Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 05-07-2010
Jūlija sākumā sabiedrības uzmanību piesaistīja notikums, kas citādi nemaz nebūtu izpelnījies lielu ievērību, ja vien… ja vien kārtējo reizi neapliecinātu demokrātijas patieso stāvokli 4. maija republikā un to, cik mūsu politiķu domāšanā un rīcībā vēl daudz padomju totalitārisma. Runa, protams, ir par bēdīgi slaveno gājienu, kas atzīmēja vācu armijas ienākšanu Rīgā 1941. gada 1. jūlijā. To organizēja plašākai sabiedrībai mazpazīstamais Uldis Freimanis, un pasākums piesaistītu vien pāris desmitus interesentu, ja ne mūsu politiķu un augstāko valsts vadītāju nesaprotamā un neadekvātā reakcija. Šķiet sen neviens sabiedrisko organizāciju vai privātpersonu rīkots pasākums nebija izpelnījies tik plašu valdošo aprindu uzmanību. Teju katrs šajā priekšvēlēšanu laikā uzskatīja par savu pienākumu komentēt gaidāmo notikumu. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 22-03-2010
Kārtējie „kalendāra nemieri” 16. martā nu ir aizvadīti. Un, kaut arī provokatoru rīkotās protesta akcijas šogad bija krietni klusākas nekā citus gadus, tomēr pie Brīvības pieminekļa atkal skanēja latviešu karavīrus aizskarošas nievas, apvainojumi un naids. Vai cīnoties kauju laukos un izciešot padomju nometņu šausmas šie sirmie vīri varēja iedomāties, ka kādreiz neatkarīgajā Latvijā iespēju nolikt ziedus kritušo biedru piemiņai tiem vajadzēs izcīnīt teju ar asinīm, gluži kā frontē? Un, vai mēs paši varējām iedomāties, ka 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas mums savā tēvzemē būs jācīnās par tiesībām atcerēties vēstures notikumus, kādus vēlamies, un pieminēt varoņus, kurus vēlamies?
Tomēr citādāku rezultātu nemaz nebija iemesla gaidīt. Būtu bijis naivi cerēt, ka ar lielas latviešu vēlētāju daļas balsīm ievēlētais „Saskaņas centra” pārstāvis Nils Ušakovs akceptēs leģionāru gājienu, jo viņa krievu vēlētāji, kurus viņš patiesībā pārstāv, to nekad viņam nepiedotu. Tā nu kārtējo reizi latvieši ir uzkāpuši uz grābekļa, ar kuru vēlāk paši dabū pa pieri. Tomēr vecajiem karavīriem sāp ne jau okupantu un viņu pēcteču naids un nievas, visvairāk sāp pašu tautiešu attieksme. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 11-01-2010
Manas darba gaitas sākās vēl tālajos astoņdesmitajos. Un, kaut arī tolaik nebija neatkarīgu arodbiedrību un darba vide bija pakļauta ideoloģiskām nostādnēm, darba attiecībās valdīja zināma sakārtotība, un priekšnieku patvaļa, kā jau totalitārā valstī, tika stingri ierobežota un kontrolēta. Arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas mans darbs bija saistīts ar valsts uzņēmumu, tāpēc ar lielām problēmām darba likumdošanas jautājumos nesaskāros. Tikai pēc tam, kad štatu samazināšanas rezultātā 1999. gadā zaudēju darbu, es tā pa īstam nonācu mežonīgā kapitālisma nežēlīgo darba attiecību vidē.
