Satversmes tiesas pliķis Latvijas sejā

Ievietoja | Sadaļa Valsts un pilsoņi | Publicēts 16-11-2020

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

2020.gada 12.novembrī Satversmes tiesa pasludināja lēmumu, kas morāli šokēja tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Ignorējot valsts pamatlikuma 110.pantu, kurš definē laulību kā savienību starp vīrieti un sievieti, tiesa būtībā ir pateikusi, ka valstij vienlīdz jāatbalsta arī viendzimuma “ģimenes”. Kamēr tūkstošiem Latvijas īsto ģimeņu pauž sašutumu par šo lēmumu, kreisie radikāļi no partijas “Progresīvie”, kā ņirgādamies par absolūto vairākumu mūsu valsts iedzīvotāju, apsveic Latvijas ģimenes ar šo “panākumu”. Ne tik atklāti, bet par šādu lēmumu noteikti priecājas arī liberāļi no “Attīstībai/Par”. Kārtējo reizi ir pierādījies, ka mūsdienu ekstrēmi liberalizētajā pasaulē demokrātija vairs nenozīmē vairākuma, bet “pareizas” ideoloģijas virzīta mazākuma gribu.

Kāda ir šīs lietas būtība. Satversmes tiesā vērsās juriste Evita Goša, kuras partnere, bijusī olimpiete Līga Kļaviņa nevarēja saņemt Darba likumā noteikto desmit dienu atvaļinājumu, kas pienākas bērna tēvam. Lietas pieteicēja uzskatīja, ka apstrīdētā norma ir pretrunā ar bērna vislabākajām interesēm, jo neļauj personai sniegt fizisku un emocionālu atbalstu savai partnerei un viņas bērnam. Pieteicējas skatījumā ticis pārkāpts tieši Satversmes 110.pants, kas nosaka, ka likumdevējam ir pienākums nodrošināt aizsardzību visām ģimenēm. Vien piebildīsim, ka Evita Goša aktīvi darbojas LGBT biedrībā “Mozaīka”, regulāri piedalās homoseksuāļu praidos un ir arī partijas “Kustība Par” valdes locekle.

Ko nolēma Satversmes tiesa? Pirmkārt secināja, ka ģimene ir sociāla institūcija, kas balstās uz sociālajā realitātē konstatējamām ciešām personiskām saitēm. Ciešu personisku saišu pastāvēšana starp personām izriet no to noslēgtās laulības vai radniecības fakta, tomēr sociālajā realitātē ciešas personiskas saites rodas arī citos veidos, piemēram, faktiskas kopdzīves rezultātā. Satversmes 110.pants nosaka valsts pienākumu aizsargāt un atbalstīt ikvienu ģimeni, tostarp arī faktisku ģimeni. Otrais secinājums - cilvēka cieņa ir konstitucionāla vērtība. Atbilstoši cilvēka cieņas principam, valstij vienādā mērā jārespektē arī tie sabiedrības locekļi, kuri veido attiecības ar sava dzimuma pārstāvjiem, kā arī jārespektē uz šo attiecību pamata izveidotās ģimenes. Trešais secinājums - personas dzimumuzvedības brīvība ir valstiski aizsargājama neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas.

Vai tikai mums šķiet, ka vismaz šajā gadījumā Satversmes tiesa patvarīgi interpretē jēdzienus un Satversmes normu būtību? Lai gan nekad neesam bijuši sajūsmā par Alda Gobzemja politisko darbību, tomēr šoreiz viņam ir 100% taisnība, kad viņš kā jurists komentē Satversmes tiesas lēmumu: “Latvijas likumu sistēmā ģimenes tiesības regulē Civillikums. Un tur ir runa par laulību, bērniem un radniecību. Ģimeni veido laulība (Satversmē skaidri pateikts - laulība ir starp vīrieti un sievieti). Katram bērnam ir divi vecāki - māte un tēvs. Citas konstrukcijas nav iespējamas, jo tādi ir dabas un Dieva likumi. Bet Satversmes tiesas ieskatā tagad ir māte, tēvs, plus vēl mātes draudzene vai tēva draugs.”

Satversmes tiesas pienākums ir Satversmi tulkot pēc būtības, secinot tikai to, kas Satversmē ielikts vēsturiski vai izdarot labojumus, nevis nodarboties ar interpretācijām un pieņēmumiem, kas balstās ideoloģiskos apsvērumos. Ja reiz Civillikuma izpratnē ģimene juridiski nozīmē divu laulāto veidotu savienību, kas devis Satversmes tiesai tiesības to brīvi interpretēt arī kā “sociālajā realitātē” balstītas attiecības? Un no kā izriet secinājums, ka “cilvēka cieņas” jēdziens pieprasa homoseksuālu personu kopdzīvi uzskatīt par ģimeni tās juridiskajā izpratnē? Bet norādījums valstij aizsargāt “personas dzimumuzvedības brīvību, neatkarīgi no tā, kādā formā tā izpaužas”, vispār ir nesaprotams. Vai tas nozīmē aizsargāt arī pedofilu, zoofilu, nekrofilu un citu “minoritāšu” dzimumuzvedības brīvību?

Ģimene nerodas no tā, ka kopā dzīvo māsas, brāļi, draugi vai studiju biedri. Satversmes tiesas pienākums ir ņemt vērā domu, ko pamatlikumā ielikuši tā veidotāji, tāpat arī Saeimas pieņemtos likumus un debašu stenogrammas, to visu analizējot un ņemot vērā likumdevēja patieso gribu. Līdz šim likumdevējs ne vēsturiski, ne šodien nekad nav gribējis paplašināt ģimenes jēdzienu. Tāpēc Satversmes tiesa nedrīkst Satversmes tekstu tulkot pretēji tā jēgai. Pamatlikums jātulko pēc tajā ietvertās domas, nevis Eiropas Savienības vai jebkuras citas valsts ideoloģiskajiem pieņēmumiem.

