Rainis un Dievs II. Cēloņi un sekas

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps, Par šo un to | Publicēts 03-07-2017

Publikācijas 1.daļā (lasiet ŠEIT) runājām par Raiņa daiļrades pētnieku izsenis apspriesto tēmu - ticēja vai neticēja dižais dzejnieks kam augstākam? Ir vai nav viņa daiļradē reliģiskais elements? Daudzi pētnieki uz šo jautājumu snieguši pozitīvu atbildi, kamēr teologi gluži pretēji - ir skeptiski par jebkādu Raiņa reliģiozitāti. Balstoties uz dzejnieka biogrāfijas faktiem un viņa darbu analīzi, Rainis uzskatāms par ateistu, kas reliģiski mitoloģiskos simbolus un tēlus savos darbos izmantoja, lai sludinātu pavisam citas idejas. Tomēr pēc jaunāko pētījumu atziņām Raiņa ateisms, vismaz šī jēdziena klasiskajā izpratnē, tiek apšaubīts. Galu galā, arī ateisms taču ir sava veida reliģija - ticība tam, ka Dieva nav. Rainis centās noformulēt pats savu - “nākotnes reliģiju”. Kāda bija šī “reliģija” un kā tā ietekmēja viņa personīgo dzīvi - par to šajā rakstā. Tajā minētie fakti balstīti uz filoloģijas doktores Dainas Leimanes darbu “Diaboliskie spēki Raiņa dramaturģijā” un režisora un dramaturga Viktora Jansona pētījumiem par mazzināmiem faktiem Raiņa biogrāfijā. Turpini lasīt »



Dievišķais un bezdievīgais Raiņa daiļradē

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps, Par šo un to | Publicēts 26-06-2017

Rainis - dižākais no latviešu dzejniekiem, viens no spožākajiem mūsu literatūras klasiķiem, kura vārds lieliem burtiem ierakstīts latviešu kultūras zelta fondā. Tautas likteņu apdziedātājs, tautas dzejnieks, dziļa personība ar ģēnija iezīmēm. Līdzās nacionālajām vērtībām garīgi meklējoši cilvēki Raiņa daiļradē vienmēr centušies saskatīt garīgo dimensiju - norādes uz to, ka, neskatoties uz marksistisko pasaules uzskatu, Rainis dziļi sirdī ticējis dievišķā esamībai. Daži viņa filozofiskajās idejās pat saskata paralēles ar kristīgo mācību. Tomēr, vai šāds uzskats ir pamatots? Vai Rainis bija ticīgs cilvēks? Diemžēl jāteic, ka nē - Rainis sevi pozicionēja kā ateistu, brīvu no jebkādiem “reliģiskiem aizspriedumiem”. Bībeles sižetus un citus reliģiskus tēlus, tostarp latviešu mitoloģiju, viņš izmantoja vien kā simbolus “proletāriskās idejas” paušanai. Publicējam LKR raidījuma “Atver acis” veidotājas Evas Āleres sarunu ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Agitu Laicāni par Raiņa daiļrades filozofiski garīgajiem aspektiem. Turpini lasīt »

Pasaules zīmolu ikonas. Coca-Cola

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 10-04-2017

Mūsdienu pasaulē ikviens, vai tas būtu prezidents vai bezpajumtnieks, akadēmiķis vai skolnieks, bankas prezidents vai mājsaimniece, bez pūlēm spēs atbildēt uz jautājumu: “Kas ir “Coca-Cola?” Būs grūti atrast cilvēku, kurš neko nebūtu dzirdējis par šo zīmolu. Tas ir viens no veiksmīgākajiem un pazīstamākajiem brendiem pasaulē - eksperti tā vērtību noteikuši ap 70 miljardiem dolāru. Taču tikai retais noticēs, ka pirmajā pārdošanas gadā šodien tik iecienītais dzēriens saviem izgudrotājiem atnesa zaudējumus - par tā pārdošanu tika ieņemts 50 dolāru, kaut iztērēts dzēriena pagatavošanai bija 70. Tolaik dzērienu dienā vidēji iegādājās… 9 cilvēki.

