Skolotāji starp tikumību un lojalitāti

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 27-02-2017

Jau labu laiku Latvijas sabiedrībā, bet īpaši pedagogu profesionālajā vidē, norit diskusija par diviem grozījumiem Izglītības likumā. Viens no tiem vērsts uz tādas tikumiskās audzināšanas nodrošināšanu skolās, kas atbilstu Latvijas Republikas Satversmē aizsargātām vērtībām, tostarp laulībai un ģimenei. Otrs uzliek par pienākumu darba devējam nekavējoties izbeigt darba tiesiskās attiecības ar izglītības iestādes vadītāju vai pedagogu, ja šī persona nav lojāla Latvijas Republikai vai tās Satversmei. Tāpat likums uzdod pedagogiem mācību procesā izglītojamajiem veidot pareizu attieksmi pret sevi, citiem, darbu, dabu, kultūru, sabiedrību un valsti, audzināt krietnus, godprātīgus un atbildīgus cilvēkus - Latvijas patriotus. Zīmīgi, ka grozījumi, kas skar tikumību, vairāk satrauc latviešu pedagogus, kamēr tie, kas runā par lojalitāti - krievvalodīgo skolu skolotājus. Turpini lasīt »



Krievijas ietekmes aģents. Vai tas neesi tu?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 20-02-2017

Interneta vidē, tostarp sociālajos tīklos, arvien biežāk parādās raksti un komentāri, kas lamā nelietīgos politiķus, kuri nozaguši valsti, runā par kārtējo Saeimas atlaišanas nepieciešamību, stāsta par genocīdu pret latviešu tautu, ko piekopjot pašu varasvīri, sludina, ka Latvijas valsts esot pagalam neizdevusies un tāpēc tās simtgade tautai nekādi svētki vis nebūšot. Nenoliegsim, daudzi Latvijas politiskās un saimnieciskās elites pārstāvji šādu attieksmi patiešām ir pelnījuši, taču pie kā vainīga Latvijas valsts? Zīmīgi, ka tamlīdzīgas vaimanas sociālajos tīklos kļuva manāmi intensīvākas pēc Krievijas militārajām “uzvarām” Sīrijā un Donalda Trampa ievēlēšanas ASV prezidenta amatā. Tas liek uzdot jautājumu - vai šādas un līdzīgas publikācijas ir tikai negodīgos politiķos vīlušos ļaužu izmisuma kliedziens, jeb tomēr kas daudz nopietnāks? Turpini lasīt »

Kurš melo par Atmodas laiku Baltijā?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 23-01-2017

Savulaik “Laikmeta zīmes” jau rakstīja par interneta vietnes “Informācijas aģentūra” un tās veidotāja Ivara Prūša ideoloģiskajām nostādnēm un visai dīvaino vēstures interpretāciju (lasiet ŠEIT). Meklējot materiālus publikācijām par 1991.gada barikāžu laiku, nejauši uzgājām vēl kādu “Informācijas aģentūras” rakstu ar intriģējošu nosaukumu “Valdošās kliķes vēsturiskie meli (Lietuvas un Latvijas gadījums)”. Par ko ir šis raksts? Izrādījās, ka tieši par mūs interesējošo tēmu - Atmodas un barikāžu laiku Latvijā un Lietuvā. Turpini lasīt »

Par pindosiem, sovakiem un “Cīņu”

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 24-10-2016

Jau labu laiku “Laikmeta zīmes” piesaistījuši kāda autora raksti sociālajā vietnē “Draugiem.lv”. Tie rakstīti ar smalku ironiju, precīzi un lakoniski atspoguļojot tajos aplūkoto problēmu, notikumu vai sociālo parādību. Taču no mūsu viedokļa pats svarīgākais ir, ka tie pilnībā atbilst “Laikmeta zīmju” veidotāju viedoklim un uzskatiem. Rakstu autors ir Jānis Stūris no Vecmokām, diemžēl neko vairāk par autoru sociālajos tīklos uzzināt nav izdevies. Tomēr viņa rakstītais ir tik trāpīgs un konkrēto parādību raksturojošs, ka “Laikmeta zīmes” nolēma ar Jāņa rakstiem iepazīstināt arī savus lasītājus. Un tā - trīs Jāņa Stūra raksti par pēdējā laikā Latvijas sabiedrībā novēroto. Turpini lasīt »

