Vasaras anekdotes

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 24-06-2021

Ebreju anekdotes

Četri rabīni piknikā apspriež teoloģisku jautājumu. Trīs rabīnu domas atšķiras. Ceturtais karsti lūdz Dievu:
- Es zinu, ka taisnība ir man! Lūdzu, dod viņiem kādu zīmi, lai viņi man noticētu!
Tūdaļ sāk līt lietus un no debesīm atskan pērkona dārdiens. Ceturtais rabīns saka:
- Redziet, Dievs apstiprina manu taisnību!
- Lietus nevar būt pierādījums! Varbūt tā ir sakritība? - atbild pārējie.
Ceturtais rabīns izstiepj rokas uz debesīm un lūdz, lai Dievs dotu vēl vienu, daudz spilgtāku zīmi. Līdzās esošajā kokā iesper zibens.
- Skatieties, man ir taisnība!
- Negaisa laikā vienmēr ir zibens. Tas nav pierādījums.
Nabaga rabīns sāk kliegt pilnā balsī:
- Kungs, dod viņiem īpašu zīmi, lai viņi noticētu! Turpini lasīt »



Politkorekts sniegavīrs

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 04-01-2021

Brīnums! Pirms Jaungada uzsniga sniegs - reta dabas parādība Latvijā pēdējos gados. Daudzi steidza izmantot brīdi, lai pandēmijas pašā vidū kaut nedaudz aizmirstos, gūstot iepriecinājumu miesai un dvēselei. Slēpes, pastaiga sniegotā mežā, bērnu draiskulības, pikošanās un ragaviņas. Arī sniegavīru veidošana. Tomēr izrādās, ka ne visiem sniegs atnes prieku. Eiropas Savienībā pieņemtās vērtības un nevērtības pieprasa, lai pat sniegavīrs tiktu veidots politkorekti, ievērojot visu rasu, dzimumu un seksuālo orientāciju tiesības un cieņu. Palūkosimies, kā tik neapdomīga vaļība kā sniegavīra velšana varētu beigties mūsdienu idiotiski liberālajā (G)e(j)ropā. Turpini lasīt »

18 padomi kā nonākt ellē

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 02-11-2020

Nesen kāds populārs televīzijas raidījumās briesmīgi sacepās par kādas Latvijā zināmas draudzes un viņa mācītāja “nepieņemamo uzvedību” - viņi, lūk, baidot cilvēkus ar elli! Kāda dīvaina teoloģe pat nebalsī iebrēcās - tie esot skaidri viduslaiki! Kāda elle?! Kur tas dzirdēts, ka mūsu tolerantajā un advancētajā laikmetā cilvēki vēl tic ellei? Tomēr Dieva Vārds nepārprotami norāda uz divām esībām, kurās cilvēks var pavadīt Mūžību. Viena ir kopā ar Dievu, otra - šķirti no Dieva. Izvēle ir mūsu pašu rokās. Vienīgais veids, kā pavadīt Mūžību kopā ar Dievu, ir noticēt Jēzus Kristus upurim pie krusta un atdot savu dzīvi Kristum kā Kungam. Kristus ir vienīgais ceļš atpakaļ pie mūsu Radītāja.

Nav svarīgi, kādi ir mūsu konfesionālie vai personīgie uzskati par dzīvi pēc fiziskās nāves - tās ir tikai diskutējamas detaļas. Neapšaubāmi ir tas, ka mums visiem reiz būs jāatstāj šī pasaule un jāstājas Dieva troņa priekšā. Un tad būs eksistenciāli svarīgi, vai mēs jau šīszemes dzīvē būsim pazinuši Kristu kā Glābēju un Kungu. Vai būsim garīgi piedzimuši Dieva ģimenē un kļuvuši par Viņa bērniem. Tikai tad Mūžību varēsim pavadīt kopā ar savu Debesu Tēvu Viņa neizmērojamās godības klātbūtnē. Turpini lasīt »

Priecīgus Uzvaras svētkus!

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 06-05-2020

Kaut arī 2020.gada pavasaris paiet kroņvīrusa zīmē un visi publiskie pasākumi atcelti, vēlme atzīmēt “kalendāra nemieru” gadadienas tajās iesaistītajiem nav zudusi. Leģionāru atceres dienu 16.martā latvieši pavadīja klusi un mierīgi, vien atsevišķiem nelieliem ļaužu pulciņiem vai ģimenēm individuāli noliekot ziedus pie Brīvības pieminekļa un Lestenes Brāļu kapos. Krietni citādāka ir lielās “brāļu tautas” mentalitāte. Pat ja masu pulcēšanās pie “uzvaras staba” Pārdaugavā šogad nenotiks, Rīgas un citu pilsētu krievvalodīgo mikrorajonu dzīvokļos šņabi dzers un uzvaru atzīmēs uz nebēdu. Turpini lasīt »

Pārdomām un mazam smaidam jauno gadu sagaidot

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 29-12-2019

Atkal klāt gadumija. Gada nogale ir laiks, kad pārdomājam aizvadītajā gadā paveikto un nospraužam mērķus nākamajam laika cēlienam. Arī “Laikmeta zīmes” vēlējās šajā meditatīvi nostalģiskajā, bet arī nākotnes cerības raisošajā sezonā dot iespēju saviem lasītājiem pārdomāt dažus jautājumus, par kuriem ikdienas steigā, iespējams, piemirstam vai arī tie mums nešķiet pārāk svarīgi. Mūsu vietni apmeklē gan kristieši, gan citu ticību un atšķirīgu uzskatu cilvēki, tādēļ vēlamies, lai viela pārdomām un reizē arī novēlējums jaunajam gadam tiktu abām šo ļaužu kategorijām. Šai publikācijai neapšaubāmi piemīt zināma humoristiska nots, tomēr lasīt un pārdomāt to būtu vēlams pavisam nopietni, kā arī ņemt vērā izlasīto un… laboties. Turpini lasīt »

