Tiesības uz neatkarību

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 17-11-2014

1918.gada 18.novembrī Rīgas pilsētas 2.teātrī (tagad Nacionālais teātris) latviešu sabiedrisko organizāciju izveidotā Tautas padome pasludināja Latvijas Republiku kā patstāvīgu, neatkarīgu, demokrātisku valsti. 1990.gada 4.maijā PSRS okupētās Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par neatkarības atjaunošanu. Divas reizes viena gadsimta laikā Dievs dāvāja latviešiem iespēju kļūt brīviem un neatkarīgiem, pašiem veidot savu valsti un lemt tās nākotni. Tā ir privilēģija, kāda nav daudzām par mums daudz lielākām tautām, kas gadu desmitiem un pat simtiem cīnās par savu brīvību, tomēr nav spējušas to sasniegt.

Valstiskie veidojumi pasaulē, īpaši Eiropā, gadsimtiem ilgi radušies nevis saskaņā ar tautu un tautību apdzīvoto zemju robežām, bet iekarošanas, apspiešanas un teritoriju pievienošanas rezultātā. Šī iemesla dēļ vairākām tautām, lai gan tās dzīvo pašu vēsturiskajā dzimtenē, nav savas valsts, un viņu dzimtā zeme iekļauta citas tautas pārvaldītā valstī. Turpini lasīt »



2. Suņi rej, bet karavāna… Cik ilgi vēl?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 15-09-2014

1938.gada 12.martā Vācijas karaspēks iesoļoja Austrijā. 10.aprīlī sveša karaspēka klātbūtnē tika sarīkota nelikumīga tautas nobalsošana par Austrijas pievienošanos Vācijai. Pēc Vācijas teiktā, balsošanā piedalījās 99,71% balsstiesīgo, no tiem par pievienošanos Reiham nobalsoja 99,73%. Gluži neticams skaitlis, ja ņem vērā austriešu nacionālo pašlepnumu un patriotisma jūtas. Vēlāk starptautiskā sabiedrība Austrijas anšlusu kvalificēja kā aneksiju un referenduma rezultātus anulēja.

2014.gada 16.martā Krievijas kontrolētie separātisti sarīkoja referendumu Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, kur pirms tam slepus tika ievestas Krievijas karaspēka papildus vienības, kas referenduma brīdī faktiski kontrolēja Krimas teritoriju. Pēc Krievijas ziņām, referendumā piedalījās 83,1% balsstiesīgo iedzīvotāju, par Krimas pievienošanu Krievijai balsoja 96,77%. Arī neticami, jo Krimas tatāri un šeit dzīvojošie ukraiņi bija par autonomijas palikšanu Ukrainas sastāvā un balsošanā nepiedalījās. Lieki teikt, ka arī šī referenduma rezultātus un Ukrainas zemes aneksiju pasaules sabiedrība nav atzinusi. Turpini lasīt »

1. Reinkarnācija Putina stilā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 08-09-2014

Krievijas nepieteiktais karš Ukrainā, Krimas aneksija un Rietumu reakcija uz šiem notikumiem likušas daudziem politikas vērotājiem secināt, ka pasaule atgriežas 60. - 70.gados, ar to domājot Aukstā kara periodu. Notikumu gaita gan liek bažīties, ka esam atkāpušies vēl tālāk - pagājušā gadsimta 30.gados, kad Eiropā risinājās gluži līdzīgi notikumi. 2008.gadā „Laikmeta zīmes” jau rakstīja (lasiet ŠEIT) par Hitlera un Putina īstenotās politikas pārsteidzošo līdzību. Tolaik centāmies izteikties politkorekti un paudām, ka, lai arī līdzība saskatāma, tomēr tiešas paralēles starp nacistu Vāciju un mūsdienu Krieviju vilkt nevar. Mēs kļūdījāmies - šīs paralēles kļūst arvien redzamākas un tas pasaulei draud ne vairs ar „auksto”, bet gluži karstu karu. Turpini lasīt »

Saprotot laika zīmes. Izraēla un Gaza – kādēļ tas ir svarīgi

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 25-08-2014

TV kanāli un ziņu aģentūras ik dienu ziņo par karu, postu un ciešanām dažādās pasaules malās. Nāvējošais Ebolas vīruss Āfrikā, Krievijas atbalstīto separātistu iznīcinošā karadarbība Ukrainas austrumos, „Hamas” teroristu veiktā Svētās zemes apšaude ar raķetēm un Izraēlas prettriecieni - tas viss liek ciest arī tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju. Un ne tikai - pasaules sociālie, ekonomiskie un politiskie notikumi šķeļ sabiedrību un padara kopā dzīvojošus ļaudis par niknākajiem ienaidniekiem. Diemžēl šāda šķelšanās politisku motīvu dēļ novērojama pat kristiešu starpā. Kādi atbalsta vienu konfliktā iesaistīto pusi, citi - otru. Bet, kā ir patiesībā? Turpini lasīt »