Kokakolas vēsture sākās 19.gadsimta 80.gados. Turpini lasīt »

Valentīndiena – no svētā godināšanas līdz visu mīlētāju svētkiem

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 13-02-2017

Starp jaunajiem, no citām tautām aizgūtajiem svētkiem, kas Latvijā pazīstami kļuva galvenokārt pēc neatkarības atjaunošanas, ir arī visu mīlētāju svētki - Valentīna diena. Šie, tāpat kā daudzi citi svētki mūsdienu materiālistiskajā pasaulē, ir komercializēti līdz absurdam un drīzāk mudina uz seksuālu visatļautību, nekā īstu mīlestību. Tomēr līdz pat 20.gadsimta otrajai pusei šī diena bija cieši saistīta ar patiesu romantiku un jūtām, bet vēl senāk tā vēstīja par šķīstu, tīru mīlestību, ko iemieso kristiešu mocekļa Svētā Valentīna tēls. Arī šodien katram ir izvēle, ko šajā dienā svinēt - “brīvas” attiecības bez saistībām un pienākumiem, romantisku kopābūšanu ar mīļoto, jeb neviltotu mīlestību, kas piepildījumu rod laimīgā laulībā mūža garumā. Turpini lasīt »

Ziemassvētku tradīcijas. Svētku egle

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 19-12-2016

Vēsturnieki uzskata, ka rotāt kokus ziemas saulgriežos pirmie sākuši senie ēģiptieši faraonu Tutu dinastijas laikā. Ēģiptieši pielūdza saules dievu Ra. Saulgriežos, kad pēc viņu ticējumiem Ra sāka atlabt no slimības, viņi rotāja savus namus ar zaļojošām palmām, kas simbolizēja dzīvības uzvaru pār nāvi. Savukārt Senajā Romā ziemas saulgriežus atzīmēja ar saturnāliju svētkiem par godu zemkopības dievam Saturnam. Saturnālijas sākās decembra vidū un turpinājās līdz 1. janvārim. Šajā laikā romieši piedalījās ielu maskarādēs, mielastos, apmeklēja draugus un pasniedza cits citam dāvanas. Mājas viņi dekorēja ar lauru vītnēm un zaļojošiem kokiem, ko rotāja ar svecēm un maziem metāla gabaliņiem. Turpini lasīt »

Ziemassvētku tradīcijas. Svētku mūzika

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 21-12-2015

Mūsu ēras 313.gadā Romas imperators Konstantīns Lielais izdeva dekrētu par reliģijas brīvību un kristietība kļuva par vienu no oficiālajām reliģijām impērijā. Tomēr Romas iedzīvotāji, īpaši vienkāršā tauta, līdzās jaunajai ticībai turpināja piekopt pagānu tradīcijas un svinēt pagāniskos svētkus. Tādus svinēja arī ziemas saulgriežu laikā. Decembra vidū svinēja Saturnālijas par godu zemkopības dievam Saturnam, bet 25.decembrī “Neuzvaramās Saules svētkus” (Natalis Invicti Solis), kuros godināja saules dievu Mitru. Svētku laikā tika pārtraukti visi darbi, ļaudis pasniedza cits citam dāvanas, vergi drīkstēja sēdēt pie viena galda ar kungiem.

Kristīgajai Baznīcai bija jādomā, kā cīnīties ar pagāniskajām paražām. Lai gan Evaņģēlijos nav minēts precīzs Jēzus Kristus piedzimšanas datums, pāvests Jūlijs I 4.gadsimta vidū 25.decembri pasludināja par Kristus dzimšanai veltītiem svētkiem. Turpini lasīt »

Valoda, valodiņa… 2.daļa – Nenormatīvā leksika politkorektuma mērcē

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 27-07-2015

Latviešu valodas jautājumiem veltītajā rakstu sērijā stāstām par vārdiem, jēdzieniem un izteicienam, kas, iespējams, gluži neatbilst oficiāli pieņemtajām literārās valodas normām, tomēr padara mūsu ikdienas valodu spilgtāku, krāsaināku, dzīvāku. Raksta 1.daļā (lasiet ŠEIT) runājām par tā sauktajiem barbarismiem un jēdzieniem, ko esam aizguvuši no svešvalodām. Šoreiz mūsu uzmanības lokā joma, kuras esamību vai neesamību ikdienas valodā ietekmē pašu pieņemtās pieklājības normas. Tāpat runāsim par tā saukto politkorektumu valodā, kas pieprasa gadsimtiem lietotus latviešu vārdus aizstāt ar svešiem, reizēm pat mākslīgi radītiem jēdzieniem. Brīdinām - puritāniski šķīstas valodas piekritējiem šo rakstu labāk nelasīt. Bet tie, kas vēlas vairāk uzzināt par mūsu ikdienas valodu, tās veidošanās un attīstības procesiem, par dažādu jaunu jēdzienu ienākšanu latviešu valodā - laipni lūdzam. Turpini lasīt »

