Tramps pret Baidenu - vērtību cīņa

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 23-11-2020

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

2020.gada 7.novembris kļuva par pagrieziena punktu drāmā, kurai ar aizturētu elpu sekoja visa pasaule - šajā dienā mediji pasludināja ASV prezidenta vēlēšanu uzvarētāju. Tiesa, oficiālie vēlēšanu rezultāti vēl kādu laiku būs jāpagaida, taču daudzi jau tagad ir pārliecināti, ka par Amerikas Savienoto Valstu 46.prezidentu kļuvis Demokrātu partijas kandidāts Džo Baidens. Tomēr vērojot šo patiesi dramatisko cīņu rodas milzum daudz jautājumu, kas skar ne vien Savienoto Valstu, bet lielā mērā arī pasaules nākotni. Un runa nav tikai par ASV ārējo un iekšējo politiku, bet par tādām pragmatiski netveramām kategorijām kā ētika, morāle, vērtības. Taču, vai tas, kas notiek ASV, maz ir svarīgs Latvijai? Noteikti ir, jo Savienotās Valstis joprojām ir mūsu lielākais stratēģiskais sabiedrotais un ietekmīgākā lielvalsts starptautiskajā arēnā.

Tie, kas regulāri seko “Laikmeta zīmju” publikācijām, iespējams, atcerēsies, ka par Donalda Trampa personību un politisko kompetenci esam izteikušies visai kritiski. Laikā, kad Tramps kļuva prezidents, mūsu bažas galvenokārt bija saistītas ar viņa vēlmi “sarunāt ar Krieviju” un to, kādas sekas šāda “sarunāšana” varētu atnest Austrumeiropai un Baltijas valstīm (lasiet ŠEIT). Satraukumu radīja arī Trampa “America first” politika, kas varēja nozīmēt ASV starptautisku izolēšanos, bet tas savukārt izjauktu pastāvošo ģeopolitisko kārtību pasaulē un draudētu ar Krievijas un Ķīnas ietekmes strauju palielināšanos. Nepieņemama mums šķita arī Trampa politiskā nekompetence, nereti impulsīvā, neprognozējamā rīcība, nepārdomātie izteicieni un brutāli arogantais komunikācijas stils.

Padies Dievam, daudzos aspektos šīs bažas nav piepildījušās (lasiet ŠEIT). Trampa padomnieki, Republikāņu partijas kolēģi un ASV Kongress ir spējuši ierobežot prezidenta impulsīvās izpausmes, neļaujot pieņemt ASV un starptautiskajai sabiedrībai bīstamus lēmumus. Lai gan Tramps izvairījies izteikt tiešu nosodījumu Krievijai, tomēr viņš, šķiet, sapratis, ka ar Putinu īsti sarunāt neko nevarēs un Krievijas agresīvā, kaimiņvalstīm un starptautiskajiem likumiem bīstamā ārpolitika nemainīsies. Tāpat nav piepildījušās bažas par Savienoto Valstu attieksmes maiņu attiecībā uz Eiropas aizsardzību un NATO. Pat pretēji - Trampa laikā ASV ir stiprinājušas savu militāro klātbūtni Austrumeiropā un Baltijā.

Lai kā būtu bijis, šoreiz “Laikmeta zīmes” turēja īkšķus par Trampa uzvaru. Jo aizvadītajos četros gados daudz kas ir mainījies gan pasaulē, gan pašās Savienotajās valstīs. Mēs joprojām neesam augstās domās par Trampu kā intelektuālu un nosvērtu politiķi, mums joprojām nepatīk viņa impulsivitāte un pārsteidzīgie lēmumi, arogance un parupjais komunikācijas veids. Šīs negācijas kritizē pat daudzi prezidenta partijas biedri, kas intervijās izteikušies, ka Tramps pat jau pieņemtus lēmumus varot radikāli mainīt dažu stundu laikā, tāpat bez paskaidrojumiem pēkšņi atbrīvot no darba sev tuvus un lojālus kolēģus. Un tomēr Tramps šodien šķiet mazāks ļaunums nekā Baidens. Jo šodien prezidenta personīgās īpašības ir kļuvušas mazāk svarīgas, nekā vērtības, kādas viņš aizstāv.

Šķiet, visvairāk mūsu domas mainīja nemieri ASV, kas izcēlās pēc afroamerikāņa Džordža Floida bojāejas policista brutālas rīcības dēļ. Sākušies kā visnotaļ saprotami protesti pret policijas vardarbību, kas ir būtiska un plaši apspriesta tēma ASV, tie ātri vien pārauga krimināla rakstura grautiņos, marodierismā un laupīšanā, bet vēlāk atklātā melnādaino rasismā pret baltajiem un galēji kreiso mēģinājumā novest valsti līdz vispārējam haosam ar mērķi sagraut “valdošo sistēmu” un izraisīt “revolūciju” (lasiet ŠEIT). Diemžēl Demokrātu partija, tostarp Baidens, ne vien atklātāk vai slēptāk atbalstīja šos nemierus, tā cenšoties pēc iespējas vairāk kaitēt Trampa prezidentūrai, bet arī paši sāka publiski spriedelēt par nepieciešamību “mainīt sistēmu” un pat pārskatīt ASV vēsturi.

