Uz ežiņas galvu liku… Brīvības cīnītāju piemiņas vietas - 2.daļa

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 11-11-2019

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

“Divdesmitais gadsimts Latvijas vēsturē paliks ar divu pasaules karu Brāļu kapiem, ar nacionālo partizānu piemiņas vietām, ar divreiz iegūtu valstisko neatkarību. Un vēl - 20.gadsimts ir bijis izmisuma pilns cīņu laiks par latviešu tautas izdzīvošanu un pastāvēšanu. Arī tagad, nu jau 21.gadsimtā, cīņa turpinās. Lai mēs kā tauta un valsts pastāvētu, mums jāzina sava vēsture, kultūras vērtības, jāgodā un jāatceras savi karavīri. Par valsts vēsturi ir jāstāsta, tā jāatstāj nākamajām paaudzēm. Nepieciešamību to darīt pierāda mūsu pašu nesenā pieredze, kad padomju vara centās izskaust visu, kas saistīts ar Latvijas neatkarību. To veica ne tikai ietekmējot tautu ideoloģiski, bet arī iznīcinot neatkarības simbolus - Brīvības cīņu piemiņas vietas. Tikai labi zinot Latvijas vēsturi, mēs pratīsim novērtēt atgūtās neatkarības nozīmību. No mūsu visu prasmes un godaprāta, kalpojot Tēvzemei, ir atkarīga tās pastāvēšana.”

Šos Jūras spēku viceadmirāļa Gaida Zeibota ievadvārdus var izlasīt Gunāra Kušķa un Pētera Korsaka 2008.gadā izdotajā grāmatā “Latvijas Atbrīvošanas kara un strēlnieku pieminekļi”. Brīvības cīņām un to varoņiem veltītus pieminekļus Pirmās republikas gados svinīgi atklāja visā Latvijā. Padomju okupācijas laikā daudzus no tiem nopostīja, pēc neatkarības atgūšanas lielākā daļa ir atjaunoti. Daļu Brīvības cīņām veltīto pieminekļu veidojuši izcili tēlnieki un arhitekti, daļa ir mazāk zināmu autoru darbi. “Laikmeta zīmes” jau publicējušas vairākus materiālus par Brīvības cīņām veltītām piemiņas vietām. Esam stāstījuši par Brīvības pieminekļiem dažādās Latvijas pilsētās (ŠEIT), par Oskaram Kalpakam un viņa bataljonam veltītām piemiņas vietām (ŠEIT), par Brīvības cīņu karavīru pieminekļiem (ŠEIT). Šajā publikācijā turpināsim iepazīstināt ar Atbrīvošanas kara varoņiem veltītajām piemiņas vietām.

****

Piemiņas zīme Rīgas atbrīvošanas operācijai no bermontiešiem Bumbu kalniņā Rīgā, Bolderājas kāpās pie Hapaka grāvja (1939), veidota pēc pulkveža un arhitekta Artūra Galindoma meta. Uz plāksnes attēlota kaujas shēma ar uzrakstu: “No šīs vietas Latgales divīzijas komandieris Krišjānis Berķis vadīja divīzijas uzbrukumu 1.novembrī 1919.gadā galvas pilsētas Rīgas atbrīvošanai no ienaidnieka”. Padomju okupantu nopostīta 1969.gadā, atjaunota 1989.gadā. Atkārtoti nopostīta 1990.gadā, nozogot okupācijas laikā saglabāto oriģinālo bronzas plāksni. Atkal atjaunota 2007.gadā.

Piemineklis Vidzemes artilērijas pulka un Smagās artilērijas pulka karavīriem Rīgā, Krustabaznīcas ielas kazarmās (1939). Lielgabals ir oriģināls no Daugavgrīvas cietokšņa. Postamenta priekšpusē bija novietotas abu pulku nozīmes, kuras noplēstas okupācijas laikā. 1994.gadā lielgabalu izdevās izglābt no metāllūžņu firmas, kas to bija iegādājusies no aizejošās Krievijas armijas.
Lielgabalu novietoja atpakaļ uz postamenta, taču pulku nozīmes tā arī neatjaunoja.

Piemineklis brīvības cīnītājiem un uzvarai pār bermontiešiem Rīgā,
Mūkusalas ielā pie Dzelzceļa tilta (2002), tēlnieks Indulis Ranka.

Piemineklis kritušajiem Baltijas (vācu) Landesvēra (Zemessardzes) karavīriem Rīgā, II Meža kapos (1929), celts pēc arhitekta Granca projekta. Pieminekļa pamatnē plāksne ar uzrakstu:
“Der Toten der Baltischen Landeswehr. Baltijas Landesvēra kritušajiem”.
Divas nedēļas pēc atklāšanas pieminekli uzspridzināja nezināmi teroristi. Atjaunots 1930.gadā.
Pēc 2.Pasaules kara padomju okupantu nopostīts pilnībā. Atjaunots 2008.gadā.

