Bērnu literatūras šedevri. Astrīda Lindgrēna: 3.daļa – rakstnieces tēlu pasaulē

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps | Publicēts 23-01-2018

Iepazīstinot ar zviedru bērnu rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas bagātīgo mūžu un daiļradi, jau esam stāstījuši par Brālīti un Karlsonu, kas dzīvo uz jumta (lasiet ŠEIT), par Pepiju Garzeķi un Lennebergas Emīla nedarbiem (lasiet ŠEIT). Rakstu sērijas trešajā un noslēdzošajā daļā pastāstīsim par Lindgrēnas fantāzijas pasakām, detektīvu Blumkvistu, bērniem no Trokšņu ciema, Sālsvārnas salas vasarniekiem, Madikenu un citiem rakstnieces varoņiem. Aicinām uz brīdi atgriezties bērnībā un gremdēties Lindgrēnas grāmatu fascinējošajā burvībā. Turpini lasīt »



Bērnu literatūras šedevri. Astrīda Lindgrēna: 2.daļa - Pepija Garzeķe un Emīls no Lennebergas

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps | Publicēts 19-12-2017

Brālītis un Karlsons neapšaubāmi ir pazīstamākie populārās zviedru bērnu rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas literārie varoņi bijušās Padomju Savienības valstīs (par Lindgrēnu un Karlsonu lasiet ŠEIT), tomēr citur pasaulē populārākais Lindgrēnas radītais tēls ir Pepija Garzeķe. Pepija, tāpat kā Lennebergas Emīls, ir labi pazīstami arī lielajiem un mazajiem latviešu lasītājiem. Tomēr tikai retais zina kaut ko vairāk par šo tēlu patieso izcelsmi, viņu ceļu uz pasaules bērnu literatūras virsotnēm, par teātra izrādēm, filmām un citiem materiāliem, kas radīti šo tēlu iespaidā, un tamlīdzīgām niansēm. Tā kā Lindgrēnas varoņus iemīļojuši ne vien bērni, bet arī daudzi pieaugušie, mūsu stāstu turpinām ar vēl diviem no tiem - bižaino rudmati Pepiju Garzeķi un labsirdīgo nebēdni Emīlu no Lennebergas. Turpini lasīt »

Bērnu literatūras šedevri. Astrīda Lindgrēna: 1.daļa - Brālītis un Karlsons, kas dzīvo uz jumta

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps | Publicēts 11-12-2017

Kurš gan no tiem, kam šobrīd 40-50 un vairāk gadu, neko nebūtu dzirdējis par Karlsonu, kas dzīvo uz jumta? Šis personāžs savulaik bija pazīstams katram padomju bērnam - gan no populārās grāmatu triloģijas, gan animācijas filmiņām, gan teātru izrādēm. Bijušajā Padomju Savienībā Karlsonam bija teju kulta statuss. Visi zināja, ka viņš dzīvo mazā mājiņā uz jumta kādā no Stokholmas namiem un viņa labākais draugs ir septiņgadīgais Svante Svantesons, saukts Brālītis (zviedru val. - Lillebror). Unikālākā Karlsona īpašība bija spēja lidot, ar pogu uz vēdera iedarbinot mazu motoriņu un propelleri uz muguras. Dažkārt Karlsons kopā ar Brālīti devās klejojumos pa Vasas pilsētas (Vasastan - rajons Stokholmā) jumtiem, lai meklētu arvien jaunus piedzīvojumus. Turpini lasīt »

Rainis un Dievs II. Cēloņi un sekas

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps, Par šo un to | Publicēts 03-07-2017

Publikācijas 1.daļā (lasiet ŠEIT) runājām par Raiņa daiļrades pētnieku izsenis apspriesto tēmu - ticēja vai neticēja dižais dzejnieks kam augstākam? Ir vai nav viņa daiļradē reliģiskais elements? Daudzi pētnieki uz šo jautājumu snieguši pozitīvu atbildi, kamēr teologi gluži pretēji - ir skeptiski par jebkādu Raiņa reliģiozitāti. Balstoties uz dzejnieka biogrāfijas faktiem un viņa darbu analīzi, Rainis uzskatāms par ateistu, kas reliģiski mitoloģiskos simbolus un tēlus savos darbos izmantoja, lai sludinātu pavisam citas idejas. Tomēr pēc jaunāko pētījumu atziņām Raiņa ateisms, vismaz šī jēdziena klasiskajā izpratnē, tiek apšaubīts. Galu galā, arī ateisms taču ir sava veida reliģija - ticība tam, ka Dieva nav. Rainis centās noformulēt pats savu - “nākotnes reliģiju”. Kāda bija šī “reliģija” un kā tā ietekmēja viņa personīgo dzīvi - par to šajā rakstā. Tajā minētie fakti balstīti uz filoloģijas doktores Dainas Leimanes darbu “Diaboliskie spēki Raiņa dramaturģijā” un režisora un dramaturga Viktora Jansona pētījumiem par mazzināmiem faktiem Raiņa biogrāfijā. Turpini lasīt »

