Uz ežiņas galvu liku… Oskara Kalpaka un kalpakiešu piemiņas vietas

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 06-11-2017

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Pērn “Laikmeta zīmes” publicēja materiālus par dažādās Latvijas pilsētās esošajiem Brīvības pieminekļiem (skatiet ŠEIT) un Brīvības cīņām veltītām piemiņas vietām (skatiet ŠEIT). Tuvojoties 11.novembrim - Lāčplēša dienai, šoreiz pastāstīsim par pieminekļiem un piemiņas vietām, kas saistītas ar pirmo Latvijas bruņoto spēku virspavēlnieku pulkvedi Oskaru Kalpaku un viņa bataljona cīņu gaitām. Beidzoties Brīvības cīņām, jau 1920.gadā par tautas brīvprātīgi saziedotiem līdzekļiem latviešu sabiedriskās organizācijas sāka veidot piemiņas vietu Saldus novada Zirņu pagasta Airītēs - vietā, kur Kalpaks un vairāki viņa vīri 1919.gada 6.martā krita. 1922.gada 3.septembrī blakus priedei, pie kuras pulkvedis guva nāvējošo ievainojumu, tika atklāts viņam veltīts piemineklis. 1929.gada 3.martā atklāja pieminekli kapteinim Nikolajam Grundmanim, bet 1933.gada 3.novembrī - virsleitnantam Pēterim Krievam un leitnantam Johanam Hansam Šrinderam. Savukārt Kalpakam veltīto muzeju valsts prezidents Kārlis Ulmanis atklāja 1936.gada 6.septembrī.

Muzejs Airītēs turpināja darboties līdz 1944.gadam, bet piemiņas ansamblis pēc padomju varas iestāžu pavēles tika iznīcināts 1950.gadā. 1987.gada 8.novembrī grupa Latvijas patriotu sakopa piemiņas vietu un no jauna uzstādīja trīs pieminekļus. Kapteiņa Grundmaņa piemineklim gan trūka bareljefa ar viņa portretu, bet pulkveža Kalpaka pieminekļa atrašanās vieta nebija zināma. Neilgi pēc tam ar vietējo kompartijas iestāžu svētību piemiņas vieta no jauna tika izdemolēta, bet pieminekļi nogāzti un aprakti zemē. Tomēr apkārtnes iedzīvotāji apraktos pieminekļus atrada, atraka un uzstādīja atkal. Atjaunoto piemiņas vietu atklāja 1988.gada 11.novembrī, diemžēl vēl bez Kalpaka pieminekļa. 1989.gada 11.novembrī atklāja arī atjaunoto pulkveža Oskara Kalpaka pieminekli un kapteiņa Grundmaņa bareljefu. Pieminekli pazudušā vietā no jauna izgatavoja kopsaimniecības “Rosme” akmeņkaļu brigāde. 1990.gada 11.novembrī savu darbību atsāka arī pulkveža Kalpaka muzejs.

Pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks Pulkvedis Oskars Kalpaks un Kalpaka muzeja ēka Airītēs.

Oskara Kalpaka un viņa bataljona piemiņai uzstādītās piemiņas zīmes atrodamas arī citviet Latvijā. 1934.gada 19.augustā pie Lielauces luterāņu baznīcas atklāja pieminekli Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā, kas notika 1919.gada naktī no 15. uz 16.janvāri. Šajā kaujā divas kalpakiešu rotas atsita vesela sarkano strēlnieku bataljona un jātnieku eskadrona uzbrukumu. Tā bija pirmā nozīmīgā Kalpaka bataljona kauja un uzvara tajā kalpakiešiem deva spēcīgu morālu stimulu turpmākajām cīņām. 20.gadsimta 50.gadu sākumā piemineklis tika iznīcināts, bet atjaunots 1991.gadā.

2005.gadā par privātpersonu ziedojumiem Skrundā uzstādīts piemiņas akmens par godu pulkveža Kalpaka vadītā karaspēka uzvarai pār lieliniekiem Skrundas kaujā. 1919.gada 29.janvāra agrā rītā kalpakieši atstāja savu štābu Rudbāržu muižā un devās atbrīvot Skrundu no sarkano varas. Kalpaka bataljonam vajadzēja uzbrukt gar Rudbāržu - Skrundas lielceļu un padzīt ienaidnieku no pilsētas. Pēc trīs stundu ilgas kaujas Skrunda tika atbrīvota. Šai kaujai bija liela nozīme, jo Kalpaka bataljons nostiprināja pozīcijas stratēģiski izdevīgajā līnijā gar Ventas krastu. Turklāt tā bija pirmā uzvara pēc nemitīgas atkāpšanās un deva Latvijas armijas karavīriem ticību saviem spēkiem un uzvarai.