Latvijas Satversmes 1922.gada 07.novembra redakcijā 110.panta vispār nav un arī citos pantos nekas nav minēts par ģimeni. 110.pants Satversmē tika ieviests 1998.gada 06.novembrī un vēstīja, ka valsts aizsargā un atbalsta laulību, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Visbeidzot 2006.gada 17.janvārī tika pieņemta pašreizējā Satversmes 110.panta redakcija, kas pauž: “Valsts aizsargā un atbalsta laulību - savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības”. Ne no Civillikuma, ne Satversmes neizriet tēze par dažādām ģimenes formām, kuras būtu īpaši jārespektē un jāatbalsta.

Runājot par “tēva atvaļinājumu”, varētu piekrist, ka to piešķir jebkurai jaunajai māmiņai tuvai personai, kuru tā norāda. Taču šobrīd Satversmes tiesa radījusi absurdu precedentu, ka tēvs var būt arī sieviete, kaut Saeimas juristi skaidri pauduši - Latvijas likumdošanas kontekstā piešķirt “tēva atvaļinājumu” sievietei nevar. Ar šādu tiesas lēmumu tēva jēdziens tiek padarīts par sociālu konstrukciju, nevis balstās bioloģiskā realitātē. Ja lesbiešu “ģimenē” vēl ir saprotams, kura ir māte, kurš “tēvs”, tad kā būs geju “ģimenēs”? Par laimi mūsu valstī geju pāriem nav iespējama bērnu adopcija, taču geju pāris var audzināt ar kādas lesbietes palīdzību iegūtu bērnu. Kurš no viņiem ir “tēvs”, kurš “māte”? Varbūt arī Latvijā drīz vajadzēs ieviest jēdzienus “vecāks Nr.1″ un “vecāks Nr.2″, kā tas jau ir dažviet pasaulē?

Pie kā šāda jēdzienu putra var novest, labi redzams jau minēto lesbiešu Evitas Gošas un Līgas Kļaviņas “ģimenes” piemērā. 2012.gadā plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Kļaviņa un Goša tikušas pie dēliņa, kura tēvs ir pazīstamais frizieris gejs Pērs Bogomazovs. Tolaik māte bija Līga Kļaviņa. Abas “mammas” bija priecīgas un gatavas iesaistīties puikas audzināšanā. Tomēr jau 2017.gadā Kļaviņa vērsās tiesā, lai piedzītu no Bogomazova uzturlīdzekļus bērna audzināšanai. Abu mammu kvēlā apņemšanās audzināt “savu” dēlu kā vienota ģimene bija kaut kur izčibējusi. Jo patiesībā Pērs jau tikai izlīdzēja abām lesbietēm. Šoreiz ir otrādi - mammas lomā ir Goša, bet Kļaviņa ir “tētis”. Varbūt dāmām beidzot vajadzētu tikt skaidrībā par savu, bet daudz svarīgāk - par abu bērnu statusu šajā “ģimenē”.

Ja homoseksuālu personu kopdzīve tiks atzīta par ģimeni, kas tādā gadījumā juridiski būs viens partneris(e) otra partnera(es) bērnam? Kāds būs statuss bērna bioloģiskajam tēvam (mātei)? Vai bērni viens otram juridiski būs brāļi un māsas? Un kur garantija, ka, atsaucoties uz cilvēktiesībām, homoseksuāļu pāru “ģimenēm” to laimes un labsajūtas vārdā neliegs pievienoties vēl kādam? Galu galā, kas var aizliegt “ģimenes dzīves formu” trijatā, četratā, piecatā? Satversmes tiesas spriedums pašos pamatos izkropļo ģimenes jēdzienu. Negribētos vispārināt, bet vismaz šajā gadījumā šī institūcija sevi apliecinājusi kā iestādi, kas pieņem juridiskus lēmumus ar politisku pamatojumu.

Daudzi uzskata, ka pie šāda lēmuma vainojama Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Tomēr viņa ir tikai viena no septiņiem Satversmes tiesas tiesnešiem. Tad kā varēja notikt, ka tika pieņemts šāds Satversmes garam neatbilstošs lēmums? Jo pieņēmums, ka juridiski pastāv dažādi ģimenes modeļi, ir acīmredzami politisks. Kā pareizi secina Aldis Gobzems: “Juridiski izlasīt to, kā Satversmē nav, ir neiespējami. Izlasīt, ka lesbiešu pāris ir ģimene, juridiski no Satversmes nevar. To var tikai politiski. Secinājums - Satversmes tiesas spriedums viendzimuma ģimenes lietā ir nevis juridisks, bet politisks”. Par to liecina arī tas, ka tiesa šajā lietā pieaicināja “lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu  apvienību “Mozaīka”", bet nevienu ģimeņu atbalsta organizāciju.

Latvijas likumdošana paredz, ka Satversmes tiesas spriedums nav pārsūdzams. Tajā sniegtās tiesību normas interpretācija ir obligāti jāievēro gan valsts institūcijām, gan privātpersonām. Atkāpties no spriedumā izteiktajām atziņām drīkst vienīgi pati Satversmes tiesa, ja tiek izskatīta līdzīga lieta un mainījušies lietas apstākļi. Taču šajā gadījumā ir acīmredzams, ka tiesa patvaļīgi interpretējusi Satversmi. Ko tagad darīt vairākumam Latvijas iedzīvotāju, kas noraida šādu Satversmes gara piesmiešanu? Ir jādara viss, lai par šo pašu tēmu Satversmes tiesā tiek iesniegti arī tradicionālo vērtību atbalstītāju pieprasījumi, kas apstrīd ģimenes definīcijas nepamatotu paplašināšanu. Tāpat jāpanāk, lai tiesa pieaicina jaunus ekspertus, lietu izskatot pēc būtības, nevis politiska uzstādījuma.