Zīmīgi, ka lielākie un ilgstošākie nemieri notika pilsētās un štatos, kur pie varas bija demokrāti. Tas lika daudz ko pārdomāt. Demokrātu partija, kas būtībā pati ir “sistēmas” daļa, pēdējos gados arvien vairāk sliecas kreisuma virzienā. Varu partijā pārņem neomarksisti, kas sāk noteikt arī partijas kopējo politiku. Bet ja kāds kaut netieši atbalsta Savienoto Valstu “nācijas tēvu” nozākāšanu, vēstures revidēšanu un kultūrvēsturisko pieminekļu apgānīšanu, valsts himnas un karoga noniecināšanu, un to visu sauc par “modernu un progresīvu politiku”, tam nevajadzētu brīnīties, ka miljoniem amerikāņu nav gatavi samierināties ar šādu destrukciju un pretojas nācijai nozīmīgu vērtību iznīcināšanai.

Tieši šie cilvēki ir Trampa elektorāts. Ne tāpēc, ka viņš būtu labākais prezidents, bet tāpēc, ka aizstāv vērtības, uz kurām savulaik būvētas Amerikas Savienotās Valstis -  vērtības, ko pārstāv kristīgā Baznīca, kas aizstāv bērnu tiesības piedzimt, Dieva noteikto kārtību dzimumu savstarpējās attiecībās un tradicionālo dzīvesveidu. Iespējams, Republikāņu partijā būtu bijis iespējams atrast gudrāku un inteliģentāku prezidenta kandidātu, taču 2016.gada vēlēšanās republikāņi nespēja izvirzīt nevienu citu, kurš tik veiksmīgi spēj uzrunāt to nācijas daļu, kam idejas, ko iemiesoja Hilarija Klintone, nebija pieņemamas. Pat ja Tramps nav ideāls prezidents, viņš pārstāv miljoniem amerikāņu svarīgas vērtības. Un tie nav tikai neizglītoti lauķi, rasisti un sociāli neadaptēti elementi, kā to nicīgi pauž liberāļu mediji, bet vismaz puse, taču ticamāk daudz lielāks skaits visu rasu, vecumu un dzimumu ASV pilsoņi.

ASV latviešu diaspora gadu desmitiem tradicionāli balsojusi par republikāņiem. Izņēmums ir vienīgi kādi kreisi vai liberāli noskaņoti jaunieši. Kaut Trampa personība un izteikumi daudziem tautiešiem iepriekšējās vēlēšanās nebija īsti pieņemami, tomēr arī balsot par Hilariju Klintoni viņi nespēja. Līdzīgi arī šajās vēlēšanās, kā to pareizi paudis publicists Bens Latkovskis, miljoniem cienījamu, godīgu amerikāņu nespēja balsot par Baidenu, jo viņš iemieso ko tādu, kas ir organiski svešs lielai ASV tautas daļai. Vai tiešām Demokrātu partijā nebija jaunāka un enerģiskāka politiķa, ko izvirzīt? Protams, ka bija, taču viņi ir ar vēl kreisāku un tāpēc miljoniem amerikāņu vēl nepieņemamāku vērtību sistēmu.

Arī lielākā daļa ASV kristiešu pauž atbalstu Trampam. Tiesa, “Laikmeta zīmes” pazīst cilvēkus, kas saka, ka kā kristieši nespēj atbalstīt daudzus Trampa izteikumus un attieksmi, tomēr lielākā daļa kristīgo draudžu uzskata, ka Tramps aizstāv kristīgās vērtības. Viņu atbalsta arī cienījami un pasaulē atzīti mācītāji un evaņģēlisti. Tā Billija Grehema dēls Franklins aicinājis ticīgos lūgt par Donaldu Trampu: “Mana lūgšana ir, lai mums būtu vēl četri gadi vadības, kas aizstāv reliģisko brīvību, atbalsta likumu un kārtību un ir visu laiku profesionālākā valsts pārvalde.” Savukārt mūsu tautietis, kristietis Ilgvars Vērmelis raksta: “Kristiešiem, kas balsoja par vai atbalstīja Demokrātu partiju - jūs esat līdzatbildīgi, jo aktīvi atbalstījāt Antikrista darba kārtību Amerikas vēsturē.” Nē, ne jau pats Baidens ir Antikrists, bet gan politika, ko viņš pārstāv - tā gan pietuvina ASV un visu pasauli Antikrista valdīšanai.

