- Laikmeta zīmes - http://www.laikmetazimes.lv -

Grēta Tūnberga – klimata cīnītāja vai globālistu upuris?

Ievietoja Ervīns Jākobsons 2019. gada 2. oktobris 19:16 sadaļā Latvijā un pasaulē

Par klimata pārmaiņām pasaulē diskutē jau labu laiku. Globālā sasilšana, tās cēloņi un prognozējamās sekas tuvākā vai tālākā nākotnē mudina cilvēkus domāt ja ne par pašu, tad vismaz par savu bērnu un mazbērnu nākotni. Klimata pārmaiņu problēmas risināšanai tiek veltīti starptautiski samiti, konferences un tikšanās, par šiem jautājumiem raksta prese, stāsta TV un radio, tos apspriež sociālajos tīklos. Tomēr 2019.gadā cīņa ar klimata pārmaiņām piedzīvojusi negaidītu aktivizēšanos. Visā pasaulē ielās izgājuši simtiem tūkstošu jauniešu, kas neapmeklē skolas, bet rīko streikus un demonstrācijas, uzrunā politiķus un valstu vadītājus. Un visiem pa vidu kāda pusaugu meitene - Grēta Tūnberga. Kas tad tik pēkšņi noticis? Kādēļ šīs gluži apokaliptiskās bailes, it kā pasaule gatavotos savai bojāejai jau rīt? Un kas aiz tā visa patiesībā slēpjas? Uz šiem jautājumiem centīsimies rast atbildi šajā rakstā.

Vides aizsardzības problēmas modernajā pasaulē neapšaubāmi ir svarīga aktualitāte. Savas attīstības gaitā cilvēce ir uzvedusies diezgan cūciski gan pret dzīvo dabu, gan zemeslodi kopumā. Masveidā tiek izcirsti tropiskie lietus meži - planētas plaušas, ik dienu bojā aiziet desmitiem dzīvības formu un sugu, negausīgi tiek izlaupīti derīgo izrakteņu un citi resursi, piesārņotas upes un ezeri, jūras un okeāni. Tas viss ir klajā pretrunā pasaules Radītāja cilvēkam dotajam uzdevumam sargāt, kopt un būt atbildīgam par savu planētu. “Dievs Tas Kungs ņēma cilvēku un ielika viņu Ēdenes dārzā, lai viņš to koptu un sargātu” (1.Mozus gr. 2:15) - pauž Svētie Raksti. Diemžēl cilvēks šo “bausli” nav ievērojis.

Ņemot to vērā, lielākajai daļai cilvēku šķiet pareizi rūpēties par ekoloģisko tīrību un, ja nepieciešams, cīnīties ar vides piesārņotājiem. Līdz ar to uz pašreizējām jauniešu aktivitātēm daudzi raugās ar simpātijām un apbrīno Grētas Tūnbergas iniciatīvu, kas spējusi izvest ielās miljoniem cilvēku visā pasaulē. Sešpadsmit gadus jaunajai pusaudzei pat piešķirta alternatīvā Nobela prēmija. Šo gandrīz vēl bērnu kā goda viesi uzņem valstu prezidenti, parlamenti un ANO ģenerālsekretārs. Savukārt tie, kas uzdrošinās norādīt uz meitenes pārlieku lielo emocionalitāti, panikas sēšanu un citiem ne tik pozitīviem aspektiem viņas cīņā ar klimata pārmaiņām, tiek nolamāti par galēji labējiem radikāļiem, konservatīviem fundamentālistiem, reliģiskiem fanātiķiem un citos maz cildinošos vārdos.

2019.gada 23.septembrī Grēta Tūnberga uzstājās ANO Klimata samitā Ņujorkā. Savā runā viņa asi uzbruka valstu līderiem: “Jūs esat nozaguši manus sapņus un manu bērnību. [..]  Cilvēki cieš, cilvēki mirst, sabrūk veselas ekosistēmas. [..] Mēs esam masveida izmiršanas sākumā un viss, par ko jūs varat runāt, ir [..] pasakas par mūžīgo ekonomikas izaugsmi. Kā jūs uzdrīkstaties!” Lielākā daļa ļaužu uzgavilēja Grētas teiktajam, jo cilvēkiem patīk, ja “ļaunajiem” politiķiem sadod pa ādu. Un viss jau tā varētu būt, ja vien… Daudzi, kas Grētas uzstāšanos vēroja nevis TV ziņās, bet noskatījās pilnībā, bija pārsteigti par meitenes pārspīlēto emocionalitāti, kas brīžiem robežojās ar histēriju. No kurienes šīs fanātiskās emocijas, no kurienes dusmu, baiļu un panikas trīsas jaunās zviedrietes sejā un balsī?

Domājošiem radās likumsakarīgs jautājums - kāds emocionāls pārdzīvojums gan spējis iedragāt zviedru pusaudzes psihisko stabilitāti tik ļoti, ka viņa ar asarām acīs runā par savas bērnības nozagšanu? Kas šai meitenei, kura dzīvo vienā no pārtikušākām valstīm pasaulē, kura nekad nav izbaudījusi badu vai jebkāda veida trūkumu, kuras valsts ir tālāk no ekoloģiskās katastrofas nekā vairums citu valstu, liek publiski vaimanāt par cilvēci, kas it kā esot uz izmiršanas robežas? No kurienes tāda nolemtība un izmisums? Kas novedis šo cilvēkbērnu līdz šādam neprātam?