Kopš tā laika neesmu beidzis cepties par netaisnajiem un bieži vien kliedzošajiem darba likumdošanas pārkāpumiem, ko nācies izbaudīt pašam, vai par kuriem man stāstījuši radi, draugi un paziņas. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 02-11-2009
2009. gada oktobrī mūsu ģimene piedzīvoja skumju notikumu - Mūžībā aizgāja mana māmiņa. Mammas pēdējās dienas nebija vieglas, veselības stāvoklis smags, tāpēc mums nācās saskarties ar daudz un dažādiem medicīnas darbiniekiem, un valsts medicīnas sistēmu kopumā. Jāteic, mana līdzšinējā pieredze saskarsmē ar mediķiem vēl nekad nebija bijusi tik negatīva. Bijām spiesti izbaudīt visus mūsdienu Latvijas demoralizētās medicīnas „jaukumus”. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 19-10-2009
Nesen savā e-pasta kastītē atradu kāda bijušā darba kolēģa laipni atsūtīto žurnālista un partijas „Visu Latvijai” līdzpriekšsēdētāja Raivja Dzintara vēstījumu, kas mūs brīdina no briesmām, kuru priekšvēstnešus redzīgas acis un domājoši prāti saskata jau labi sen, bet kas īpaši aktuālas var kļūt tuvāko gadu laikā, varbūt jau pēc Saeimas vēlēšanām nākamgad. Tāpēc nododu šo vēstījumu arī jūsu uzmanībai. Un tā - Raivja Dzintara rakstītais. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 27-07-2009
Klāt atkal laiks, kad, tāpat kā katru gadu, populārais Latvijas kūrorts Jūrmala uz nedēļu pārtaps visīstākajā Krievijas guberņā. Latvietis, kas šajās dienās nejauši iemaldās valsts vispazīstamākajā atpūtas vietā pie jūras, vairs nesaprot, kur īsti nokļuvis - visapkārt skan tikai krievu mēle, bet ielas, veikali, kafejnīcas un pludmale pārpilni svešāda paskata svešādi runājošiem ļaudīm. Viss gluži kā vecajos labajos padomju laikos. Nu, protams, jūs uzminējāt - ir sācies muzikālais konkurss „Jaunais vilnis”!
Patiesībā nemaz nav peļami, ka Latviju apmeklē ārzemju viesi, vienalga vai viņi te atbrauc kā tūristi, darījumu cilvēki vai šovbiznesa pārstāvji. Galu galā šie cilvēki pie mums tērē savu naudiņu un tas nāk par labu gan Jūrmalas pilsētai, gan vietējiem uzņēmējiem, gan Latvijas ekonomikai kopumā. Materiālo ieguvumu dēļ Jūrmalas iedzīvotāji ir gatavi paciest slāviski skaļo ciemiņu baru, kas nedēļās garumā pārpludina šo kluso un mierīgo Baltijas kūrortu, jo īpaši pludmales nakts koncertu laikā, kad te ierodas teju visa krievu „zelta jaunatne”. Tomēr nekādi nav atbalstāma svešas valsts biznesa projekta pielīdzināšana gandrīz vai nacionālas nozīmes notikumam un tā nozīmībai neatbilstošas publicitātes radīšana ap šo pasākumu. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 29-06-2009
Neilgi pirms Jāņiem ziņu portālā „Kas jauns”, kas cieši saistīts ar tāda paša nosaukuma tenku žurnālu, tika publicēts kārtējais pret kristiešiem vērstais raksts. Tas vēstīja par paredzēto Vislatvijas lūgšanu nakti, ko atbalsta teju visas Latvijas kristīgās konfesijas. Šoreiz pasākums notika tieši Jāņu naktī un tā galvenā tēma bija lūgšana par to, lai Latvija kļūtu brīva no elkdievības un okultisma važām. Rakstā tas atspoguļots kā vēršanās pret latviešu tradīcijām, turklāt īpaši uzsvērta Alekseja Ļedjajeva un draudzes „Jaunā Paaudze” piedalīšanās. Lai vēl vairāk uzkurinātu emocijas, apgalvots, ka Ļedjajevs latviešu tautasdziesmas nosaucis par pagāniskajām mantrām un „Jaunā Paaudze” ieplānojusi okulto grāmatu sadedzināšanas ceremoniju. Un, kaut arī tika piebilsts, ka latvju dainas dedzinātas tomēr netiks, raksta panāca savu, proti, liela daļa lasītāju nodomāja tieši tā.