Baidena komanda un tūkstošiem viņa atbalstītāju svin uzvaru. Baidenu kā jauno ASV prezidentu apsveikuši arī daudzu valstu vadītāji. Taču Donalds Tramps neatzīst zaudējumu un paziņojis, ka vēlēšanas bijušas krāpnieciskas un uzvara viņam nozagta. Plašsaziņas līdzekļi momentā metās apvainot Trampu nepamatotos izteikumos. Gandrīz katrā ziņu raidījumā tika stāstīts, ka Tramps mētājas ar nepierādītiem apgalvojumiem. Taču kāds pamats apgalvot, ka Trampa izteikumi ir nepamatoti? Vai tad ir notikusi jelkāda izmeklēšana un neapgāžami pierādīts, ka viltojumi nav bijuši? Jo īpaši, ja pieejamā informācija par vēlēšanu gaitu patiešām liek uzdot nopietnus jautājumus.

Donalds Tramps aizvadīja aktīvu pirmsvēlēšanu kampaņu, piedaloties neskaitāmos mītiņos un demonstrējot tajos apskaužamu enerģiju un cīņas sparu. Baidena aktivitātes bija krietni vien piezemētākas. Tramps pat viņu iesauca par “Miegaino Džo”. Šī iemesla dēļ Baidena atbalstītāju vidū sāka augt bažas, ka iespējama 2016.gada demokrātiem nelabvēlīgā scenārija atkārtošanās. Jau pirmie provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecināja, ka šīs bažas bijušas pamatotas. Baidens prognozējami uzvarēja Ņujorkā, Masačūsetsā, dzimtajā Delaverā un citos Jaunanglijas štatos, izņemot Pensilvāniju, taču svārstīgajās pavalstīs viņam klājās krietni sliktāk. Pārliecinoši viņš zaudēja Floridā un svarīgajā Ohaijo, arī citās izšķirošajās pavalstīs Tramps bija priekšā savam pretiniekam.

Ja 2020.gada vēlēšanas notiktu saskaņā ar to kārtību, kāda tā bija iepriekšējās vēlēšanās, tad jau nākamajā dienā Tramps varētu paziņot par savu uzvaru. Taču, aizbildinoties ar Covid pandēmiju, šī gada vēlēšanās vairāk nekā puse vēlētāju nobalsoja vai nu iepriekš, vai pa pastu. Kopumā tie bija ap 100 miljoni amerikāņu. Turklāt katra štata likumi nosaka atšķirīgu veidu, kā tiek skaitītas balsis. Dažos štatos iepriekš nodotās balsis uzreiz tika pieskaitītas kopējam balsu skaitam, kamēr citos vispirms tika saskaitīti vēlēšanu dienā nodotie biļeteni un tikai pēc tam pa pastu atsūtītie. Tas radīja dažādas baumas un iemeslu aizdomām par iespējamām nelikumīgām manipulācijām balsu skaitīšanā. Trampa komanda būtu muļķi, ja nebūtu šādu vēlēšanu procesu apšaubījuši.

Kas tā vispār par ideju vēlēšanas rīkot pa pastu, pie tam tik masveidīgi? Miljoniem amerikāņu savās pastkastēs saņēma tukšus vēlēšanu biļetenus - ne vien tie, kas to paši pieprasīja, bet arī tie, kas vēlēšanās gatavojās piedalīties klātienē. Kādam tas patiesi varēja radīt kārdinājumu nobalsot gan pa pastu, gan vēlēšanu dienā iecirknī. Vai ASV pastāv pietiekami droša sistēma, lai šādas dubultbalsis atklātu? Vai “pasta balsu” skaitīšanas process lielā mērā nav atkarīgs no cilvēciskā faktora? Pastāv arī bažas, ka balsu skaitīšanas kontrole bijusi vien nosacīta, īpaši pavalstīs, kur pie varas ir demokrāti.

Kaut sākumā tika ziņots, ka Tramps gūst pārsvaru daudzos atslēgas štatos, taču brīdī, kad pēc vēlēšanu noslēguma sāka pienākt simtiem tūkstošu pa pastu nosūtītu biļetenu, spēku samērs strauji mainījās par labu Baidenam pat tajos štatos, kur iepriekš viss liecināja par vēlētāju vairākuma atbalstu Trampam. Interesanti arī, ka pa pastu balsoja galvenokārt Baidena atbalstītāji. Un tieši Baidens un Demokrātu partija bija tie, kas dedzīgi aizstāvēja viedokli, ka “ikviena amerikāņa balss ir svarīga”, tāpēc balsojumam jāpieskaita arī tās balsis, kas pa pastu pienāca pēc balsošanas noslēguma. Savukārt Trampa pozīcija bija, ka līdz ar vēlēšanu nobeigumu jābeidz reģistrēt arī pa pastu pienākušie biļeteni.