Putina “spēles” Ukrainā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 10-03-2014

2008. gada 25. augusta publikācijā par Krievijas - Gruzijas karu „Laikmeta zīmes” rakstīja: „Pateicoties „veco” Eiropas valstu neizlēmībai un bailēm no gāzes piegāžu „noraušanas”, Eiropas Savienība izrādījās nespējīga paust vienotu nostāju pret Krievijas agresiju. ASV gan rīkojās noteiktāk, tomēr arī tikai vārdos. Arī ANO Krievijas veto dēļ ir padarīta rīcībnespējīga. Ar skumjām nākas secināt, ka demokrātiskā pasaule itin neko nav mācījusies no pagātnes kļūdām. Ja arī šoreiz pasaule pret Krievijas agresiju izrādīsies „impotenta”, nākamais konflikts nebūs ilgi jāgaida. Piedņestra, Krima, Austrumu un Dienvidukraina - variantu ir daudz”.

Ir 2014. gada marts un ļaunākās prognozes diemžēl piepildījušās. Krievija sākusi bruņotu agresiju pret Ukrainas valsti, cenšoties atšķelt no tās Krimas pussalu un, iespējams, arī daļu Austrumukrainas reģionu. Iegansts kā vienmēr - Krievijas pilsoņu un krievvalodīgo aizstāvēšana. Tiesa, nav gan īsti skaidrs, kas šos pilsoņus apdraud un no kā viņi jāaizstāv. Provokācijas, meli, dezinformācija - nemainīgs Krievijas varas arsenāls, lai kā šī valsts kādā noteiktā vēstures posmā sauktos. Turpini lasīt »

Eiropas “vērtības”. Drīz arī Latvijā… Post Scriptum

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 17-02-2014

„Laikmeta zīmes” jau rakstīja (lasiet ŠEIT) par Eiropas homoseksuāļu lobija aktivitātēm, kas nemitīgi cenšas gan Eiropas Savienības, gan nacionālajā likumdošanā ieviest dažādus likumprojektus, regulas un rekomendācijas, lai nodrošinātu homoseksuālas orientācijas netraucētu popularizēšanu un īpašu tiesisko aizsardzību LGBTI (lesbiešu, geju, biseksuālu, transpersonu un interseksuāļu) kopienām. Tāds daļēji bija gan Eiropas Parlamentā vairākas reizes noraidītais Portugāles deputātes Edītes Estrellas ziņojums, kurš paredzēja agrīnu bērnu seksualizāciju jau no bērnudārza vecuma, gan Ulrikes Lunačekas ziņojums, kas paredz LGBTI personām īpašas tiesības teju visās dzīves jomās.

Ulrike Lunačeka ir Austrijas eiroparlamentāriete, atklāta lesbiete, karojoša feministe šīs ideoloģijas visneiecietīgākajā un radikālākajā formā. Turpini lasīt »

Eiropas “vērtības”. Drīz arī Latvijā

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 27-01-2014

Attīstoties demokrātijai, ne vien likumdevējiem un valstu valdībām, bet arī vienkāršajiem pilsoņiem kļuvis iespējams izvirzīt apspriešanai dažādas likumdošanas iniciatīvas. 2013. gada nogalē beidzās termiņš, kurā pirmo astoņu Eiropas pilsoņu iniciatīvu (EPI) organizatoriem bija jāiegūst līdzpilsoņu atbalsts. Nepieciešamo minimālo vienu miljonu parakstu vismaz septiņās Eiropas Savienības dalībvalstīs savāca trīs grupas - „Right2Water”, kas uzskata, ka ūdens ir sabiedrisks labums, nevis prece; „One of Us”, kas vēlas, lai ES izbeigtu finansēt darbības, kurās pieļauta cilvēka embriju iznīcināšana, un „Stop Vivisection”, kas vēlas pārtraukt eksperimentus ar dzīviem dzīvniekiem. Arī Latvijas iedzīvotāji aktīvi piedalījās parakstu vākšanā par iniciatīvu „Viens no mums” („One of Us”), kopumā savācot 9132 derīgus parakstus.

