Nejaušība vai Dievs – kas bija iesākumā? 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 07-08-2019

Raksta 1.daļā stāstījām par to, kā Māte Daba faktiski visās jomās pārspēj jebkuru cilvēka izgudrojumu vai inženiertehnisko konstrukciju. Tas liek uzdot jautājumu - kas īsti slēpjas aiz vārdu salikuma “Māte Daba”? Komiskais saprāts? Visuma enerģija? Bet varbūt saprātīga, radoša un visvarena Persona? Ja tā, kas ir šī Persona? Vai Dievs? Uz šiem un citiem jautājumiem par Visuma izcelsmi un dzīvības rašanos uz Zemes atbildes meklē kreacionisma zinātne. Pretmets kreacionismam ir evolūcijas teorija, kas kā vienīgā zinātniski patiesā šodien tiek uzspiesta sabiedrībai, kaut rūpīgāk analizējot atklājas tās neskaitāmās vājās puses un neatbildētie jautājumi. Vai Darvina teorija ir īsta zinātne, vai tikai nepierādīta dogma? Un kas tādā gadījumā ir kreacionisms un tā misija? Par šiem un citiem jautājumiem lasiet šīs publikācijas 2.daļā. Turpini lasīt »



Nejaušība vai Dievs – kas bija iesākumā? 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 31-07-2019

Par Visuma, Saules sistēmas un Zemes rašanos, tāpat par dzīvības izcelsmi gadsimtu gaitā izteikts daudz hipotēžu un teoriju. Galvenās no tām - dzīvības nejaušas un neplānotas izcelsmes jeb evolūcijas teorija un augstāka Saprāta plānota un vadīta radīšanas jeb kreacionisma teorija. Pastāv vēl citas teorijas, taču šīs divas par cilvēku prātiem un pasaules uzskatu konkurē vissīvāk. Abām teorijām ir savi plusi un savi mīnusi. Katram pašam jāizšķiras, kura teorija šķiet loģiskāka un pārliecinošāka, kurai ticēt un kurai nē. Bet, lai tas notiktu, nepieciešams noteikts zināšanu un informācijas kopums par katru no tām. Šobrīd kā pierādīta un zinātniska mums tiek uzspiesta tikai viena teorija, kaut patiesībā tai ir acīmredzami trūkumi un tā ir lielā mērā ideoloģizēta. Cerams, šis raksts palīdzēs jums iepazīties ar līdz šim, iespējams, maz zināmiem faktiem un argumentiem, pārdomāt tos un izdarīt prāta loģikā un iekšējā pārliecībā balstītu izvēli. Turpini lasīt »

Kāpēc latvieši tā mīl padomju svētkus?

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 06-03-2019

Esam jau rakstījuši par vienas latviešu tautas daļas tieksmi svinēt visus jaunos, salīdzinoši nesen no ārzemēm ienākušos svētkus, piemēram, Helovīnu vai Valentīna dienu, bet bieži vien aizmirst par mūsu pašu svētku un atceres dienām (lasiet ŠEIT). Rakstījām arī par Valentīna dienas patieso nozīmi, par kuru daudzi šodienas svinētāji, šķiet, pat nenojauš (lasiet ŠEIT). Taču šoreiz runāsim par gluži citiem, no padomju pagātnes aizgūtiem svētkiem, kurus, kā tagad izrādās, zināma daļa Latvijas iedzīvotāju svin joprojām. Nesen plašsaziņas līdzekļos pazīstamais kinorežisors Jānis Streičs pauda visai skarbu viedokli, proti - sveikt Latvijas vīriešus Padomju armijas dienā ir tumsonība un kauns! Un, kaut arī cienījamajam režisoram ir absolūta taisnība, tomēr kādai sabiedrības daļai acīmredzot šī diena ir pietiekami svarīga, tāpat kā otri “pavasara svētki” - Sieviešu diena. Par abiem “pagātnes svētkiem” tad arī šis raksts. Turpini lasīt »