Neatkarīgās Latvijas laikā un vācu okupācijas gados piemiņas vieta Landesvēram bija veidota kā komplekss ar pieminekli, piemiņas sienu, kurā bija iekalti kritušo vārdi, un Landesvēra karavīru kapulauku. Padomju okupanti šo vietu nolīdzināja ar zemi.

Piemineklis 1.Pasaules karā un Atbrīvošanās cīņās kritušo piemiņai Slokas luterāņu kapos (1923), veidots pēc arhitekta Eižena Laubes meta. Uzraksts priekšpusē: “Latvijas Atbrīvošanas kara un bijušo strēlnieku pulku cīņās kritušo varoņu piemiņai. 1915-1919″ un
“Dievs, sargi mūsu Tēvu zemi, lai viņa ziedoša un stipra top”.

Piemineklis kapteiņa Pauļa Zolta (attēlā apakšā vidū) rotas kaujas vietā Kauguros (1934), veidojis akmeņkalis Paegle. Uzraksts: “Šeit krita par Latviju 1919.g. 18.maijā L.O.K. kapteinis Zolts Paulis, virsleitnants Grintāls Edvards, kareivji Melngalvis Andrejs, Siliņš Fricis, Kārkliņš Jānis, Pūlits Žanis”. Padomju okupantu nopostīts 1948.gadā, atjaunots 1989.gadā. Projekta autors Jānis Alberts.

Brāļu kapu piemineklis Jelgavā, Meža (Nikolaja) kapos (1922),
pēc mākslinieka Aleksandra Strekavina projekta veidots M.Brauera akmeņkaltuvē, bronzas maska un piemiņas plāksne lietas Rīgā, Švena lietuvē. Uzraksts uz pieminekļa: “Kāpām uz sārtu - nesām jums brīvību”; uz plāksnes pieminekļa mugurpusē: “Šie varoņi upurēja dzīvību
par Jelgavas brīvību 1919.gada novembrī”, seko kritušo vārdi.

Piemineklis kritušajiem Kara skolas kadetiem Ozolnieku novada Sidrabenes (Garozas) pagastā pie Vareļu mājām (1935), pēc Jāņa Borkovska meta. Uzraksts: “Par Latviju 1919.g. kritušie kadeti”, seko 14 kritušo vārdi. 1951.gadā okupācijas vara pieminekli uzspridzināja.
Atjaunots 1990.gadā, arhitekts G.Meimenis, tēlniece Rasa Kalniņa-Grīnberga.

Piemineklis un piemiņas zīme Brīvības cīņās kritušo Bērzes draudzes locekļu piemiņai (1926), Eduarda Kurau akmeņkaltuves mets un izpildījums. Uzraksti uz pieminekļa: “Latvijas atbrīvōšanas cīņās 1918 - 1920.g. kritušie Bērzes draudzes locekļi (seko vārdi), pasaules karā kritušie draudzes locekļi (seko vārdi)” un “Nenobeidz sēroties mātes par kautiņā kritušiem dēliem, Norimstiet, vairāk kā jums Latvijai kritušo žēl. Dus viņi zemē, par kuru tie dzīvību atdeva savu, Dzīvajie garām iet un tālāk nes varoņu slavu”. 60.gadu sākumā padomju vara pieminekli nojauca. 1990.gadā tā vietā uzstādīta piemiņas zīme ar uzrakstiem: “Dus viņi zemē, par kuru tie dzīvību atdeva savu, dzīvie iet garām un tālāknes varoņu slavu” un “Bērzes dēliem, Latvijas brīvības cīnītājiem”.

Piemineklis kritušajiem Blīdenes draudzes locekļiem (1933), izgatavots Edurarda Kurau firmā. Uzraksts pieminekļa priekšpusē: “Latvijas atbrīvošanas cīņās un Pasaules karā kritušiem Blīdenes draudzes dēliem, 1933″; uzraksts mugurpusē: “Gods slava varoņiem, kas spēkiem vienotiem
ar dārgo dzīvību mums pirka brīvību”. Pēc 2.Pasaules kara nedaudz bojāts.

Piemineklis nezināmam Latvijas karavīram Ieriķos (1934), izgatavots pēc mežsarga Alfrēda Kaņepa meta. 1984.gadā okupantu likvidēts. Atjaunots 1988.gadā, tēlnieki - Andrejs Jansons un Maija Baltiņa.