Tieši “pastnieku” balsis nodrošināja Baidenam pārsvaru Viskonsīnā (65 000 pa pastu balsojušo), Mičiganā (138 000 pasta biļetenu), vēlāk arī izšķirošajā Pensilvānijā. Turklāt balsu skaitīšana daudzviet tika nesaprotami vilcināta, acīmredzot gaidot, kamēr pa pastu pienāks vēl lielāks skaits vēlēšanu biļetenu. Pārsteidzoši, ka tieši tajos štatos, kur gubernators ir demokrāts, skaitīšanas spējas izrādījās “vājākas” nekā republikāņu pārvaldītajās pavalstīs. Ne velti Baidens dažas dienas pirms vēlēšanām izteicās: “Mēs esam izveidojuši plašāko un iekļaujošāko vēlēšanu organizāciju Amerikas vēsturē.”

Diemžēl ir ziņas, ka šīs vēlēšanas patiesi bijušas “visiekļaujošākās” - tajās balsojuši gan mirušas personas, gan kādiem cilvēkiem notikusi personības dalīšanās un viņi nobalsojuši vairākas reizes. Šīs nebūt nav ziņas no kādu sazvērestību teoriju piekritēju vai Trampa atbalstītāju sociālo tīklu ierakstiem - par tādiem gadījumiem ziņoja arī ASV televīzijas kanāli. Tā Detroitā esot atklātas 4788 personas, kas vēlēšanām reģistrējušās vairākkārt, tāpat 2503 mirušas personas, kas tomēr it kā nobalsojušas. Vislielāko izbrīnu radīja kāds 1823.gadā dzimis “vēlētājs”. Kopumā Detroitā esot reģistrēti par 32 503 vēlētājiem vairāk nekā vispār ir šīs pilsētas vēlētāju sarakstos. Šīs viltotās balsis tika atklātas un vēlēšanu rezultātu neietekmēja, taču ja tā notika vienā pilsētā, vai tad nav iespējams, ka līdzīgi noticis citos štatos? Un tad ir jautājums - vai visas šādas balsis tika atklātas un anulētas?

Redzot šo situāciju, Donalda Trampa komanda lūdza apturēt balsu skaitīšanu vairākās izšķirošās ASV pavalstīs. Lieki teikt, ka lūgums tika noraidīts. Turklāt vietām balsu skaitīšanas iecirkņos netika ielaisti novērotāji. Pensilvānijā republikāņu novērotāji vēlēšanu iecirknī ieradās pat ar tiesas izsniegtu dokumentu, kas pilnvaroja viņus sekot balsu skaitīšanas procesam. Tomēr vēlēšanu iecirkņa amatpersonas neļāva viņiem uzraudzīt procesu, bet Pensilvānijas vēlēšanu komisija vērsās štata tiesā, lai aizliegtu Trampa novērotājiem sēdēt tuvu balsu skaitītājiem, jo viņi it kā traucējot balsu skaitīšanu. Šķiet neticami, ka tas notiek valstī, kas sevi uzskata par “demokrātijas citadeli”.

Šis raksts dienas gaismu ieraudzīs pirms oficiālo vēlēšanu rezultātu apstiprināšanas 14.decembrī un 6.janvārī arī ASV Kongresā, tāpēc to, kurš kļūs par jauno ASV prezidentu, šobrīd droši nezina neviens. Tomēr vēlēšanu procesa iespējamie pārkāpumi svārstīgajās pavalstīs ir pietiekams iegansts, lai sāktu tiesvedību par vēlēšanu rezultātu pārskatīšanu. Tramps to arī grasās darīt. Viskonsīnā balsu starpība ir mazāka par 1%, kas ļauj balsu pārskaitīšanu pieprasīt oficiāli, taču arī citās pavalstīs tam ir juridiski argumenti. Tāpēc visticamāk šo vēlēšanu rezultāts tiks izšķirts ASV Augstākajā tiesā. Trampa juristu komanda ar bijušo Ņujorkas mēru Rūdolfu Džuliani priekšgalā jau gatavojas tiesas procesiem, bet senators Lindsijs Grehems ziedojis 500 000 dolāru to lietvedībai. Diemžēl pieredze rāda, ka vēl ne reizi ASV vēsturē balsu pārskaitīšana nav mainījusi iepriekš pasludināto vēlēšanu iznākumu.

