Brīnums. Raivo stāsts – 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 27-05-2019

Raksta pirmajā daļā (lasiet ŠEIT) rakstījām par to, kā mazs puisēns Raivo tika atdzīvināts pēc ilgstošas uzturēšanās zem ūdens (noslīkšanas), pilnībā dziedināts un atjaunots. Tie, kas mazliet pārzina medicīnas jomu, zinās, ka, ja organismam pietrūkst skābekļa, kā tas ir noslīkšanas gadījumā, septiņas minūtes ir robeža, pēc kuras smadzenēs rodas neatgriezeniski bojājumi un cilvēks kļūst invalīds. Taču Raivo šodien ir pilnībā dziedināts! Arī ārsti to atzīst par īstu brīnumu. Publikācijas noslēdzošajā daļā Raivo tētis Jānis turpina stāstīt par Raivo dziedināšanu un būtiskiem garīgiem secinājumiem šī notikuma kontekstā. Turpini lasīt »



Brīnums. Raivo stāsts – 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 22-05-2019

Jaunajā Derībā Bībelē lasām par vairākiem gadījumiem, kad caur Jēzus vai Viņa mācekļu rokām noticis augšāmcelšanās brīnums, proti, jau miris cilvēks ticis atdzīvināts no nāves. Un ne tikai pēc tā sauktās klīniskās nāves, bet pat vairākas dienas miruši cilvēki. Ticiet vai nē - šādi gadījumi notiek arī šodien, jo “Jēzus Kristus vakar un šodien tas pats un mūžīgi” (Ebrejiem 13:8). “Laikmeta zīmes” jau rakstījušas par gadījumu ar Danielu Ekečukvu Nigērijā (lasiet ŠEIT), tāpat par gadījumu ar Laini Keitu Grigorjevu tepat Latvijā (lasiet ŠEIT). Laines stāstam gluži līdzīgs gadījums noticis arī pavisam nesen. Tas ir stāsts par mazo puisēnu Raivo un viņa brīnumaino augšāmcelšanos. Zīmīgi, ka tas notika tieši Lieldienās - Kristus augšāmcelšanās svētkos. Bet, lai par lielo Dieva žēlastības brīnumu pastāsta Raivo tētis Jānis pats. Turpini lasīt »

Ticība uzvar autozagļus. Valda un Daces stāsti

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 10-12-2018

Ar brīnumiem parasti saprotam dažādas Dieva varenības izpausmes cilvēku dzīvē - uzmodināšanu no nāves, smagu slimību dziedināšanu, radikālu dzīves izmaiņu un tamlīdzīgi. Taču Dievs ir klātesošs arī mūsu ikdienā, tostarp sīkajās, mazajās sadzīves problēmiņās, kas mums pašiem tomēr ir pietiekami nozīmīgas, lai arī parasti skar dzīves materiālo nevis garīgo pusi. Pie tādiem dzīves “sīkumiem” var pieskaitīt arī auto zādzību. Tomēr mūsu Dievs ir taisnīgs Dievs, kas rūpējas, lai ļaunums būtu spiests atdot atpakaļ Viņa bērniem nozagto. Par diviem šādiem gadījumiem pastāstīsim tuvāk. Viens no tiem noticis jau krietni pasen, otrs - pavisam nesen. Par to, kā savus nozagtos automobiļus atguva mūziķis Valdis Indrišonoks (par viņu vairāk lasiet ŠEIT) un kristīgā kalpotāja Dace “Sunny” Sauša (par viņu vairāk ŠEIT), viņi jums pastāstīs paši. Turpini lasīt »

Ariadna Kostina. Galvas rota pelnu vietā

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 21-08-2018

Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa jauno talantīgo dziedātāju Ariadnu Kostinu iepazina pateicoties televīzijas vokālā šova “X-faktors” pirmajai sezonai. Gan žūriju, gan skatītājus Ariadna pārsteidza ar savu skanīgo balsi un vienmēr optimistisko dzīvesprieku. Viņas priekšnesuma laikā auditorija cēlās kājās. Kristiešu sabiedrībā Ariadnas vārds tolaik jau bija pazīstams. Bija iznācis viņas pirmais mūzikas albums, daudzi bija dzirdējuši viņas satriecošo dzīvesstāstu. Tomēr tikpat daudzi nezināja un joprojām nezina, ka Ariadnas smaidīgā seja slēpj dziļi traumatisku un sāpīgu pagātni. Tikai sastapšanās ar Kristu spēja pārmainīt meitenes dzīvi, palīdzēja nostāties uz kājām un, mērķtiecīgi virzoties pretī savu sapņu piepildījumam, izcīnīt uzvaru pēc uzvaras. Dievs pacēla Ariadnu no pagātnes dubļiem un dāvināja “galvas rotu pelnu vietā, prieka eļļu sēru drēbju vietā, svētku drānas noskumuša gara vietā” (Jesajas gr. 61:3). Turpini lasīt »