Pasaka par Latviju

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 12-11-2018

Pirms vairākiem gadiem māksliniece un zīmola “Latvju lietas” veidotāja Ieva Nikoleta Dāboliņa uzrakstīja nelielu grāmatiņu “Pasaka par Latviju”. Lielākā daļa grāmatiņas satura arī šodien ir tikpat aktuāla kā laikā, kad tika sarakstīta. Tolaik šis emocionāli pozitīvais daiļdarbs tika izplatīts internetā un samērā plaši lasīts. Tomēr ne visiem bija iespēja iepazīties ar šo mīlestību uz mūsu zemi un valsti apliecinošo Ievas Nikoletas vēstījumu. 13.Saeimas vēlēšanu gaisotnē “Laikmeta zīmes” jau publicēja vienu no grāmatas nodaļām “Saeimai ko teiktu es…” (lasiet ŠEIT). Sagaidot Latvijas valsts simtgadi pienācis laiks arī “Pasakai par Latviju”. Turpini lasīt »

Latvija Jēzus asinīs baltāka kā sniegs

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 15-10-2018

2018.gada 20.oktobrī Rīgā, “Skonto” hallē, notiks starpkonfesionāls kristiešu lūgšanu dievkalpojums “Dievs, svētī Latviju!” Šāds kopīgs kristiešu lūgšanu pasākums norisinās pirmo reizi un domāts kā aizlūgums par mūsu zemi, tautu un valsti tās simtgadē. Pirms pusotra mēneša Rīgā jau bija liels kristiešu pasākums - “Awakening Europe Baltija”. Tā ietvaros, 2018.gada 2.septembrī, notika Latvijas draudžu kopīgs nacionālais dievkalpojums. Tajā īsas uzrunas teica vairāku draudžu un kristīgo organizāciju mācītāji un līderi. Piedāvājam šo uzrunu saīsinātās versijas, kas domātas kā uzmundrinājuma un svētības vārdi Latvijas kristiešiem un visai sabiedrībai mūsu valsts 100 gadu jubilejā. Dievs, svētī Latviju! Turpini lasīt »

Saeimai ko teiktu es…

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 01-10-2018

Tuvojoties 11.Saeimas vēlēšanām māksliniece Ieva Nikoleta Dāboliņa uzrakstīja plānu grāmatiņu “Pasaka par Latviju”. Tajā bija trīs stāsti, kas izteica Ievas Nikoletas un mūsu visu ticību, cerību un mīlestību Latvijai. Šobrīd esam 13.Saeimas vēlēšanu priekšvakarā. Kaut pagājuši septiņi gadi, tomēr tolaik rakstītais joprojām skan tikpat aktuāli arī šodien. Jūsu uzmanībai piedāvājam stāstu “Saeimai ko teiktu es…”. Lai tas ir veltījums visiem aizejošās 12.Saeimas deputātiem un kā ceļa maize tiem, kas tiks iebalsoti jaunajā parlamentā. Lasiet un pārdomājiet, jo tā ir tautas balss. Stāsta otrā daļa domāta mums, vēlētājiem, lai, dodoties pie vēlēšanu urnām, mēs savu izvēli izdarītu atbildīgi. No tā atkarīgs, vai mūsu valsts piedzīvos otrus 100 gadus, vai arī tiks samalta globalizācijas un imperiālisma dzirnakmeņos. Lai Dievs, svētī mūsu mīļo Latviju! Turpini lasīt »

Četras dienas, kas satricināja “Arēnu Rīga”. Vai arī Latviju?

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to, Valsts un pilsoņi | Publicēts 10-09-2018

Augusta beigās un septembra sākumā Rīgā notika lielākais šī gada kristiešu pasākums Baltijā un viens no lielākajiem Eiropā - “Awakening Europe Baltija 2018″. Nesen vienā no sociālo tīklu diskusiju grupām “Laikmeta zīmju” autoram kāds pajautāja: “Nu, kā beidzās?” Labi beidzās. Četras dienas, kas satricināja “Arēnu Rīga”. Bet vai tikai? Mēs ceram, ka šī pasākuma ietekme būs daudz lielāka. “Laikmeta zīmes” rūpīgi sekoja visiem “Awakening” notikumiem, tā vai citādi piedaloties katrā dievkalpojumā. Šīs vasaras spilgtākais notikums licis mums izdarīt dažus secinājumus un raisījis pārdomas gan par pašu pasākumu, gan kristīgās sabiedrības lomu mūsdienu Latvijā. Vēlamies šajos novērojumos dalīties arī ar jums. Turpini lasīt »