Kāds teiks - apzinoties briesmas, kas cilvēcei draud globālās sasilšanas dēļ, cilvēks var kļūt arī mazliet emocionālāks. Protams, taču šajā gadījumā viss nav tik viennozīmīgi, kā pirmajā brīdī šķiet. Tiesa, Grēta savas emocijas netēlo - viņas pārdzīvojums ir īsts. Taču tieši tāpēc būtu jāpievērš jo lielāka uzmanība meitenes nestabilajai psihei. Ja Zviedrijā, kas ne tuvu neslīkst atkritumu kalnos un kuru jau rīt nedraud noslīcināt globāli plūdi, kāds cilvēkbērns naktīs neguļ, bet dzīvo nebeidzamās bailēs un stresā problēmas dēļ, kuras katastrofālos apmērus lielā mērā radījusi pašas iztēle, sabiedrībai būtu jāsāk uztraukties. Taču notiek pretējais - kreisie un liberāļi visā pasaulē padarījuši Grētu par savu varoni, atraujot meiteni no skolas sola un vienaudžu sabiedrības, lai izmantotu politiskās manipulācijās. Nekā citādi, kā par politiski sociālu pedofiliju, to nosaukt nevar.

Lai labāk saprastu šo situāciju, nedaudz Grētas Tūnbergas biogrāfijas. Grēta Tintina Eleonora Ērnmane Tūnberga piedzima 2003.gadā Stokholmā, Zviedrijā. Kad viņai bija 11 gadu, meitene ieslīga vispārējā depresijas stāvoklī, uz kādu laiku pārtrauca apmeklēt skolu, pārtrauca ēst, strauji novājēja. Ārsti uzstādīja diagnozi - Aspergera sindroms jeb autiskā psihopātija, hiperaktivitātes un uzmanības deficīta sindroms, obsesīvi kompulsīvais sindroms, kam raksturīgas uzmācīgas domas, patoloģiskas bailes, vēlme ieciklēties uz viena veida darbībām. Cilvēkam ar Aspergera sindromu mēdz būt augsts stresa līmenis, viņa intereses ir izteikti šauras, taču var būt kāda joma, kurā cilvēks ir ļoti zinošs.

Daži vārdi arī par Grētas vecākiem, jo tieši viņi lielā mērā vainojami situācijā, kādā meitene nonākusi. Grētas tēvs ir aktieris Svante Frics Vilhelms Ērnmans Tūnbergs, māte - operdziedātāja, “Eirovīzijas 2009″ dalībniece Sāra Magdalēna Ērnmane, pazīstama arī kā Malēna Ērnmane. Tieši Grētas vecāki nospēlēja būtisku lomu meitenes vēlmē mainīt pasauli. Viņi ir cieši saistīti ar zviedru kreisā spārna liberāļu aktivitātēm gan vides aizsardzības jomā, gan aktīvā cīņā par migrācijas paplašināšanu. Te jāteic, ka tā sauktie zaļie Rietumeiropā ne tuvu nav tas pats, kas zaļie Latvijā. Pie mums zaļie patiešām vairāk rūpējas par vidi un ekoloģiju, bet citādi ir visai konservatīvi, pat nacionāli noskaņoti, kamēr Eiropā, bet jo īpaši Skandināvijā, zaļie pazīstami kā galēji kreisu, radikālu uzskatu paudēji.

Grēta ar savu mammu Malēnu (kreisajā pusē) un tēti Svanti (labajā pusē).

Slimības dēļ Grēta spēj ilgstoši koncentrēties tikai uz vienu mērķi, kaut arī tas prasītu visu viņas dzīvi. Astoņu gadu vecumā  no vecākiem un citiem kreisajiem aktīvistiem uzzinājusi par briesmām, kas pasaulei draud vides pārmaiņu dēļ, Grēta ar fanātisku degsmi nolēma veltīt sevi šai problēmai. Viņa atteicās no gaļas, zivīm, piena produktiem, olām, medus, tāpat ādas, vilnas, zīda un citiem dzīvnieku izcelsmes izstrādājumiem. Pusaudze piespieda arī savu ģimeni kļūt par vegāniem, nepirkt veikalā jaunas drēbes, bet tikai lietotas, uzlikt mājai saules bateriju paneļus, atteikties no auto un pārvietoties ar velosipēdiem, tāpat nelidot ar lidmašīnām, jo tās “piesārņo gaisu”. Pēdējais lēmums smagi ietekmēja Grētas māti - viņa bija spiesta atstāt starptautiskas operdziedātājas karjeru. Visbeidzot Grēta pierunāja vecākus atdot ģimenes ārpilsētas villu imigrantu un bēgļu izmitināšanai. Grēta ir arī aktīva geju, lezbiešu, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopienas atbalstītāja.