Kāda sašutuma vētra sacēlās interneta komentāros! Idioti, tumsoņi, nolādētie melnsvārči - tie bija maigākie epiteti, ar kādiem tika apveltīti Ļedjajevs, Vanags, Pujats un citi kristieši. Bija pat aicinājumi dedzināt kristiešu baznīcas. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 25-06-2009
Tikai dienu pēc pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanām Latvijas sabiedrība saņēma pliķi sejā no pašu valdības - paziņojumu, ka valsts budžets jāapcērp vēl par 500 miljoniem latu. Pirms tam gan tika teikts, ka valsts budžets un ministriju izdevumi jau tā apcirpti maksimāli un vairāk nav ko griezt. Pirms vēlēšanām valdība un visas partijas vienā mutē apgalvoja, ka sociālais budžets tiks taupīts, cik vien iespējams, un vismaz pensijas būs pasargātas no samazinājuma. Tomēr, kad vēlētāji savu bija izdarījuši, priekšvēlēšanu solījumi izrādījās vien tukša skaņa. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 31-05-2009
Ideoloģiskajā cīņā par tradicionālo ģimenes vērtību saglabāšanu lielākais homoseksuāļu pretinieks ir un paliek kristīgā Baznīca. Un, ne vien tā, bet arī citas pasaules lielās reliģijas - islāms, jūdaisms, budisms. Geju radikāļi ticīgos un reliģiju kopumā uzskata par savu lielāko ienaidnieku, jo tā ir gandrīz vienīgais spēks, kas vēl joprojām konsekventi pretojas sodomītu invāzijai sabiedrībā. Tāpēc cīņā ar Baznīcu tiek izmantoti visi iespējamie resursi. Ja neizdodas kādu konfesiju vai draudzi pievērst „savai ticībai”, lietā tiek liktas visdažādākās metodes - sākot ar melu un izdomājumu straumēm, līdz pat vairāk vai mazāk slēptiem draudiem.
Tradicionāli homoseksuālisms vienmēr bijis raksturīgs pagānismam, tāpēc cīņā pret šo nosodāmo grēku kristīgā Baznīca iesaistījusies jau kopš tās izveidošanās. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 31-05-2009
Kad 2005. gadā atklātībā parādījās pirmās ziņas par homoseksuāļu gājienu jeb tā saukto praidu mūsu zemē, tas manī radīja pretrunīgas jūtas. No vienas puses, šāda publiska seksuālās orientācijas demonstrēšana man ir pilnīgi nepieņemama, tomēr vienmēr esmu iestājies par visu sabiedrības grupu tiesībām brīvi pulcēties un paust savu viedokli. Taču tad man radās iespēja nopietnāk iedziļināties geju kustības vēsturē, iepazīt šīs kustības mērķus un izmantotās „cīņas” metodes. Tā pamazām nonācu pie atziņas, ka specifiskos un ļoti konkrētos gadījumos, piemēram, kad tiek apdraudēta iedzīvotāju tikumība, veselība vai morālā labklājība, valsts varai ir tiesības un pat pienākums ierobežot kādas sabiedrības grupas demokrātiskās brīvības visas sabiedrības kopējo interešu labad.
Tomēr, lai nonāktu pie šāda secinājuma, ir jāzina uz kādiem nepatiesiem un demagoģiskiem argumentiem balstās geju ideoloģija. Iepriekšējā rakstā jau stāstīju kā un ar kādām metodēm tika panākts Amerikas Psihiatru asociācijas un vēlāk arī Pasaules Veselības organizācijas lēmums izslēgt homoseksuālismu no slimību un diagnožu saraksta. Šoreiz iepazīsimies ar populārākajiem argumentiem, jēdzieniem un tēzēm, ko geju aktīvisti izmanto savā propagandā, un pārliecināsimies par šo argumentu melīgo un sagrozīto būtību. Turpini lasīt »
