Dzimuši Latvijā. Dēkaiņi – Liedskalniņš, Blūmentāls, Laime

Ievietoja | Sadaļa Zīmolu leģendas Latvijā | Publicēts 04-03-2020

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Krokodilu mednieks Arvīds Blūmentāls

Arvīds Blūmentāls dzimis 1925.gada 19.martā Dundagas pagasta “Būdenu” mājās, kur viņa tēvam piederēja vecsaimniecība ar 260 hektāriem zemes. Ģimenē auga trīs dēli - Kārlis, Edvards un Arvīds. Šķiet, vēlākās dēkaiņa un piedzīvojumu meklētāja alkas Arvīds mantojis no tēva - bijušā jūrnieka, kas padomju okupācijas gados gāja bojā Sibīrijā. Zināšanas jauneklis apguva Talsu valsts ģimnāzijā.

Brāļi Blūmentāli 20.gadsimta 20.gados, no kreisās - Arvīds, Edgars un Kārlis.

1942.gadā, 17 gadu vecumā jaunietis iestājās policijas brīvprātīgo Abavas bataljonā un nonāca Austrumu frontē. Formējoties Latviešu leģionam, Arvīds nokļuva tā rindās. Blūmentāls izstaigāja kauju ceļus no Ļeņingradas līdz Melnajai jūrai un vairākas reizes tika ievainots. Atvaļinājumu laikā viņš mēdza apciemot savējos Dundagā. Pēdējais apmeklējums notika neilgi pirms kara beigām, kad Arvīda brālis Kārlis jau bija kritis. Atstājot dzimtās mājas, Arvīds nenojauta, ka šķiras no tām uz mūžu.

25.Abavas policijas bataljona vīri 1943.gadā Ukrainā kopā ar vietējiem bērniem.

Kopā ar SS Latviešu leģiona 15.divīziju Blūmentāls nokļuva Vācijā, kur kara beigās atkal tika ievainots un nonāca hospitālī. Hospitāļa evakuācijas laikā viņš nokļuva Sarkanās Armijas gūstā. Nevēlēdamies atgriezties okupētajā Latvijā, kur viņu neviens vairs negaidīja, Arvīds ar vairākiem biedriem organizēja bēgšanu no gūstekņu nometnes un nonāca angļu okupācijas zonā. Pēc kara viņš iestājās Alterfrādes lauksaimniecības skolā, bet 1947.gadā pieteicās Franču Ārzemnieku leģionā. Vēlāk Arvīds strādāja meža darbos Vācijā, bet Vircburgā pie profesora Siliņa apguva daiļās mākslas.

20.gadsimta 50.gadu sākumā sākās lielā bēgļu izceļošana uz Ameriku un citām zemēm. Izceļotāju vidū bija arī daudz latviešu. Ievainojumu dēļ Arvīds Amerikai nebija vajadzīgs, tāpēc viņš nolēma doties uz Austrāliju. 1951.gadā Blūmentāls ieradās šajā kontinentā un apmetās uz dzīvi Kvīnslendas štatā. Austrālijā Arvīds vispirms apguva angļu valodu, tad strādāja dažādus darbus. Dzīve pamazām nokārtojās, tomēr uzņēmīgais latvietis nekur nav varējis rast sev īstu mājvietu un sirdsmieru. “Dzīve ir pārāk īsa, lai kaut ko nopietnu uzsāktu” - viņš vēstulē rakstīja savai bijušajai Dundagas kaimiņienei.

Arvīds Blūmentāls 20.gadsimta 50.gados.

Taču tad Arvīds iemīlējās skaistā austrālietē Vandā. Lai nopelnītu naudu un iekarotu mīļotās sirdi, viņš nolēma kļūt par krokodilu mednieku. Vandas sirdi Blūmentālam iekarot neizdevās, toties piedzima leģenda par Krokodilu Hariju, kā Arvīdu dēvē Austrālijā. 1956.gadā Blūmentāls devās uz lietus mežiem medīt krokodilus un turpmāko 13 gadu laikā Ziemeļu teritorijā un Kvīnslendā pēc dažādām ziņām nomedīja no 10 - 40 tūkstošiem krokodilu, kļūstot par slavenāko Austrālijas krokodilu mednieku. Blūmentāls bija vienīgais, kurš mazāka izmēra krokodilus medīja kailām rokām. Savus piedzīvojumus viņš aprakstījis grāmatās “Latvietis - krokodilu mednieks Austrālijā” un “Ilgas pēc saules”.