2018.gada 20.augustā tolaik 15 gadus jaunā Grēta Tūnberga atteicās iet uz skolu līdz brīdim, kamēr politiķi nesāks risināt globālās sasilšanas problēmu. Meitene uzzīmēja plakātu “Skolstrejk För Klimatet” (”Skolas streiks klimatam”) un apsēdās pie Riksdāga (zviedru parlamenta) ēkas. Varētu domāt - kurš gan nopietni uztvers emocionāli nestabila bērna izdarības? Taču, nekā - tajā pašā dienā Grētai publisku pīāru sāka veidot sociālie tīkli. Nedēļas beigās viņai jau pievienojās desmitiem līdzīgu trako, par “skolas bastošanu klimata dēļ” rakstīja lielākie zviedru laikraksti. Atbalstu Grētai izteica faktiski visas zviedru kreisā flanga, zaļo un neoliberāļu politiskās partijas un to parlamenta deputāti.

2018.gada 8.septembrī Grēta paziņoja, ka negrasās savu “streiku” pārtraukt un izziņo “Fridays for future” kustību par beztermiņa pasākumu, aicinot cilvēkus visā pasaulē tai pievienoties. Un patiešām - jaunie aktīvisti visur sāka protesta akcijas pie parlamentu ēkām. Britu, amerikāņu, vācu, kanādiešu, holandiešu, austrāliešu, dāņu, somu, austriešu, čehu, japāņu, šveiciešu, jaunzēlandiešu, kolumbiešu un citu valstu skolnieki piektdienās sāka bastot skolas un mītiņot uz ielām. Skolēniem pievienojās studenti. To visu atspoguļoja un popularizēja sociālie tīkli. Grēta paziņoja, ka klimata krīzes dēļ mācīšanās skolā kļuvusi bezjēdzīga - ja jau pasaulei tāpat jāiet bojā, kam tad vēl mācīties?

2018.gada oktobrī Tūnberga divreiz uzstājās ANO un tikās ar tās ģenerālsekretāru Antonio Gutērrešu. 2019.gada janvārī viņa apmeklēja Davosas forumu, kur pasaules politiskās un biznesa elites pārstāvjiem teica: “Jūs sakāt, ka dzīve nav melnbalta. Bet tie ir meli. Es gribu, lai jūs izturētos tā, it kā degtu jūsu māja. Tāpēc, ka tas šobrīd notiek.” Te jāpiezīmē, ka ar Aspergera sindromu sirgstošajiem ir raksturīgi pasauli uztvert melnbaltu - balts vai melns, labs vai ļauns. Nekādu pustoņu vai krāsu nianšu. Šāds pasaules redzējums tad arī liek Grētai Tūnbergai būt tik radikālai savos izteikumos un rīcībā.

Grēta sadarbojusies arī ar britu vides organizāciju “Extinction Rebellion”, pievienojoties tās “Sacelšanās deklarācijai” un politiskajai akcijai, okupējot Temzas upes krastus iepretim Lielbritānijas parlamentam Londonā. 2019.gada februārī Grēta runāja Eiropas Ekonomiskās un sociālās komitejas konferencē, bet 29.-31.martā apciemoja Berlīni, kur uzstājās 25 000 lielas auditorijas priekšā, kas bija sapulcējušies pie Brandenburgas vārtiem. Aprīlī Grēta uzstājās Eiroparlamentā Strasbūrā, kritizējot klātesošos par kavēšanos sarīkot ārkārtas samitu vides jautājumos. Maijā meitene piedalījās pasaules samitā Vīnē, kura nolūks bija paātrināt Parīzes klimata konferences vienošanos izpildi. Konferencē Grēta atkārtoti tikās ar Gutērrešu, tāpat ar Arnoldu Švarcenegeru un Austrijas prezidentu Aleksandru van der Belenu. Ar viņu ticies pāvests Francisks, bijušais Eirokomisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, par meiteni jūsmo Holivudas filmzvaigznes un globālie mediju giganti.

Ar Grētu Tūnbergu gatavs tikties gan pāvests (attēlā augšā), gan Žans Klods Junkers (apakšā).

Zviedrijā Tūnberga jau tagad nosaukta par gada sievieti, ASV žurnāls “Times” nodēvējis viņu par vienu no 100 ietekmīgākajām 2019.gada personībām. 2019.gada 7.jūnijā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International” piešķīra Grētai balvu “Sirdsapziņas vēstnesis”. Žurnālisti stāv rindā, lai dabūtu no viņas interviju. Tūnberga vienmēr izskatās ārkārtīgi nopietna un mērķtiecīga, sarežģītus politiskus terminus izmanto ar apbrīnojamu vieglumu - atzīmē britu laikraksts “The Telegraph”. Vācijas kanclere Angela Merkele par Grētas darbību izteikusies kā par “ļoti labu iniciatīvu”, bet bijušais ASV prezidents Baraks Obama uzrakstīja tvītu, slavējot drosmīgos jaunos “līderus”, kas nodevušies “savai lietai”. Feisbukā un citos sociālajos tīklos Grētas Tūnbergas profilā piesakās miljoniem sekotāju.