“Bērtuļa nakts” Rīgas Latviešu biedrībā un tā atskaņas šodien

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 10-10-2016

Mūsu lasītājs Valdis Freimantāls jau labu laiku lūdza “Laikmeta zīmēm” veikt žurnālistu izmeklēšanu kādā visai miglainā lietā Latvijas visjaunāko laiku vēsturē. Runa ir par šķelšanos Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) 90.gadu sākumā un tam sekojošo iekšlietu struktūru darbinieku iebrukumu RLB namā (tā sauktajā “Māmuļā”), padzenot no RLB vienu no konfliktējošām pusēm. No jauna šis notikums aktualitāti ieguvis 2016.gada vasarā, kad valsts prezidentam atgriežoties atjaunotajā Rīgas pilī, starp mākslas darbiem, ko dažādi muzeji aizdeva pils telpu izdaiļošanai, bija arī minētajā nakts notikumā pazudis (nozagts?) krūšutēls. Šajā sakarā Freimantāla kungs, kurš ir šo notikumu aculiecinieks, uzrakstīja refleksiju, ko lielie plašsaziņas līdzekļi publicēt nevēlējās. “Laikmeta zīmes” tomēr nolēma Freimentāla kunga viedokli darīt zināmu lasītājiem. Rakstu publicējam mazliet saīsinātu un stilistiski nedaudz rediģētu. Turpini lasīt »

Stambulas konvencija – vilki avju ādās

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 06-06-2016

Viena no diskutētākajām tēmām Latvijas sabiedrībā 2016.pavasarī bija tā sauktā Stambulas konvencija un tas, vai Latvijai būtu vai nebūtu tai jāpievienojas. Vienotā frontē aizstāvēt konvenciju metušies visu pasugu liberāļi. Tomēr, ja tādu pazīstamu “liberastu” kā Ilzes Viņķeles, Lolitas Čigānes vai “nacionālā geja” Edgara Rinkēviča atbalsts konvencijā ietvertajām divdomīgajām idejām nepārsteidz, tad daudzu sabiedrībā cienījamu cilvēku un pat valsts prezidenta iesaistīšanās šī pretrunīgā dokumenta aizstāvēšanā bez dziļākas tā analīzes izraisa vien nožēlu. Diemžēl arī vairums plašsaziņas līdzekļu ar retiem izņēmumiem aizstāv “sieviešu tiesības”, nespējot vai negribot saskatīt konvencijas slēptākos mērķus. Konvencijas kritiķi tiek publiski nozākāti par tumsoņiem, sieviešu nīdējiem un vardarbības atbalstītājiem.

Mums cenšas iestāstīt, ka nekas no tā, par ko brīdina konvencijas kritiķi, dokumentā nemaz neesot atrodams. Nelaime, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju konvencijas tekstu un tā pielikumus nav lasījuši un nekad arī neizlasīs, tāpēc viņiem var iestāstīt visu ko. Taču, ja rūpīgi iedziļinās konvencijas un tās pielikumu saturā, bet juridiskos dokumentos katrs vārds un nianse ir ļoti svarīgi, atklājas, ka slēptu “zemūdens akmeņu” tajā ir vairāk nekā pietiekami. Turpini lasīt »

“Informācijas aģentūras” ideoloģiskā dezinformācija

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi, Vēsture | Publicēts 22-02-2016

Krievijas izvērstā informatīvā kara apstākļos visā Eiropā, tostarp arī Latvijas virtuālajā telpā, laiku pa laikam parādās raksti un publikācijas, kuru mērķis ir paust atbalstu Krievijas īstenotajai politikai, tostarp ģeopolitiskajā un militārajā jomā, iztēlot bijušās PSRS republikas, tagad neatkarīgas valstis, kā galēji neizdevušās neveiksminieces, propagandēt Krievijas vēstures redzējumu. Nevienu nepārsteidz, ka šādas idejas izplata Krievijas plašsaziņas līdzekļu informatīvajā atkarībā esošie Latvijas krievvalodīgie, taču starp daudziem krieviskas izcelsmes “troļļiem” darbojas arī krietns pulciņš “troļļotāju” ar visnotaļ latviskiem uzvārdiem. Turpini lasīt »

Izstāde “Maidana cilvēki” - Latvijas sabiedrības spogulis?