April, april! Joki, anekdotes, jautrība

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 01-04-2019

Ebreju anekdotes

Aizbrauc Putins ciemos pie ASV prezidenta. Baltajā namā ir daudz telefonu. Putins jautā prezidentam:
- Vai jums ir arī tiešais tālrunis ar Dievu?
- Ir. Cena par minūti - 100 dolāru.
- Kāpēc tik dārgi? Turpini lasīt »

Ieva Nikoleta Dāboliņa. Olimpiāde

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 21-01-2019

Šis mīļi nostalģiskais stāstiņš ir mākslinieces, dzejnieces un publicistes Ievas Nikoletas Dāboliņas atmiņas par bērnību - laiku pirms 1980.gada Maskavas Olimpiskajām spēlēm. Tiesa, Rīgā neviens no Olimpiādes pasākumiem nenotika, taču šis visas padomju valsts dzīvē tik svarīgais notikums tā vai citādi atstāja pēdas arī Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas darbaļaužu ikdienā. Padomju laiki… Apbrīnojama ir Ievas Nikoletas spēja uz šo laikmetu paraudzīties gan bērna acīm, gan vienlaikus ar krietnu pieauguša cilvēka ironijas devu. Iespējams, mūsdienu jauniešiem daudz kas no tā, par ko raksta Ieva, šķitīs svešs un nesaprotams, tomēr mums, kas esam piedzimuši, uzauguši un dzīvojuši tajos tālajos gados, šis stāsts atsauks atmiņā laiku, kad “zāle bija zaļāka un debesis zilākas”. Un kaut arī trakajā sistēmā, kurā tolaik visi dzīvojām, atgriezties negribētu, tā bija mūsu bērnība, mūsu jaunības laiks…

****

Lielā Maskavas Olimpiāde nāca ar joni un atnesa lielas pārmaiņas mūsu dzīvē. Turpini lasīt »

Jūties nespējīgs kalpot Dievam? Nekreņķē - tu neesi vienīgais

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 28-05-2018

Dažkārt sātanam izdodas Dieva bērniem iestāstīt, cik tie ir grēcīgi, nevarīgi, nepilnīgi - pārāk nesvēti, lai kalpotu Dievam. Reizēm tās vienkārši ir atrunas, lai kaut ko nedarītu, gluži tāpat, kā tas reiz gadījās Mozum, kad Dievs viņu aicināja. Taču reizēm mēs patiesi tā jūtamies. Kad tevi kārtējo reizi apmeklē depresija un kāds čukst ausī, cik milzīgs grēcinieks un tādēļ nederīgs Dievam tu esi, atceries, ka sātans ir melis un brāļu apsūdzētājs. Ikviens vārds, kas nāk no viņa mutes, ir meli. Ja netici, ielūkojies Bībelē un redzi, kādus cilvēkus Dievs vēstures gaitā ir lietojis Savam darbam. Neviens no viņiem nav bijis perfekts, gluži pretēji - dažus mēs nekad nepieņemtu darbā savā uzņēmumā, bet ar dažiem nevēlētos pat runāt. Cilvēki ir nepilnīgi - pilnīgus viņus padara Kristus asiņu un augšāmcelšanās spēks. Un šajā “nepilnīgo svēto” kompānijā ir vieta arī tev. Turpini lasīt »

Svētdienskolēnu jociņi

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 28-08-2017

Klāt atkal septembris un skolas laiks, kad darbu atsāk draudžu svētdienskolas. Jauno mācību gadu iesākot, piedāvājam svētdienskolēnu jociņus, tāpat smieklīgākos fragmentus no bērnu vēstulēm Dievam, kā arī amerikāņu karikatūrista Rendija Glasbergena jautros zīmējumus. Arī iepriekš jau esam publicējuši svētdienskolas asprātīgākās anekdotes un karikatūras (lasiet ŠEIT). Lai jums svētīts skolas laiks un - smejieties veseli! Turpini lasīt »

Baigi gribas vecos laikus…

Ievietoja | Sadaļa Stāsti, joki un līdzības | Publicēts 27-03-2017

Arvien biežāk Latvijas publiskajā telpā uzpeld pa bāleliņam vai zeltenei, kas vaimanādami bur atpakaļ “vecos laikus”. Ne jau nu pašus vecākos, bet padomju gadus vai vismaz to mūsdienu reinkarnāciju Putina Krievijas veidolā gan. Nesen publicists Vilis Seleckis portālā “Delfi” publicēja atklātu vēstuli šādiem padomju dzīvesveida faniem. Jāteic, Selecka ironija ir tikpat smalka un tai pat laikā nežēlīgi raupja, kā savulaik dziesminieka Kaspara Dimitera vārsmas populārajā dziesmā “Baigi gribas”. Diemžēl Dimiters tagad metis kažoku uz otru pusi un nu arī viņam “baigi gribas” to, par ko vēl pirms neilga laika pats gardi smēja. C’est la vie
Turpini lasīt »