Grētas pielūgsme pieņem reliģiskus apmērus. Grēta Tūnberga - mūsu laikmeta praviete! Viņu salīdzina pat ar Bībeles praviešiem! Tā izteikusies zviedru sociāldemokrāte un radikālā feministe Anna Ārdina - tā pati, kuru it kā izvarojis “WikiLeaks” dibinātājs Džulians Asānžs. Arī Grētas māte savu bērnu apveltījusi ar pārcilvēciskām spējām: “Grēta pieder pie tā nelielā ļaužu skaita, kuri var redzēt ogļskābo gāzi ar neapbruņotu aci. Viņa redzēja, ka šīs gāzes straumēm ieplūst atmosfērā no mūsu krāsnīm un pārvērš atmosfēru par lielu miskasti”. Nonācis pat tik tālu, ka kāda liberālo luterāņu baznīca vienā no Malmes pilsētas rajoniem pasludinājusi Grētu par paša Jēzus Kristus izvēlētu Viņa pēcteci.

Grētas sāktais izplatās kā vīruss. Iknedēļas piektdienas akcijās nu jau piedalās simtiem tūkstošu aktīvistu vairāk nekā 120 valstīs, bet “klimata streikos” dalību ņem miljoni. Cilvēki Grētu dievina kā varoni, kāds jau sen bijis vajadzīgs mūsdienu paaudzei. “Es savu pirmo meitu nosaukšu Grētas vārdā!” - teic kāds “Twitter” lietotājs. Politiķi no Zviedrijas Kreisās un Norvēģijas Kreisās partijas, kas apvieno neomarksistus, trockistus, geju un lezbiešu aktīvistus, radikālās feministes un citus kreisos, ir izvirzījuši Grētu Nobela miera prēmijai. “Mēs esam neapturami” - uzrunājot jauniešu samita dalībniekus ANO mītnē, sacīja sešpadsmit gadu vecā zviedru superzvaigzne. Un klimata revolucionāru pūlis ar savu jauno Žannu D’Arku priekšgalā droši maršē pretī Jaunajai pasaules kārtībai.

Grētas Tūnbergas publiskā tēla veidošana, viņas iniciatīvu reklamēšana, meitenes nemitīgie ārzemju braucieni un piedalīšanās starptautiskos forumos visā pasaulē - tas viss maksā bargu naudu. Kas to sponsorē? Papētot tuvāk, atklājas interesanta aina. Pirmie pīāru Gētai sāka veidot skandināvu kreisā flanga radikāļi. Kādu brīdi projektu bīdīja zviedru PR speciālists un biznesmenis Ingmārs Renchogs, kurš, izmantojot Grētas vārdu, jau paspējis saraust vairākus miljonus. Grētas tēla veidošanā piedalījās arī slavenā Stokholmas pīāriste Helēna Ilesa. Vēlāk projekta virzīšanā iesaistījās nopietnas pārnacionālas struktūras, piemēram, “Romas Klubs”. Tiešu palīdzību sniedz Sorosa fonds un organizācija “Globālais Māršala plāns”, ko vada Als Gors. Uz daudziem foto blakus Grētai redzama jaunā vācu politoloģe, Sorosa “Open society” fonda funkcionāre Luize Marija Noibauere. Viss šis štābs nosaka Tūnbergas cīņas vadlīnijas, nodrošina publicitāti, finanses, apsardzi un citus resursus.

Pasākumos Grētai vienmēr līdzās manāma Sorosa fonda darbiniece Luize Marija Noibauere.

Būs cilvēki, kas iebildīs: “Nu un tad? Ir gluži vienalga, kas šo kustību sponsorē un kādi politiski spēki aiz tā stāv, ja mērķis labs. Pat ja tie nav tie kristāltīrākie cilvēki un organizācijas, svarīgi ir, par ko cīnās Grēta Tūnberga. Ja mērķis ir atbalstāms, nav tik svarīgi, kas to apmaksā!” Pirmajā mirklī varētu šķist, ka šādā viedoklī ir zināma loģika. Redzot pozitīvu mērķi, cilvēki ir gatavi to atbalstīt pat neraugoties uz faktu, ka to atbalsta arī personas vai kustības, ar kurām citos jautājumos tiem ir gluži pretēji uzskati. Cilvēki nesaskata nekādus riskus šādos ar vides aizsardzību saistītos pasākumos. Savukārt tos, kas kritizē šādas kampaņas, uzskata par pārlieku konservatīviem vai rūpnieku lobiju, kas cenšas nomelnot vides cīnītājus. Arī šo rakstu kāds droši vien uzskatīs par pasūtījuma publikāciju. Taču tā nav.

