Ziemassvētku tradīcijas. Svētku egle

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 19-12-2016

Vēsturnieki uzskata, ka rotāt kokus ziemas saulgriežos pirmie sākuši senie ēģiptieši faraonu Tutu dinastijas laikā. Ēģiptieši pielūdza saules dievu Ra. Saulgriežos, kad pēc viņu ticējumiem Ra sāka atlabt no slimības, viņi rotāja savus namus ar zaļojošām palmām, kas simbolizēja dzīvības uzvaru pār nāvi. Savukārt Senajā Romā ziemas saulgriežus atzīmēja ar saturnāliju svētkiem par godu zemkopības dievam Saturnam. Saturnālijas sākās decembra vidū un turpinājās līdz 1. janvārim. Šajā laikā romieši piedalījās ielu maskarādēs, mielastos, apmeklēja draugus un pasniedza cits citam dāvanas. Mājas viņi dekorēja ar lauru vītnēm un zaļojošiem kokiem, ko rotāja ar svecēm un maziem metāla gabaliņiem. Turpini lasīt »



Ziemassvētku tradīcijas. Svētku mūzika

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 21-12-2015

Mūsu ēras 313.gadā Romas imperators Konstantīns Lielais izdeva dekrētu par reliģijas brīvību un kristietība kļuva par vienu no oficiālajām reliģijām impērijā. Tomēr Romas iedzīvotāji, īpaši vienkāršā tauta, līdzās jaunajai ticībai turpināja piekopt pagānu tradīcijas un svinēt pagāniskos svētkus. Tādus svinēja arī ziemas saulgriežu laikā. Decembra vidū svinēja Saturnālijas par godu zemkopības dievam Saturnam, bet 25.decembrī “Neuzvaramās Saules svētkus” (Natalis Invicti Solis), kuros godināja saules dievu Mitru. Svētku laikā tika pārtraukti visi darbi, ļaudis pasniedza cits citam dāvanas, vergi drīkstēja sēdēt pie viena galda ar kungiem.

Kristīgajai Baznīcai bija jādomā, kā cīnīties ar pagāniskajām paražām. Lai gan Evaņģēlijos nav minēts precīzs Jēzus Kristus piedzimšanas datums, pāvests Jūlijs I 4.gadsimta vidū 25.decembri pasludināja par Kristus dzimšanai veltītiem svētkiem. Turpini lasīt »

Valoda, valodiņa… 2.daļa – Nenormatīvā leksika politkorektuma mērcē

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 27-07-2015

Latviešu valodas jautājumiem veltītajā rakstu sērijā stāstām par vārdiem, jēdzieniem un izteicienam, kas, iespējams, gluži neatbilst oficiāli pieņemtajām literārās valodas normām, tomēr padara mūsu ikdienas valodu spilgtāku, krāsaināku, dzīvāku. Raksta 1.daļā (lasiet ŠEIT) runājām par tā sauktajiem barbarismiem un jēdzieniem, ko esam aizguvuši no svešvalodām. Šoreiz mūsu uzmanības lokā joma, kuras esamību vai neesamību ikdienas valodā ietekmē pašu pieņemtās pieklājības normas. Tāpat runāsim par tā saukto politkorektumu valodā, kas pieprasa gadsimtiem lietotus latviešu vārdus aizstāt ar svešiem, reizēm pat mākslīgi radītiem jēdzieniem. Brīdinām - puritāniski šķīstas valodas piekritējiem šo rakstu labāk nelasīt. Bet tie, kas vēlas vairāk uzzināt par mūsu ikdienas valodu, tās veidošanās un attīstības procesiem, par dažādu jaunu jēdzienu ienākšanu latviešu valodā - laipni lūdzam. Turpini lasīt »