1919.gadā pulkveža Kalpaka bataljona tālākais atkāpšanās punkts bija Aizporēs pie Kalvenes. Tieši no šejienes Kalpaka karavīri devās uz cīņu ar lieliniekiem Ventas krastos. Aizpores kapos apglabāti desmit zināmi un divi nezināmi kalpakieši. 1993.gadā šeit tika atklāts divus metrus augsts piemineklis par godu Kalpakam un viņa vīriem. Pie pieminekļa aktieris Ēvalds Valters iestādīja ozolu. Līdzās piemineklim ir mazāks piemiņas akmens ar 14 kalveniešu - Kalpaka bataljona karavīru vārdiem.

Kalpaka bataljona štābs 1919.gada janvārī - februārī bija izvietots Rudbāržu muižā. Šeit 1934.gadā pie pagalma kāpņu terases sienas tika piestiprināta piemiņas plāksne ar vēstījumu, ka tieši no šīs vietas 1919.gada 3.martā sākās Latvijas atbrīvošana no lieliniekiem. Otrā Pasaules kara laikā plāksne tika norauta, bet vēlāk atrasta un 1951.gadā slepus iemūrēta durvju ailē. 1989.gadā paslēpto plāksni atkal izkala no ailes un 3.martā novietoja agrākajā vietā. Savukārt 2016.gadā restaurētajā Rudbāržu muižas Varoņu zālē savulaik notika karavīru atvadīšanās no sava kritušā komandiera un viņu cīņu biedriem, bet tagad te izvietota ekspozīcija, kas stāsta par nozīmīgiem notikumiem Latvijas Brīvības cīņās.

Pulkvedis Kalpaks ar savu vietnieku Jāni Balodi (abi vidū) un karavīriem Rudbāržu muižā 1919.gadā.

Ceļu krustojumā Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, netālu no vietas, kur 1919.gada 3.martā pulkveža Oskara Kalpaka bataljons forsēja aizsalušo Ventu un devās pretuzbrukumā lieliniekiem, 2007.gadā tika atklāta piemiņas vieta brīvības cīnītājiem, ko simbolizē krustcelēs novietots cietokšņa sienas fragments. Pieminekļa idejas autors un finansētājs bija leģendārais Nīgrandes un Latvijas patriots Jānis Blūms, kura tēvs virsleitnants Paulis Blūms nodrošināja Ventas forsēšanu 1919.gadā.

1919.gada 3.martā sākās Latvijas atbrīvošana no lielinieku varas. Jau 6.martā notika traģiskais negadījums pie Airītēm, kad krēslā viens otru nepazīstot, Kalpaka vīri sāka apšaudi ar sabiedrotajiem - Landesvēra vienību fon Borha vadībā. Šajā cīņā Kalpaks gāja bojā. 11.martā pulkvedis tika apglabāts Liepājas Ziemeļu kapos, bet 19.septembrī pārabedīts dzimtajā pusē Madonas novada Meirānu pagasta Visagalā. 1939.gada 18.martā bijušajā Kalpaka kapa vietā Liepājā tika atklāts piemiņas zīme. Pēc Otrā Pasaules kara šī vieta tika okupantu varas izpostīta. Atjaunota 1989.gada 18.martā.

Oskara Kalpaka pēdējā atdusas vietā Visagala kapsētā 1927.gada 10.jūlijā atklāja Kārļa Zāles un Arnolda Dzirkaļa veidoto pieminekli, kura izveidei līdzekļus bija saziedojusi tauta. Piemineklī attēlots senlatviešu karavīrs, kuram abās pusēs ļimst cīņu biedri; kareivja skatiens vērsts uz pulkveža dzimto māju “Liepsalu” pusi. Piemiņas zīme veidota no akmens, uz kura bērnībā Kalpakam esot paticis sēdēt. Pieminekļa pakājē atrodas plāksne, kas tika sabojāta pēc Otrā Pasaules kara, bet tagad atjaunota. Uz plāksnes lasāms Edvarta Virzas Kalpakam veltītais dzejolis “Pulkveža atgriešanās”.

