Dženita Katiša: Ja Dievs ir ar mani, kas būs pret?

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 21-09-2015

Dženita Katiša - kristiete un uzņēmēja, mārketinga komunikācijas firmas “Eko Media” valdes locekle. Pēdējos gadus Dženita darbojusies arī evaņģelizācijas dievkalpojumu “No mīnusa uz plusu” organizācijas komitejā, kur atbild par reklāmas un komunikācijas jautājumiem. Viņa izaudzinājusi divus brašus dēlus un tikai pirms pāris gadiem visi trīs piedzīvoja neizmērojamo Dieva žēlastību, kas pārmainīja viņu dzīvi pašos pamatos. Piedāvājam jūsu uzmanībai Dženitas stāstu, kuru viņa atklāja Kristīgā radio programmas direktorei Mairai Ošeniecei raidījumā “Tikšanās ar klausītāju”.

****

Dženita Katiša: - Kristiete esmu kopš 2013.gada septembra. Pirms tam par Dievu nezināju neko. Protams, kā izglītots cilvēks, zināju, ka ir tāda kristietība un Latvijā tā pastāv jau ilgi, taču nenojautu, ka paralēli tai dzīvei, kādu dzīvoju es, norit vēl cita, pilnīgi citādāka dzīve. Turpini lasīt »



Lidija Marova: Ar Dievu nekas nav neiespējams!

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 07-07-2014

Lidija Stenlija Marova (Lydia Stanley Marrow) ir kristīgā kalpotāja un pielūgsmes vadītāja, kas strādā kopā ar evaņģēlistu Nātanu Morisu un viņa organizāciju „Shake the Nations Ministries”. Savu kalpošanu Lidija sāka Pensakolā, kad tur risinājās Braunsvilas atmodas notikumi. Lidijas, tāpat kā daudzu kristiešu kvēlākā vēlēšanās ir redzēt, kā Dieva klātbūtnes realitāte pārmaina cilvēku dzīvi. Piedāvājam interviju, ko Lidija sniedza Latvijas Kristīgā radio raidījumam „Tikšanās ar klausītājiem”.

****

- Jūs esat jauna, skaista sieviete. Kā jūs nācāt pie Dieva?

- Mans tēvs ir mācītājs ASV un visa mana ģimene bija kristīgie kalpotāji jau ilgi pirms manas piedzimšanas. Es uzaugu draudzē, kur Dievs darīja zīmes un brīnumus, un jau no mazotnes biju tajā visā iekšā. Kad man bija pieci gadi, es pirmoreiz reāli sastapos ar Kristu. Tajā vakarā mana vecmāmiņa sludināja par Kristus krustu un es atdevu savu dzīvi Viņam. Turpini lasīt »

Nātans Moriss: Latvija būs glābta!

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 30-06-2014

Nātans Moriss (Nathan Morris) ir pretrunīgi vērtēts evaņģēlists, kas nevienu neatstāj vienaldzīgu. Kādi ir sajūsmināti par viņa kalpošanu, citi to bargi kritizē un nosoda, vēl kādi nesaprot, ko īsti domāt par šo sludinātāju. Viņa dievkalpojumi ir emocionāli un skaļi. Reizēm cilvēki, kas nekad nav bijuši tamlīdzīgos dievkalpojumos, ir šokēti par tur redzēto. Tomēr par kādu cilvēku grūti spriest tikai no tā, ko redzam šādos emocionāli piesātinātos pasākumos. Daudz labāk to varam izdarīt mierīgā gaisotnē aci pret aci pie kafijas tases. Šādā sarunā vislabāk atklājas, kas patiesībā ir cilvēka sirdī - viņa domas, sajūtas, motīvi. Pērn publicējām interviju ar Nātanu Morisu (lasiet ŠEIT), kuru viņš sniedza Kristīgajam radio. Arī šogad evaņģēlists tikās ar LKR programmas direktori Mairu Ošenieci un pastāstīja par savu kalpošanu Latvijā un pasaulē.

****

- Kādēļ jūs piekritāt ierasties Latvijā atkal? Jums taču tā noteikti ir liela slodze - piedalīties tik daudzos dievkalpojumos un uzrunāt tik lielu auditoriju?