Kreiso un liberāļu nometne gavilē. Ikviens, kurš atļaujas izteikt neizpratni, nosodījumu, vai protestu Satversmes tiesas spriedumam, tiek agresīvi apriets. Tie, kas vārdos tik ļoti iestājās par “demokrātiju un cilvēktiesībām”, patiesībā ir ļoti noraidoši pret citu cilvēku uzskatu un vārda brīvību, ja tas neatbilst neoliberāļu un kultūrmarksistu ideoloģijai. Satversmes tiesas spriedumu nedrīkstot apšaubīt. Tā tomēr nebūs taisnība, jo demokrātiskā valstī apstrīdēt tiesas lēmumus drīkst, ja tam ir pamats. Un, tā ka augstākais varas nesējs Latvijas Republikā ir Latvijas tauta, šis jautājums nododams tautas nobalsošanai, ja citādi atrisināt šo vairumam Latvijas pilsoņu nepieņemamo situāciju nevarēs.

Tradicionālu uzskatu cilvēki šajā lēmumā viennozīmīgi saskata uzbrukumu ģimenes jēdzienam. Par to sociālajos tīklos rakstījusi pat citādi kritizētā labklājības ministre Ramona Petraviča: “Satversmes tiesas spriedums ir apdraudējums ģimeniskajām vērtībām un izpratnei par tradicionālu ģimeni”. Lūk, kādu “dāvanu” Latvijas dzimšanas dienā sarūpējusi Satversmes tiesa. Vai Latvijas karavīri pirms 100 gadiem savas dzīvības ziedoja šādas “brīvības” vārdā? Vai valsts dibinātāji un Satversmes tēvi pat ļaunākajos murgos varēja iedomāties, ka pienāks dienas, kad par ģimeni gribēs saukt divu sieviešu vai vīriešu kopdzīvi? Un to atbalstīs institūcija, kurai uzticēts sargāt Satversmes burtu un garu?

Pēc šāda Satversmes tiesas lēmuma zūd jēga valsts svētkos dziedāt tautas lūgšanu “Dievs, svētī Latviju!” Vismaz ne tiem, kas šādu lēmumu pieņēma. Jo tādu Latviju, kas ignorē Dieva likumus un ar likuma spēku akceptē grēku, Dievs nekad nevarēs svētīt. To būtu jāapzinās visiem, kas savas “īpašās” intereses cenšas likt augstāk par visas sabiedrības interesēm un Dieva likumiem. Kamēr tas būs tā, mums diemžēl neatliks nekas cits, kā vien izmisīgi saukt uz Dievu:

DIEVS, ESI LATVIJAI ŽĒLĪGS!

P.S. Mēs kategoriski noraidām jebkuru iespējamo apgalvojumu, ka šis raksts ir homofobisks vai pauž naidu pret kādu sabiedrības grupu. Mēs neienīstam homoseksuālas personas kā cilvēkus, taču ienīstam grēku, kādā šie cilvēki dzīvo, piedevām apmelojot savu Radītāju ar apgalvojumu, ka Dievs viņus tādus radījis. Neviens šiem cilvēkiem neliedz mīlēt, kā viņi saka, kaut šāda “mīlestība” ir grēcīga un ar patiesu mīlestību tai maz sakara. Taču homoseksuāļu personīgās izvēles nav pamats, lai mainītu Satversmē un likumos iestrādātos laulības un ģimenes jēdzienus. Latvijas iedzīvotāju vairākums šādām izmaiņām nepiekrīt, tāpēc būtu tikai demokrātiski respektēt vairākuma viedokli.

© 2020 Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Komentāri (12)

  1. Paldies par rakstu. Sirds sāp par Satversmes tiesas spriedumu. Nav kam vairs ticēt!!!!! Celsimies, lai stāvētu pretī šim murgam.

  2. Četrdesmit nevalstisko organizāciju pārstāvji ir piesaistījuši ekspertus un apvienojušies kopīgā domnīcā, lai sagatavotu priekšlikumu pilsoņu parakstu vākšanai un tautas nobalsošanai (referendumam) par ģimenes institūta stiprināšanu likumos, informēja biedrības “Vecāku alianse” valdes priekšsēdētāja Aira Jēkabsone.

    “Satversmes tiesas spriedums par viendzimuma pāra kopdzīves atzīšanu par ģimeni nozīmē to, ka mums visiem ir pienācis laiks apvienoties un kopīgiem spēkiem vērsties pie Latvijas tautas ar virkni jautājumu. Kādas ir mūsu pamatvērtības? Ko mēs uzskatām par ģimeni un par bērna vecākiem? Vai mēs kopā piekrītam tam, ka vairs nav starpības starp māti un tēvu,un ir pilnīgi vienalga, pie kāda dzimuma katrs no viņiem pieder?” paudusi uzņēmēja un juriste, fonda “Moral Revolution” pārstāve Natālija Magazeina.

    Finanšu un biznesa vadības konsultants, biedrības “Asociācija Ģimene” pārstāvis Edvīns Ločmelis vēsta, ka tiek gatavots iniciatīvas saturs un notiek konsultācijas ar vairāku jomu speciālistiem, lai kopīgiem spēkiem likumos nostiprinātu ģimenes institūtu.