Overtona logs - tehnoloģija smadzeņu skalošanai

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 08-06-2015

No 2015.gada 15. līdz 21.jūnijam Rīgā paredzētas Eiropas geju, lesbiešu, transpersonu un citu seksuāli norūpējušos dīvaiņu “draudzības dienas”. Tusiņa ietvaros notiks arī perverso “lepnuma parāde” jeb Eiropraids. Kaut Latvijas sabiedrības vairākuma attieksme pret šādām kauna izrādēm joprojām ir krasi negatīva, tomēr daudzi būs ievērojuši, ka viedoklis ar katru gadu kļūst arvien pielaidīgāks, īpaši jaunāka gadagājuma cilvēku vidū. Kāpēc tā? Jo homoseksuāļu lobijs rūpīgi strādā, lai ar savu ideoloģiju iespiestos ne vien politiķu aprindās un plašsaziņas līdzekļos, bet arī bērnudārzos un skolās - visur, kur vien iespējams. Šīm nolūkam tiek izmantota pasaulē pazīstama tehnoloģija, par kuru Latvijas sabiedrībai diemžēl ir maz informācijas. Tas ir tā sauktais Overtona logs - vairākpakāpju sociālo izmaiņu modelis sabiedrībai kategoriski nepieņemamu parādību pārvēršanai normālās un to praktiskai ieviešanai.

Šo metodi pirmais aprakstījis amerikāņu sociologs Džozefs Overtons. Metode ļauj partijām, sektām, korporācijām, valdībām, visdažādākajām kustībām un nevalstiskajām organizācijām pārliecināt sabiedrību par kaut ko, kas sākumā šķiet pavisam absurds. Tā ļauj sabiedrībai pilnīgi svešas idejas izcelt no vispārējas nicināšanas mēslaines, pakāpeniski padarīt par normu un tad nostiprināt ar likumu. Turpini lasīt »

Seksuālā revolūcija boļševiku gaumē

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 12-01-2015

Pieņemts uzskatīt, ka tā sauktā seksuālā revolūcija iesākās 20.gadsimta 60.gados hipiju kustības un “brīvās mīlas” ideoloģijas ietekmē. Taču tā nav. Ko Rietumu pasaule piedzīvoja gadsimta vidū, padomju Krievija pamēģināja jau gadsimta sākumā. 1917.gada 19.decembrī, tūlīt pēc pazīstamajiem dekrētiem “Par mieru” un “Par zemi”, parādījās arī dekrēts “Par laulības atcelšanu” un dekrēts “Par civillaulību, par bērniem un par ierakstīšanu civilstāvokļa aktu grāmatā”. Vienlaikus tika pieņemts dekrēts “Par soda atcelšanu homoseksuālistiem”. Kādu brīdi “jutekliskuma dumpis”, kā to nodēvēja Ļeņins, bija viens no Padomju Krievijas un pēc tam arī Padomju Savienības valstiskuma pamatiem. Tas bija mērķis, uz ko jātiecas visiem “uzvarējušā proletariāta” valsts iedzīvotājiem. Turpini lasīt »

Bērna ticība

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 30-12-2014

1897.gada rudenī respektablais Ņujorkas laikraksts “The Sun” saņēma vēstuli. Tajā ar maza bērna roku bija rakstīts:

Mīļais redaktor! Man ir 8 gadi. Daži no maniem mazajiem draugiem apgalvo, ka Ziemassvētku vecīša neesot. Tētis teic: “Ja tu viņu redzi nodrukātu laikrakstā “The Sun”, tad viņš ir.” Lūdzu, pasakiet man patiesību, vai Ziemassvētku vecītis ir?

************************ Virdžīnija O’Henlone

Vēstuli nodeva vienam no laikraksta redaktoriem Frensisam Čērčam, kas bija pazīstams ar spēju pacelties pāri ikdienišķajam un sarežģītus jautājumus aplūkot no filozofiska skatu punkta. Viņa pastāvīgo redaktora sleju laikraksta 7.lappusē bija iecienījuši daudzi lasītāji. Sākumā Čērčs negribēja atbildēt uz tik jūtīgu jautājumu un nolika vēstuli malā, taču vēlāk piekrita uzrakstīt mazajai Virdžīnijai. Turpini lasīt »