- Pērn, kad atbraucu uz šejieni, mana sirds burtiski dega sludināt Evaņģēliju Eiropai. Braucot uz Latviju, es nezināju, ko sagaidīt - vai cilvēki te būs atvērti dzirdēt Evaņģēliju. Kad redzēju, ka cilvēki ir garīgi izsalkuši un atsaucas Evaņģēlijam, mana sirds tika aizskarta. Katru vakaru cilvēki nāca pie altāra, atvēra sirdi un atdeva savu dzīvi Jēzum Kristum. Es redzēju kā Dieva klātbūtne pieskaras jauniešiem, redzēju, kā pieskaras veciem cilvēkiem. Svētajam Garam nav vecuma ierobežojumu. Kad esam garīgi izsalkuši un atveram sirdi, Evaņģēlija spēks atnes dzīvību ikvienam.

Latvijā atgriezos tāpēc, ka ticu - Dievs grib pamodināt latviešu sirdis! Turpini lasīt »

Nātans Moriss. Evaņģēlijs ar spēku

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 16-09-2013

Nātans Moriss (Nathan Morris) ir britu evaņģēlists, kas ar Evaņģēlija vēsti ceļo pa visu pasauli. Viņa sludināto vārdu, gluži kā Bībelē teikts, pavada zīmes un brīnumi. 2006.gadā Nātans nodibināja savu kalpošanas misiju „Shake the Nations Ministries”, bet kopš 2010. gada dzīvo Mobilā, Alabamā, ASV, un kopā ar Pensakolas atmodas mācītāju Džonu Kilpatriku rīko atmodas dievkalpojumus „Bay Revival” visā Amerikā. 2013. gada augustā Nātans Moriss apmeklēja Latviju un piedalījās evaņģelizācijas dievkalpojumos Rīgā. Tad arī viņš sniedza šo interviju Kristīgā radio programmas direktorei Mairai Ošeniecei raidījumam „Tici un redzi”.

****

- Mēs zinām, ka esat uzaudzis mācītāja ģimenē. Zinām arī to, ka bijāt nopietni sadumpojies pret Dievu un aizgājis no Viņa.

- Tā bija privilēģija augt kristīgā ģimenē. Mana ģimene bija lūdzēju ģimene. Kā jauns cilvēks es nesapratu, cik tas ir īpaši un vērtīgi. Es sēdēju baznīcā pēdējos solos, klausījos, kā tēvs sludina, un man šķita, ka visi sludinātāji tā sludina un lūdz. Mans tēvs sludināja par Jēzus asinīm, par Svētā Gara spēku, un arī par to, ka varam saņemt dziedināšanu un tikt atbrīvoti - atraisīti no jebkā, kas ir kā saites mūsu dzīvē. Taču, kad man bija 16 gadi, es sāku izklaidēties kopā ar draugiem. Turpini lasīt »

Modris un Baiba Ozolinkeviči. 2. daļa - Mosties, Latvija!

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 18-03-2013

Turpinājums intervijai ar draudzes „Dzīvības Avots” mācītāju, Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskapa vietnieku, Latvijas Evaņģēliskās alianses valdes priekšsēdētāju, atkarīgo rehabilitācijas organizācijas „Teen Challenge Latvija” vadītāju Modri Ozolinkeviču un viņa sievu Baibu, kurā viņi stāsta par savu dzīvi, ģimeni un kalpošanu.

****

- Vai uzreiz pēc savas atgriešanās pie Dieva tu jau nolēmi kļūt par mācītāju?

- Nē, es domāju, ka pietiek mācītāju vienai ģimenei. Es vēlējos kļūt par biznesmeni, tirdzniecība man nebija sveša. 1993. ga­dā izveidoju savu uzņēmumu, jo biju lū­dzis, lai Dievs man dod kaut ko savu. Viņš deva un svētīja. Pēc tam, kad mēs uzplaukām, es aizmirsu par Dievu. Es jau neteicu: Dievs, Tu vairs neesi! Nepārtraucu iet arī uz baz­nīcu, bet nedarīju to, ko Viņš lika. Es pie­ļāvu netaisnību savā darbā, bet gribēju, lai Viņš svētī. Dievs nekad nesvētīs netaisnību, nekad. Pēc straujas augšupejas piedzīvojām ilgsto­šu bankrotu. No rītiem pamodos ar pil­nīgu tukšuma sajūtu - darba nav, nau­das arī nav. Mēģināju atkal kaut ko sākt, gandrīz gadu braukājām pie biznesa partneriem uz Baltkrieviju. Tikko izkļuvām no mīnusiem, atkal pēkšņi kaut kas notika. Tas bija laiks, kas spieda meklēt Dievu, kad Dievs veidoja mani. Turpini lasīt »