    “Mēs zinām, ka Latvijas iedzīvotāju vairākums ir šokēti par šo pēdējā laika uzbrukumu Satversmei, dabiskajām tiesībām un veselajam saprātam, un noteikti vēlas paust savu gribu šajā jautājumā. Mēs vāksim parakstus, un lai tauta izmanto savas Satversmes 2.pantā paredzētās konstitucionālās tiesības uz suverēnās varas īstenošanu. Laikā, kad mēs visi kopā svinam mūsu Latvijas valsts dibināšanas gadadienu, mēs vēlamies atgādināt visiem: Latvijas Satversme, tāpat kā Latvijas valsts un tās suverēnā vara, pieder tautai. Mēs nosargāsim to, kas mums ir dārgs,” izteicies E.Ločmelis.

    Vienlaikus tiek plānots, ka kompetentu juristu sagatavotais priekšlikums tiks arī iesniegts vairākās parakstu vākšanas platformās. Nevalstisko organizāciju pārstāvji pauž pārliecību, ka izdosies savākt nepieciešamo parakstu skaitu, lai tautas vairākuma iniciatīva tiktu virzīta tālākai izlemšanai likumdevējam.

  3. Izrādās, Satversmes tiesa nav vienīgā, kas Latvijai tās dzimšanas dienā atnesusi negaidītu “dāvaniņu”. Arī “nacionālā geja” Edgara Rinkeviča vadītā Ārlietu ministrija sarūpējusi ko līdzīgu. Par Latvijas vēstnieci(ku) Ungārijā tieši pirmssvētku dienā 17.novembrī iecelta(ts) vīriešsieviete jeb otrādi Agnese Kalniņa. Izrādēs šī kundze(kungs) jau labu laiku strādā Rinkeviča “kantorī” un pabijusi arī diplomāta darbā ASV. Ikviens mūsu valsts vēstnieks ir Latvijas seja ārzemēs. Kādu Latvijas tēlu reprezentē šī dzimumnenosakāmā persona?

    Protams, cilvēku profesionālajā jomā nedrīkst diskriminēt viņa dīvainību dēļ. Tāpat ir pilnīgi iespējams, ka Kalniņas kundze(-gs) ir profesionāla un zinoša speciāliste. Tomēr, vai vajadzētu sūtīt vēstnieka darbā uz ārzemēm cilvēku ar lielākajai sabiedrības daļai nesaprotamu, pat nepieņemamu dzimummaiņu propagandējošu ārējo izskatu? Jo īpaši uz konservatīvo Ungāriju? Šķiet, ka Rinkevičs voluntāri cenšas dot politisku mājienu pret LGBT "netolerantajam" Orbānam. Latvijas vārdā. Taču Latvijas tauta nav viņam devusi mandātu šāda rakstura "mājieniem" citu valstu virzienā. Mēs tam nepiekrītam!

  4. Citur pasaulē un tepat Latvijā ir bijuši gadījumi, kad brālis un māsa dzīvo kopā kā vīrs un sieva, tomēr viņiem nav iespējas apprecēties, pat ja ir kopīgi bērni. Pēc fakta taču ģimene, tātad viņi tiek diskriminēti? Ja tā padomā, kas šeit ir nepareizi - nu, jā, radniecība! Un vēl gribas teikt - tas vienkārši ir pretdabiski! Manuprāt visā šajā jezgā “pretdabiski” ir atslēgas vārds: divu sieviešu kopīgais bērns; sieviete, kura pieprasa, lai viņu atzīst par tēvu utt. Pieļaujot šādas, it kā bērnu dēļ, pretdabiskas atkāpes, ceļš uz nekurieni ir pavērts vaļā.

  5. "Dāvanas" Latvijai dzimšanas dienā turpinās. Satversmes tiesai un Ārlietu ministrijai pievienojies trešais dāvinātājs - Eiroparlamenta deputāts no Latvijas Nils Ušakovs. "Dāvana" - Niluškas pievienošanās Eiropas Parlamenta LGBTI starpgrupai. Bijušais Rīgas mērs - gejs? It kā līdz šim manīts dzīvojam kopā ar sievietēm, tāpat mēra amatā bijis visai atturīgs pret homoseksuāļu aktivitātēm. Tomēr jau agrāk publiskajā telpā pavīdējušas aizdomas par Nila patieso orientāciju. Un kopš "Saskaņa" iestājusies Eiroparlamenta sociāldemokrātu grupā "PES", tā slepeni sākusi atbalstīt LGBTI, vienlaikus cenšoties nekaitināt savus konservatīvos vēlētājus. Tagad nu Nils beidzot "iznācis no skapja". Domāju, ka nākamajās vēlēšanās viņam politiski nekas vairs "nespīd". Bet varbūt viņš piesliesies "Progresīvajiem"?

  6. Šodien ziņu portāls “TVNet” nolamājis vairāk nekā 90% Latvijas iedzīvotāju par “homofobiem”. Šāda birka gan tikusi piekarināta tām 40 nevalstiskajām organizācijām, kas apvienojušās, lai panāktu tautas nobalsošanu, kas nostiprinātu ģimenes jēdzienu kā laulībā starp vīrieti un sievieti vai ciešā radniecībā balstītu un nepieļautu patvaļīgas politiskas interpretācijas, kā to tikko izdarījusi Satversmes tiesa. Esam piedzīvojuši laiku, kad tradicionāla, Dieva un dabas likumos balstīta ģimene tiek saukta nicinošos epitetos. Vērtība mūsdienu pasaulē ir netradicionālajam, perversajam, iznīcību nesošajam. Daudz laimes dzimšanas dienā, Latvija!

