Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 3. daļa: Jelgavas draudze mūsdienās 1991 - 2012

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 22-04-2013

Līdz ar valsts neatkarības atgūšanu 1991. gadā Jelgavas vasarsvētku draudzes dzīvē iestājas jauns posms. Draudzes locekļi aktīvi izmanto jauniegūto brīvību un sludina Evaņģēliju, draudzi apmeklē misionāri un kristiešu grupas no ASV un citām valstīm. Jelgavā rodas vairākas jaunas draudzes, kas diemžēl negatīvi ietekmē vasarsvētku draudzi - tā zaudē daļu savu locekļu, kuri sāk apmeklēt šīs jaundibinātās draudzes. Tomēr arī šoreiz draudze izdzīvo un ne tikai - tā atkal sāk pieaugt.

1994. gada rudenī, lai pilna laika kalpošanu veltītu Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībai (LVDA), no amata atkāpjas draudzes mācītājs Jānis Ozolinkevičs. Turpini lasīt »



Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 2. daļa: Padomju okupācijas gadi 1940 - 1991

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 15-04-2013

1940. gada 17. jūnijā Latvijā ienāk Sarkanās Armijas daļas un Latvijas Republika tiek iekļauta PSRS sastāvā. Tas nosaka arī Jelgavas vasarsvētku draudzes dzīvi uz turpmākajiem 50 gadiem. Vēl 1940. gadā draudzes mācītājs Juris Dreimanis lūdz jauno padomju varu atļaut noturēt dievkalpojumus Kārļa Ulmaņa valdības slēgtajai ticīgo apvienībai „Elim”, taču saņem atteikumu. Vācu okupācijas laikā (1941 - 1944) draudze atrodas puslegālā stāvoklī. Dievkalpojumi gan notiek, tomēr nekādas lielākas aktivitātes vai reģistrācija nav atļauta, bet, tuvojoties Sarkanajai Armijai, 1944. gadā sapulces vispār tiek aizliegtas.

1944. gadā PSRS baptisti un evaņģēliskie kristieši izveido vienotu savienību. Valsts vara spiež arī vasarsvētku draudzes pievienoties šai savienībai. 1945. gada 19. - 29. augustā Maskavā tiek parakstīts apvienošanās līgums, kas pazīstams ar nosaukumu „Augusta vienošanās”. Daudziem vasarsvētku draudžu vadītājiem un locekļiem šī vienošanās nav pieņemama doktrinālu iemeslu dēļ.

Latvijā, kā vienā no PSRS republikām, notiek līdzīgs process. Turpini lasīt »

Vasarsvētku kustība un Jelgavas vasarsvētku draudze - 1. daļa: Pirmās Republikas laiks 1928 - 1940

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 08-04-2013

1900. gada decembrī Čārlza Parhama vadītajā Bībeles skolā Topekā, ASV, studentiem tika dots uzdevums studēt Apustuļu darbu 2. nodaļu. 1901. gada 1. janvārī viena no Bībeles skolas studentēm Agnese Osmane lūdza Čārlzu Parhamu lūgt par viņu, lai viņa saņemtu Svētā Gara kristību tā, kā to saņēma pirmie mācekļi, ar līdzejošu zīmi - runāšanu jaunā valodā. Pēc tam, kad par viņu aizlūdza, viņa sāka runāt ķīniešu valodā.

Jau 19. gadsimta beigās Dvaits Mūdijs un citi tā laika teologi bija rosinājuši diskusiju par Svētā Gara kristību, bet notikums Topekā uzskatāms par vasarsvētku kustības sākumu, ļaujot skaidri definēt Svētā Gara kristību kā no jaunpiedzimšanas un kristības ūdenī atšķirīgu piedzīvojumu. Vispasaules ievērību izpelnījās notikumi Losandželosā, Azusa ielā 312, kur nelielā bijušajā metodistu baznīcā, kas bija pārvērsta par noliktavu, 1906. gada aprīlī dievkalpojumus noturēja „Ticības misija”, ko vadīja melnādains sludinātājs Viljams Seimurs. V. Seimurs bija Č. Parhama audzēknis. Šeit dažādu tautību un rasu cilvēki kopīgi slavēja Dievu. (Vairāk par Azusa ielas atmodu lasiet ŠEIT.) Šie dievkalpojumi sāka kustību, kas pēdējos 100 gados kļuvusi par visstraujāk augošo un dinamiskāko protestantu kustību pasaulē, aptverot vairāk nekā 500 miljonus kristiešu visos kontinentos. Šai kustībai tika dots nosaukums - Vasarsvētku kustība. Turpini lasīt »

Dieva Asamblejas

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 11-06-2012

Vislielākā vasarsvētku denominācija pasaulē ir Dieva Asamblejas (Assemblies of God). Tās aptver 150 nacionālas draudžu apvienības 213 valstīs un teritorijās. Ik nedēļu 300 000 Dieva Asambleju mācītāji un kristīgie darbinieki kalpo 64 miljoniem ticīgo visā pasaulē. Dieva Asamblejas ierindojas starp sešām lielākajām kristīgajām denominācijām pasaulē.