1997.gadā sākās piemiņas memoriāla veidošana pulkveža Oskara Kalpaka dzimtajās mājās Madonas novada Ošupes pagasta “Liepsalās”. Tā idejas autore un lielā mērā arī finansētāja bija Kalpaka brāļameita Ārija Kalpaks-Grundmane un viņas vīrs Visvaldis Grundmanis. Memoriālā iezīmētas padomju varas nopostīto “Liepsalu” māju un citu saimniecības ēku vietas, uzstādīti vairāki pieminekļi un piemiņas akmeņi. Uz bijušās kūts pamatiem no jauna uzbūvētajā ēkā iekārtots muzejs ar Brīvības cīņu un Neatkarības laika (1918 – 1940) vēstures atspoguļojumu.

2002.gada 27.septembrī izveidotais “Kalpaka pieminekļa fonds” aicināja tautu ziedot līdzekļus Kalpaka piemineklim Rīgā. Konkursā uzvarēja tēlnieka Gļeba Panteļejeva un arhitekta Andra Veidemaņa darbs “Pret straumi”. Piemineklis tapa trīs gadus. Esplanādes malā pie Elizabetes ielas tika izveidots jauns laukums, celiņi, apgaismojums. Pieminekli atklāja 2006.gada 22.jūnijā - Varoņu piemiņas dienā.

****

Edvars Virza. “Pulkveža atgriešanās”

Stāv ļaužu pulks atsegtām galvām, gods atdots no kareivjiem tiek,
Viens otrs pie nodurtām acīm sev roku trīcošu liek.
Un komanda atskan, rīb zalves, un spēlēt mūzika sāk.
Jo, nobeidzis uzvaras savas, uz mājām nu Pulkvedis nāk.
Caur pilsētu trokšņainu, skaļu, kur ļaužu uz laukumiem daudz
Viņš lēnīgos triumfa ratos pa prospektu svinīgi brauc.
Raud, Pulkvedi, kareivji tavi. Ak, neļauji taurēm vairs pūst.
Un piecēlies runā uz tautu, lai klusums par gavilēm kļūst.
Bet neatbild Pulkvedis vairāk ne kareivjiem, tautai, nekam;
Sedz karogs sarkanbaltsarkans ir seju, ir augumu tam.
Jel noņemiet apsegu svēto, lai vadons ver acis un redz
Ir sauli uz kareivju pierēm, ir to, kura noriet un lec.
Viņš klus. Tik ar Latvijas zemi vēl sajaukties nesas tam prāts.
Šis karogs sarkanbaltsarkans pār kritušo Pulkvedi klāts.

****

Memoriāls pulkveža Kalpaka un viņa cīņubiedru nāves vietā Saldus novada Zirņu pagasta Airītēs (1922-1929-1933), Eduarda Kurau firmas mets un izpildījums. Uzraksta uz Kalpaka pieminekļa: “Še krita 6.martā 1919.g. pirmais Latvijas armijas virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks, dzim. 6.janv. 1882.g. Meirānu pagastā. Uz ežiņas galvu liku, sargāt savu tēvu zemi”. Attēlos labajā pusē - uzraksts Kalpaka pieminekļa mugurpusē (augšā), ieejas vārtu kompozīcijas elementi (apakšā). Memoriāls padomju okupantu iznīcināts 1950.gadā, daļēji atjaunots 1987.gadā, bet drīz atkal izpostīts, galīgi atjaunots 1988-1989.gadā akmeņkaļa Viļņa Berga vadībā, atklāts 1989.gada 11.novembrī.

