Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Grāmatu plaukts | Publicēts 26-10-2020
Viena no “Laikmeta zīmju” veidotāja iemīļotām bērnības grāmatām bija itāļu rakstnieka Džanni Rodari “Dželsomino melu zemē”. Un kurš gan bijušajā Padomju Savienībā nebija kaut ko dzirdējis par Čipolīno jeb, kā viņu sauca latviski - Sīpoliņu, kas cīnījās par visiem apbižotajiem un apspiestajiem pret augstprātīgajiem un ļaunajiem bagātniekiem un prinčiem. Sociālā taisnīguma līnija Rodari darbos bija saskatāma ļoti skaidri, kaut bērnu auditorijai šis aspekts diez vai jelkad šķitis svarīgs. Drīzāk gan labā uzvara pār ļauno, taisnības uzvara pār netaisnību. Lai nu kā, Džanni Rodari grāmatas ir daudzu padomju laikā augušo bērnības literatūra. Tādēļ iepazīsimies ar rakstnieka daiļradi tuvāk. Turpini lasīt »
Kad 20.gadsimta 90.gadu sākumā “Laikmeta zīmju” redaktora rokās pirmoreiz nonāca Rutku Tēva romāns “Trīs vella kalpi”, abas filmas par vella kalpu piedzīvojumiem biju skatījies daudzas reizes. Bērnībā “Vella kalpi” un “Vella kalpi Vella dzirnavās” bija manas iemīļotākās latviešu kinofilmas. Laikam gan būs grūti atrast latvieti, kurš kaut reizi nebūtu redzējis kādu no šīm Rīgas kinostudijas vēsturiskajām kostīmfilmām. Padomju laikā tās bija populāras visā Padomju Savienībā. Tāpēc romāns manī raisīja divējādas sajūtas - nelielu vilšanos par to, ka literārajam oriģinālam tomēr pietrūkst filmu spriedzes un nebēdnības, bet tajā pašā laikā simpātijas par Rīgas vēstures adekvāto attēlojumu, kas romānā ir daudz tuvāks patiesībai nekā filmās.
Daudzi, kas romānu lasījuši jau pēc filmu noskatīšanās, piedzīvojuši līdzīgas sajūtas. Tas liecina, ka Rutku Tēva literārais darbs krietni atšķiras no Aleksandra Leimaņa muzikālajām filmām. Patiesībā tie ir divi dažādi daiļdarbi. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Grāmatu plaukts | Publicēts 21-10-2019
Cilvēki, kuru bērnība aizritēja padomju gados, atcerēsies vienu no tā laika populārākajiem bērnu grāmatu varoņiem - Nezinīti. Tolaik jaunā paaudze grāmatas lasīja daudz vairāk nekā šodien, un starp tām noteikti bija vismaz viens no Nezinīša triloģijas romāniem. Šī piedzīvojumiem bagātā grāmatu sērija ir stāsti par mazu cilvēciņu - knēveļu, knauķu un knīpu - dzīvi Ziedu pilsētā, Zaļajā pilsētā, Pūķienā, Saules pilsētā un uz Mēness. Knēveļu pasaulē mīt daudz talantīgu meistaru, kas prot konstruēt un remontēt automašīnas, būvēt gaisa balonus, meistarot ūdensvadus un strūklakas, gleznot portretus, spēlēt arfu, ārstēt slimības un rīkot neaizmirstamas balles. Stāsti par Nezinīti un viņa draugiem vēsta par aizraujošiem notikumiem, apbrīnojamiem izgudrojumiem, brīnišķīgiem ceļojumiem un aizkustinošu draudzību. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Grāmatu plaukts | Publicēts 23-01-2018
Iepazīstinot ar zviedru bērnu rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas bagātīgo mūžu un daiļradi, jau esam stāstījuši par Brālīti un Karlsonu, kas dzīvo uz jumta (lasiet ŠEIT), par Pepiju Garzeķi un Lennebergas Emīla nedarbiem (lasiet ŠEIT). Rakstu sērijas trešajā un noslēdzošajā daļā pastāstīsim par Lindgrēnas fantāzijas pasakām, detektīvu Blumkvistu, bērniem no Trokšņu ciema, Sālsvārnas salas vasarniekiem, Madikenu un citiem rakstnieces varoņiem. Aicinām uz brīdi atgriezties bērnībā un gremdēties Lindgrēnas grāmatu fascinējošajā burvībā. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Grāmatu plaukts | Publicēts 19-12-2017
Brālītis un Karlsons neapšaubāmi ir pazīstamākie populārās zviedru bērnu rakstnieces Astrīdas Lindgrēnas literārie varoņi bijušās Padomju Savienības valstīs (par Lindgrēnu un Karlsonu lasiet ŠEIT), tomēr citur pasaulē populārākais Lindgrēnas radītais tēls ir Pepija Garzeķe. Pepija, tāpat kā Lennebergas Emīls, ir labi pazīstami arī lielajiem un mazajiem latviešu lasītājiem. Tomēr tikai retais zina kaut ko vairāk par šo tēlu patieso izcelsmi, viņu ceļu uz pasaules bērnu literatūras virsotnēm, par teātra izrādēm, filmām un citiem materiāliem, kas radīti šo tēlu iespaidā, un tamlīdzīgām niansēm. Tā kā Lindgrēnas varoņus iemīļojuši ne vien bērni, bet arī daudzi pieaugušie, mūsu stāstu turpinām ar vēl diviem no tiem - bižaino rudmati Pepiju Garzeķi un labsirdīgo nebēdni Emīlu no Lennebergas. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Grāmatu plaukts | Publicēts 11-12-2017