Dieva Asambleju pirmsākumi meklējami Azusa ielas garīgajā atmodā, kas 1906. gadā sākās Losandželosā, ASV. Daži no šīs atmodas garīgajiem aspektiem tā laika tradicionālajām konfesijām nebija pieņemami, tāpēc atmodas dalībniekiem nācās veidot jaunas ticīgo kopienas ārpus jau esošajām draudžu organizācijām. Tā visā Amerikā radās simtiem jaunas vasarsvētku draudzes. Turpini lasīt »

Trešais spēks kristietībā

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 20-02-2012

Vasarsvētku kustība ir apvienojošs nosaukums kristīgām draudzēm, kuru mācības pamatā ir vēsts par Svētā Gara personu, darbību un nozīmi Kristus draudzes kalpošanā. Kustība uzskata, ka tās saknes meklējamas apustuļu laiku pirmo kristiešu draudžu mācībā un kalpošanā. Piemēram, baznīcas vēsturnieks Dr. Kērtis Vords vasarsvētku kustību saista ar agrīnās baznīcas mēlēs runāšanas un garīgo dāvanu lietošanas praksi. Tomēr lielākā daļa vēsturnieku uzskata, ka mūsdienu pentekostālisma izcelsme meklējama 19. gadsimta evaņģēliskajās atmodas kustībās ASV un Lielbritānijā. Šo kustību, īpaši tā sauktās svētuma kustības mācībā un praksē tika akcentētas, piemēram, tādas tēmas kā Svētā Gara persona un tās īpašais darbs Kristus Miesā, cilvēka fiziska dziedināšana, Kristus otrā atnākšana. Šo kustību līderi uzskatīja, ka mūsdienu baznīca ir pazaudējusi to spēku un garīgo autoritāti, kāda piemita Jaunās Derības draudzei. Parādījās mācība par īpašu garīgu piedzīvojumu - Svētā Gara kristību, kas pieejams ikvienam kristietim, un visaptverošu garīgo atmodu pirms Kristus otrās atnākšanas. Daudzi agrīnie vasarsvētku kristieši šo kustību uztvēra kā Bībelē aprakstīto „vēlīno lietu”, kam jāatjauno Kristus draudzes harizmātiskā būtība. Turpini lasīt »

Dāvids Vilkersons: Dieva mīlestība paliks

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 03-10-2011

2011. gada 27. aprīlī pasaules kristīgo sabiedrību satrieca ziņa, ka autoavārijā Teksasā 79. gadu vecumā Mūžībā aizsaukts viens no pasaulē pazīstamākajiem evaņģēlistiem, mācītājiem un kristīgajiem praviešiem Deivids Vilkersons. Vilkersona vārds labi pazīstams arī Latvijas kristiešiem - gan ar grāmatām „Krusts un duncis”, „Liec bazūni pie mutes” un „Vēstījumu” sēriju, gan dievkalpojumiem Rīgā 2003. gadā un Tallinā 2004. gadā. Nu pravieša balss ir apklususi, taču mums paliek viņa bagātīgais garīgais mantojums.

Deivids Vilkersons dzimis 1931. gada 19. maijā Hamandā, Indianas štatā. Turpini lasīt »

Reinhards Bonke: Es gribu piepildīt Debesis!

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 09-05-2011

Reinhards Bonke ir viens no pazīstamākajiem mūsdienu evaņģēlistiem, kam Dievs dāvājis žēlastību pasludināt Evaņģēlija vēsti un atvest Kristus krusta priekšā visvairāk ļaužu cilvēces vēsturē. Bonke kalpojis visā pasaulē, tomēr vispazīstamākais ir viņa svētīgais darbs Āfrikā.

Reinhards Bonke piedzima 1940. gadā Kēningsbergā, Austrumprūsijā, mācītāja ģimenē. Deviņu gadu vecumā viņš atdeva savu sirdi Kristum un drīz pēc tam sajuta Dieva aicinājumu veltīt dzīvi kalpošanai Āfrikā. Deviņpadsmit gadu vecumā Bonke iestājās Bībeles koledžā Velsā. Pēc tās pabeigšanas viņš tika ordinēts par mācītāju un septiņus gadus kalpoja kādā vasarsvētku draudzē Ziemeļvācijā.

Tomēr viņa sirds piederēja Āfrikai. 1967. gadā Bonke kopā ar sievu Anniju un dēliņu Kaju Uvi kā misionāri devās uz Lesoto Āfrikas dienvidos. Pirmos septiņus gadus tas bija parasts misionāra darbs - viņi uzcēla baznīcu Lesoto galvaspilsētā Maseru, nodibināja Bībeles korespondences kursus, sludināja gan Lesoto, gan citās Āfrikas zemēs. Tomēr Bonkes evaņģēlista sirds nejuta apmierinājumu - viņš vēlējās redzēt patiesi lielus un varenus Dieva brīnumdarbus.

