ieguva zemi un iekopa jaunsaimniecību „Vanagi” tā sauktajā Cielavu klajumā Plintiņos.

Jau kopš agras jaunības tēvam bija interese par garīgām lietām. Turpini lasīt »

Vairāk nekā desmit gadus - no 1997. - 2008. gadam - ļaudis no dažādām Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības draudzēm ik gadu pulcējās kopā, lai pagodinātu Dievu ar mūziku, dziesmām un deju. Gadu gaitā šis pasākums tika dēvēts gan par Dziesmu svētkiem, gan Dziesmu dienu, gan Dziesmu festivālu, bet 2008. gadā tas ieguva Pielūgsmes festivāla nosaukumu. Par šī dziesmotā saieta mājvietu bijusi Rīga, Jelgava, Ventspils. Festivāls risinājies gan vienu, gan divas dienas un koncertu skaits svārstījies no diviem līdz pat četriem.

Šādu dziedāšanas svētku ideja radās LVDA bīskapam Jānim Ozolinkevičam. Vēsturisku iemeslu dēļ Latvijas vasarsvētku draudzēs, kas visus padomju gadus bija spiestas darboties pagrīdes apstākļos, muzikālās tradīcijas nebija tik izkoptas, kā citu konfesiju draudzēs. Lielākajā daļā vasarsvētku draudžu vienīgā muzikālā aktivitāte bija kopdziedāšana un tikai dažās draudzēs tika izmantotas arī citas muzikālās kalpošanas formas. Prioritāte bija lūgšanu dzīvei, bet dziesma un mūzika atstāta pabērna lomā. Tomēr tā ir ne mazāk svarīgs kalpošanas instruments, jo arī caur dziesmu tiek pasludināts Dieva Vārds. Dziesmu svētku mērķis bija pārmainīt šo situāciju. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība izveidojās XIX - XX gadsimtu mijā kā atbildes reakcija uz liberālās teoloģijas postošo ietekmi. Tomēr šī kustība neradās tukšā vietā, tā izveidojās no vairākām jau eksistējošām garīgām kustībām, un tai ir sava priekšvēsture.

Sākums garīgajiem procesiem, kas vainagojās ar vasarsvētku kustības izveidošanos, saistīts ar ievērojamā XVIII gadsimta sludinātāja un metodistu baznīcas dibinātāja Džona Veslija kalpošanu. Metodistu baznīcas mācības un prakses teoloģiskajam un sociālajam kontekstam bija liela ietekme uz vasarsvētku kustības izveidošanos pusotru gadsimtu vēlāk. Tieši Veslija sprediķu laikā pirmoreiz modernā laikmeta vēsturē varēja novērot dažādas garīgas izpausmes, kas vēlāk kļuva raksturīgas vasarsvētku kustībai. Turpini lasīt »

2008. gadā apritēja 50 gadi kopš dibināta kristīgā organizācija Teen Challenge, kuras aicinājums ir palīdzēt dažāda veida atkarīgajiem - narkomāniem, alkoholiķiem, prostitūtām, ielu jauniešiem. 1958. gadā jauns mācītājs Deivids Vilkersons no provinces devās uz Ņujorku, lai palīdzētu pusaudžiem, kas savas dienas pavadīja uz ielas. Vilkersona ticības un sludināšanas rezultātā pie Kristus atgriezās daudzi Ņujorkas ielu bandu locekļi un drīz pēc tam Bruklinā tika atvērts pirmais Teen Challenge centrs atkarīgajiem. Šodien Teen Challenge darbojas visā pasaulē, tai ir 1060 centri 82 valstīs. 50 gadu laikā tūkstošiem atkarīgo ir izgājuši rehabilitācijas programmu un ieguvuši brīvību Jēzū Kristū. Turpini lasīt »

Latvijā ir vairākas dažādu konfesiju draudzes, kas kalpo nedzirdīgiem cilvēkiem. Viena no tādām ir Ventspils Vasarsvētku nedzirdīgo draudze. Par šo draudzi un tās kalpošanu stāsta mācītājs Dāvids Ozolinkevičs.

****

- Kad jūsu draudze ir dibināta?

- Oficiāli reģistrēti esam kopš 1994. gada 15. marta. Protams, arī pirms oficiālās reģistrācijas mums jau bija vairāki kristīti cilvēki, jo nevar nodibināt draudzi, ja nav noteikts cilvēku skaits. Turpini lasīt »