Eiropraids… par sabiedrības naudu!

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 15-06-2015

Klāt homoseksuāļu ilgi gaidītais slavas mirklis - “Eiropraids 2015″! Nedēļas garumā Latvijas galvaspilsētu okupēs seksuālie dīvaiņi no visas Eiropas. Ārzemju “kultūras nesējiem” beidzot būs iespēja apgaismot vietējos “tumsoņus” patiesā tolerancē! Pilsētas varasvīri kārtējo reizi izrādījušies bezspēcīgi un ierādījuši homoseksuāļiem prestižākās Rīgas centra ielas un parkus savas seksualitātes publiskai demonstrēšanai. Taču, varbūt labi, ka tā - daudziem, kas šodien ar vienaldzību izturas pret tamlīdzīgiem pasākumiem vai pat atbalsta tos, redzētais var izrādīties īsts šoks, kas ļaus saskatīt, kāds draņķis patiesībā slēpjas aiz krāšņā iesaiņojuma. Pats šokējošākais, ka viss šis balagāns tiek rīkots… par sabiedrībai domātu naudu.

Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu (LGBT) un viņu draugu apvienība “Mozaīka” apgalvo, ka tās vienīgais mērķis esot panākt homoseksuāļiem tādas pašas tiesībās kā heteroseksuāliem ļaudīm. Bet, vai tā patiešām ir? Turpini lasīt »



Par lojalitāti - tavu un manu

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 04-05-2015

Šodienas sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā daudzām postpadomju valstīm aktuāls kļuvis jautājums par tās pilsoņu lojalitāti. Lojalitāti ne vien pret zemi, kur ērti dzīvot, bet arī pret valsti ar tās vēsturi, likumiem un vērtībām. Domājot par sabiedrības grupām, kuru lojalitāte visbiežāk tiek apšaubīta, pirmie prātā neviļus nāk krievu tautības iedzīvotāji un tā sauktie krievvalodīgie. Tomēr, vai tas nav tikai kārtējais iesīkstējušais stereotips, ka cittautieši vienmēr būs salīdzinoši nelojālāki nacionālai valstij nekā tās pamatnācija? Vai lojalitāte vispār atkarīga no etniskās piederības? Un kā ar latviešiem? Vai esam tik lojāli savai valstij kā domājam? Turpini lasīt »

Varavīksne pār Latviju

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 01-12-2014

Bija Latvijai ārlietu ministrs. Teica, ka labs. Daži pat uzskatīja, ka labākais, kas pēc neatkarības atjaunošanas bijis. Taču kādā pelēkā novembra vakarā ministrs nāca klajā ar negaidītu paziņojumu - viņš esot gejs un lepns tāds būt. Kā jau varēja sagaidīt, tauta reaģēja dažādi. Daži ministru nosodīja par tradicionālo vērtību piesmiešanu, citi neslēpa prieku un darīja to tik emocionāli, ka neviļus radās aizdomas - varbūt arī viņiem laiks “iznākt no skapja”? Taču sabiedrības vairākums bija nesaprašanā, kam tāds paziņojums vajadzīgs un kāds ir tā patiesais mērķis.

Informēti cilvēki teic, ka zināmās aprindās ministra nosliece sen nav bijusi noslēpums. Bet kāpēc pārējā sabiedrība par to uzzināja tieši tagad? Nejaušība? Domāju, ka nē. Tradicionālā ģimene un cilvēces tikumiskās vērtības jau vairākus gadu desmitus piedzīvo masīvu uzbrukumu visā pasaulē. Mēģinājumi viendzimuma attiecības padarīt par normu un juridiski legalizēt ir tikai viens no šīs cīņas elementiem. Daudzās valstīs tas jau izdevies, citas vēl turpina pretoties sabiedrības morālai degradācijai. Tāpēc Edgara Rinkeviča paziņojums nebija nejaušs, bet rūpīgi pārdomāts solis. Turpini lasīt »

“Rīgas sargi” - varoņfilma vai farss?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 10-11-2014

Lielākais kases gabals kino jomā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas neapšaubāmi ir spēlfilma “Rīgas sargi”. Tā stāsta par Latvijas vēsturē nozīmīgu notikumu - Brīvības cīņām. Tieši no filmas daudzi mūsdienu jaunieši pirmoreiz uzzināja, ka 11.novembris - Lāčplēša diena - ir nevis mītiskā latvju tautas varoņa dzimšanas diena, bet diena, kad atceramies Latvijas armijas uzvaru pār Bermonta karaspēku. “Rīgas sargi” pārspēja visus līdzšinējos latviešu kinoindustrijas rekordus - ar kopējo budžetu vairāk nekā divi miljoni latu tā kļuva par visu laiku dārgāko latviešu kinolenti, speciāli filmas vajadzībām tika uzbūvēta kinopilsētiņa “Cinevilla”, jau piektajā izrādīšanas nedēļā tā kļuva par skatītāko latviešu filmu pēcpadomju periodā.