  7. Kādus gadus atpakaļ Latvijā, un iespējams ne jau tikai šeit, ir šādi gadījumi, ka brālis ar māsu dzīvoja kopā kā vīrs ar sievu, viņiem bija arī piedzimuši bērni. Nu, lūk, valsts šādu ģimeni diskriminē, precēties neļauj. Nākamais posms varētu būt radinieku laulības savā starpā, jo galvenais taču ir mīlestība! Un lai bērni būtu laimīgi! Vai tad kāda nozīme dzimumam? Radniecībai? Varbūt sugai? Protams, nē! Mīlestība pāri visam! Lai gan man jau liekas, ka Latvijā tomēr tādas pretdabiskas lietas nenotiks, gribas ticēt veselajam saprātam.

  8. Lai Dievs mums palīdz. Lai parakstu vākšanas vietas ir pieejamas visiem, kam sirdī tas ir svarīgi, Lai Dievs dod mums drosmi kā Nehemijam.

  9. Lūk, ko par grupas Latvijas psihologu atbalstu ST dīvainajam lēmumam, kas nepieņemamipaplašina ģimenes jēdzienu, saka viņu kolēģe, psiholoģe un psihoterapeite Daiga Daize:

    “Ar šo vēstuli vēlos izteikt pateicību un cieņu kolēģiem, kuri ikdienā strādā ar bērniem un viņu ģimenēm, kuri rūpējas un ir ieinteresēti bērnu attīstībā un ģimenes stiprināšanā, kuri velta savas profesionālās prasmes un empātiju, lai integrētu sabiedrībā bērnus ar īpašām vajadzībām, kā arī ģimenes ar atšķirīgu nacionalitāti, reliģisko piederību, seksuālo orientāciju, u.c. minoritātēm.

    Kas attiecas uz Latvijas psihologu iniciatīvas “Par tiesiskumu bērnu un ģimeņu aizstāvībai” vēstules saturu, manuprāt, tas vairāk atspoguļo emocionāli piesātinātus, un neskaidrus centienus lobēt atsevišķu homoseksuālu vecāku intereses. Tai pat laikā neņemot vērā bērna vajadzību pēc abiem vecākiem - tēva un mātes, kas nozīmīgi ietekmē viņa emocionālo, fizisko un psiholoģisko attīstību, kā arī identitātes veidošanos. Diemžēl, bērnam nav iespēju izlemt, kādā ģimenes sistēmā viņš augs - vai tur būs abi vecāki, viens vecāks, vai divi viendzimuma vecāki. Toties, tādas iespējas ir pieaugušajiem. Manuprāt jebkurš pieaugušais, kuram ir augsti atbildības standarti, ir spējīgs risināt ģimenes jautājumus un rūpēties par bērna izaugsmi bez ārēja likuma spēka. Tāds vecāks ir integrējis sevī to vērtību sistēmu, kas veicina un attīsta gan savu, gan bērna izaugsmi.

    Ir ļoti būtiski nejaukt jēdzienus “vecāku intereses” un “bērnu intereses” – tas ir būtiski gan likumdevējiem, gan sabiedrībai kopumā, un, manuprāt, ir nepieļaujami, ka psihologi rāda negatīvu piemēru, veicinot sagrozītas informācijas izplatīšanos un tādā veidā pastiprinot sabiedrības šķelšanos.

    Protams, cilvēka seksuālā orientācija nedrīkst būt par iemeslu sociālai diskriminācijai un cilvēkiem ar citādu seksuālo orientāciju ir pilnas tiesības saņemt tādu pašu sociālo nodrošinājumu kā jebkuram citam. Taču, ja runājam par bērnu tiesībām un bērnu interesēm, tad šis jautājums ir jāskata šķirti no vecāku (neatkarīgi no viņu seksuālās orientācijas) tiesībām.

    Vēstulē pieminēti pētījumi, kas „liecina, ka viena no būtiskajām bērnu interesēm ir attīstīt spēju izjust empātiju un kopības sajūtu ar cilvēku kopienu, sadarbību un interesi par cilvēces labklājību.” Runājot par bērna interesēm, gan būtu nepieciešams pieminēt arī pētījumus, kas atspoguļo problēmas, ar kurām saskaras viendzimuma partneru bērni. Šī patiešām būtu psihologu kompetence un šāda veida eksperta viedoklis būtu svarīgs gan likumdevējam, gan sabiedrībai kopumā, gan, it īpaši, viendzimuma pāriem, kuri pieņēmuši lēmumu audzināt savā ģimenē bērnu.

    Bērnu tiesību konvencijas 7.p.1. ir skaidri definēts - “Ikvienu bērnu reģistrē tūlīt pēc dzimšanas, un viņam kopš piedzimšanas brīža ir tiesības uz vārdu, tiesības iegūt pilsonību, kā arī, ciktāl iespējams, tiesības zināt savus vecākus un būt viņu aizgādībā.”

    Ja pareizi izprotu šī likuma būtību, tad jebkuram bērnam ir tiesības ne tikai uz pilsonību un vārdu, bet arī tiesības uz savu bioloģisko tēvu un māti, kas ir vīrietis un sieviete. Līdz šim nav zināmi gadījumi, kad bērns būtu dzimis bez vīrieša un sievietes iesaistes. Bērns sevī nes abu vecāku ģenētisko informāciju, nemaz jau nerunājot par savas dzimtas saknēm.

    Jautājums - kādēļ šajā vēstulē nav paustas rūpes par to, lai bērnam, kurš aug homoseksuāla pāra attiecībās, būtu fiziski un emocionāli pieejami abi vecāki - tēvs un māte, nevis divi tēvi vai divas mātes. Jautājums par to, kā integrēt iztrūkstošā vecāka klātbūtni homoseksuāla pāra bērna dzīvē, ir primārais attiecībā uz bērna interesēm, un to nekādā gadījumā nedrīkst jaukt kopā ar jautājumu par to, kurš no vecākiem varēs doties bērna kopšanas atvaļinājumā.

