Eiropas slavenākās katedrāles. 1.daļa

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 14-05-2019

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

2019.gada 15.aprīļa vakarā simtiem parīziešu un kopā ar viņiem savu televizoru ekrānos arī visa pasaule noskatījās, kā deg “Parīzes dvēsele”, viens no senākajiem un izcilākajiem Eiropas dievnamiem - Parīzes Dievmātes katedrāle. Tajā vakarā un turpmākajās dienās postošā ugunsnelaime Francijas galvaspilsētā dziļi skāra ne vien kristiešu, bet daudzu labas gribas cilvēku sirdis. Lai arī kopš Lielās franču revolūcijas laikiem Francija pazīstama kā sekulāra zeme, Notre-Dame de Paris tiek uzskatīta par vienu no Parīzes un visas Francijas simboliem, nozīmīgu reliģijas, arhitektūras un mākslas pieminekli. Tieši tāpēc Francijas valdības un franču tautas apņēmība atjaunot šo dārgo pērli ir tik liela. Mēs varam tikai novēlēt - lai izdodas!

Ko īsti nozīmē jēdziens “katedrāle”? Vārds radies no grieķu vārda kathedra jeb latīņu cathedra un apzīmē mācību solu. Taču, runājot par dievnamiem, katedrāle ir baznīca, kurā atrodas patriarha, metropolīta, arhibīskapa vai bīskapa katedra jeb sēdeklis. Tātad, par katedrāli var uzskatīt tikai tādu dievnamu, kurā dievkalpojumus notur bīskaps. Lai saglabātu vēsturisko nosaukumu, par katedrālēm var saukt arī baznīcas, kas vēsturiski tādas bijušas, bet šobrīd tajās vairs nav bīskapa sēdekļa. Sastopami arī jēdzieni prokatedrāle jeb pagaidu katedrāle, sokatedrāle jeb palīgkatedrāle, metropolijas katedrāle, kur atrodas metropolīta sēdeklis, primārā katedrāle, kurai pakļaujas vairākas metropolijas, un patriarha katedrāle, kurai pakļaujas vairākas primārās katedrāles. Vācijā un Ziemeļvalstīs katedrāle tiek dēvēta par Domu (latīņu Domus Dei - Dieva nams) jeb Doma baznīcu.

Eiropa ir katedrālēm bagāts kontinents. Izmēru un apjoma ziņā baznīcas, kas nes katedrāles vārdu, ir gan izcili lielas un grandiozas, gan nedaudz pieticīgākas. Tāpat ir ļoti senas un mazliet jaunākas katedrāles, kas būvētas romāņu, gotikas, neogotikas, renesanses, klasicisma, neoklasicisma, baroka un pat futūrisma un modernisma stilā. Konfesionāli visvairāk katedrāļu ir Romas Katoļu Baznīcai un Ortodoksajai jeb Pareizticīgo Baznīcai, taču katedrāles vārdu nes arī luterāņu, anglikāņu un citu reformēto protestantu baznīcas. Savukārt evaņģēlisko kristiešu un brīvdraudžu dievnamus par katedrālēm parasti nemēdz saukt, pat ja tajos atrodas konkrētās konfesijas vadītāja sēdeklis.

Piedāvājam iepazīties ar dažām no Eiropas nozīmīgākajām un pazīstamākajām katedrālēm.

****

Parīzes Dievmātes katedrāle (Notre-Dame de Paris) Parīzē, Francijā -
Romas Katoļu Baznīcas Parīzes bīskapa sēdeklis.

Parīzes Dievmātes katedrāle celta no 1163. līdz 1345.gadam un ir ievērojams
agrīnās gotiskās arhitektūras paraugs. Iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Parīzes Dievmātes katedrāles interjers un altāris (attēlā labajā pusē).

Metropolijas Kristus katedrāle (Cathedral and Metropolitical Church of Christ)
jeb Kenterberijas katedrāle (Canterbury Cathedral) Kenterberijā, Kentā, Lielbritānijā -
Anglikāņu Baznīcas Kenterberijas arhibīskapa rezidence.

Kenterberijas katedrāle celta 597.gadā romāņu stilā, pārbūvēta 1070. - 1077.gadā, pēc tam 1170.gadā gotikas stilā, pēdējā pārbūve veikta 1834.gadā. Iekļauta UNECO Pasaules mantojuma sarakstā.

Kenterberijas katedrāles interjers, attēlā kreisajā pusē apakšā - katedrāles kanceles fragments.

Svētā Bavona katedrāle -bazilika (Kathedrale Basiliek Sint Bavo) Hārlemā, Nīderlandē -
Romas Katoļu Baznīcas Hārlemas - Amsterdamas bīskapa sēdeklis.

Svētā Bavona katedrāle celta 1895. - 1898.gadā neogotikas un neoromāņu stilā,
arhitekts Jozefs Kuipers. Pārbūves veiktas 1902. - 1906.gadā un 1927. - 1930.gadā.