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 26-10-2015

Tiem, kas seko līdzi notikumiem Latvijā, vēl spilgtā atmiņā skandāls, kāds izvērtās ap oktobra sākumā Rīgā paredzēto fotoizstādi “Maidana cilvēki”. Lai gan notikumi risinājās nu jau pirms vairākām nedēļām, tomēr visa šī jezga atklāj kādu daudz nopietnāku problēmu, nekā tikai fotoizstādes vandāliska izpostīšana, proti - sev par pārsteigumu esam uzzinājuši, ka patiesā vara suverēnā Eiropas Savienības valstī Latvijā pieder nevis tās tautai un valdībai, bet gan… Kremļa saimnieku radītās mītiskās “krievu pasaules” inspirētai vietējo ekstrēmistu saujiņai. Turpini lasīt »

Arhitektūra, sabiedrība, valsts

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība, Valsts un pilsoņi | Publicēts 31-08-2015

Viena no jomām, kas mani interesējusi kopš pusaudža gadiem, ir arhitektūra. Ne tik daudz modernā, lai gan arī tā, bet senā, vēsturiskā arhitektūra, īpaši Latvijas pilsētu vēsturiskās celtnes. Skolas gados Vecrīgu tiku izstaigājis krustu šķērsu, iegriežoties katrā pagalmiņā, ielūkojoties katrā vārtrūmē, pievēršot uzmanību katrai sīkākajai arhitektūras detaļai. Staigājot pa Rīgas centra ielām un apbrīnojot jūgendstila mākslinieciskos dekorus, mans skats vienmēr bija vērsts augšup, lai spētu saskatīt to, ko lielākā daļa ikdienas steigas pārņemto rīdzinieku nekad dzīvē tā arī neieraudzīs. Šāda interese par senajām celtnēm bija un joprojām ir cieši saistīta ar manu lielo pieķeršanos vēstures tematikai.

Arī sapratne, ka viss unikālais Rīgas un citu Latvijas pilsētu arhitektūrā noteikti jāsaglabā nākamajām paaudzēm, man izveidojās jau skolas gados. Turpini lasīt »

Par bēgļiem un patvēruma meklētājiem

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 17-08-2015

Viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem Latvijas sabiedrībā 2015.gada vasarā ir 250 bēgļi, kurus, saskaņā ar premjerministres Straujumas solījumu Briselei, mūsu valstij būtu jāuzņem tuvāko pāris gadu laikā. Par šo jautājumu izsakās visi - vieni rīko protesta akcijas, citi aicina sabiedrību atmest aizspriedumus attieksmē pret dažādu ādas krāsu, tautību un ticību piederīgajiem. Trešajiem, kā vienmēr, nav konkrēta viedokļa, taču arī viņi vairāk sliecas piekrist, ka nekādus svešiniekus mīļajā Dievzemītē nevajadzētu gan.

Visi apstākļi liecina par to, ka šobrīd Latvijā NAV NEPIECIEŠAMO PRIEKŠNOTEIKUMU, lai uzņemtu lielu skaitu bēgļu vai citu imigrantu. Pašreizējā ekonomiskajā un etniskajā situācijā, ņemot vērā arī drošības apdraudējumus un lielas sabiedrības daļas aizspriedumus, mēs tam acīmredzami neesam gatavi. Tajā pašā laikā nevar piekrist argumentiem, ar kādiem pret bēgļu uzņemšanu uzstājas dažas sabiedrības grupas un nevalstiskās organizācijas. Turpini lasīt »