    Bērnu intereses likumīgā kārtā aizstāv arī Satversmes tiesas spriedumā un vēstulē pieminētais Latvijas Republikas Satversmes 110.pants - “Valsts aizsargā un atbalsta laulību — savienību starp vīrieti un sievieti, ģimeni, vecāku un bērna tiesības. Valsts īpaši palīdz bērniem invalīdiem, bērniem, kas palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības.” Tātad – Satversmē skaidri norādīts, ka valsts uzskata bērnu tiesības vienlīdz nozīmīgas kā vecāku tiesības. Pirms rosināt mainīt likumus, paplašinot homoseksuālu pāru tiesības attiecībā uz bērnu audzināšanu, būtu jāvērtē, vai šie likuma grozījumi neietekmēs bērnu tiesības, it īpaši ņemot vērā ka bērnu iespējas aizstāvēt sevi ir daudz vairāk ierobežotas. Tieši tāpēc pieaugušajiem – neatkarīgi no seksuālās piederības, ir pienākums pirmkārt rūpēties par bērnu tiesību ievērošanu.

    Aicinu kolēģus neatbalstīt un nesekot Latvijas psihologu iniciatīvas “Par tiesiskumu bērnu un ģimeņu aizstāvībai” aicinājumam, kas mudina Latvijas Republikas Saeimu lemt par likuma grozījumiem. Izlasot vēstuli, jautājumu ir daudz vairāk, nekā izpratnes par šīs iniciatīvas aktualitāti un vēstules autoru motivāciju. Vēstulē nav ievērotas psihologa profesionālās kompetences robežas, mēģinot apšaubīt likuma spēku un ietekmēt izmaiņas juridiska rakstura jautājumos.

    Tāpat, aicinu kolēģus, kas parakstījuši šo vēstuli, apzināt savas ētikas un atbildības robežas, kā arī paraudzīties uz tiem savu vērtību pamatiem, uz kuriem tiek būvēta personiskā un profesionālā identitāte. Kā arī apzināties to, ka katram lēmumam un rīcībai iestājas sekas, par kurām ir jāatbild.”

  10. Partijas “Nacionālā apvienība” Jauniešu organizācijas komentārs ST spriedumam:

    “Ir pienācis tas brīdis, kad jāuzdod jautājums: “Būt latviešu tautai vai nebūt”? Ar uzbrukumu ģimenes institūtam tiek grauts tautu veidojošais pamats, kas nodrošina mūsu pastāvēšanu cauri laikiem – tiek ignorēts Satversmes preambulā rakstītais.

    Neaizmirsīsim, ka Latvija tika dibināta kā nacionāla valsts un viena no nācijas pazīmēm ir “viens vai vairāki savdabīgi kultūras elementi”. Dainās, mūsu tautas esencē, nav atrodama neviena pati rinda par to, ka ģimenē vecāki varētu būt viena dzimuma pārstāvji. Tiešām nav! Gluži pretēji, tās māca pārņemt tikumu kā no tēva, tā no mātes. Tikai tā izpaužas mīlestība pret lielāko ģimenes vērtību, proti, bērnu – dodot tam labāko no abiem vecākiem. Vai tiešām liegsim bērnu tiesības uzaugt tiem pilnvērtīgā ģimenē? Vai “tiesību” vārdā normalizējot perversības kaitēsim mūsu nākotnei? Tas ir nekaunīgs uzbrukums tautas pamatiem un nacionālas valsts devalvācija.

    Turklāt šis jautājums neaprobežojas tikai ar ģimenes institūtu, tas potenciāli apdraud arī vārda brīvību. Drīz vien par šādu konservatīvu uzskatu paušanu būs jārēķinās ar rājienu no “Patiesības ministrijas”. Pietiks pateikt tikai to, ka pastāv divi dzimumi, ģimeni veido gan tēvs gan māte, un atzīt piederību nācijai, lai iegūtu “homofoba” zīmogu uz visu mūžu.

    Bet, kas attiecas uz ST lēmuma aizstāves S.Osipovas izteicieniem par to, ka latviešiem “kā trakiem suņiem ir mācīts naids un neiecietība paaudzēm ilgi”, es ieteiktu Osipovas kundzei kā ST tiesnesei iepazīties ar Satversmes ievadā latviešu tautu raksturojošajām vērtībām, piemēram, uzticība Latvijai, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda, brīvība, vienlīdzība, solidaritāte, taisnīgums, godīgums, darba tikums un ģimene.

    Ja šie ir tie “trakumi”, kurus domā Osipovas kundze, tad mums krasi atšķiras šo vērtību interpretācija, turklāt tas palielina šaubas par to, vai Osipovas kundze spēj pieņemt lēmumus, kas nav pretrunā Satversmei.

    NA Jauniešu organizācijas aktīvists - Edvarts Krusts

  11. LU vieslektors, bloga “Latvijasdrosiba.lv” autors Andis Kudors:

    “Konservatīvi domājošie vienā līnijā turēja aizsardzības sienu, bet iebrucējs atnāca pilnīgi no citas puses un ar veseri sadragāja vienu no aizsardzības sienas stabiem. Vilšanās bija tāpēc, ka trieciens nāca no negaidītas puses: mans personiskais viedoklis ir tāds, ka Satversmes tiesa pieņēma nevis tiesisku, bet gan politisku lēmumu, līdz ar to “de facto” iejaucoties likumdevēja varas atzara atbildībā. Putra, ko ievārīja Satversmes tiesa, būs jāstrebj ilgstoši, un likumdevējam vajadzēs domāt, kā tam duļķainajam ūdenim, kas tagad palaists no Satversmes tiesas, neļaut izplesties plašākā teritorijā.