Tāda veida kampaņas, kādas rīko Grēta Tūnberga, un pašreizējā “klimata histērija” pasaulē ir bīstamas sabiedrībai, pat ja ārēji tas uzreiz nav pamanāms. Kāpēc? Kas gan slikts var būt vides aizsardzības akcijās? Vai tad var noliegt, ka cilvēce izturējusies bezatbildīgi pret savu planētu un, vai dabu nav nepieciešams sargāt? Protams, protams. Mums ir gan problēmas ar vides tīrību, gan ar atkritumiem un rūpniecisko piesārņojumu. Tas viss ir un to vajag risināt, taču tas jādara racionāli, ar saprātu, nevis emocionāli jābļaustās, ka jau rīt pasaule sabruks. Viena no lielākajām bīstamībām, ko rada šī brīža klimata kustība, ir panika, kas tiek mērķtiecīgi iepotēta cilvēku apziņā, it kā pasaule nolemta bojāejai jau tuvākajos gadu desmitos un tieši klimata pārmaiņu dēļ. Miljoniem cilvēku prātos tiek iesētas bailes un nedrošība par rītdienu. Bet ar baiļu nomāktiem cilvēkiem ir vieglāk manipulēt un vajadzības gadījumā padarīt par dusmīgu pūli, kas gatavs uz visu, tostarp vardarbību.

Bez tam, klimata ideologi vai nu atklāti melo par klimata pārmaiņu fatālo ietekmi uz planētu, vai arī apzināti noklusē tiem nevēlamus faktus. Kaut vai to, ka planētas vēsturē notikušas daudzas ekoloģiskas kataklizmas, sākot ar globāliem plūdiem, beidzot ar vispārēju sasalšanu un ledus laikmetu. Visas šīs katastrofas bijušas saistītas ar klimata pārmaiņām un tajās neizdzīvoja daudzas dzīvnieku un augu sugas. Tomēr zemeslode joprojām stāv, kur stāvējusi. Ir pierādīts, ka klimatiska rakstura pārmaiņas uz Zemes notiek cikliski, laiku pa laikam atkārtojoties, taču vienmēr pēc tam bijusi ekosistēmas atjaunošanās. Tāpat, ja mēs būtu sekojuši līdz okeāna līmeņa pārmaiņām tūkstošiem gadu ilgā griezumā, tad ieraudzītu, ka uz Zemes bijuši gan ūdens līmeņa celšanās, gan atplūdu periodi. Pašreizējā globālā sasilšana nav nekas jauns - tas viss jau kādreiz ir bijis un pārdzīvots.

Par globālās sasilšanas galveno iemeslu ir pasludināti oglekļa dioksīda gāzu izmeši, kādus rada cilvēka saimnieciskā darbība. Bet vai tā patiešām ir? Pasaules okeāni gadā izdala 330 miljardus tonnu CO2, organiskas izcelsmes puves - 220 miljardus tonnu, mežu ugunsgrēki - līdz 300 miljardiem tonnu. Taču cilvēka darbība - tikai 38 miljardus tonnu jeb 3-4% no kopējiem oglekļa dioksīda izmešiem uz Zemes. Daži procenti! Cilvēka ietekme uz klimatu un planētas spēju izdzīvot ir salīdzinoši niecīga. Zinātniski un vēsturiski pierādīts, ka klimata pārmaiņas visā Zemes zināmajā vēsturē lielākoties notikušas neatkarīgi no cilvēka darbības. Līdz ar to histēriskā klaigāšana, ka izmešu dēļ jālikvidē teju visa rūpniecība, citādi mūsu planēta aizies bojā, ir, maigi sakot, nekritisks pārspīlējums.

Oglekļa dioksīda izmešu struktūra. Redzams, ka dabīgie CO2 izmeši fotosintēzes un citu procesu ietekmē pārstrādāti atgriežas atpakaļ dabā, vienlaikus absorbējot arī daļu cilvēku radīto izmešu.

Bet mēs taču ik dienas redzam vides piesārņošanu un atkritumu kalnus, kas nākotnē draud ar arvien lielākām problēmām! Tas taču nav noliedzams? Jā, bet šis jautājums vairāk attiecas uz pašu cilvēku vidi, veselību un komforta līmeni, nevis uz planētas spēju izdzīvot un atjaunot resursus. Šis drīzāk ir cilvēces komforta nevis planētas izdzīvošanas problēma. Tāpat, ne jau resursu trūkums apdraud planētu, bet nesaprātīga to lietošana. Ja visi gribētu dzīvot kā ASV, kur 5% planētas iedzīvotāju patērē 40% pasaules resursu un saražo 50% pasaules atkritumu, tad tas patiešām rada problēmas. Un ne jau ASV tādas vienīgās - arī Ķīna ar savu rūpniecību, kas saražo milzīgu daudzumu vienreizēja pielietojuma preces, kuras pēc tam kļūst par atkritumu kalniem, ilgtermiņā ir drauds ekoloģijai.

Pasaulē ir gan bagātas, gan pavisam nabadzīgas valstis, taču šim jautājumam nav nekāda sakara ar klimata pārmaiņām vai resursu trūkumu - vienīgi ar netaisnīgu resursu sadali. Saprātīgi izmantojot Zemes resursus, mūsu planēta spētu pabarot un uzturēt ne vien pašreizējos gandrīz 8 miljardus, bet pat 20 miljardus cilvēku. Lūk, patiesā problēma, kas pasaulei jārisina un par ko būtu jācīnās, nevis ielu mītiņos jābļaustās par jautājumu, kas patiesībā ir pakārtots. Tā ir vēl viena bīstamība, ko rada aiz klimata cīnītāju mugurām stāvošie ideologi - apziņas pārmainīšana, aiziešana no patiesām problēmām, priekšplānā izvirzot mazāk būtiskas. Cilvēki tiek sadalīti divās naidīgās nometnēs, bet nespēj saskatīt globālo procesu kopainu un pat nepamana, ka tiek kādas ideoloģijas manipulēti.

