Juvenālā justīcija - sātana smaids ģimenei

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 19-01-2015

Jau labu laiku Eiropas valstu, tostarp Latvijas sabiedrībā tiek diskutēts jautājums par tā saukto juvenālo justīciju un ar to saistītajām problēmām. Lielu rezonansi radījis arī „Laikmeta zīmēs” publicētais materiāls par agrīnas seksuālās apmācības draudiem (lasiet ŠEIT), kurā nedaudz skarts arī juvenālās justīcijas jautājums. Mums pārmeta nepārbaudītu faktu publicēšanu un liekas panikas celšanu. Protams, laikā, kad notiek cīņa par tradicionālās ģimenes izdzīvošanu un mūsu bērnu nākotni, krāsas dažkārt var tikt nedaudz sabiezinātas, taču tautas paruna māca, ka nav dūmu bez uguns.

Latvijā par juvenālo justīciju runā galvenokārt kristiešu aprindās, jo patiesība par tās ieviešanas negludumiem no sabiedrības tiek rūpīgi slēpta. Iespējams tāpēc, ka daudzi šajā tiesību normu un valsts institūciju sistēmā saskata draudu veselīgas ģimenes un bērnu normālai izaugsmei, labklājībai un nākotnei. Un ne bez iemesla - to Eiropas valstu bēdīgā pieredze, kur šī sistēma jau ieviesta, liek nopietni bažīties par šādas likumdošanas iespējamām sekām Latvijā. Interneta vide ir pilna ar satriekto vecāku bēdu stāstiem par traģēdiju, kas piemeklējusi viņu ģimeni, un nu līdzīgi stāsti parādās arī mūsu zemē. Turpini lasīt »



Latvieši piedalās visur… arī bērnu agrīnā seksualizācijā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 08-12-2014

Strādājot pie raksta “Varavīksne pār Latviju” (lasiet ŠEIT), interneta plašumos uzgāju kādu materiālu, kas savulaik publicēts “Ir.lv” blogu sadaļā. Raksta autors Nikomeds vēsta par eksperimentu bērnu agrīnas seksualizācijas jomā padomju Krievijā slavenā latviešu izcelsmes padomju polārpētnieka Oto Šmita dzīvesbiedres Veras Šmites vadībā. Godīgi sakot, par šādu vēstures faktu līdz šim neko nebiju dzirdējis. Taču boļševiku tā laika mēģinājums tik ļoti sasaucas ar Eiropas un visas Rietumu pasaules šodienas realitāti, ka piedāvāju šo rakstu arī jūsu uzmanībai.

****

1920.gadu sākumā boļševiki Maskavā iedibina laboratoriju - bērnunamu, kas sākotnēji paredzēts augsta ranga boļševiku bērniem (bērnunams “Starptautiskā solidaritāte” - Red.). Galvenā ideja šeit - audzināt “jaunus cilvēkus”. Īpaša nozīme te piešķirta tādai dzimumaudzināšanai, kas dod brīvu izpausmi visiem seksuāliem instinktiem. Pēc dažu gadu prakses šī inovācija tomēr tiek atzīta par neizdevušos. Taču tagad ko līdzīgu cenšas ieviest visā Eiropā. Turpini lasīt »

Tiesības uz neatkarību

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 17-11-2014

1918.gada 18.novembrī Rīgas pilsētas 2.teātrī (tagad Nacionālais teātris) latviešu sabiedrisko organizāciju izveidotā Tautas padome pasludināja Latvijas Republiku kā patstāvīgu, neatkarīgu, demokrātisku valsti. 1990.gada 4.maijā PSRS okupētās Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Divas reizes viena gadsimta laikā Dievs dāvāja latviešiem iespēju kļūt brīviem un neatkarīgiem, pašiem veidot savu valsti un lemt tās nākotni. Tā ir privilēģija, kāda nav daudzām par mums daudz lielākām tautām, kas gadu desmitiem un pat simtiem cīnās par savu brīvību, tomēr nav spējušas to sasniegt.

Valstiskie veidojumi pasaulē, īpaši Eiropā, gadsimtiem ilgi radušies nevis saskaņā ar tautu un tautību apdzīvoto zemju robežām, bet iekarošanas, apspiešanas un teritoriju pievienošanas rezultātā. Šī iemesla dēļ vairākām tautām, lai gan tās dzīvo pašu vēsturiskajā dzimtenē, nav savas valsts, un viņu dzimtā zeme iekļauta citas tautas pārvaldītā valstī. Turpini lasīt »

2. Suņi rej, bet karavāna… Cik ilgi vēl?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 15-09-2014

1938.gada 12.martā Vācijas karaspēks iesoļoja Austrijā. 10.aprīlī sveša karaspēka klātbūtnē tika sarīkota nelikumīga tautas nobalsošana par Austrijas pievienošanos Vācijai. Pēc Vācijas teiktā, balsošanā piedalījās 99,71% balsstiesīgo, no tiem par pievienošanos Reiham nobalsoja 99,73%. Gluži neticams skaitlis, ja ņem vērā austriešu nacionālo pašlepnumu un patriotisma jūtas. Vēlāk starptautiskā sabiedrība Austrijas anšlusu kvalificēja kā aneksiju un referenduma rezultātus anulēja.