Kurš gan no tiem, kam šobrīd 40-50 un vairāk gadu, neko nebūtu dzirdējis par Karlsonu, kas dzīvo uz jumta? Šis personāžs savulaik bija pazīstams katram padomju bērnam - gan no populārās grāmatu triloģijas, gan animācijas filmiņām, gan teātru izrādēm. Bijušajā Padomju Savienībā Karlsonam bija teju kulta statuss. Visi zināja, ka viņš dzīvo mazā mājiņā uz jumta kādā no Stokholmas namiem un viņa labākais draugs ir septiņgadīgais Svante Svantesons, saukts Brālītis (zviedru val. - Lillebror). Unikālākā Karlsona īpašība bija spēja lidot, ar pogu uz vēdera iedarbinot mazu motoriņu un propelleri uz muguras. Dažkārt Karlsons kopā ar Brālīti devās klejojumos pa Vasas pilsētas (Vasastan - rajons Stokholmā) jumtiem, lai meklētu arvien jaunus piedzīvojumus. Turpini lasīt »
Publikācijas 1.daļā (lasiet ŠEIT) runājām par Raiņa daiļrades pētnieku izsenis apspriesto tēmu - ticēja vai neticēja dižais dzejnieks kam augstākam? Ir vai nav viņa daiļradē reliģiskais elements? Daudzi pētnieki uz šo jautājumu snieguši pozitīvu atbildi, kamēr teologi gluži pretēji - ir skeptiski par jebkādu Raiņa reliģiozitāti. Balstoties uz dzejnieka biogrāfijas faktiem un viņa darbu analīzi, Rainis uzskatāms par ateistu, kas reliģiski mitoloģiskos simbolus un tēlus savos darbos izmantoja, lai sludinātu pavisam citas idejas. Tomēr pēc jaunāko pētījumu atziņām Raiņa ateisms, vismaz šī jēdziena klasiskajā izpratnē, tiek apšaubīts. Galu galā, arī ateisms taču ir sava veida reliģija - ticība tam, ka Dieva nav. Rainis centās noformulēt pats savu - “nākotnes reliģiju”. Kāda bija šī “reliģija” un kā tā ietekmēja viņa personīgo dzīvi - par to šajā rakstā. Tajā minētie fakti balstīti uz filoloģijas doktores Dainas Leimanes darbu “Diaboliskie spēki Raiņa dramaturģijā” un režisora un dramaturga Viktora Jansona pētījumiem par mazzināmiem faktiem Raiņa biogrāfijā. Turpini lasīt »
Rainis - dižākais no latviešu dzejniekiem, viens no spožākajiem mūsu literatūras klasiķiem, kura vārds lieliem burtiem ierakstīts latviešu kultūras zelta fondā. Tautas likteņu apdziedātājs, tautas dzejnieks, dziļa personība ar ģēnija iezīmēm. Līdzās nacionālajām vērtībām garīgi meklējoši cilvēki Raiņa daiļradē vienmēr centušies saskatīt garīgo dimensiju - norādes uz to, ka, neskatoties uz marksistisko pasaules uzskatu, Rainis dziļi sirdī ticējis dievišķā esamībai. Daži viņa filozofiskajās idejās pat saskata paralēles ar kristīgo mācību. Tomēr, vai šāds uzskats ir pamatots? Vai Rainis bija ticīgs cilvēks? Diemžēl jāteic, ka nē - Rainis sevi pozicionēja kā ateistu, brīvu no jebkādiem “reliģiskiem aizspriedumiem”. Bībeles sižetus un citus reliģiskus tēlus, tostarp latviešu mitoloģiju, viņš izmantoja vien kā simbolus “proletāriskās idejas” paušanai. Publicējam LKR raidījuma “Atver acis” veidotājas Evas Āleres sarunu ar latviešu valodas un literatūras skolotāju Agitu Laicāni par Raiņa daiļrades filozofiski garīgajiem aspektiem. Turpini lasīt »
“Meistars un Margarita” ir viens no populārākajiem un lasītākajiem literārajiem daiļdarbiem pasaulē. Vienlaikus arī pretrunīgs un diskusiju raisošs. Vieni šo romānu dēvē par ģeniālu, citi gluži pretēji - par sātanisku un nesagatavotam lasītājam bīstamu. Vēl kādiem tas vienkārši ir labs fantāzijas žanra sacerējums. Bet kas gan patiesībā paslēpts šā romāna lappusēs, kāda vēsts tajā iekodēta? Un vai šo grāmatu vajadzētu lasīt cilvēkam, kas sevi uzskata par kristieti? Šajā rakstā mēģināsim rast atbildes uz šiem un citiem jautājumiem. Turpini lasīt »
Ievietoja Ervīns Jākobsons | Sadaļa Grāmatu plaukts | Publicēts 12-12-2016
Šoreiz stāstīsim par diviem britu bērnu literatūras autoriem, kas radījuši pasaulslavenus darbus augstās fantāzijas žanrā. Abi šie literatūras darbi ir ārkārtīgi populāri pasaulē, taču vienlaikus arī ļoti kontraversāli. Vieni tos uzskata par ar maģiju un misticismu piesātinātiem, citi gluži pretēji - saskata tajos dziļu kristīgu simbolismu. Vēl kādi domā, ka tā vienkārši ir laba fantāzijas literatūra. Kā jau tas nereti notiek, šo literāro darbu popularitāti mūsdienās stipri veicinājis kinematogrāfs, un filmas, kas uzņemtas pēc to motīviem, ir pat pazīstamākas nekā pirmavots. Jūs jau nojaušat, par ko būs šis raksts. Nu, protams - par Dž.R.R.Tolkīna triloģiju “Gredzenu pavēlnieks” un K.S.Lūisa “Nārnijas hronikām”. Turpini lasīt »