Brāļu kapu piemineklis Cēsu Lejas kapos (1927), tēlnieks - Augusts Julla, akmeņkalis - A.Sproģis. Uzraksts: “Mums dzīvība - Dzimtenei veltījums, miers Latvijas klēpī - dārgs ieguvums. Latvijas neatkarības cīnītājiem, 1915-1920″. Pēc 2.Pasaules kara novāktas karavīrru bronzas figūras. Atjaunots 1991.gadā, taču metāla zagļu dēļ visas figūras šobrīd noņemtas.

Piemineklis Skolnieku rotas pirmās kaujas vietā Āraišos (1930), rotas brīvprātīgā K.Dzirkaļa mets, cilnis - tēlnieks Matīss Pluka. Uzraksts: “Cēsu pulka Skolnieku rotas pirmo kauju vietu piemiņai. 6.jūnijā 1919″. Pēc 2.Pasaules kara okupantu iznīcināts. Atjaunots 1989.gadā, tēlnieki - Andrejs Jansons, Maija Baltiņa, arhitekts I.Timermanis. Vēlāk bronzas zobens un plāksne nomainīti ar koka.

Piemineklis Atbrīvošanās cīņās kritušo karavīru piemiņai Raiskuma kapos (1930), izgatavojis A.Sproģis Cēsīs. Uzraksti: “Par Latvijas brīvību kritušajiem varoņiem. Raiskumieši 1930.g., Atjaunots 2001.g. Raiskumieši” (priekšpusē) un “Pieminat savus kritušos varoņus” (aizmugurē).

Piemineklis Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem Plācī/Mazstraupē (1931), tēlnieks - Teodors Zaļkalns. Uzraksts pieminekļa aizmugurē: “Ziemeļlatvijas atbrīvotājiem.
Kamēr vien labību šais laukos sēs, jūs slavinās un godam pieminēs”.

Piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem Limbažos (1923), arhitekta Paula Kundziņa mets. Uzraksts: “Par mūsu brīvību jūs devāt dzīvību. Latvijas Atbrīvošanas cīņās kritušiem Limbažu un apkārtnes varoņiem. Gadu gadi garām ies / Prieks un bēdas mitēsies / Mīlestība nemitas / Tā jūs godam daudzinās! 1914-1920″. Uzraksts uz plāksnes: “Limbažu rajonā kritušiem brīvības cīnītājiem. 8.Daugavpils pulka karavīri. 1923.g.”.

Piemineklis 1.Pasaules karā un Brīvības cīņās kritušiem Mazsalacā (1927),
arhiteks - Pauls Kundziņš, tēlnieks - Vilhelms Treijs.
Uzraksts: “Mūžīga piemiņa kritušiem varoņiem, kas saulītē cēla Dzimteni. 1914-1920″.

Piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem Smiltenē (1937), arhiteks - Verners Vitands,
tēlnieks - Matīss Pluka. Uzraksts: “Brīvības kara varoņiem. 1918-1920″.

Piemineklis kritušiem Palsmanes draudzes locekļiem (1927), Eduarda Kurau almeņkaltuves mets un veidojums. Uzraksts priekšpusē: “Par Latviju kritušiem un bez vēsts pazudušiem Palsmanes draudzes karavīriem”, aizmugurē: “Kam stipra ticība - tas uzvar!”.
Okupācijas laikā mazliet bojāts, atjaunots Atmodas laikā.

Piemineklis kritušiem Tirzas draudzes locekļiem (1928), arhitekts - Aleksandrs Birznieks, bronzas daļu tēlnieks - Vilhelms Treijs, akmeņkalis - J.Blumbergs. Uzraksts priekšpusē: “Še svētā vietā krietnu vīru tikums sev radis apgarotu mitekli”, aizmugurē: “Karā un Brīvības cīņās kritušo
Tirzas draudzes dēlu mūžīgai piemiņai. Anno 1928″.

Piemineklis Brīvības cīņās kritušiem Madonas Lisakalna kapos (1936), Eduarda Kurau almeņkaltuves mets un veidojums. Uzraksts: “Par Latvijas brīvību kritušiem varoņiem. 1919-1920″.

Piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušiem Dzelzavā (1939), pēc arhitekta Vernera Vitanda meta. Uzraksts: “Par Tēvu zemi kritušiem”. Nojaukts 1959.gadā, atjaunots 1989.gadā citā vietā.