2014.gada 16.martā Krievijas kontrolētie separātisti sarīkoja referendumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, kur pirms tam slepus tika ievestas Krievijas karaspēka papildus vienības, kas referenduma brīdī faktiski kontrolēja Krimas teritoriju. Pēc Krievijas ziņām, referendumā piedalījās 83,1% balsstiesīgo iedzīvotāju, par Krimas pievienošanu Krievijai balsoja 96,77%. Arī neticami, jo Krimas tatāri un šeit dzīvojošie ukraiņi bija par autonomijas palikšanu Ukrainas sastāvā un balsošanā nepiedalījās. Lieki teikt, ka arī šī referenduma rezultātus un Ukrainas zemes aneksiju pasaules sabiedrība nav atzinusi. Turpini lasīt »

1. Reinkarnācija Putina stilā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 08-09-2014

Krievijas nepieteiktais karš Ukrainā, Krimas aneksija un Rietumu reakcija uz šiem notikumiem likušas daudziem politikas vērotājiem secināt, ka pasaule atgriežas 60. - 70.gados, ar to domājot Aukstā kara periodu. Notikumu gaita gan liek bažīties, ka esam atkāpušies vēl tālāk - pagājušā gadsimta 30.gados, kad Eiropā risinājās gluži līdzīgi notikumi. 2008.gadā „Laikmeta zīmes” jau rakstīja (lasiet ŠEIT) par Hitlera un Putina īstenotās politikas pārsteidzošo līdzību. Tolaik centāmies izteikties politkorekti un paudām, ka, lai arī līdzība saskatāma, tomēr tiešas paralēles starp nacistu Vāciju un mūsdienu Krieviju vilkt nevar. Mēs kļūdījāmies - šīs paralēles kļūst arvien redzamākas un tas pasaulei draud ne vairs ar „auksto”, bet gluži karstu karu. Turpini lasīt »

Saprotot laika zīmes. Izraēla un Gaza – kādēļ tas ir svarīgi

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 25-08-2014

TV kanāli un ziņu aģentūras ik dienu ziņo par karu, postu un ciešanām dažādās pasaules malās. Nāvējošais Ebolas vīruss Āfrikā, Krievijas atbalstīto separātistu iznīcinošā karadarbība Ukrainas austrumos, „Hamas” teroristu veiktā Svētās zemes apšaude ar raķetēm un Izraēlas prettriecieni - tas viss liek ciest arī tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju. Un ne tikai - pasaules sociālie, ekonomiskie un politiskie notikumi šķeļ sabiedrību un padara kopā dzīvojošus ļaudis par niknākajiem ienaidniekiem. Diemžēl šāda šķelšanās politisku motīvu dēļ novērojama pat kristiešu starpā. Kādi atbalsta vienu konfliktā iesaistīto pusi, citi - otru. Bet, kā ir patiesībā? Turpini lasīt »

Putina “spēles” Ukrainā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 10-03-2014

2008. gada 25. augusta publikācijā par Krievijas - Gruzijas karu „Laikmeta zīmes” rakstīja: „Pateicoties „veco” Eiropas valstu neizlēmībai un bailēm no gāzes piegāžu „noraušanas”, Eiropas Savienība izrādījās nespējīga paust vienotu nostāju pret Krievijas agresiju. ASV gan rīkojās noteiktāk, tomēr arī tikai vārdos. Arī ANO Krievijas veto dēļ ir padarīta rīcībnespējīga. Ar skumjām nākas secināt, ka demokrātiskā pasaule itin neko nav mācījusies no pagātnes kļūdām. Ja arī šoreiz pasaule pret Krievijas agresiju izrādīsies „impotenta”, nākamais konflikts nebūs ilgi jāgaida. Piedņestra, Krima, Austrumu un Dienvidukraina - variantu ir daudz”.

Ir 2014. gada marts un ļaunākās prognozes diemžēl piepildījušās. Krievija sākusi bruņotu agresiju pret Ukrainas valsti, cenšoties atšķelt no tās Krimas pussalu un, iespējams, arī daļu Austrumukrainas reģionu. Iegansts kā vienmēr - Krievijas pilsoņu un krievvalodīgo aizstāvēšana. Tiesa, nav gan īsti skaidrs, kas šos pilsoņus apdraud un no kā viņi jāaizstāv. Provokācijas, meli, dezinformācija - nemainīgs Krievijas varas arsenāls, lai kā šī valsts kādā noteiktā vēstures posmā sauktos. Turpini lasīt »