Par “nespēju atzīt zaudējumu” Trampu kritizē Baidena komanda, plašsaziņas līdzekļi un pat paša sieva. Arī daļa Republikāņu partijas pārstāvju nosodījuši Trampa izteikumus par iespējamo krāpšanos balsu skaitīšanā. Taču, ja pastāv pamatotas aizdomas, kāpēc par to nedrīkstētu runāt? Tas saistīts ar ASV politisko tradīciju. ASV vēlēšanu godīgumu nedrīkst apšaubīt - tā ir tabu tēma. Arguments - publiski izteikumi par vēlēšanu negodīgumu kaitē ASV starptautiskajam prestižam, diskreditē “demokrātisko procesu” un “grauj pamatus, uz kuriem uzcelta mūsu nācija”. Tāpēc nerakstītā politiskā kultūra paredz, ka vēlēšanu zaudētājs savu zaudējumu pieņem cieņpilni, pat ja viņam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā. Izņēmums ir vien balsu pārskaitīšana gadījumos, kad to paredz likums. Eiropiešiem, kas pieraduši apšaubīt visu un visus, tas var šķist dīvaini, taču tāda ir Savienoto Valstu tradīcija.

Līdz ar to Trampa atteikšanās atzīt sakāvi daudzu acīs ir necienīga. Eiropā daudzus šokēja fakts, ka vairums ASV nacionālo televīzijas kanālu pārtrauca Trampa preses konferences tiešraidi, kad viņš izteica šaubas par vēlēšanu godīgumu. Mums šķiet neiespējami, ka demokrātiskā valstī leģitīma valsts prezidenta uzruna tiek brutāli pārtraukta tikai tāpēc, ka telekanāla komentētājam kaut kas tajā šķiet nepareizs. Vai tad prezidentam nav tiesību izteikt šaubas, ja viņa rīcībā ir informācija, kas ļauj tā teikt? Uz kāda pamata telekanālu komentētāji apgalvo, ka Trampa izteikumi ir “pilnīgi nepatiesi”, ja nekāda izmeklēšana nav notikusi? Tas tikai vēlreiz norāda uz jau minēto tradīciju. To ēterā skaidri apliecināja MSNBC raidījuma vadītājs Braiens Viljamss: “Mūsu valstī šādi izteikumi ir bīstami”.

Jūtot iespējamo Baidena uzvaru, daudzu Eiropas Savienības valstu līderi atviegloti uzelpo. Apsveikumi Baidenam birst kā no pārpilnības raga, kaut vēlēšanu rezultāts nemaz nav oficiāli pasludināts. Lai gan vairumu ES valstu līderus nevar nosaukt par izteikti kreisiem, tomēr liberālisma purvā arvien dziļāk slīgstošajai Eiropai Tramps bija neērts partneris. Sekojot “America first” politikai, viņš dažkārt pieņēma lēmumus, kas sarežģīja Eiropas un ASV attiecības. ES cer, ka Baidens būs elastīgāks. Tomēr ne visi steidzas apsveikt Baidenu. Ķīna to izdarīja, ieturot nedēļu ilgu zīmīgu pauzi, savukārt Putins paudis, ka jauno ASV prezidentu apsveiks tikai tad, kad vēlēšanu uzvarētājs būs pasludināts oficiāli. Lai ko mēs domātu par Krieviju, šāds lēmums šķiet gluži loģisks. Savukārt Igaunijas iekšlietu ministrs Marts Helme pat atkāpās no amata, jo nevēlējās noliegt savu pārliecību, ka Baidena uzvara ir negodīga.

Zīmīgi, ka jau pirmajā kadrā, kurš pēc paziņojuma par Baidena uzvaru parādījās LTV “Panorāmas” sižetā, bija redzami cilvēki ar LGBT varavīksnes karogu rokā. Tas simboliski norāda, uz kādām “vērtībām” orientēsies jaunā ASV administrācija. Pavirši raugoties, Baidena personība un politiskā biogrāfija var šķist gluži nekaitīgas, tomēr pastāv bažas, ka Baidens sava cienījamā vecuma un rakstura īpašību dēļ būs viegli vadāma figūra. Kā raksta mūsu tautietis Ilgvars Vērmelis: “Baidens [..] nav nekas vairāk kā tukšs uzvalks”. Daudzi domā, ka Demokrātu partijas kreisais spārns, kas gūst arvien lielāku ietekmi partijā, turpmāk būs patiesie Savienoto Valstu politikas veidotāji. Un vislielāko uzmanību šajā kontekstā vajadzētu pievērst aktīvajai Baidena viceprezidentei Kamalai Harisai.