“Laimes bedres” gūstā

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 17-04-2017

“Es biju dziļā azartspēļu atkarībā un tas mani gandrīz noveda līdz pašnāvībai!” - teic Māra Paeglīte. Par savu dzīvi grēkā un atkarību važās, un to, kā Dievs izglāba viņu no šīs bedres, Māra jau stāstījusi intervijā kristīgajā vietnē “Solis TV”, kuras fragmenti izmantoti šajā rakstā. Tagad savu stāstu Māra vēlas izstāstīt arī “Laikmeta zīmju” lasītājiem. Šī liecība īpaši domāta tiem, kas joprojām smok atkarību verdzībā, un nezina, kā no šī purva tikt laukā. Māra atrada ceļu uz brīvību un grib to parādīt arī citiem. Šis ceļš ir - Jēzus Kristus.

****

- Uzskatu, ka augu nekristīgā ģimenē. Lai gan patēvs, kurš mani audzināja, bija kristietis, taču par ticības lietām viņš mājās runāja reti, jo mamma to nevēlējās. Viņa dzīvē bija smagi apdedzinājusies pie cilvēkiem, kas sevi sauca par kristiešiem, bet dzīvoja atklātu grēka dzīvi. Mamma bija vīlusies kristietībā un negribēja par to pat dzirdēt. Tāpēc patēvs pateica - ja viņam kāds jautās par ticības lietām, viņš atbildēs, bet pats nevienam neuzbāzīsies. Zināma interese par šiem jautājumiem man tomēr bija un šad tad mums ar patēvu sanāca parunāt arī par kristīgām tēmām. Turpini lasīt »

Izglābtā…

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 29-02-2016

Dace Sauša ir mūsu tautiete, kas dzīvo Katalonijas galvaspilsētā Barselonā Spānijā. Tagad viņa ir kristiete un kalpo vietējā krievvalodīgo draudzē, taču pirms sastapšanās ar Kristu Dacei nācies noiet smagu, ciešanām un ērkšķiem pilnu dzīves ceļu. Grūtā bērnība, vilšanās un rūgtums attiecībās ar līdzcilvēkiem, dēmoniskās pasaules uzbrukumi, domas par pašnāvību un bezcerība - no tā visa Daci atbrīvoja Kristus asiņu šķīstījošais spēks. Par šo savas dzīves laimīgāko notikumu Dace vēlas jums pastāstīt pati.

****

Raugos uz debesīm un sirdi piepilda liela pateicība Debesu Tēvam: “Paldies tev, Dievs, ka mani uzklausīji un devi man jaunu dzīvi!” Patiešām, kāda gan bija mana dzīve bez personīgās atklāsmes par to, ko daudzi zina, bet tikai daži patiesi pazīst?

Es piedzimu tālā Latgales nostūrī. Dieviņš mani nosūtīja pie vecākiem, kas visu mūžu līdz pat kolhozu laika beigām strādāja vietēja kolhozā. Biju jaunākā ģimenē. Mēs vecākiem bijām pieci - trīs dēli un divas meitas. Visi kopš dzimšanas kristīti katoļu baznīcā. Turpini lasīt »

Cilvēki iet uz elli! Es nevaru gaidīt

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 16-11-2015

Jau daudzus gadus Naira Šķone kopā ar vīru Juri kalpo cilvēkiem, kas nonākuši dažādās atkarībās. Viņi ir strādājuši kā sociālie darbinieki Kuldīgas domē, bet šobrīd vada biedrības “Saules sala” rehabilitācijas centru bijušajā Ziru skolā Ventspils novadā. Aicinājumu uz šādu kalpošanu Naira saņēma jau pašā sākumā, kad sastapās ar dzīvo Dievu. Varbūt tāpēc, ka pati savulaik bijusi atkarīga no narkotikām. Atskatoties pagātnē, Naira izjūt dziļu pateicību par to, kā Dievs ir vadījis un veidojis viņas dzīvi, paceldams no dubļiem, izglābdams un dziedinādams. Un arī par to, kā Viņš joprojām pagodinās Nairas un viņas ģimenes dzīvē un kalpošanā.