Kad parādījās pirmās ziņas par filmas uzņemšanu, nopriecājos - šī nu reiz solījās būt viena no retajām skatāmajām latviešu filmām mūsu kinematogrāfa jaunlaiku vēsturē. Kad filmu 2007.gada 11.novembrī sāka izrādīt kinoteātros, nesteidzos tūdaļ to noskatīties. Ažiotāža bija liela, biļetes izpirktas ilgi uz priekšu. Redzot cilvēku pūļus, kas šturmēja kinoteātrus, dzirdot sajūsmas pilnos komentārus pēc filmas noskatīšanās, sapratu, ka uzņemta patiesi patriotiska filma par Latvijas vēsturi. Kas tev deva! Noskatoties filmu biju satriekts. Patriotiska mākslas darba vietā skatītājiem tika piedāvāta pseidovēsturiska autorversija, kas vienu no varonīgākajām lappusēm Latvijas vēsturē pārvērš farsā. Turpini lasīt »

Kremļa “troļļi”. Arī Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 29-09-2014

Ukrainā notiek karš. Līdztekus reālai karadarbībai, kurā tiek lietoti šaujamieroči, šajā karā izmanto arī citu cīņas formu - informatīvo karu. Maskava izvērsusi bezprecedenta propagandas uzbrukumu Ukrainai un ne tikai tai - Kremlis faktiski uzbrūk visai Rietumu civilizācijai. Šajā cīņā tiek izmantota prese, televīzija, interneta resursi. Atļauts ir viss - dezinformācija, vienu faktu noliegšana un citu pārspīlēšana, atklāti meli. Mērķis ir pēc iespējas vairāk nomelnot pretinieku, vienlaikus attaisnojot savu rīcību.

Arī Latvijas publiskajā telpā parādās viedokļi, kas vārds vārdā atkārto Krievijas propagandas tēzes un viedokļus. Turpini lasīt »

Tradicionālais un kristīgais II

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 16-06-2014

Ik gadu, tuvojoties kādiem no tautas svētkiem - Jāņiem vai reizi piecos gados arī Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem - kristīgajā sabiedrībā sākas polemika, vai kristietim būtu vai nebūtu jāpiedalās tamlīdzīgos pasākumos. Diskusijas dažkārt izvēršas visai asas. Saduras dažādi teoloģiskie un pasaules uzskati - liberālais un konservatīvais, fundamentāli kristīgais un pielaidīgi tolerantais. Šajā diskusijā aktīvi iesaistās arī cilvēki ar sekulāriem vai neopagāniskiem uzskatiem. Savulaik „Laikmeta zīmes” publicēja rakstu „Tradicionālais un kristīgais” (lasiet ŠEIT), kurā mēģināja izskaidrot, pret ko konkrēti iebilst kristieši, runājot par tautas svētku svinēšanas tradīcijām. Šogad atzīmējam 150 gadus, kopš Dikļos sākās latviešu kopā dziedāšanas tradīcija, tāpēc šķiet vietā šo tematu turpināt. Turpini lasīt »

Par Latvijas nākotni Eiropas Savienībā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 19-05-2014

2014.gadā Latvija atzīmē 10 gadus kopš pievienošanās Eiropas Savienībai. Lai kāda būtu mūsu attieksme pret šo ģeopolitisko veidojumu un Latvijas līdzdalību tajā, ir svarīgi apzināties, ko šajos gados esam ieguvuši un zaudējuši, kādā situācijā atrodamies šobrīd, un, kas mūs sagaida nākotnē. Īpaši nozīmīgi tas ir gatavojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Šajā rakstā izmantotas tēzes no Romas katoļu baznīcas arhibīskapa - metropolīta Zbigņeva Stankeviča runas ekumēniskajā dievkalpojumā par godu Neatkarības deklarācijas gadadienai 4.maijā un katoļu bīskapu konferences atklātās vēstules Latvijas sabiedrībai „Par Latvijas nākotni domājot”.

****

2014.gada 1.maijā apritēja 10 gadi, kopš Latvija pievienojusies Eiropas Savienībai. 24.maijā mūs sagaida Eiroparlamenta vēlēšanas. Tāpēc šis ir piemērots brīdis, lai atskatītos uz noieto ceļu. Attieksmē pret ES Latvijas sabiedrībā vērojami krasi pretstati. Vieni šo savienību nekritiski idealizē, citi uzskata par izvirtības perēkli. Tomēr, ja atceramies, kāda bija ES dibinātāju patiesā iecere, tad redzam, ka ideja par vienotu Eiropu radusies dziļi ticīgu cilvēku prātos. Robērs Šūmans, Konrāds Adenauers un Alčide de Gasperi bija praktizējoši kristieši un ir pat izskanējusi doma par Šūmana iespējamo beatifikāciju un izsludināšanu par Romas katoļu baznīcas svētīgo. Par viņu mēdz teikt: svētais biznesa uzvalkā, kura dzīves jēga bija kalpot tautai.