Piemineklis 1.Pasaules karā un Latvijas Atbrīvošanās cīņās kritušo Mālupes pagasta pilsoņu piemiņai Alūksnes novasa Mālupes Ziemeļu kapos (1934), izgatavots pēc Eduarda Kurau firmas meta. Priekšpusē trīs zvaigznes un uzraksti: “Dievs, svētī Latviju!” (augšā) un “Latvijas Brīvības cīņās kritušiem Mālupes pagasta varoņiem. 1914-1920. Tie dus no savām darbošanām un viņu darbi tos pavada. Jāņa. par. 14:13″ (lejā); mugurpusē uzraksts: “Viss norimst dziļi mūžībā,
paliek darbi - lieli, cēli, ko valstij ziedo tautas dēli”.

Piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem Alūksnes novada Karvā (1937), arhitekts - Verners Vitands, O.Dambekalna akmeņkaltuves veidojums. Uzraksts: “Latvijas Atbrīvošanas cīņās 1919.g. kritušie Valmieras pulka…”, tālāk seko piecu karavīru vārdi un uzraksts; “Uz ežiņas galvu liku, sargāj’ savu Tēvu zemi”. Nopostīts 1975.gadā, atjaunots 1994.gadā,
akmeņkaļi Aivars, Austris un Auseklis Kerliņi.

Piemineklis Augšzemes partizānu pulka kritušajiem Aknīstes novada Asarē (1924), pēc arhitekta Aleksandra Birznieka meta veidojis mūrnieks Drazdovskis. Uzraksts pieminekļa priekšpusē: “1919-1920. Kritušiem Augšzemes partizāniem. Uz ežiņas galvu liku /Sargāt savu tēvuzemi / Labāk manu galvu ņēma / nekā manu tēvuzemi”. 1929.gadā pieminekļa priekšā kritušajiem Lietuvas partizāniem uzlika krustu ar Lietuvas ģerboni un uzrakstu: “Lietuvos kariai zuve dēļ Lietuvos ir Latvijos +1919″. 1933.gadā atklāta plāksne ar 39 kritušo vārdiem un uzrakstu: “Atbrīvošanas cīņās kritušie Augšzemes partizāni”. Pēc 2.Pasaules kara piemineklis nedaudz bojāts.

Piemineklis kritušo Augšzemes partizānu piemiņai Ilūkstes novada Bebrenē (1932), būvēts pēc arhitekta Aleksandra Birznieka meta inženiera Komisāra vadībā. Pieminekļa priekšpusē uzraksts: “Par Latvijas brīvību, par Tēvzemes mīlestību - kritušiem varoņiem. 1918-1920″;
aizmugurē: “No zobena saule lēca, caur zobenu brīvi mēs”. Okupantu nojaukts 50.gados,
atjaunots 1994.gadā. Tēlnieki - Ojārs Feldbergs un Igors Dobičins, arhitekte - Ruta Dobičina.

Piemineklis 10.Aizputes kājnieku pulka kritušajiem Daugavpils cietoksnī (1924), būvēts pēc inženiera Vilhelma Riemera meta. Uzraksts uz divām plāksnēm: “Atbrīvošanas cīņās 1918.-1920.g. kritušiem 10.Aizputes kājnieku pulka un bij. I Latvijas strēlnieku bataljona karavīriem” un “Tava tauta nezudīs, kad tu iesi mirt par tautu”. Padomju okupantu nopostīts un pārveidots
par Staļina/Ļeņina bistes pamatni. Atjaunots 2017.gadā.

Piemineklis 2.Ventspils kājnieku pulka kritušajiem Varakļānu kapos (1937), arhitekts - Ansis Bērziņš. Pēc 2.Pasaules kara sabojāts, tagad restaurēts.

Piemineklis Atbrīvošanas cīņās kritušajiem Rēzeknes katoļu kapos (1925), arhitekts - Eižens Laube, Eduarda Kurau akmeņkaltuves izpildījums. Uzraksts: “Latgales atbrīvošanas cīņās kritušo Latvijas Nacionālās armijas 115 karavīru - varoņu neaizmirstamai piemiņai. 1919-1920. Brīvu Latviju radīja vienots Latvijas dēlu - varoņu gars”. Okupantu vara Brāļu kapu krustiem
noplēsa plāksnītes ar kritušo vārdiem, veica daļējus virsapbedījumus.

Publikācijā izmantoti materiāli no G.Kušķa un P.Korsaka grāmatas “Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību. Brīvības cīņu pieminekļi” (”Mantojums”, Rīga, 2008) un interneta vietnes “Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vietas” ( http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/ ).
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

Komentāri (2)

  1. Smārdes pagastā ir Kārļa Zāles veidots piemineklis.

  2. Neaizmirstiet,
    skataties “Uz ežiņas galvu liku… Brīvības cīnītāju piemiņas vietas” 1.daļu. Tur būs arī Smārdes piemineklis.

Uzraksti komentāru