Modris un Baiba Ozolinkeviči. 1. daļa - Dzirdēt un paklausīt

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 11-03-2013

Ik rītu Latvijas Kristīgā radio ēterā skan raidījums „Mosties, Latvija!”, ko iemīļojuši daudzi kristieši mūsu zemē. Tā vadītājs ir vasarsvētku draudzes „Dzīvības Avots” mācītājs Modris Ozolinkevičs. Modris ir arī Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) bīskapa vietnieks, Latvijas Evaņģēliskās alianses (LEA) valdes priekšsēdētājs, tāpat vada organizāciju „Teen Challenge Latvija”, kas kalpo atkarīgajiem. Kopā ar dzīvesbiedri Baibu viņš par savu dzīvi, ģimeni un kalpošanu stāsta žurnālam „Tikšanās”, un tagad arī „Laikmeta zīmēm”.

****

- Modri, kurā paaudzē tu jau esi mācītājs?

Modris: - Tas ir interesants jautājums. Manas mammas vecāsmātes māsa bija viena no pirmajām evaņģēlistēm vasarsvētku draudzē. Viņa piedzīvoja Dieva dziedi­nāšanu no tuberkulozes, kad bija jau tu­vu nāvei. Mammas tēvs bija viens no draudzes vecajiem padom­ju laikā. Arī mana tēva tēvs bija mācītājs, vēlāk vasarsvētku draudžu bīskaps. Arī mans tēvs ir mācītājs un vasarsvētku draudžu bīskaps. Varētu teikt, ka esmu mācītājs trešajā paaudzē. Turpini lasīt »

Jānis Sadovskis. Kalpotāja sirds

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 22-10-2012

Saruna ar Rīgas vasarsvētku draudzes „Cerība” mācītāju, starptautiskās kustības „Dieva meklētāji” pārstāvi Latvijā un jauniešu kustības „Ķēniņa dārgumu meklētāji” iniciatoru Jāni Sadovski.

****

- Kāds bija jūsu ceļš uz mācītāja kalpošanu?

- Nedaudz vēstures. Mani vecāki bija tradicionāli katoļticīgi, taču ticība mūsu ģimenē netika īpaši kopta. Mamma bija skolotāja un baidījās no represijām, tāpēc baznīcu apmeklēja reti. Ar ticības lietām man pārsvarā saistījās kapusvētki, bēres un kristības. Taču kāds gadījums no bērnības liek domāt par Dieva aicinājumu. Man bija kādi pieci seši gadiņi, kad pēc kapusvētku ceremonijas priesteris svētīja bērnus. Bijām aptuveni 25 bērni. Pēkšņi viņš jautāja: „Kurš no jums gribētu kļūt par mācītāju?” Uzminiet, kurš vienīgais pacēla roku. Mans brālēns vēl nosmējās: „Jānis - mācītājs!” Turpini lasīt »

Armands un Solvita Matisoni. Kafejnīca ar misiju

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 18-06-2012

Rīgas vasarsvētku draudzē „Dzīvības Avots” reizi mēnesī darbojas īpaša Misijas kafejnīca. Tās ienākumi tiek ziedoti dažādiem ar misiju un labdarību saistītiem projektiem. Šīs ieceres iniciatori ir Solvita un Armands Matisoni, kas šādā veidā atraduši savu vietu un kalpošanu Dieva ģimenē.

****

- Pastāstiet, kāds bija jūsu ceļš pie Dieva?