Overtona logs - tehnoloģija smadzeņu skalošanai

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 08-06-2015

No 2015.gada 15. līdz 21.jūnijam Rīgā paredzētas Eiropas geju, lesbiešu, transpersonu un citu seksuāli norūpējušos dīvaiņu “draudzības dienas”. Tusiņa ietvaros notiks arī perverso “lepnuma parāde” jeb Eiropraids. Kaut Latvijas sabiedrības vairākuma attieksme pret šādām kauna izrādēm joprojām ir krasi negatīva, tomēr daudzi būs ievērojuši, ka viedoklis ar katru gadu kļūst arvien pielaidīgāks, īpaši jaunāka gadagājuma cilvēku vidū. Kāpēc tā? Jo homoseksuāļu lobijs rūpīgi strādā, lai ar savu ideoloģiju iespiestos ne vien politiķu aprindās un plašsaziņas līdzekļos, bet arī bērnudārzos un skolās - visur, kur vien iespējams. Šīm nolūkam tiek izmantota pasaulē pazīstama tehnoloģija, par kuru Latvijas sabiedrībai diemžēl ir maz informācijas. Tas ir tā sauktais Overtona logs - vairākpakāpju sociālo izmaiņu modelis sabiedrībai kategoriski nepieņemamu parādību pārvēršanai normālās un to praktiskai ieviešanai.

Šo metodi pirmais aprakstījis amerikāņu sociologs Džozefs Overtons. Metode ļauj partijām, sektām, korporācijām, valdībām, visdažādākajām kustībām un nevalstiskajām organizācijām pārliecināt sabiedrību par kaut ko, kas sākumā šķiet pavisam absurds. Tā ļauj sabiedrībai pilnīgi svešas idejas izcelt no vispārējas nicināšanas mēslaines, pakāpeniski padarīt par normu un tad nostiprināt ar likumu. Turpini lasīt »

Seksuālā revolūcija boļševiku gaumē

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 12-01-2015

Pieņemts uzskatīt, ka tā sauktā seksuālā revolūcija iesākās 20.gadsimta 60.gados hipiju kustības un “brīvās mīlas” ideoloģijas ietekmē. Taču tā nav. Ko Rietumu pasaule piedzīvoja gadsimta vidū, padomju Krievija pamēģināja jau gadsimta sākumā. 1917.gada 19.decembrī, tūlīt pēc pazīstamajiem dekrētiem “Par mieru” un “Par zemi”, parādījās arī dekrēts “Par laulības atcelšanu” un dekrēts “Par civillaulību, par bērniem un par ierakstīšanu civilstāvokļa aktu grāmatā”. Vienlaikus tika pieņemts dekrēts “Par soda atcelšanu homoseksuālistiem”. Kādu brīdi “jutekliskuma dumpis”, kā to nodēvēja Ļeņins, bija viens no Padomju Krievijas un pēc tam arī Padomju Savienības valstiskuma pamatiem. Tas bija mērķis, uz ko jātiecas visiem “uzvarējušā proletariāta” valsts iedzīvotājiem. Turpini lasīt »

Bērna ticība

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 30-12-2014

1897.gada rudenī respektablais Ņujorkas laikraksts “The Sun” saņēma vēstuli. Tajā ar maza bērna roku bija rakstīts:

Mīļais redaktor! Man ir 8 gadi. Daži no maniem mazajiem draugiem apgalvo, ka Ziemassvētku vecīša neesot. Tētis teic: “Ja tu viņu redzi nodrukātu laikrakstā “The Sun”, tad viņš ir.” Lūdzu, pasakiet man patiesību, vai Ziemassvētku vecītis ir?

************************ Virdžīnija O’Henlone

Vēstuli nodeva vienam no laikraksta redaktoriem Frensisam Čērčam, kas bija pazīstams ar spēju pacelties pāri ikdienišķajam un sarežģītus jautājumus aplūkot no filozofiska skatu punkta. Viņa pastāvīgo redaktora sleju laikraksta 7.lappusē bija iecienījuši daudzi lasītāji. Sākumā Čērčs negribēja atbildēt uz tik jūtīgu jautājumu un nolika vēstuli malā, taču vēlāk piekrita uzrakstīt mazajai Virdžīnijai. Turpini lasīt »