    Tomēr baidos, ka tie, kuri vēlas panākt dabiskās ģimenes eroziju, neapstāsies. Tie, kuri mēģina apgalvot, ka šis Satversmes tiesas spriedums neko neietekmēs, vienkārši liekuļo. Tas ietekmēs daudz ko un ilgtermiņā. Uz šo spriedumu atsauksies, būs nākamās tiesvedības. Tie, kuri aizstāv ideju par “mammu Nr.1” un “mammu Nr.2”, respektīvi, “jaunās sociālās realitātes ģimeni”, tie neapstāsies.

    Mēs taču redzam, kādas ir tendences Rietumeiropā. Es to nevaru nosaukt citādi kā vien par pašdestrukciju, ko nevar saistīt ar tautas ilgtspējīgas attīstības atbalstīšanu. Tā ir sveces dedzināšana no diviem galiem, un diemžēl radikālie liberāļi neņem vērā to, ko viens no konservatīvisma klasiķiem - Edmunds Bērks - ir savulaik teicis: “Vēsture ir mirušo, dzīvo un vēl nedzimušo vienība.” Mēs neesam atrauti ne no pagātnes, ne nākotnes. Ja mēs šodien pieņemam kādus lēmumus, tie noteikti ietekmēs rītdienu un parītdienu.

    Bērks ir arī teicis, ka ir slieksnis, aiz kura pacietība un iecietība pārstāj būt par tikumu. No Sanitas Osipovas esam daudz ko dzirdējuši arī kristiešu virzienā. Viņa TV klāstīja, kas, viņasprāt, ir kristīgās vērtības un kas nav. Man to visu bija grūti klausīties, tomēr noklausījos. Es piekrītu, ka pret ikvienu cilvēku jāizturas ar cieņu un iecietību, bet pret negācijām, kas tiek intensīvi popularizētas, man nav jāizturas ar iecietību.

    Mums saka: kristieši, esiet iecietīgi! Mēs arī tādi esam. Tos, kuri ir agresīvi pret gejiem, kristieši neatbalsta. Nevajag jaukt kopā kristietību ar huligānismu, agresiju, kriminālpārkāpumiem. Bet nevajag mums, kristiešiem, arī teikt: ignorējiet Bībeles tekstus! Nu, neignorēsim. Protams, ne visiem konservatīvajiem ir jābūt reliģioziem, un būs arī citi racionāli domājoši cilvēki, kuri aizstāvēs dabisko ģimeni un kuri sapratīs, ka ir ļoti daudz destrukcijas neprātīgos eksperimentos, kuru sekas mēs redzēsim tikai pēc vairākiem gadiem.

    Par neiecietību runā arī Sanita Osipova: “Mums mācīja neiecietību. Paaudzēm ilgi. Kā tādus kaujas suņus.” Nu, nav latvieši neiecietīgi. Vēsture rāda, ka drīzāk daudzās situācijās latvieši bijuši iecietīgi. Latvieši ir pārāk toleranti gan tur, kur vajag, gan tur, kur nevajag. Bet šādos tekstos redzu liberāļu augstprātību un agresivitāti. Konservatīvu pārliecību viņi apsaukā par tumsonību, bet tas viņiem, protams, nedara godu. Jārespektē oponentu viedoklis un tiesības domāt tā, kā viņi domā.

    Osipovas kundze pretnostatīja reliģiozu personu un racionālu personu. Tas nozīmē - tie, kuri tic Dievam, nespēj racionāli spriest? Tā ir ļoti agresīva un augstprātīga retorika. Ja tiek pieprasīta tolerance, tad demonstrējiet toleranci arī pret konservatīvu pārliecību.

    Ja ir jārīkojas atbilstoši sociālās realitātes konstatācijai (kā noteikusi Satversmes tiesa), kāpēc Satversmes tiesa nelemj, ka, piemēram, krievu valodai jābūt par otro valsts valodu? Sociālā realitāte rāda, ka šajā valodā runā daudzi. Tātad valodas gadījumā ir citi principi, kas saistīti ar valsts izveidi un ar valsts mērķiem? Lasot Satversmes preambulu, mēs arī sapratīsim, ka attiecībā uz ģimenes jēdzienu mums ir mērķi, tradīcijas un izpratne. Kas tie par dubultajiem standartiem no Satversmes tiesas puses? Ja šis dubultstandartu princips ir tas, pēc kura vadīsies tiesībās un likumdošanā, mēs varēsim konstatēt visdažādākās sociālās realitātes, kurām nāksies dot zaļo gaismu. Tad kur ir atļautības robeža? Viena no lietām, ar ko cilvēks atšķiras no dzīvnieka ir tā, ka cilvēkam ir savas morālās normas - mēs disciplinējam sevi, izlemjam, ka tālāk vairs neejam.

    Osipova izteicās, ka “tauta ir tikai likumdevējs”. Pēc šī Sanitas Osipovas izteiciena mums it kā jāsaprot: ieraksts Satversmē, ka vara pieder tautai, mums nav jāuztver tik tieši. Tas nozīmē, ka tas, kas nāks no ārpuses, taps svarīgāks par likumdevēju un tautu. Starptautiskajās tiesībās tiešām ir princips “pacta sund servanda” (līgumi ir jāpilda). Ja mūsu valsts ir parakstījusi kādu starptautisku līgumu, mums tas ir jāievēro, un tas ir augstāks par mūsu iekšējiem likumiem. Bet mums taču ir izvēle - parakstīt kādu līgumu vai ne! Tā jau ir tā mūsu vara! Taču Osipovas kundze apšaubīja mūsu spēju lemt par sevi, mūsu likumdevēja spēju kaut ko risināt. Tas ir ļoti bīstams ceļš.