Kas ir šī 56.gadus vecā dāma? Kreisi un feministiski noskaņota Demokrātu partijas politiķe, kura atbalsta abortus un balsojusi pret likumprojektu, kas aizliedz mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu pēc 20 grūtniecības nedēļas. Tāpat Harisa atbalsta viendzimuma laulības un transpersonu tiesības izvēlēties, kādam dzimumam domātās tualetes apmeklēt. Esot Sanfrancisko prokurores amatā viņa pat izveidoja speciālu komandu LGBT tiesību aizsardzībai. Herisa iestājas arī par marihuānas legalizāciju, bet rasistisko “Black Lives Matter” kustību, kuras līdere Patrise Kallorsa nemaz neslēpj, ka BLM biedri ir “skoloti marksisti, kas studē Marksu, Ļeņinu un Mao”, nosaukusi par vitāli nepieciešamu ASV attīstībai. Traģiski, kas tas tika teikts laikā, kad nemieros Luisvilā bija nogalināti divi policisti. Tas viss liecina, kādas “vērtības” pārstāv un turpmāk aizstāvēs jaunā Savienoto Valstu viceprezidente.

Lai gan Baidens šķiet mērenāks, arī viņš ir publiski iestājies par seksuālo dīvaiņu tiesībām gan ASV, gan citās zemēs. Būdams Obamas viceprezidents Baidens savulaik personīgi salaulāja kādu Baltā nama geju pāri. Lai gan tieši nepierādītas, tomēr izteiktas aizdomas arī par Baidena nepiedienīgo uzvedību. Publicētajā videokolāžā redzams, ka politiķis dažādos publiskos pasākumos visai divdomīgi glāsta jaunas meitenes vai pieskaras tām. Baidens arī neatbalsta nelegālās imigrācijas striktu ierobežošanu, kā to piedāvāja Tramps, jo uzskata, ka tas neatbilst ASV demokrātijas un brīvības idejai.

Vērojot ASV notiekošo, brīvības cīnītājs Jānis Rožkalns raksta: “Diemžēl arī kristīgā Rietumu pasaule pārvēršas par lielu purvu”, bet dziesminieks Mareks Sarnovskis piebilst: “Pirms 30 gadiem mēs izlīdām no sarkankreisā purva. Pēc ASV “demokrātu” viltotajām vēlēšanām, ANTIFA un BLM ultrarasisma “festivāliem” visa pasaule kļūs par sarkankreiso purvu”. Kā tas iespējams, ka visstingrākajā konservatīvo vērtību bastionā tik lielu ietekmi gūst marksisma idejas? Iespējams tāpēc, ka par kreiso ideju inkubatoriem kļuvušas daudzas ASV humanitārās universitātes. Arī Kamala Harisa, kas bērnībā apmeklēja tradicionālu baptistu draudzi, savu kreiso pasaules uzskatu ieguva mācoties universitātē. Šodien ASV universitāšu kreisi noskaņotie profesori saviem studentiem māca, ka tradicionālās, konservatīvās vērtības ir novecojušas, laika garam neatbilstošas un tāpēc revidējamas. Bet, lai tas notiktu, ir radikāli jāpārstrukturē šo vērtību nesēji - ģimene, Baznīca, izglītības sistēma, tradicionālais dzīvesveids. Tieši tādi uzskati ir arī daudziem Demokrātu partijas kreisajiem politiķiem.

Pirmajā uzrunā vēlētājiem pēc viņa neoficiālās pasludināšanas par prezidentu Baidens pauda, ka būšot visu ASV iedzīvotāju prezidents un atjaunošot “Amerikas dvēseli”. Viņš arī aicināja piedot idejiskajiem pretiniekiem, jo “viņi nav ienaidnieki; viņi ir amerikāņi”. Var jau būt, ka Baidens patiesi tā domā, taču vai šāda vienotība maz iespējama? Grūti pieņemt, ka tradicionālo vērtību atbalstītāji jelkad samierināsies ar nedzimušu bērnu slepkavību abortos, Dieva izstumšanu no ASV izglītības sistēmas, homoseksuāļu “laulībām” un genderisma propagandu, ultrakreiso marksistu trakošanu un ASV vēstures revidēšanu. Tāpat kreisie un liberāļi nekad nepiekritīs tradicionālistu “tumsonīgajiem” uzskatiem. Acīmredzot demokrātu izpratnē vienotība būs tad, ja tradicionālo vērtību piekritēji klusējot pieņems visas kreisi liberālās “vērtības”, izbeidzot cīņu par patiesās Amerikas dvēseles glābšanu.

Taču tas nekad nenotiks, tāpēc tiek izteiktas bažas par vēl dziļāku nācijas šķelšanos. Tā Ilgvars Vērmelis raksta: “Te var sākties īsts pilsoņu karš, jo nav iespējams, ka Baidens varētu uzvarēt, ja būtu godīgas velēšanas”. ASV sabiedrība vērtību ziņā ir sašķelta apmēram puse uz pusi, un nav nekāda izteikta liberāļu pārsvara, kā to pauž Baidena piekritēji. Tāpēc spriedze sabiedrībā ir milzīga un iespējama šķiet jebkāds scenārijs. Demokrāti vadās no principa, ka mērķis attaisno līdzekļus, un tie, kas domā citādāk, pretojas ASV un visas cilvēces “gaišajai nākotnei”. Taču tikpat daudz ir amerikāņu, kas gatavi aizstāvēt Amerikas tradicionālās vērtības visiem spēkiem. Dievs dod, ka veselais saprāts uzvarētu un ASV netiktu ierauta jaunā vardarbīgā pilsoņu karā, kaut vai tas notiktu tikai uz ielām.