Arvīds Blūmentāls kā Austrālijas leģenda - Krokodilu Harijs.

Kad 1968.gadā Austrālijas valdība aizliedza krokodilu medības, Blūmentāls devās uz opālu raktuvēm netālu no Kūberpedijas (Coober Pedy) Dienvidaustrālijas štatā. Šo pilsētiņu mēdz uzskatīt par pasaules opālu galvaspilsētu. Kūberpedijas nosaukums cēlies no aborigēnu teiciena kupa piti, kas tulkojumā nozīmē “baltais cilvēks alā”, jo opālu racēji nereti dzīvoja klintīs izcirstās alās. Tādā mita arī Krokodilu Harijs. Drīz vien arī opālu rakšanas jomā Blūmentāls iemantoja leģendas statusu.

Šādas izskatījās opālu racēju alas Kūperpedijā.
Šī ir Blūmentāla ala ar aborigēnu zīmējumiem uz tās griestiem un sienām.

Rokot dārgakmeņus Blūmentālam radās doma par palikšanu šajā vietā uz mūžu. Viņš ievietoja sludinājumu avīzē, ka meklē dzīvesdraugu. Atsaucās kāda vācu grāfiene. Pie līgavaiņa augsti dzimusī persona esot ieradusies ar 40 kurpju pāriem un vairākiem kažokiem. Vēlāk uz sievas dižciltības rēķina Arvīds pasludināja sevi par baronu un pievienoja uzvārdam aristokrātisko piedēkli “fon”.

Blūmentāls ar savu grāfieni Lidiju. Kreisajā pusē - Blūmentāla ar opāliem greznotā gulta.

Spridzinot iežus, Blūmentāls izveidoja plašu alu, kur iekārtoja ar opāliem izgreznotu mājvietu, ko nosauca par “Krokodila ligzdu” (Crocodile’s Nest). Ala atrodas piecu kilometru attālumā no Kūberpedijas centra, netālu no opālu atradnēm. Tajā ir viss dzīvei nepieciešamais - guļamistaba, viesistaba, virtuve, dušas telpa un darba kabinets. Mājas sienas rotā impozanti eksponāti - sieviešu fotogrāfijas, dzīvnieku attēli, dāmu apakšveļa, aborigēnu grafiti, vairāk nekā 1000 nevainīgu jaunavu autogrāfi. Miteklī redzamas arī dīvainas paša Blūmentāla veidotas kailu sieviešu skulptūras.

Blūmentāla “Krokodila ligzda” ar tās savdabīgo interjeru.

Ar laiku Blūmentāla “māja” kļuva par populāru tūristu atrakciju. Šodien ik gadu to apmeklē tūkstošiem tūristu. Lieli Blūmentāla draugi bijuši vietējie aborigēni. Pat dzīvnieki nākuši pie Arvīda alas dzesēt slāpes. Viņa rezidence skatāma arī 1985.gada piedzīvojumu filmā “Trakais Maksis” (Mad Max Beyond Thunderdome). Noslēdzot filmēšanu, radošā grupa pie alas ieejas uzstādīja skulptūru “Orķestris”. 2007.gadā “Krokodila ligzda” iekļauta Austrālijas Nacionālā Mantojuma kandidātu sarakstā.

Arvīds pie ieejas savā alā. Labajā pusē - paša Blūmentāla veidotās skulptūras viņa “ligzdā” (augšā)
un sieviešu apakšveļa, kā arī apmeklētāju “autogrāfi” pie alas griestiem (apakšā).

Blūmentāls bija slavens ar savām dīvainībām. Kopā ar aborigēniem viņš svinēja Līgo svētkus, ar helikopteru lidoja iepirkt viskiju, auto bagāžniekā audzēja rozes. Blūmentālam bija alkohola cienītāja un trakuļa reputācija. Zināms gluži neticams gadījums, kad kādas pilsētiņas valde, uzzinājusi, ka Krokodilu Harijs ir ceļā pie viņiem atpūsties no krokodilu ķeršanas, visā nopietnībā apsvēra, vai viņu nenošaut. Blūmentālam arī vienīgajam visā apgabalā piederējusi no skārda plāksnēm būvēta māja.