Dievišķais un bezdievīgais Raiņa daiļradē

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps, Par šo un to | Publicēts 26-06-2017

Rainis - dižākais no latviešu dzejniekiem, viens no spožākajiem mūsu literatūras klasiķiem, kura vārds lieliem burtiem ierakstīts latviešu kultūras zelta fondā. Tautas likteņu apdziedātājs, tautas dzejnieks, dziļa personība ar ģēnija iezīmēm. Līdzās nacionālajām vērtībām garīgi meklējoši cilvēki Raiņa daiļradē vienmēr centušies saskatīt garīgo dimensiju - norādes uz to, ka, neskatoties uz marksistisko pasaules uzskatu, Rainis dziļi sirdī ticējis dievišķā esamībai. Daži viņa filozofiskajās idejās pat saskata paralēles ar kristīgo mācību. Tomēr, vai šāds uzskats ir pamatots? Vai Rainis bija ticīgs cilvēks? Diemžēl jāteic, ka nē - Rainis sevi pozicionēja kā ateistu, brīvu no jebkādiem “reliģiskiem aizspriedumiem”. Bībeles sižetus un citus reliģiskus tēlus, tostarp latviešu mitoloģiju, viņš izmantoja vien kā simbolus “proletāriskās idejas” paušanai. Publicējam LKR raidījuma “Atver acis” veidotājas Evas Āleres sarunu ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Agitu Laicāni par Raiņa daiļrades filozofiski garīgajiem aspektiem. Turpini lasīt »

Bērnu literatūras šedevri. Gredzenu pavēlnieks un Nārnijas hronikas

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps | Publicēts 12-12-2016

Šoreiz stāstīsim par diviem britu bērnu literatūras autoriem, kas radījuši pasaulslavenus darbus augstās fantāzijas žanrā. Abi šie literatūras darbi ir ārkārtīgi populāri pasaulē, taču vienlaikus arī ļoti kontraversāli. Vieni tos uzskata par ar maģiju un misticismu piesātinātiem, citi gluži pretēji - saskata tajos dziļu kristīgu simbolismu. Vēl kādi domā, ka tā vienkārši ir laba fantāzijas literatūra. Kā jau tas nereti notiek, šo literāro darbu popularitāti mūsdienās stipri veicinājis kinematogrāfs, un filmas, kas uzņemtas pēc to motīviem, ir pat pazīstamākas nekā pirmavots. Jūs jau nojaušat, par ko būs šis raksts. Nu, protams - par Dž.R.R.Tolkīna triloģiju “Gredzenu pavēlnieks” un K.S.Lūisa “Nārnijas hronikām”. Turpini lasīt »

Bērnu literatūras šedevri. Vinnijs Pūks un viņa draugi

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps | Publicēts 01-08-2016

“Laikmeta zīmju” sadaļā “Stāsti, joki un līdzības” jau publicētas anekdotes un jociņi par Vinniju Pūku un viņa draugiem (lasiet ŠEIT). Tā ir tautas izauklēta folklora, tomēr lielākajai daļai cilvēku pirmā iepazīšanās ar Vinniju un viņa draugiem notiek lasot angļu rakstnieka Alana Milna grāmatas vai skatoties Disneja studijā uzņemtās animācijas filmas par Kristoferu Robinu, “dumjo lāci”, Sivnu, ēzelīti Iā, Trusīti, Tīģerēnu, Kengu, mazulīti Rū, gudro Pūci, Milzu Lempi un citiem Lielā meža zvēriem un personāžiem. Savukārt tie, kas auguši padomju laikā, noteikti atcerēsies jautrās krievu multfilmas par Viņņij Puh un Petačok. Taču tikai retais zina, ka visi šie literatūras un kino daiļdarbi pamatojas patiesā stāstā par lāci Vinniju, Kristoferu Robinu un viņa rotaļlietām. Mēs esam gatavi šo stāstu jums izstāstīt. Vai esat gatavi to iepazīt? Turpini lasīt »