  12. No žurnālistes Elitas Veidemanes raksta:

    “Mums mācīja neiecietību. Paaudzēm ilgi. Kā tādus kaujas suņus,” vienā no intervijām izteicās topošā “karaliene”, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova. Par karalieni viņu dēvē eksaltēti liberālmarksisti, bet par kaujas suņiem un neiecietību man ir īpašs viedoklis.

    Atgādināšu lietas būtību. ST sprieda, ka Darba likuma norma, ka tikai bērna tēvam ir tiesības uz 10 kalendāra dienas ilgu atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, neatbilst Satversmei, tāpēc uz šādu atvaļinājumu varot pretendēt arī bērna mātes draudzene, ja viņa ar šo draudzeni veido kopīgu ģimeni. Te nu sākās ST interpretācija, kas tad īsti ir ģimene. Bet neviens šai tiesai nebija prasījis to darīt, respektīvi, nebija lūdzis interpretēt Satversmi pēc sava sabojātā prāta, nihilistiski uzspiežot cilvēkiem “savu izpratni” par perversijām.

    Vēl vairāk. Sabiedriskajā tālrādē biedrene Osipova izklāja savus ne tik miglainos plānus. Gundars Rēders uzdeva jautājumu: “Kas notiek, ja tiek savākti paraksti referendumam, lai grozītu Satversmi, lai definētu vēlreiz, kas ir ģimene, ne tikai laulība?” Tiesnese Osipova atbildēja: “Mēs esam saistīti ar Satversmi, mēs esam saistīti ar Eiropas cilvēktiesībām, ar Eiropas Savienības cilvēktiesībām, un likumdevējs ir ierobežots savās likumdošanas brīvībās, un tauta arī ir tikai likumdevējs.” “Tikai?” ar jautājumu mēģināja iejaukties Rēders. “Arī tautai ir jāievēro Satversme,” tā Osipova.

    Toties Osipovai un Satversmes tiesai Satversme nav jāievēro - tā var nojaust. Ne velti liberālmarksisti Osipovu sāk dēvēt par karalieni, tātad - redzot viņu augstāk par visiem likumdevējiem un satversmēm. Taču vismaz pagaidām Osipova arī ir tikai amatpersona, kurai likumā noteiktajā kārtībā ir jāpakļaujas likumdevējam. Bet likumdevējs līdz šim baltam mirklim nav cēlis ne ausu, ne deguna, lai vismaz kaut kā reaģētu uz vienas amatpersonas ciniskajiem mēģinājumiem nozagt Satversmi un lai izsvītrotu Latvijas pilsoņu iespējas piedalīties likumdošanas procesā, netieši norādot, ka tautas griba ir tikai nejauši palaists balodītis pret Eiropas Savienības dzelžainajiem likumiem un regulām.

    Bet pagaidām spēkā vēl ir LR Satversme, kuras 78. un 79.pantā ir teikts: “Ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts Prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru Prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai. Tautas nobalsošanai nodotais Satversmes pārgrozījums ir pieņemts, ja tam piekrīt vismaz puse no visiem balsstiesīgiem.” Un tas nozīmē, ka tauta nav “tikai”, tauta ir likumdevējs ar visām no tā izrietošajām sekām. Un tieši tautai ir iespēja grozīt Satversmē teikto par laulību un ģimeni. Tādu tiesību nav nedz Satversmes tiesai, nedz “karalienei” Sanitai Osipovai.

    Protams, mēs ar savu Satversmi un tās visaugstāko vietu Latvijas likumu hierarhijā varēsim lepoties līdz brīdim, kamēr mūsu jautrais parlaments ratificēs, piemēram, Stambulas konvenciju, kas likumīgi (Pacta sund servanda!) nosvītros Satversmi, kurā ierakstīts mūsu nacionālais kods, ētika un pamatvērtības. Ne velti ES bonzas tik uzstājīgi spiež uz cilvēktiesību jēdziena konkretizāciju: tās drīz attieksies tikai uz dažādām seksminoritātēm, dženderistiem un citiem meža dīvainīšiem. Nē, uz tradicionālistiem - protams, ne. Jūs vairs nevarēsit izteikt savas kritiskās piezīmes par LGBT ideoloģijas uzmākšanos. Viss, punkts.

    Tieši tāpēc tāda “karaliene” Osipova ir tik noderīga varavīkšņaini plakanās Eiropas izveidei, kurā vieta paredzēta arī Latvijai. Tieši tāpēc ST priekšsēdētāja, kuras pilnvaru termiņš beigsies tikai nākamā gada augustā (ai, cik daudz malkas viņa vēl paspēs saskaldīt!), plaši un dziļi kaismīgi runā par it kā neiecietību, kas mums kā tādiem kaujas suņiem esot “mācīta paaudzēm ilgi”. Nezinu gan, manā ģimenē un domāju, vairumā Latvijas ģimeņu, - paaudzēm ilgi ir mācīta dzimtenes mīlestība, cieņa pret valodu, kultūru un tradicionālās ģimenes vērtībām. Jā, un neiecietība pret svešām ideoloģijām un priekšstatiem. Bet tie kaujas suņi… Iespējams, šī aforisma autorei ir bijušas kādas personiskas problēmas ar kaujas suņiem. Ja tā, tad - izsaku līdzjūtību. Suņiem.

Uzraksti komentāru