Tomēr Arvīds Blūmentāls nebūt nebija rupjš dēkainis bez izglītības un intelekta. Viņš brīvi lasīja vairākās valodās, visu mūžu rakstīja dienasgrāmatu, sarakstīja un publicēja divas grāmatas. Viņa personā drosme, pārgalvība un nepārspēts stāstnieka talants savienojās ar smalku emocionalitāti un īstu vecās skolas džentlmeņa stāju. Blūmentāls bija krokodilu mednieks un opālu racējs, rakstnieks un mākslinieks vienlaikus. Viņa dzīve būtu īsta romāna vērta, uzskatīja rakstnieks Rimants Ziedonis, kurš sarakstījis grāmatu par Blūmentālu “Nacionālais dēkainis - krokodilu mednieks”.

Pastāv uzskats, ka Blūmentāls bijis prototips Krokodilu Dandija tēlam populārajās Holivudas filmās “Krokodils Dandijs” (Crocodile Dundee), “Krokodils Dandijs 2″ (Crocodile Dundee II) un “Krokodils Dandijs Losandželosā” (Crocodile Dundee in Los Angeles). Lielbritānijā par Blūmentālu uzņemtas aptuveni 20, pēc citām ziņām pat 30 dokumentālās filmas. Par Krokodilu Harija neparasto dzīvi vēstīts neskaitāmos TV sižetos, stāsti par viņu joprojām parādās avīžrakstos un žurnālos. Savai video dienasgrāmatai “Austrālijas sirdsakmens” Blūmentālu filmējis arī latviešu kinorežisors Ansis Epners.

Krokodilu Dandija tēls slavenajās Holivudas filmās.

Arvīds Blūmentāls nomira 2006.gada 13.oktobrī Kūberpedijas slimnīcā. Viņa miršanas apliecībā ierakstīts, ka fon Blūmentāls miris ar sirdstrieku 81 gadu vecumā. Viņu apglabāja Kūperpedijas kapos, kur dēkainais latvietis atdusas zem vienkārša koka krusta ar uzrakstu “Krokodilu Harijs”. Arvīda Blūmentāla skulptūra skatāma arī Tiso kundzes vaska figūru muzejā Londonā.

Krokodilu Harija jeb Arvīda Blūmentāla kapa vieta Kūperpedijā. Arvīda fani uz viņa kapa
joprojām atstāj gan tukšas alus pudeles, gan, piemēram, Latvijas šprotu bundžas.

Latvijā plašākai sabiedrībai Blūmentāls kļuva pazīstams tikai pēc neatkarības atjaunošanas. Pateicoties Imanta un Rimanta Ziedoņu ierosmei, 1995.gadā radās iecere par akmens krokodila uzstādīšanu Dundagā uz “Būdenu” māju drupām. Divas tonnas smago betona krokodilu izgatavoja tēlnieks Oļegs Skarainis, to sponsorēja Latvijas goda konsuls Čikāgā Norberts Klaucēns. Līdzās krokodilam akmenī iekalts veltījums Kurzemes vēstures un stipro vīru, tātad arī Blūmentāla piemiņai. Arvīda skolasbiedrenes krokodilu uz ratiņiem izvadāja pa leģionāru cīņu vietām Kurzemē un tad uzstādīja Dundagā. Ivars Seleckis par to uzņēmis dokumentālo filmu “Gājiens ar krokodilu”.

Akmens krokodils “Kurzemes vēstures un stipro vīru piemiņai” Dundagā.

Lai arī Arvīds Blūmentāls jau ir Mūžībā, leģendas par viņu Austrālijā dzīvos vēl ilgi. Krokodilu Harija ala iekļauta visos populārākajos Austrālijas tūrisma maršrutos. Arī Latvijā Blūmentāls, šķiet, atgriezies uz palikšanu. 2008.gada 10.jūlijā Dundagas pagasta Tūrisma informācijas centrā Dundagas pilī atklāja Blūmentālam veltītu ekspozīciju, kurā ir daudz viņa fotogrāfiju un vēstuļu. Arvīds Blūmentāls kļuvis par vienu no pazīstamākajiem Latvijas zīmoliem ne vien Austrālijā, bet visā pasaulē.

© Laikmeta zīmes. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā lūdzam atsaukties uz interneta vietni www.laikmetazimes.lv .

Turpinājums 3.lapā.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Lapas: 1 2 3

Komentāri (2)

  1. Vai pieļaujat, la Liedskalniņš savā darbā lietoja kādu nemateriālu, garigu tehniku?

  2. Jeffrey Sanders,
    to ir grūti pateikt. Domāju, ka arī seno ēģiptiešu un citu seno civilizāciju akmens būvju celtniecības tehnika tomēr balstījās uz fizikālas un mehāniskas dabas pamatiem, nevis uz garīgām vai okultām tehnikām.

Uzraksti komentāru