Ja nenotiek brīnums vai Tramps tuvākajā laikā nenāk klajā ar pārliecinošiem faktiem par falsifikāciju balsu skaitīšanā, visticamāk 2021.gada 20.janvārī prezidenta amatā tiks inaugurēts Džozefs Baidens. Ko tas nozīmē Eiropai, tostarp Latvijai? Politiski - neko daudz. Baidens ir solījis atjaunot ASV dalību vairākās starptautiskās organizācijās, no kurām Tramps izstājās, tāpat varētu uzlaboties ASV šobrīd sarežģītās ekonomiskās attiecības ar ES. Arī Eiropas drošības jautājumam Baidens, iespējams, pievērsīsies vairāk, un viņa attieksme pret Krievijas cilvēktiesību un starptautisko tiesību pārkāpumiem būs striktāka. Kas attiecas uz Latviju, mūsu valdošie ir iemācījušās sastrādāties ar tām sabiedroto valstu valdībām, kādas nu tām katrā brīdī ir. Arī šajās attiecībās nekas daudz nemainīsies, īpaši tāpēc, ka Baidens vienmēr bijis draudzīgs un arī tagad apsolījis “stipru atbalstu” Baltijas valstīm.

Taču, ja diplomātiskajā un drošības ziņā draudu nav, to tik droši nevar teikt par morāli ētiskiem jautājumiem. Mēs zinām, ka ASV diplomāti nereti mēdz draudzīgi norādīt, kurā jautājumā Latvija it kā pārkāpj “starptautiski pieņemtās normas”. Parasti tas gan nav rupjš spiediens, tomēr pietiekami noteikts un nepārprotams mājiens. Diemžēl zināms arī, cik čakli ir mūsu varasvīri un sievas mēdz izpildīt šādus sabiedrotās lielvalsts ieteikumus. Tas var skart gan viendzimuma pāru partnerattiecību reģistrācijas un citu LGBT “tiesību” jautājumus, gan Stambulas konvencijas ratifikāciju, gan ebreju īpašumu restitūciju un citus sabiedriski jūtīgus tematus. Baidenam konsekventi īstenojot Demokrātu partijas kreiso politiku, tas iedos jaunu cīņas sparu arī Latvijas liberālajiem kultūrmarksistiem.

Nesenā intervijā Baidens izteicies, ka ievēlēšanas gadījumā atcels visus Trampa laikā pieņemtos izņēmumus Pretdiskriminācijas likumā, kas atļāva ticīgajiem savas reliģiskas pārliecības dēļ nesniegt noteikta veida pakalpojumus LGBT personām. Baidena mērķis ir arī mainīt 1964.gada Likumu par pilsoņu tiesībām, papildinot diskriminācijas aizliegumu “rases, ādas krāsas, reliģijas, dzimuma un nacionālās izcelšanās” dēļ ar vārdkopu “seksuālās orientācijas un “dzimumidentitātes (gendera) dēļ”. Tāpat viņš uzsvēris, ka cīnīsies par LGBT “tiesībām” visā pasaulē, tam izmantojot ANO, diplomātiskos kanālus, publiskus paziņojumus, bet ja būšot nepieciešams - arī “atklātu spiedienu”, ieskaitot sankcijas. Kā tas varētu atsaukties uz Latvijas iekšpolitiskajiem lēmumiem, varam tikai minēt.

Kopš 20.gadsimta 60.gadiem visā pasaulē notiek arvien pieaugošs masveida uzbrukums tradicionālajām vērtībām. Taču pēdējo gadu laikā šis uzbrukums, šķiet, iegājis jaunā fāzē. Visā pasaulē šobrīd vērojama izteikta cīņa starp tradicionālo un liberālo, konservatīvo un marksistisko. Šī cīņa pēdējā laikā aktivizējusies arī Latvijā. Pie varas raujas partijas, kuru vērtības un mērķi ir kreisi liberāli. Saeimā jau iekļuvusi partiju apvienība “Attīstībai/PAR”, bet Rīgas domē viņiem pievienojusies arī izteikti kreisi noskaņotā partija “Progresīvie”, kas sākumā sevi pozicionēja kā “Skandināvijas tipa sociāldemokrātus”, bet šobrīd ideoloģiski aizgājusi visai tālu no klasiskās sociāldemokrātu tradīcijas, arvien vairāk nosveroties radikāli kreisā virzienā. Nākotnē viņi cer iegūt varu arī citās pašvaldībās.