Institūcijām dots pusgads, lai validētu (pārbaudītu un apstiprinātu) parakstus, izvērtētu iniciatīvu tiesiskos, morālos un citus aspektus, un izlemtu, kā rīkoties tālāk. Speciāli izveidota komisija tiksies ar iniciatīvu organizatoriem, dodot iespēju sīkāk izskaidrot iniciatīvās izvirzītos jautājumus, uzklausīšana notiks arī Eiropas Parlamentā. Tad komisija pieņems gala lēmumu, kurā izklāstīs savus secinājumus par katru no iniciatīvām un to, kas notiks tālāk. Kāda izrādīsies šī jaunā demokrātiskā procesa patiesā vērtība un vai pilsoņu iniciatīvas tiks ņemtas vērā arī Eiropas likumdošanā - to redzēsim nākotnē.

Pēdējos gados arī Latvijā vērojama līdzīga pilsoņu aktivitāte. Turpini lasīt »

Demokrātija… vai tomēr diktatūra?

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 28-01-2013

Viena no tā sauktās demokrātiskās pasaules pamatvērtībām ir iecietība un tolerance. Šie jēdzieni attiecas gan un rasu, etnisko un nacionālo, gan minoritāšu un reliģisko jomu. Par vienu no tolerantākajām sabiedrībām mūsdienu pasaulē tiek uzskatīta Eiropas Savienība, īpaši Ziemeļvalstis, bet reliģijas jomā arī ASV. Taču, vai tiešām ar iecietību un toleranci vecajās demokrātijās viss ir tik labi, kā tiek sludināts? Ne reizi vien plašsaziņas līdzekļos parādījušās ziņas, kas liek par to šaubīties. Reizēm tolerances izpratne ES ir visai dīvaina - kādu valsti var sodīt tikai par to, ka tās pilsoņi brīvās vēlēšanās ievēlējuši valdību, kuras ideoloģija nepatīk Briseles varenajiem; tiek izrādīta neizprotama pretimnākšana no citām zemēm iebraukušo laimes meklētāju tikumiem un tradīcijām, tai pat laikā ignorējot vietējo iedzīvotāju intereses; tolerēta dažādu morālu perversiju brīvība, bet aizbāzta mute tiem, kas pret to iebilst.

Nesen „Laikmeta zīmju” e-pasta kastītē nonāca vēstule no kādas kristietes juristes. Tajā viņa pauž savu sāpi: „Nosūtu kādu ziņu par to, kā kristietība tiek ierobežota skolās, un kā kristieši tiek izstumti no darba vietām kristīgās pārliecības dēļ. Kā juriste redzu, ka šī tendence ienāk arī Latvijā. Turpini lasīt »

“Mincenīšu” dumpis saviļņo pasauli

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 27-08-2012

Lielu rezonansi pasaulē izsaukusi Krievijas meiteņu panku grupas „Pussy Riot” notiesāšana ar divu gadu cietumsodu par ālēšanos Kristus Pestītāja katedrālē Maskavā šā gada 21. februārī. Nosodījums šādam Maskavas apgabala tiesas spriedumam ticis pausts daudzās zemēs, piesaucot gan vārda brīvību, gan cilvēktiesības. Arī mūsu bāleliņi nav spējuši palikt malā, taču, ja citās valstīs protestētāji galvenokārt ir nevalstisko organizāciju un cilvēktiesību aktīvisti, tad Latvija papūlējusies savu nosodījumu pasludināt arī oficiālā līmenī - ar Ārlietu ministrijas īpašu paziņojumu un ārlietu ministra Edgara Rinkēviča ierakstu savā personīgajā blogā. Krievija reaģēja nekavējoties, norādot uz mūsu valsts nepieļaujamo iejaukšanos tās iekšējās lietās.

Visam šim notikumam un panku meiteņu rīcībai ir vairāki aspekti - politiskais, tiesiskais un ētiskais. Turpini lasīt »

Karš Lībijā un mēs

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 18-04-2011

Pēdējā laika starptautisko ziņu aktuālākie jaunumi saistīti ar NATO militāro operāciju Lībijā. Līdz šim morāli esmu atbalstījis šādas starptautisko institūciju akceptētas operācijas, kas palīdz novērst pret kādu etnisko, sabiedrisko vai politisko grupu vērstu genocīdu. Tieši šī iemesla dēļ savulaik atbalstīju gan militārās operācijas bijušajā Dienvidslāvijā, gan intervenci Afganistānā, gan Huseina režīma gāšanu Irākā. Un joprojām esmu patiesi gandarīts, ka Dienvidslāvijas kara noziedznieki tiek krimināli vajāti un tiesāti, ka afgāņu tauta spējusi atbrīvoties no feodālā talibu režīma, kas bija šķērslis ne vien Afganistānas nākotnei, bet drauds visai pasaulei, ka Irākā beidzis pastāvēt režīms, kurš bija gatavs ķīmiskos ieročus izmantot pats pret savu tautu. Taču šoreiz viss ir citādāk. Turpini lasīt »