****

Naira Šķone: - Esmu dzimusi Kuldīgā tipiskā padomju laika standartģimenē. Mani vecāki bija strādnieki - tētis nesa mājās naudu, bet brīvdienās mazliet iedzēra, mamma bija kompartijas biedre. Man ir arī brālis. Skolā mācījos labi un šķita, ka ar mani dzīvē problēmu nebūs. Man bija cēls mērķis - kļūt par bērnu ārsti. Laikam biju pārāk pašpārliecināta, jo vidusskolas laikā sekmes mācībās sāka strauji pasliktināties. Kad pēc skolas vairākas reizes mēģināju, bet neiekļuvu Medicīnas institūtā, kaut kas manī salūza. Turpini lasīt »

Dieva rota pelnu vietā

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 24-08-2015

Jaņina Stoniene ir ordinēta Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības (LVDA) evaņģēliste. Viņas kalpošanas lauks bijis un ir Saldus novads - Kursīši, Ruba, Pampāļi, Līkupēni, Garozas un citas vietas, kur Jaņina pasludina Evaņģēlija vēsti, vada lūgšanu un Bībeles studiju grupas, veidojot un sagatavojot jaunus Kristus mācekļus. Visa Jaņinas dzīve ir Dieva brīnums - no pilnīga posta, slimībām un bezcerības, līdz Kristus lieciniecei un Evaņģēlija vēsts sludinātājai. Par savu dzīvi un kalpošanu Jaņina, pateicoties un dodot godu Trīsvienīgajam Dievam, vēlas liecināt arī tev, “Laikmeta zīmju” lasītāj.

****

2001.gada 15.augusts ir tā brīnišķīgā diena, kad es, mans vīrs Romualds, bērni Arturs, Vita un mazmeita Madara uzņēmām savās sirdīs Kristu. Man šis solis nāca dabiski - sirdī bija vēlēšanās atdot savu dzīvi Dieva Dēlam, kas par maniem grēkiem upurēja Sevi pie krusta, izliedams Savas nevainīgās asinis. Tolaik gan no tā sapratu ļoti maz. Vairāk biju dzirdējusi par Dievu kā Radītāju, un jau ilgi pirms tam, kad aicināju Jēzu kļūt par manas dzīves Kungu, es šad un tad lūdzu Dievu, kaut Viņu vēl nepazinu. Turpini lasīt »

Vizbulītes jaunā dzīve

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 14-10-2013

Agnese Turkova ir meitene, kurai Dievs dāvāja otru dzīvi, otru iespēju dzīvot un kalpot Viņam. Briesmīgo slimību, kas lēnām grāva Agneses miesu un personību, Dievs pārvērta atjaunotā miesā un garā. Dievs pārvērta „nejauko” Agnesi jaukajā Vizbulītē - vārds, ko Agnese labprāt kādreiz vēlētos redzēt ierakstītu savos personas dokumentos. Par šo žēlastību Agnese nebeidz pateikties savam Debesu Tēvam un gatava par Viņa mīlestību liecināt katram. Kopā ar viņu šajā liecībā dalās arī Vizbulītes vecāki - Valērijs un Linda Turkovi.

****

Agnese: - Esmu uzaugusi kristīgā četru bērnu ģimenē. Kad biju maziņa, vienmēr teicu mammai: „Mammu, es dzīvē nekad nebūšu nejauka! Būšu jauka un mīlīga!” Pēc desmitās dzimšanas dienas man sāka sāpēt galva. Turpini lasīt »

Kalpot ar pateicību

Ievietoja | Sadaļa Brīnumi notiek | Publicēts 14-01-2013

Iveta Bērziņa savā dzīvē no Dieva piedzīvojusi daudz žēlastības, apsardzības un mīlestības. Pateicoties šai mīlestībai, viņa spējusi savu dzīvi pilnībā nodot Dieva rokās un iemācījusies paļauties Viņa gribai un vadībai. Par to visu viņa šajā rakstā pastāstīs arī jums.

****

Ar Jēzu pirmo reizi iepazinos 11 gadu vecumā, kad mamma man pastāstīja, ka ir Dievs, un iemācīja Tēvreizi. Diemžēl mēs dzīvojām Emburgā, Jelgavas rajonā, kur tolaik nebija nevienas draudzes, bet uz Jelgavu izbraukāt nespējām. Mamma ticēja savā sirdī, tāpat arī vecāmāte, viņām bija iekšēja bijība pret Dievu. Šo bijību viņas ieaudzināja arī man, un tā es to nesāju savā sirsniņā. Mani vecāki bija visai stingri, un, kad es kaut ko nogrēkojos, vienmēr skaitīju Tēvreizi, jo citu lūgšanu nemācēju. Un vienmēr notika tā, ka mamma uz mani nebārās.

Taču pa īstam ar Jēzu sastapos 18 gadu vecumā draudzē „Kristus mācekļi” Jelgavā. Uz turieni mani uzaicināja draudzene. Tolaik šeit mācītājs bija Stīvs Bradkovičs no Amerikas. Šajā draudzē piedzīvoju garīgu jaunpiedzimšanu, iesaistījos mājas grupiņā. Pamazām sāku just sevī pārmaiņas, piedzīvoju, kas ir reāla Dieva klātbūtne. Taču aktīvāk draudzes dzīvē neiesaistījos, jo nevarēju tik bieži izbraukāt uz Jelgavu. Sākās kritieni un klupieni, un es aizgāju no Dieva, kaut sirdī Viņš man palika. Turpini lasīt »