Visu pasugu “progresīvie” Satversmes preambulu sauc par “apkaunojošu vārstījumu”, bet nacionāli noskaņotus politiķus - par “nopietnu draudu brīvībai un demokrātijai”. Viņi atbalsta rasistisko “Black Lives Matter” kustību, vāc parakstus un rīko piketus, prasot legalizēt homoseksuāļu partnerattiecības, pieprasa ratificēt genderisma ideju inficēto Stambulas konvenciju. Uzbrukums tradicionālajām un ģimenes vērtībām notiek visās frontēs. Šīs cīņas izpausme ir arī Satversmes tiesas absurdais lēmums, kas, pretēji Satversmes burtam un garam, pieprasa valstij nodrošināt aizsardzību arī homoseksuāļu “ģimenēm” (lasiet ŠEIT). Latvijas Satversme paredzot aizsargāt VISAS ģimenes. Šis arguments ir patvaļīga Satversmes interpretācija, jo Satversmes tēviem pat ļaunākajos murgos nevarēja ienākt prātā, ka kādreiz Latvijā par ģimeni varētu uzskatīt divu vīriešu vai divu sieviešu kopdzīvi.

Baidena nākšana pie varas sniegs krietnu dopinga devu “progresīvajiem” visā pasaulē. Taču, lai ko teiktu Baidens un citi laicīgie valdnieki, Dieva likumus tas nemainīs. Morālās vērtības, kas ierakstītas Dieva Vārdā, ir mūžīgas, un tās nespēs mainīt ne “laikmeta prasības”, ne cilvēku uzskati vai sekulāru valdību pieņemti likumi. Vēlreiz citēsim mūsu ASV tautieti Ilgvaru Vērmeli: “Dievs to visu ir pieļāvis, jo šajās pēdējās dienās atklāsies, kas patiesībā ir cilvēku sirdīs - vai nu labs, vai ļauns”. Dievs ir tas, kurš ieceļ un atceļ valdības un varas. Un ne vienmēr tie būs cilvēki, kas dara Dieva prātu. No Bībeles zinām, ka dažkārt viss notiek tieši pretēji. Lai arī tā, tomēr būsim pārliecināti, ka Dievs kontrolē vēstures gaitu un “Dieva bērniem visas lietas nāk par labu”. Grūtībās mēs garīgi norūdāmies, nobriestam un kļūstam spēcīgāki. Tāpēc, vai nu Tramps, vai Baidens - mums jāturpina sludināt Patiesību.

“Noliktais laiks ir tuvu. Netaisnais lai vēl dara netaisnību, nešķīstais lai vēl grimst nešķīstībā, bet taisnais lai arī turpmāk dara taisnību, svētais lai arī turpmāk pastāv svētumā.” (Atklāsme 22:10,11)

“Visās šajās lietās mēs pārpārēm paliekam uzvarētāji Tā spēkā, kurš mūs mīlējis. Tāpēc ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne esošās vai nākamās lietas, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne kāda cita radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības, kas atklājusies Kristū Jēzū, mūsu Kungā!” (Romiešiem 8:37-39)

© 2020 Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Komentāri (1)

  1. Liberāļi tikai sākuši savu uzvaras gājienu Latvijā, šeit liberālās idejas ir pašā iedīglī vēl, un jaunieši seko līdzi, jo tas ir stilīgi. Viņi pat neiedziļinās un neizvērtē kādas sekas tas var atnest nākotnē. Pat es, kaut man jau pie 40, biju paspējusi sagrābstīties šīs “apgaismības” idejas, sevi uzskatīju par feministi, priecājos, kad ASV Baltais nams laistījās varavīksnes krāsās. Bet tas, kādai jābūt mūsdienīgai sievietei, vienkārši plūda no sieviešu žurnāliem, filmām, grāmatām jau no pašas agras jaunības: ir labi atlikt bērnu dzimšanu, bet ja nu piedzimst, pēc iespējas agrāk jāatgriežas darbā; tās, kuras dzemdē vairāk par diviem, riskē palikt bez kārtīgas karjeras, un tā, protams, ir pati svarīgākā. Diemžēl tas var novest pie traģēdijas, ka bērnu var nebūt. Jo meitenēm stāsta par kontracepciju, bet nestāsta, cik ir ierobežots laiks bērnu radīšanai. Laikam jau ne īpašā kontekstā ar rakstu man sanāca, vienkārši izlasītais izraisīja pārdomas. Neesmu kristiete, bet neviens cits, izņemot kristiešus, neklapē ne ar ausi, diemžēl guļ dziļā miegā. Pat nezinu, kā lai atrodu ceļu atpakaļ pēc tādiem maldu gadiem.

Uzraksti komentāru