Piemineklis Nikolajam Grundmanim Airītēs. Uzraksts uz pieminekļa: “Kapt. Nikolajs Grundmanis, Atsevišķās studentu rotas komandiers, dz. 7.febr. 1896.g. Bērzmuižas Grundmaņos, kritis 6.martā 1919.g. Nav lielākas mīlestības par to, kā atdot dzīvību par saviem brāļiem”. Grundmaņa sejas bareljefu atjaunojios tēlnieks Imants Lukažs. Attēlos labajā pusē - kapteiņa Grundmaņa pieminekļa bareljefa oriģināls (augšā), atrasts 2015.gadā, tēlnieks - Jēkabs Legzdiņš; piemiņas akmeņi Pētera Krieva un Hansa Joahima Šrindera piemiņai (apakšā). Uzraksti: “Šeit krita pulkveža Kalpaka bataljona Atsevišķās jātnieku nodaļas virsleitnants Pēteris Krievs 1919.gada 6.martā” un “Šeit krita pulkveža Kalpaka bataljona Neatkarības rotas artilērijas leitnants Šrinders 1919.gada 6.martā”.

Piemiņas zīme pulkveža Oskara Kalpaka pirmajā atdusas vietā Liepājas Ziemeļu kapos (1939), pēc arhitekta J.Berķa meta. Uzraksts uz pieminekļa: “Šie kapi, kur 1919.gada 11.martā guldīts 6.martā kaujā varoņnāvē kritušais latviešu karaspēka pavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks, bija viņa pirmā atdusas vieta līdz mirstīgo atlieku pārvešanai uz viņa dzimtenes kapsētu Meirānos”.

Piemiņas zīme pulkvedim Kalpakam Liepājā pēc Otrā Pasaules kara tika padomju okupantu iznīcināta, to atjaunoja tēlnieks Zezostris Ķēde, piemineklis no jauna atklāts 1989.gada 18.martā.

Piemineklis pulkveža Oskara Kalpaka atdusas vietā Madonas novada Indrānu (Meirānu) pagasta Visagala kapos (1927), tēlnieki - Kārlis Zāle, Antons Dzirkalis.
Abpus pulkveža kapam viņa radinieku kapavietas.

Uzraksts uz kapa plāksnes: “Pirmam Latvijas karaspēka virspavēlniekam pulkvedim Oskaram Kalpakam, dz. 6.jan. 1882.g., kritis Latvijas atbrīvošanas cīņās 6.martā 1919.g.”. Seko Edvarta Virzas dzejolis “Pulkveža atgriešanās”. Plāksne sapostīta pēc Otrā Pasaules kara, atjaunota Atmodas laikā.

Piemineklis Kalpaka bataljona pirmās kaujas vietā Lielaucē (1934), arhitekts - Pāvils Dreimanis.
Pēc Otrā Pasaules kara nopostīts, atjaunots 1991.gadā.

Uzraksts: “Še notika pulkveža Kalpaka bataljona kauja 1919.g. naktī no 15. uz 16.janvāri”.

Piemiņas zīme vietā, no kurienes 1919.gada 24.janvārī sākās kalpakiešu pretuzbrukums (1993), Kalvenrs pagasts, Aizpores kapi, tēlnieki - Imants Lukažs, Harijs Sprincis. Uzraksts uiz pieminekļa: “Kalpakam un viņa karavīriem. 1919.gada 25.janvāra rīts. No šejienes arī iesākās
gaismas aušana pāri Latvijai. Ed.Virza”.

Piemiņas zīme Kalpaka bataljona karavīriem Skrundā (2005), tēlnieks - Imants Lukažs.

Piemiņas zīmes granīta plāksnes augšdaļā Kalpaka bataljona ģerbonis.

Piemiņas plāksne Kalpaka bataljonam pie Rudbāržu muižas pagalma terases sienas (1934).

2016.gadā piemiņas plāksne tika notīrīta un restaurēta.

Kalpaka bataljona piemiņas siena (2007), Jāņa Blūma projekts. Uzraksts uz plāksnes centrā: “1919.gada 3.martā Kalpaka bataljons no Lēņu muižas sāk cīņu par Latvijas atbrīvošanu no lieliniekiem. Pulkvedis Oskars Kalpaks”. Uzraksts uz plāksnes kreisajā pusē: “Ventas forsēšanā pie Varkaļiem piedalījās: Cēsu rota, virsleitnants Arturs Jansons; Studentu rota, kapteinis Nikolajs Grundmanis; Jātnieku nodaļa, kapteinis Arnolds Artum-Hartmanis”. Uzraksts uz plāksnes labajā pusē: “Ventas forsēšanu nodrošināja: virsleitnants Pauls Blūms, par ko apbalvots ar Lāčplēša ordeni, dzimis Smiltenē 1890.g., čekistu nošauts Novosibirskā 1941.gadā, kapa vieta nezināma”.
Uzraksts uz plāksnes labajā pusē apakšā: “Piemiņas zīmi uzstādīja par godu
manam tēvam un visiem Latvijas patriotiem. Jānis Blūms.”