Šādām sirds ilgām bija pamatots iemesls. 1972. gadā Dievs Bonkem parādīja vīziju - vairākas naktis pēc kārtas misionārs garā redzēja Āfrikas kontinentu, kas bija nomazgāts tīrs Jēzus asinīs. Vienlaikus viņš dzirdēja skaidru Svētā Gara balsi atkal un atkal sakām: „Āfrika tiks glābta!” Tolaik tas šķita gandrīz neiespējami, tomēr Bonke šo Dieva apsolījumu uztvēra nopietni. Par viņa mērķi kļuva pasludināt Evaņģēliju visai Āfrikai. Turpini lasīt »

Starptautiskā Dieva Draudze

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 13-09-2010

Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) starptautiskais partneris ir Starptautiskā Dieva Draudze, kuras centrs atrodas Klīvlandē, Tenesijas pavalstī ASV. Tā ir otra lielākā vasarsvētku draudžu apvienība pasaulē ar vairāk nekā 7 miljoniem locekļu 180 valstīs un teritorijās. Iepazīsimies ar šo kristīgo denomināciju tuvāk.

Dieva Draudzes sākums meklējams 19. gadsimta nogalē, kad baptistu mācītājs Ričards Špērlings nonāca konfliktā ar savu draudzi, jo uzskatīja, ka kristiešu vienotībai jābalstās uz mīlestības saitēm, nevis konfesionālu doktrīnu. Kaut arī viņš nebija domājis dibināt jaunu baznīcu, drīz vien kļuva skaidrs, ka palikt savā konfesijā nebūs iespējams. Turpini lasīt »

Vasarsvētku draudžu Eiropas konference

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 23-08-2010

Reizi trijos gados kādā no Eiropas pilsētām notiek pasākums, kura mērķis ir vienot kontinenta vasarsvētku draudzes, organizācijas un atsevišķus ticīgos. Tā ir PEC (Pentecostal European Conference) - Vasarsvētku draudžu Eiropas konference. Pirmā šāda konference notika 1969. gadā Zviedrijas pilsētā Nīhemā un kopš tā laika, sākumā reizi gadā, vēlāk reizi trīs gados, vasarsvētku kristieši pulcējas kopā, lai slavētu un pielūgtu Dievu, aizlūgtu cits par citu, iepazītos ar vasarsvētku draudžu kalpošanu dažādās zemēs un misijas laukos.

PEC rīkotāja ir Vasarsvētku draudžu Eiropas sadraudzība (PEF - Pentecostal European Fellowship), kas koordinē kontinenta draudžu kopdarbu. Tās rīcības komitejā, kas sapulcējas reizi gadā, darbojas dažādu Eiropas valstu vasarsvētku draudžu līderi. Galvenā PEF misija ir PEC konferenču organizēšana, taču tā koordinē arī citu vasarsvētku draudžu kalpošanas nozaru - Vasarsvētku draudžu Eiropas misijas (PEM), Eiropas Vasarsvētku draudžu teoloģijas asociācijas (EPTA), Vasarsvētku draudžu Eiropas jaunatnes kalpošanas foruma (PEFY), Eiropas Vasarsvētku draudžu preses asociācijas (EPPA) un Vasarsvētku draudžu Eiropas sieviešu sadraudzības (PEFW) - darbu. Turpini lasīt »

Smits Viglsvorts. Ticības apustulis

Ievietoja | Sadaļa Vasarsvētku kustība | Publicēts 02-08-2010

Ticības apustulis - tā laikabiedri iesauca vienu no spilgtākajām personībām vasarsvētku kustības vēsturē Smitu Viglsvortu. Kaut arī viņš nebija nevienas garīgās atmodas līderis, tomēr viņa ticības un Dieva brīnumu caurstrāvotā kalpošana pārmainīja mūsdienu kristietības seju un no jauna atklāja tās gadsimtu gaitā pazaudēto pārdabisko šķautni.

Smits Viglsvorts piedzima 1859. gadā Menstonā, Anglijā, ļoti nabadzīgā ģimenē. Lai palīdzētu ģimenei nopelnīt iztiku, viņš bija spiests sāk strādāt jau sešu gadu vecumā. Kaut arī Smita vecāki Dievu personīgi nepazina, zēna sirds ilgojās Viņa tuvuma. Smita vecmāmiņa piederēja metodistu baznīcai un bieži ņēma zēnu līdz uz dievkalpojumiem. Vienā no šādām reizēm tika dziedāta dziesma par Kristu kā Dieva Jēru un šī vēsts uzrunāja Smitu tik ļoti, ka viņš atdeva savu sirdi Tam Kungam. Pēc šī notikuma viņu piepildīja pāriplūstoša vēlme liecināt par Kristu citiem un vispirms jau paša mātei. Turpini lasīt »