Svētā Bavona katedrāles interjers; labajā pusē augšā - katedrāles altāris.

Svētā Pētera Doma baznīca (Hohe Domkirche Sankt Petrus) jeb Ķelnes Doms (Kölner Dom) -
Romas Katoļu Baznīcas Ķelnes arhibīskapa katedrāle.

Ķelnes Doms sākts būvēt no 1248. līdz 1473.gadam gotikas stilā, pabeigts 1842. – 1880.gadā. Iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, populārākais tūrisma objekts Vācijā.

Ķelnes Doma interjers - centrālais altāris, vitrāžas un viens no sānu altāriem.

Metropolijas Svētā Vīta, Vāclava un Vojteha katedrāle (Metropolitní katedrála svatého Víta,
Václava a Vojtěcha) Prāgā, Čehijā - Romas Katoļu Baznīcas Prāgas arhibīskapa sēdeklis.

Svētā Vīta katedrāle sākta būvēt 1344.gadā gotikas stilā, pilnīgi pabeigta 1929.gadā.

Svētā Vīta katedrāles interjers. Labajā pusē apakšā - Svētā Vāclava kapela.

Roskildes Doma baznīca (Roskilde Domkirke) Roskildē, Dānijā -
Dānijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas arhibīskapa katedrāle.

Roskildes Doma baznīca būvēta no 1200. - 1280.gadam franču gotikas stilā, taču vēlāk daudzkārt papildināta ar renesanses, neoklasicisma un modernisma detaļām. Pilnīgi pabeigta 1985.gadā. Iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Roskildes Doma baznīcas interjers.
Kreisajā pusē augšā - Doma altāris, apakšā - telpa, kur apglabāti Dānijas karaļi.

Metropolijas Svētās Marijas no jūras katedrāle (Catedral metropolitana de Santa María de la Sede) jeb Seviljas katedrāle (Catedral de Sevilla) Seviljā, Andalūzijā, Spānijā -
Romas Katoļu Baznīcas Seviljas arhidiecēzes arhibīskapa sēdeklis.

Seviljas katedrāle celta 1401. - 1519.gadā gotikas stilā. Lielākā katedrāle
un trešā lielākā baznīca pasaulē. Iekļauta UNECO Pasaules mantojuma sarakstā.

Seviljas katedrāles interjeri; attēlā labajā pusē - katedrāles ērģeļu prospekts.

Svētās Marijas no ziediem katedrāle (Cattedrale di Santa Maria del Fiore)
jeb Florences Doms (Duomo di Firenze) Florencē, Itālijā -
Romas Katoļu Baznīcas Florences arhidiecēzes arhibīskapa sēdeklis.

Florences katedrāle būvēta no 1296. līdz 1436.gadam itāļu gotikas un vēlāk renesanses stilā.
Rietumu fasādes autors (kreisajā pusē) - Emilio de Fabris, kupola (labajā pusē) autors - Filipo Bruneleski. Kopā ar Florences vēsturisko centru iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Florences Santa Maria del Fiore katedrāles interjeri.

Svētās Sofijas katedrāle (Собор Святої Софії) Kijevā, Ukrainā - Senās Kijevas Krievzemes Pareizticīgo Baznīcas garīgais centrs, kopš 1934.gada - Kijevas Sofijas muzejrezervāts.

Svētās Sofijas katedrāles pamatakmens ielikts 1011. vai 1037.gadā, celtniecība turpinājās līdz 1045.gadam. Bizantiešu stila katedrāli 1699. - 1740.gadā pārbūvēja ukraiņu baroka stilā.
Attēlā kreisajā pusē augšā - katedrāles sākotnējā izskata makets, apakšā vidū - seno bizantisko mūru atsegumi katedrāles sienā; attēlā labajā pusē - 1699. - 1706.gadā uzceltais katedrāles zvanu tornis.
Iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Svētās Sofijas katedrāles altāris (kreisajā pusē) un sienu gleznojumi (labajā pusē).

Svētās Dievmātes patvēruma katedrāle (Собор Покрова Пресвятой Богородицы) jeb Vasīlija Svētlaimīgā katedrāle (Собор Василия Блаженного) Maskavā, Krievijā - Krievijas Pareizticīgo Baznīcas dievnams, šobrīd atrodas Krievijas Valsts Vēstures muzeja pārraudzībā,
taču īpašos gadījumos dievnamā notiek arī pareizticīgo dievkalpojumi.

Vasīlija Svētlaimīgā katedrāle celta 1555. - 1561.gadā bizantiešu un krievu arhitektūras stilistikā.
Katedrāle iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Vasīlija Svētlaimīgā katedrāles interjers.

Turpinājums sekos.

© Laikmeta zīmes. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Komentāri (1)

  1. Paldies!

Uzraksti komentāru