Kā notiek apziņas pārmainīšana? Vispirms tiek pārmainīti jēdzieni - par problēmu padarīts tas, kas pirms tam tāds nebija. To labi var redzēt jautājumā par cilvēktiesībām. Ir zināmas vispārējās cilvēka pamattiesības - tiesības uz dzīvību, mājokli, izglītību, veselības aprūpi, netikt diskriminētam rases, ādas krāsas, tautības, reliģijas dēļ. Taču globālistu mafija šīm visiem saprotamajām cilvēka tiesībām pievienojusi virkni citu, kas nekad tādas nav bijušas - seksuālo “minoritāšu” tiesības savu deviāciju pasludināt par “dzīves normu”, tāpat tiesības ikvienam planētas iedzīvotājam apmesties uz dzīvi, kur vien tīk, neņemot vērā apmešanās valsts gribu un iespējas viņu uzņemt. Kad cilvēku apziņas maiņa veikta, atliek vien novirzīt pūļa enerģiju cīņai par vai pret kādu no šādi mākslīgi radītām problēmām.

Grēta Tūnberga ir labākais piemērs tam, kā notiek jaunās protestētāju paaudzes formēšana, kurai skolas nebūs vajadzīgas vispār, bet visa dzīves jēga būs piedalīšanās dažādos protestos. Arī Latvijā dažādi globālistu fondi naski organizē klimata vaimanāšanas gājienus, kuros piedalās desmitiem cilvēku, galvenokārt jaunatne. Parunājot ar šiem jauniešiem, ir manāms, ka viņi patiešām klimata jautājumu uztver kā draudus savai nākotnei. Cilvēku prātos gadiem rūpīgi sētais nes augļus. Reizēm tomēr šķiet, ka daudziem šīs akcijas ir tikai iespēja neapmeklēt skolu un patusēt ar vienaudžiem, pie reizes parādot savu pilsonisko aktivitāti. Vai tad mēs sliktāki par citiem? Droši vien ir abejādi - vieni “klimata streikos” piedalās kā jautrā flešmobā, citi patiešām noraizējušies par planētas nākotni.

Taču uzdosim jautājumu - kāpēc tik grūti dabūt cilvēkus uz ielām par patiešām svarīgiem jautājumiem, bet viegli par mākslīgi uzpūstiem? Kāpēc šos daudzos miljonus neredz, kad jāprotestē pret totalitārisma atdzimšanu vai fundamentālo cilvēktiesību pārkāpumiem, bet ir viegli tos sapulcēt, kad okeāna līmenis pacēlies par nieka milimetru? Un kāpēc tiem, kas vēlas runāt par patiesi svarīgām lietām un atmaskot globālās elites noziegumus, neļauj uzstāties ne no ANO, ne Eiropas Savienības tribīnēm, bet draud ar kriminālatbildību un cietumsodiem? Šādus cilvēkus neaicina piedalīties lielos politiskos pasākumos, viņus nepieņem valstu vadītāji un izklaides biznesa slavenības. Arī Latvijā nav manīts, ka simtiem jauniešu protestētu pret kliedzošo sociālo nevienlīdzību valstī vai iestātos par mazo tautu (katalāņi, tibetieši) tiesībām izveidot savu valsti. Taču “klimata streikiem” dalībnieku netrūkst.

Te nonākam pie trešā jautājuma - kas stāv aiz jaunās klimata kustības? Ārēji tas nav tik viegli pasakāms, un lielākā daļa cilvēku, kuri piedalās klimata akcijās, pat neiedomājas šādu jautājumu uzdot. Viņi cīnās par savu un savu bērnu nākotni un citas motivācijas tur nav. Bet varbūt tomēr vajadzētu pārdomāt, vai ar jūsu ekoloģisko apziņu kāds nemanipulē? Visredzamākie klimata protestu virzītāji  šodien ir kreisā spārna radikāļi, vismaz Eiropā. Taču tā ir tikai aisberga redzamā daļa. Aiz viņiem stāv kāds daudz nopietnāks un bīstamāks ideoloģisks spēks. Pret kreiso ideoloģiju daudzi cilvēki ir un paliks salīdzinoši imūni, īpaši bijušajās komunistu zemēs. Citādi ir ar neoliberāļu ideoloģiju, kas maskējas aiz demokrātijas lozungiem, taču ieliek tajos patiesai demokrātijai gluži pretēju saturu.