Oskara Kalpaka memoriāls Madonas novada Liepsalās (1997 -), tēlniece - Vija Ilze Dzintare.
Simboliskie vārti ceļa galā. Uzraksts vārtu augšpusē: “Dievam”, Tēvzemes mīlestības celsmei”,
zem tiem: “Plkv. Oskara Kalpaka dzimtas piemiņvieta Liepsalās”. Uzraksts uz vārtu kreisā balsta:
“Latviešu tautas jaunajām audzēm dāvinājuši Visvaldis Grundmanis, Ārija Kalpaks”;
uz labā balsta: “Tici, lūdz, ceri, mīli, strādā, sasniedz”.

Oskara Kalpaka memoriāls Madonas novada Liepsalās (1997 -), tēlniece - Vija Ilze Dzintare.
Kalpaku dzimtas koks un piemiņas akmeņi. Uzraksts uz dzimtas koka akmens: “Liepsalu saimnieki ar ģimenēm XVIII, XIX un XX gadu simteņos” un vārdi, labajā pusē: “Gars nevar palikt kapā, viņš mūžam, mūžam dzīvs, kā gaisma gaisa ārēs plūst, neaizmirstams brīvs! Gars nevar palikt kapā un kam viņš klātu skaras kā kalnu asnam saules zelts, top augšup, augšup celts. Vilis Plūdonis”.
Uz viena no piemiņas akmeņiem veltījums Oskaram Kalpakam,
uz otra Andreja Eglīša dzejolis “Audiet mani karogā sarkanbaltisarkanā”,
uz trešā (fotoattēlā nav redzams) - Annas Brigaderes dzejolis “Varoņa sirds”.

Uzraksts uz Oskara Kalpaka piemiņas akmens: “Pirmais nacionālā karaspēka virspavēlnieks pulkvedis Oskars Kalpaks, dzimis 1882.gada 6.janvārī Meirānu Liepsalās,
kritis Latvijas brīvības cīņās 1919.gada 6.martā Skrundas Airītēs”.
Virs uzraksta Lāčplēša kara ordeņa zīme, zem uzraksta - Kalpaka bataljona ģerbonis.

Liepsalu karoga masta pamatne. Uzraksti: “Dievs, Latvija, zemnieks, karavīrs”.

Oskara Kalpaka memoriāls Liepsalās, tēlniece - Vija Ilze Dzintare.
Piemiņas akmens “Draudzīgais mūžīgums - Oskars, vijole un akmens”. Jaunībā Kalpaks
mēdzis spēlēt savu iemīļoto vijoli, sēdēdams uz laukakmens netālu no dzimtajām mājām.

Oskara Kalpaka memoriāls Liepsalās. Atziņu akmens ar Kārļa Ulmaņa, Zentas Mauriņas
un citu dižgaru akmenī iekaltām atziņām un padomiem.

Oskara Kalpaka memoriāls Liepsalās. Kreisajā pusē - uguns vieta, uzraksti “Dievs, svētī, sargi Latviju” un “Ticības liesma mūžīgai latviešu Latvijai”; labajā pusē - Lūgšanu akmens,
uz tā - Leonīda Breikša dzejoļa “Lūgšana” rindas.

Piemineklis Oskaram Kalpakam Rīgā, Esplanādē (2006), tēlnieks - Gļebs Panteļejevs, arhitekts - Andris Veidemanis. Uzraksti uz pieminekļa pamatnes: “Pulkvedim Oskaram Kalpakam, Latvijas armijas pirmajam komandierim” un “Ko varu vēl tev, Tēvzeme, par sirdi vairāk dot… A.Eglītis.”

****

Turpinājums sekos.

****

Publikācijā izmantoti materiāli no G.Kušķa un P.Korsaka grāmatas “Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību. Brīvības cīņu pieminekļi” (”Mantojums”, Rīga, 2008) un interneta vietnes “Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vietas” ( http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/ ).
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Uzraksti komentāru