Šie vienotās Eiropas iniciatori uzskatīja, ka tieši kristīgās vērtības ir tās, kas dod Eiropai viengabalainību un ir tās vienotības pamats. Bez tām Eiropa izšķīdīs. Ko nozīmē būt eiropietim? Eiropas kristīgās saknes ir nenoliedzamas, tomēr šodien ES ideja lielā mērā ir nolaupīta, sagrābta no pretēju uzskatu puses. Labi iecerētās struktūras vairākās jomās ir pārņemtas un piepildītas ar radikāli atšķirīgu saturu. Tāpēc kristieši un ne tikai viņi nereti uzskata ES par visu ļaunumu sakni. Tomēr ir svarīgi atrast līdzsvarotu un objektīvu skatījumu uz notiekošo Eiropas Savienībā. Turpini lasīt »

Zolitūdes traģēdija. Pārdomas atceroties

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 02-12-2013

Sabrūkot lielveikala „Maxima” jumtam, Latviju piemeklējusi lielākā traģēdija tās neatkarības vēsturē. Dievs mums dāvājis brīnišķīgu zemi Baltijas jūras krastā ar skaistu dabu un mērenu klimatu, un līdz šim esam bijuši pasargāti no lielām dabas kataklizmām un milzīgiem cilvēku upuriem. Tagad pienākusi arī mūsu patiesības stunda. 2013. gada 21. novembris uz mūžiem paliks ierakstīts mūsu valsts un tautas vissāpīgāko atmiņu reģistros.

Mani kā kristieti, pilsoni un Latvijas patriotu šis traģiskais notikums uzrunājis ar vairākām atziņām. Turpini lasīt »

Vai Dievs patiešām svētīs Latviju?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 18-11-2013

Plašas diskusijas Latvijas sabiedrībā izraisījis topošās Satversmes preambulas projekts. Viedokļu pretstāve novērojama gan jautājumā, vai šāds Satversmes papildinājums vispār vajadzīgs, gan par dažiem preambulas formulējumiem, pret kuriem ir vislielākās pretenzijas. Pamatā šādi formulējumi ir divi - tas, ka preambulas projektā izmantots valstsnācijas jēdziens, un tas, ka līdzās latviešu tautas dzīvesziņai pieminētas arī kristīgās vērtības kā viens no mūsu identitātes stūrakmeņiem. Turpini lasīt »

Pilsonība un vēlēšanas

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 27-05-2013

1. jūnijā Latvijā notiek kārtējās pašvaldību vēlēšanas. Taču, ja būtu īstenojies kāds sen lolots scenārijs, reizē ar pilsētu mēru, pagastveču un pašvaldību runasvīru un sievu ievēlēšanu mēs balsotu arī par kādu citu, Latvijas etniski neviendabīgajā sabiedrībā krietni sāpīgāku jautājumu. Jāteic, partijas „Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” savulaik iniciētā un tagad Latvijas Nepilsoņu kongresa tālāk virzītā ideja par pilsonības automātisku piešķiršanu bez naturalizācijas procesa visiem, kas mūsu zemē dzīvoja 1991. gada 21. augustā, nav nekas jauns. Tas ir tas pats bēdīgi slavenais „nulles variants”, kas politisko diskusiju dienas kārtībā parādījās līdz ar Latvijas neatkarības atjaunošanu. Kopš tā laika atsevišķi politiskie spēki šo jautājumu laiku pa laikam aktualizē, turpinot musināt un šķelt Latvijas sabiedrību.

Par laimi, referendums par šo jautājumu vismaz pagaidām nenotiks, jo Centrālā vēlēšanu komisija tai iesniegto Pilsonības likuma grozījumu projektu tā nepilnību dēļ nevirzīja tālākai rīcībai, norādot, ka tas neatbilst Satversmes 2.panta garam un 1990. gada 4. maija deklarācijai. Turklāt šādi grozījumi būtiski paplašinātu pilsoņu loku, kas zināmos apstākļos ļautu apšaubīt Latvijas Republikas konstitucionālo pēctecību. Tomēr lielākais vairākums Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju, ieskaitot tos, kas citādi ir lojāli mūsu valstij, uzskata, ka pilsonība nepilsoņiem tomēr būtu jāpiešķir. Tai pašā laikā vairākums latviešu atbalsta valsts īstenoto pilsonības politiku un šādai nostājai ir būtiski iemesli. Turpini lasīt »