Tā ir tā pati ideoloģija, kas pasludina nacionālas valstis par novecojušām, tā pati ideoloģija, kas tiecas noārdīt valstu un tautu robežas, sajaucot cilvēci vienā lielā multikulturālā un multietniskā masā, bez dzimtenes apziņas un vēsturiskās atmiņas. Tā ir tā pati ideoloģija, kas uzbrūk tradicionālajai ģimenei, uzspiežot pasaulei jaunas “vērtības”, tā pati, kas melnu sauc par baltu, ļaunu par labu, grēku par godu. Tāds šodien diemžēl ir globālistu politiskais pasūtījums, “politiskā dienaskārtība”. Visi to saprot, bet izliekas nesaprotam vai negribam saprast. Jaunās “vērtības” atbalsta lielie starptautiskie mediji, par tām cīnās “progresīvie” politiķi. Tieši par šīs ideoloģijas varoni un reizē upuri ir kļuvusi Grēta.

Par to, ka Grēta Tūnberga ir globālistu virzīts projekts, nav šaubu, pat ja meitene to neapzinās. Tā ir jauna reliģijai līdzīga kustība, kuras uzdevums ir veidot dziļāk analizēt nespējīgu protestētāju paaudzi, kas būtu viegli manipulējama globālistu interesēs. Padomāsim, ko pauž radikālie klimata aktīvisti? Ekonomikas izaugsme nav vajadzīga, attīstība nav vajadzīga, galvenais ir dzīvot ekoloģiski, atteikties no dzīvnieku izcelsmes produktiem un tradicionāliem enerģijas ieguves veidiem. Taču netiek pateikts, ka ekonomiski būtībā nav alternatīvas tradicionāli iegūtai enerģijai. Tādas ir arī Latvijai būtiskās hidroelektrostacijas (HES), kas, starp citu, arī pieder “atjaunojamās enerģijas” kategorijai. Taču visi pārējie “zaļie projekti” - saules paneļi, vēja ģeneratori un citi, no ekonomiskā viedokļa ir neefektīvi, tāpēc, ka to izgatavošanai un darbībai jāpatērē vairāk enerģijas, nekā tie jelkad spēs atpelnīt.

Latvijā nevienam nepatīk obligātā iepirkuma komponente (OIK), taču tikai retais aizdomājas, kāpēc mums “zaļajiem” ražotājiem jāmaksā gandrīz divreiz vairāk nekā enerģija maksā brīvajā tirgū. Tas ir tāpēc, ka citādi neviens ar šo “biznesu” nenodarbotos, jo “zaļās enerģijas” ražošana izmaksā krietni dārgāk nekā ar to var nopelnīt. Kāpēc par to nerunā klimata aktīvisti? Tad varbūt “zaļā enerģija” ir tikai bizness dažiem izredzētajiem? Apzinās viņi to vai nē, bet objektīvi klimata aktīvistu prasību izpilde būtiski kavētu ekonomisko attīstību pasaulē. Un, vai tiešām šī prasība attiecas uz visām valstīm vienlīdzīgi? Grēta Tūnberga un vēl 15 jaunieši ANO iesnieguši sūdzību par piecām pasaules valstīm, kas it kā pārkāpušas viņu cilvēktiesības, neveicot atbilstošus pasākumus, lai apturētu “klimata krīzi”. Kādas valstis tiek apsūdzētas? Vācija, Francija, Brazīlija, Argentīna un Turcija. Ne vārda par lielākajām pasaules ekonomikām, kas ir arī lielākās vides piesārņotājas - ASV, Ķīnu un Krieviju. Vai nav dīvaini?

Tomēr visā šajā haosā vismazāk vainojama Grēta Tūnberga pati. Viņa ir tikai upuris, slims bērns, kuru nelietīgi izmanto politisku mērķu sasniegšanai. Kāpēc to pieļauj meitenes vecāki? Vispirms tāpēc, ka viņi paši ir ar kreisi liberāliem uzskatiem, bet arī tāpēc, ka ļoti mīl savu meitu un nonākuši psiholoģiskā atkarībā no meitenes pasaules uztveres. Grētas tēvam gan nepatīk, ka meita pametusi skolu, tomēr viņš esot ar to samierinājies, jo vēloties, “lai Grēta būtu laimīga”. Ja vecāki turpinās iet meitas un tās politisko aizbildņu pavadā, nākotnē Grētai draud nopietnas veselības problēmas, jo viņas jau tā trauslā psihe ilgstoši nespēs izturēt nemitīgo stresu un bailes, kādās meitene dzīvo šobrīd. Vecākiem būtu pēdējais laiks vērsties pēc palīdzības ja ne pie psihiatra, tad profesionāla psihologa noteikti.

Pārsteidz Zviedrijas sociālo dienestu bezdarbība. Skandināvu juvenālās justīcijas iestādes pazīstamas ar savu ātro rīcību bērnu izņemšanā no gluži normālām ģimenēm, kas varbūt mazliet kļūdījušās nezināšanas vai neprasmes dēļ, taču tagad tās klusē kā ūdeni mutē ieņēmušas, kaut Grētas gadījumā bērnu tiesību pārkāpumi ir rupji un nepārprotami. Kad jāterorizē ģimenes, kur vecāki protestē pret viendzimuma attiecību un genderisma propagandu savu bērnu bērnudārzos un skolās, zviedru dienesti rīkojas zibenīgi, taču, kad bērns tiek izrauts no skolas, tā nodarot būtisku kaitējumu viņa izglītībai, nevienam nekas nav sakāms. Paradoksāli, bet kādreiz Astrīdai Lindgrēnai pārmeta Pepijas Garzeķes tēla “nepedagoģiskumu” tieši tāpēc, ka šis literārais personāžs neapmeklēja skolu, runāja pretī pieaugušajiem un darīja, ko pati vēlējās. Taču šodien Grēta, kas ir reāls bērns ar īpašām vajadzībām un uzvedas līdzīgi Pepijai, tiek uzcelta uz pjedestāla un padarīta par globālu varoni.