Solvita: - Mana vecmāmiņa bija katoliete. Viņa mani bērnībā nokristīja un es esmu viņas ticības vainagojums. Dieva Vārda sēkla, ko viņa manī iesēja, tagad ir uzdīgusi. Visu apzināto mūžu esmu ticējusi Dievam, taču dzīvoju pasaulīgi. Tad pienāca brīdis, kad radās veselības problēmas - bija operācijas, ārpusdzemdes grūtniecība, spontānais aborts. Man tas viss beidzot apnika, un es teicu: „Dievs, ja Tu man dosi bērnu, es vedīšu viņu uz svētdienskolu!” Tā bija neapzināta lūgšana, bet tajā vasarā es paliku stāvoklī ar Kristiānu. Taču, kad viņa sāka smagi slimot, nolēmu izlasīt Bībeli no vāka līdz vākam. Sāku ar Veco Derību un nobijos - ja tas viss ir patiesība, es esmu pazudusi! Turpini lasīt »

Ervīns Jākobsons. Piepildīt aicinājumu

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 30-04-2012

Ir dažādi ceļi, kā cilvēks nonāk pie Dieva aicinājuma atklāsmes savā dzīvē. Kāds savu aicinājumu apzinās jau agrā jaunībā, cits turpretī negaidot atklāj sevī talantus, par kādiem līdz tam nav pat sapņojis. Šis būs stāsts par Dieva gudrību un apredzību - par to, kā Dievs atrod cilvēku, paceļ un dod jaunu virzienu dzīvei un kalpošanai. Pavi­sam parasts stāsts, kas var notikt ar ikvienu no mums.

Divpadsmit gadus man bija tā privilēģija un prieks kalpot kā Latvijas Kristīgā radio žurnāla „Tikšanas” vasarsvētku drau­džu atvēruma atbildīgajam redaktoram. Ik mēnesi gatavoju rakstus pat šīs konfesijas pagātni, šodienu un cilvēkiem, kas to veido. Šo kalpošanu veicu kā Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienībai (LVDA) informācijas daļas vadītājs. Tomēr tas viss nebūtu bijis iespējams bez Dieva nodoma un vadības manā dzīvē, un par to es vēlos jums pa­stāstīt.

****

- Pirms rakstīt šo liecību, mazliet šaubījos, vai manā dzīvē ir bijis kaut kas tik nozīmīgs, kas spētu uzru­nāt vai iedrošināt citus. Tomēr, rūpīgi pārdomājot, nonācu pie secinājuma, ka par to, ko līdz šim esmu varējis darīt Dieva Valstības darbā, man jāpateicas vienīgi Dievam, un tas ir tā vērts, lai par to pastāstītu arī jums. Turpini lasīt »

Jānis un Ligita Liniņi. Tēvu zemes sardzē

Ievietoja | Sadaļa Personības | Publicēts 11-07-2011

Vēlos jūs iepazīstināt ar Jāni un Ligitu Liniņiem - ģimeni, kas cieši saistīta ar militāro dienestu, bruņotajiem spēkiem un valsts aizsardzību. Jānis ir atvaļināts majors, savukārt štāba virsseržante Ligita Liniņa ir 3. Zemessardzes novada personāldaļas speciāliste. Arī dēls Aleksandrs ir karavīrs.

****

- Visa jūsu ģimene saistīta ar militāro jomu. Tās ir tradīcijas, nejaušība vai kas cits?

Jānis: - Ja vēl 1990. gadā kāds man teiktu: „Jāni, tu būsi karavīrs!” - es atbildētu: „Nemūžam!” 1988. gadā atgriezos no dienesta padomju armijā un jutos laimīgs, ka esmu no turienes izsprucis. Domāju: tagad strādāšu tikai Latvijas labā! Armija šķita noiets etaps. Taču 1991. gadā uz barikādēm, sevišķi naktī, kad notika apšaude pie Iekšlietu ministrijas, man nācās daudz ko pārdomāt un es nonācu pie secinājuma: jā, mums varbūt nepatīk militārisms, tomēr Latvi­jai tik un tā būs vajadzīga militāra aizsardzība un sava armija. Kas to veidos? Vai tā sauktie nacionālie kadri no padomju armijas? Ko viņi var izveidot? Tikai tādu pašu sistēmu, kāda bija krievu armijā. Vai mums tas patiks? Nē, mums tas nepatiks. Tāpēc, kad tika veido­ta Zemessardze un mani aicināja tai pievienoties, es, daudz nedomādams, piekritu. Turpini lasīt »