Eiropas “vērtības”. Drīz arī Latvijā… Post Scriptum

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 17-02-2014

„Laikmeta zīmes” jau rakstīja (lasiet ŠEIT) par Eiropas homoseksuāļu lobija aktivitātēm, kas nemitīgi cenšas gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā likumdošanā ieviest dažādus likumprojektus, regulas un rekomendācijas, lai nodrošinātu homoseksuālas orientācijas netraucētu popularizēšanu un īpašu tiesisko aizsardzību LGBTI (lesbiešu, geju, biseksuālu, transpersonu un interseksuāļu) kopienām. Tāds daļēji bija gan Eiropas Parlamentā vairākas reizes noraidītais Portugāles deputātes Edītes Estrellas ziņojums, kurš paredzēja agrīnu bērnu seksualizāciju jau no bērnudārza vecuma, gan Ulrikes Lunačekas ziņojums, kas paredz LGBTI personām īpašas tiesības teju visās dzīves jomās.

Ulrike Lunačeka ir Austrijas eiroparlamentāriete, atklāta lesbiete, karojoša feministe šīs ideoloģijas visneiecietīgākajā un radikālākajā formā. Turpini lasīt »

Eiropas “vērtības”. Drīz arī Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 27-01-2014

Attīstoties demokrātijai, ne vien likumdevējiem un valstu valdībām, bet arī vienkāršajiem pilsoņiem kļuvis iespējams izvirzīt apspriešanai dažādas likumdošanas iniciatīvas. 2013. gada nogalē beidzās termiņš, kurā pirmo astoņu Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) organizatoriem bija jāiegūst līdzpilsoņu atbalsts. Nepieciešamo minimālo vienu miljonu parakstu vismaz septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs savāca trīs grupas - „Right2Water”, kas uzskata, ka ūdens ir sabiedrisks labums, nevis prece; „One of Us”, kas vēlas, lai ES izbeigtu finansēt darbības, kurās pieļauta cilvēka embriju iznīcināšana, un „Stop Vivisection”, kas vēlas pārtraukt eksperimentus ar dzīviem dzīvniekiem. Arī Latvijas iedzīvotāji aktīvi piedalījās parakstu vākšanā par iniciatīvu „Viens no mums” („One of Us”), kopumā savācot 9132 derīgus parakstus.

Institūcijām dots pusgads, lai validētu (pārbaudītu un apstiprinātu) parakstus, izvērtētu iniciatīvu tiesiskos, morālos un citus aspektus, un izlemtu, kā rīkoties tālāk. Speciāli izveidota komisija tiksies ar iniciatīvu organizatoriem, dodot iespēju sīkāk izskaidrot iniciatīvās izvirzītos jautājumus, uzklausīšana notiks arī Eiropas Parlamentā. Tad komisija pieņems gala lēmumu, kurā izklāstīs savus secinājumus par katru no iniciatīvām un to, kas notiks tālāk. Kāda izrādīsies šī jaunā demokrātiskā procesa patiesā vērtība un vai pilsoņu iniciatīvas tiks ņemtas vērā arī Eiropas likumdošanā - to redzēsim nākotnē.

Pēdējos gados arī Latvijā vērojama līdzīga pilsoņu aktivitāte. Turpini lasīt »

Demokrātija… vai tomēr diktatūra?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 28-01-2013

Viena no tā sauktās demokrātiskās pasaules pamatvērtībām ir iecietība un tolerance. Šie jēdzieni attiecas gan un rasu, etnisko un nacionālo, gan minoritāšu un reliģisko jomu. Par vienu no tolerantākajām sabiedrībām mūsdienu pasaulē tiek uzskatīta Eiropas Savienība, īpaši Ziemeļvalstis, bet reliģijas jomā arī ASV. Taču, vai tiešām ar iecietību un toleranci vecajās demokrātijās viss ir tik labi, kā tiek sludināts? Ne reizi vien plašsaziņas līdzekļos parādījušās ziņas, kas liek par to šaubīties. Reizēm tolerances izpratne ES ir visai dīvaina - kādu valsti var sodīt tikai par to, ka tās pilsoņi brīvās vēlēšanās ievēlējuši valdību, kuras ideoloģija nepatīk Briseles varenajiem; tiek izrādīta neizprotama pretimnākšana no citām zemēm iebraukušo laimes meklētāju tikumiem un tradīcijām, tai pat laikā ignorējot vietējo iedzīvotāju intereses; tolerēta dažādu morālu perversiju brīvība, bet aizbāzta mute tiem, kas pret to iebilst.

Nesen „Laikmeta zīmju” e-pasta kastītē nonāca vēstule no kādas kristietes juristes. Tajā viņa pauž savu sāpi: „Nosūtu kādu ziņu par to, kā kristietība tiek ierobežota skolās, un kā kristieši tiek izstumti no darba vietām kristīgās pārliecības dēļ. Kā juriste redzu, ka šī tendence ienāk arī Latvijā. Turpini lasīt »