Ziemassvētku tradīcijas. Svētku vecītis

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 22-12-2014

Klāt atkal Ziemassvētki. Mūsdienu pasaulē viens no šo svētku populārākajiem personāžiem neapšaubāmi ir Ziemassvētku vecītis. Ik gadu šis omulīgais sarkanā kažokā tērptais vīrs ar kuplu baltu bārdu iegriežas miljoniem ļaužu namos visā pasaulē. Vieniem viņš ir Ziemassvētku vecītis, citiem Santa Klauss, vēl kādiem Salatētis, Sv.Nikolass, Sinterklāss, Papa Noël, Babbo Natale. Mājokļos viņš iekļūst pa skursteni, caur atvērtu vēdlodziņu vai vienkārši pa durvīm. Stāsta, ka šis smaidošais vīrs mīt tālu ziemeļos, bet savos pasaules klejojumos dodas ziemeļbrieža Rūdolfa vilktās kamanās. Taču Santa Klausam ir arī reāls prototips - Miras bīskaps Sv.Nikolajs, ko pazina kā trūcīgu ļaužu aizstāvi un apdāvinātāju. Šādā veidā viņš cilvēkiem stāstīja par vislielāko dāvanu pasaulei - Jēzu Kristu. Turpini lasīt »

Kā “Eirovīzija” par geju pasākumu kļuva

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 06-05-2014

„Eirovīzijas” dziesmu konkurss, ko „vecajās” Eiropas valstīs nereti uzskata par muzikāli diezgan maznozīmīgu pasākumu, kas vairāk domāts tiem, kuri vēl tikai sāk savu ceļu uz skatuves, Austrumeiropā un Skandināvijā izpelnījies teju kulta statusu. Ik gadu tiek rīkotas valstu nacionālās atlases, dažkārt pat vairākās kārtās, kurās piedalās gandrīz visi attiecīgās valsts labākie estrādes mākslinieki. Pasākumam ir plašs fanu loks, par konkursu raksta prese, to atspoguļo TV un citi plašsaziņas līdzekļi. Tomēr tikai retais aizdomājas, kāpēc par „Eirovīziju” mūsdienās runā ne vien kā muzikālu konkursu, bet arī… kā pasaules geju čempionātu”. Turpini lasīt »

Ziemassvētku tradīcijas. Apsveikuma kartiņas

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 23-12-2013

Apsveikumu kartiņu tradīcijas pirmsākumi meklējami pirms apmēram 1000 gadiem Ķīnā, kur pēc tā laika etiķetes viesiem, kas kaut kāda iemesla dēļ nevarēja ierasties uz svinībām, bija jānosūta speciāli šim nolūkam paredzēta kartiņa sarkanā krāsā ar laba vēlējumiem saimniekam. Pēc ciemošanās līdzīgas kartiņas saimnieks nosūtīja saviem viesiem, norādot kā savu, tā viesa vārdu, un pievienojot veselības, ilga mūža, laimes un labklājības vēlējumus. Vēlāk šādus vēlējumus kā pavadvārdus sāka pievienot arī dāvanām.

Eiropā pirmās ziņas par kaut ko apsveikuma kartiņām līdzīgu atrodamas sākot ar 15.gadsimtu, kad vācieši cits citam Jaungadā mēdza dāvināt tā sauktās dievvārdu bildes - gravīras ar kristīgu saturu. Visbiežāk uz šīm gravīrām bija attēlots bērns Jēzus un uzraksts „Labu un svētīgu gadu!” Turpini lasīt »

Valoda, valodiņa… 1.daļa - Aizguvumi un jaunvārdi

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 10-06-2013

Ikvienas tautas valodā ir vārdi vai jēdzieni, kas aizgūti no citām, visbiežāk kaimiņu tautu valodām. Arī latviešu valoda nav izņēmums. Veidojoties latviešu literārajai valodai, daudzi vārdi, jēdzieni un izteicieni vispirms tika aizgūti no to baltu tautu valodām, kuru saplūšanas rezultātā izveidojās latviešu etnoss. Piemēram, no kuršu valodas esam aizguvuši vārdus dzintars, menca, cīrulis, pīle, skrandas; no līvu valodas - kaija, kukainis, ķepa, puika, launags, liedags, loms, maksa, nūja, puķe, sēne un daudzus citus. Latviešu valodu ietekmējušas arī mums radniecīgās lietuviešu (daile, ģimene, ķēve, paģiras, žagars, sādža u.c.) un senprūšu (ķermenis u.c.) valodas, tāpat kaimiņu igauņu mēle. Tomēr visvairāk aizguvumu latviešu valodā ienākuši no vācu un krievu, bet modernajā laikmetā arī no angļu valodas. Turpini lasīt »