Rainis un Dievs II. Cēloņi un sekas

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps, Par šo un to | Publicēts 03-07-2017

Publikācijas 1.daļā (lasiet ŠEIT) runājām par Raiņa daiļrades pētnieku izsenis apspriesto tēmu - ticēja vai neticēja dižais dzejnieks kam augstākam? Ir vai nav viņa daiļradē reliģiskais elements? Daudzi pētnieki uz šo jautājumu snieguši pozitīvu atbildi, kamēr teologi gluži pretēji - ir skeptiski par jebkādu Raiņa reliģiozitāti. Balstoties uz dzejnieka biogrāfijas faktiem un viņa darbu analīzi, Rainis uzskatāms par ateistu, kas reliģiski mitoloģiskos simbolus un tēlus savos darbos izmantoja, lai sludinātu pavisam citas idejas. Tomēr pēc jaunāko pētījumu atziņām Raiņa ateisms, vismaz šī jēdziena klasiskajā izpratnē, tiek apšaubīts. Galu galā, arī ateisms taču ir sava veida reliģija - ticība tam, ka Dieva nav. Rainis centās noformulēt pats savu - “nākotnes reliģiju”. Kāda bija šī “reliģija” un kā tā ietekmēja viņa personīgo dzīvi - par to šajā rakstā. Tajā minētie fakti balstīti uz filoloģijas doktores Dainas Leimanes darbu “Diaboliskie spēki Raiņa dramaturģijā” un režisora un dramaturga Viktora Jansona pētījumiem par mazzināmiem faktiem Raiņa biogrāfijā. Turpini lasīt »

Dievišķais un bezdievīgais Raiņa daiļradē

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps, Par šo un to | Publicēts 26-06-2017

Rainis - dižākais no latviešu dzejniekiem, viens no spožākajiem mūsu literatūras klasiķiem, kura vārds lieliem burtiem ierakstīts latviešu kultūras zelta fondā. Tautas likteņu apdziedātājs, tautas dzejnieks, dziļa personība ar ģēnija iezīmēm. Līdzās nacionālajām vērtībām garīgi meklējoši cilvēki Raiņa daiļradē vienmēr centušies saskatīt garīgo dimensiju - norādes uz to, ka, neskatoties uz marksistisko pasaules uzskatu, Rainis dziļi sirdī ticējis dievišķā esamībai. Daži viņa filozofiskajās idejās pat saskata paralēles ar kristīgo mācību. Tomēr, vai šāds uzskats ir pamatots? Vai Rainis bija ticīgs cilvēks? Diemžēl jāteic, ka nē - Rainis sevi pozicionēja kā ateistu, brīvu no jebkādiem “reliģiskiem aizspriedumiem”. Bībeles sižetus un citus reliģiskus tēlus, tostarp latviešu mitoloģiju, viņš izmantoja vien kā simbolus “proletāriskās idejas” paušanai. Publicējam LKR raidījuma “Atver acis” veidotājas Evas Āleres sarunu ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Agitu Laicāni par Raiņa daiļrades filozofiski garīgajiem aspektiem. Turpini lasīt »

Valentīndiena – no svētā godināšanas līdz visu mīlētāju svētkiem

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 13-02-2017

Starp jaunajiem, no citām tautām aizgūtajiem svētkiem, kas Latvijā pazīstami kļuva galvenokārt pēc neatkarības atjaunošanas, ir arī visu mīlētāju svētki - Valentīna diena. Šie, tāpat kā daudzi citi svētki mūsdienu materiālistiskajā pasaulē, ir komercializēti līdz absurdam un drīzāk mudina uz seksuālu visatļautību, nekā īstu mīlestību. Tomēr līdz pat 20.gadsimta otrajai pusei šī diena bija cieši saistīta ar patiesu romantiku un jūtām, bet vēl senāk tā vēstīja par šķīstu, tīru mīlestību, ko iemieso kristiešu mocekļa Svētā Valentīna tēls. Arī šodien katram ir izvēle, ko šajā dienā svinēt - “brīvas” attiecības bez saistībām un pienākumiem, romantisku kopābūšanu ar mīļoto, jeb neviltotu mīlestību, kas piepildījumu rod laimīgā laulībā mūža garumā. Turpini lasīt »