Neviens politiķis pasaulē šobrīd neuzdrīkstas pusaugu zviedru meitenei iebilst ne vārda, jo tas var iznīcināt viņa politisko karjeru. Grēta ir padarīta par ikonu. Viņas slimība kļuvusi par ideālu aizsegu. Ikviens, kurš uzdrošinās atgādināt par viņas attīstības traucējumiem, tiek pasludināts par cinisku nelieti. Kāds komentētājs “Fox News” TV ēterā neapdomīgi nosauca Grētu par “psihiski slimu” un momentā tika atlaists no darba. Šī jaunā globālā ideoloģija, kas Dieva vietā noliek “dabu” un cilvēku, agrāk vai vēlāk novedīs pie reģionālu totalitāru impēriju izveidošanās, kuras galu galā saplūdīs vienā globālā pasaules impērijā. Atklāsmes grāmata Bībelē šo totalitāro impēriju nosauc par Antikrista valdīšanu. Grētas Tūnbergas epopeja ir tikai sīka epizode tās veidošanās procesā. Šī jaunā totalitārā ideoloģija meiteni izmantos savās interesēs un tad kā “izmantotu materiālu” izmetīs mēslainē.

Cilvēce meklēs un gan jau arī atradīs veidus, kā cīnīties ar klimata pārmaiņām, atkritumu problēmu un citām vides negācijām. Tomēr svarīgi atcerēties, ka ne viss ir cilvēka varā, bet tikai tik, cik pasaules Radītājs mums atļauj. Ir lietas, kas atrodas vienīgi Dieva ziņā, un mēs tur neko nevaram mainīt, lai kā pūlētos. Svētajos Rakstos skaidri pateikts, ka šī pasaule nolemta bojāejai, neatkarīgi no tā, ko šodien dara vai nedara cilvēks. Vienu tomēr var teikt droši - tas nenotiks klimata pārmaiņu dēļ. Raksti saka: “Vecos laikos debesis un zeme ir cēlušās Dieva Vārda spēkā no ūdens un ar ūdeni. Tāpēc arī toreizējā pasaule gāja bojā ūdens plūdos. Bet tagadējās debesis un tagadējo zemi glabā un uztur tas pats Vārds ugunij… (2.Pētera 3:6,7). Kas būs šī uguns, mēs nezinām. Varbūt komēta, kas saskriesies ar Zemi, bet varbūt pašu cilvēku izraisīts atomkarš. Tomēr tiem, kas Dievu mīl, uztraukumam nav pamata, jo “ne nāve, ne dzīvība, ne eņģeļi, ne varas, ne esošās, ne nākamās lietas, ne spēki, ne augstumi, ne dziļumi, ne cita kāda radīta lieta mūs nevarēs šķirt no Dieva mīlestības” (Romiešiem 8:28,39). Un kad vecā būs gājusi bojā, Dievs Saviem bērniem apsola jaunu zemi un jaunas debesis (Atklāsmes 21:1).

Tiem, kas tic Dievam kā Radītājam un Glābējam, nav jāstaigā mūžīgās bailēs par klimata pārmaiņām vai citām kataklizmām. Tas gan nenozīmē, ka kristieši nedrīkst paust savu pilsonisko attieksmi, kad peļņas dēļ kāds mēģina taupīt uz vides drošības rēķina vai ar atkritumu kalniem nelietīgi piegāna dabu. Tomēr nevienam nav pamata krist “klimata histērijā”, kā to redzam šodien. Kamēr Dievs nav teicis “pietiek” šai pasaulei, nekādas klimata pārmaiņas to nesagraus, savukārt, kad Viņš to teiks, nekas nespēs šim Vārdam pretoties. Kam ir šāda pārliecība, tā sirdī nav vietas bailēm. Jēzus teica: “Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas” (Jāņa ev. 14:27). Ja tev šodien šī miera trūkst, laiks iepazīties ar Miera Ķēniņu Jēzu Kristu, un nedzīvot bailēs, bet paļāvībā uz To, kurš teicis: “Tiem, kas Dievu mīl, visas lietas nāk par labu” (Romiešiem 8:28).

Rakstā izmantotas Aivja Vsasiļevska, Aidera Muždabajeva un interneta resursu publikācijas.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts


Raksts atrodams vietnē Laikmeta zīmes: http://www.laikmetazimes.lv

Saite uz rakstu: http://www.laikmetazimes.lv/2019/10/02/greta-tunberga-%e2%80%93-klimata-cinitaja-vai-globalistu-upuris/

© 2009 - 2013 Laikmeta zīmes. Visas tiesības aizsargātas.