Pasaules zīmolu ikonas. Hamburgers: “McDonald’s” un citi

Ievietoja | Sadaļa Par šo un to | Publicēts 04-09-2017

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Rakstu ciklā “Pasaules zīmolu ikonas” jau stāstījām par pasaulē populārāko bezalkoholisko dzērienu kokakolu (lasiet ŠEIT). Šoreiz vēlamies pastāstīt par vienu no pasaulē populārākajām uzkodām - hamburgeru. Lai arī šī sviestmaižu (sendviču) paveida sākotnējā izcelsme meklējama vācu virtuvē, tomēr, kā tas gadījies ne reizi vien, īsto slavu un popularitāti tas ieguva Amerikā, no kurienes izplatījās tālāk visā pasaulē. Šodien reti varēs sastapt cilvēku, kas nebūs dzirdējis par tādiem globāliem restorānu tīkliem kā “McDonalds” vai “Burger King”, kuru piedāvātais pamatēdiens ir hamburgeri. Lai gan hamburgers ierindojamas tā saukto fastfood jeb ātro ēdienu kategorijā un netiek uzskatīts par īpaši veselīgu ēdienu, tas tik un tā garšo visiem - maziem un lieliem, veciem un jauniem, bagātiem un nabagiem.

Hamburgera nosaukums tiek saistīts ar Hamburgas pilsētu Vācijā. To varētu tulkot - tāds, kas nāk no Hamburgas. Tomēr šī ēdiena patiesā izcelsme nemaz tik skaidra nav. 1758.gadā iznākušajā pavārgrāmatā “The Art of Cookery made Plain and Easy” pieminēta “Hamburgas desiņa”, kuru pasniedza kopā ar grauzdētu maizi. Hamburgā populāra bijusi arī uzkoda “Rundstück warm” jeb “Karstā maizīte”. 19.gadsimtā ceļā uz Ameriku to ēduši vācu emigranti. Tiesa, “Karstā maizīte” tika servēta kopā ar bifšteku un vēlāk frikadelēm, bet ne kotleti. Zināms, ka starp divām maizes šķēlēm ievietots tā sauktais Hamburgas steiks ticis pasniegts uz 1847.gadā dibinātās “Hamburg - America Line” kuģniecības kuģiem. To biežākais galamērķis bija Ņujorka, un, lai piesaistītu vācu jūrniekus, pilsētas restorāni savā ēdienkartē drīz vien iekļāvuši arī Hamburgas steiku.

“Rundstück warm” - populāra vācu uzkoda, hamburgera priekštece.

Nosaukums “hamburgers” pirmoreiz minēts 1896.gadā avīzē “Chicago Daily Tribune”, kur stāstīts par “hamburgeru sviestmaizi” - nelielu maizīti ar tajā ieceptu Hamburgas steiku, kuru pagatavo turpat klienta acu priekšā. Cena bijusi vien 5 centi. Tāpēc amerikāņi ir cieši pārliecināti, ka hamburgers tomēr ir viņu izgudrojums. Uz šīs uzkodas izgudrotāja slavu pretendē gan dāņu imigrants Luizs Lasens, gan Čārlijs Negrīns, gan brāļi Frenks un Čārlzs Menčīzi, gan Fletčers Deiviss un vēl daudzi citi. Iespējams, ka ideja par šādu uzkodu patiešām radās vairāku ēstuvju īpašniekiem neatkarīgi vienam no otra dažādos ASV štatos vienlaicīgi. Bet visas nācijas ievērību hamburgers ieguva 1904.gadā, kad to Sentluisas starptautiskajā izstādē-gadatirgū piedāvāja vairāki ēdienu kioski.

No šādiem ratiem - kioskiem 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā tirgoja hamburgerus.

Kā jau minēts, daži pētnieki par hamburgera “tēvu” uzskata dāni Luisu Lasenu no Konektikutas, kurš 1900.gadā it kā pārdevis pirmo hamburgeru ASV vēsturē. Tolaik gan to vēl nesauca par hamburgeru - šo nosaukumu Lasena sviestmaizei devuši jūrnieki no Hamburgas dažus gadus vēlāk. Lasena hamburgers radies brīdī, kad kāds klients pasūtījis siltu ēdienu, bet cepta steika porcijas bija izbeigušās. Lasens paņēmis liellopu gaļas atgriezumus, ievietojis to starp uz pusēm pārgrieztas maizes daļām un cepis uz grila. Šīs versijas pretinieki gan iebilst, ka Lasena izstrādājumu nevar uzskatīt par īstu hamburgeru, jo maize bija šķēlēs, turklāt tika cepta uz grila.

Iespējamais amerikāņu hamburgera “tēvs” Luiss Lasens;
attēlos labajā pusē - Lassena ēstuvē “Louis Lunch” (augšā) hamburgeru cepšanai
vēl šodien izmanto oriģinālās 19.gadsimta vertikālās grilkrāsniņas (apakšā).

Lasenam ir nopietns konkurents - vācu krodzinieks Otto Kveizs, kurš jau 1891.gadā Hamburgas ostas krodziņā pārdevis starp divām maizes šķēlēm ievietotu ceptas liellopu gaļas gabalu kopā ar ceptu olu. Ēdiens saucies “Deutsches Beefsteak” jeb vācu bifšteks. Vēlāk jūrnieki, kas kuģoja līnijā starp Hamburgu un Ņujorku, sākuši pieprasīt līdzīgu produktu arī amerikāņu restorānos.

Viens no “Deutsches Beefsteak” veidiem - līdzīgs Otto Kveiza pasniegtajiem, tikai bez ceptas olas.

Ticamāks hamburgera pirmatklājējs tomēr ir Čārlijs Negrīns, kurš tirgojis sviestmaizes ar starp divām maizes šķēlēm ievietotu kotleti gadskārtējā Seimūras pilsētas gadatirgū Viskonsīnā 1885.gadā. Tolaik viņam bija tikai 15 gadi. Drīz vien Negrīns kļuva pazīstams kā “hamburgeru Čārlijs”. Par hamburgeriem savas sviestmaizes viņš nosaucis pēc vietējo vācu imigrantu ieteikuma, kuriem šis produkts atgādinājis Hamburgas steiku. Negrīna burgers Seimūrā tika tirgots līdz pat viņa nāvei 1951.gadā. Vēl šodien Seimūrā ik gadu notiek “Burger Fest” svētki, kas veltīti “hamburgera izgudrotājam”.

Čārlijs Negrīns jeb Hamburgeru Čārlijs ar savu komandu pie hamburgeru kioska Seimūrā.

Negrīna teorijas piekritējiem oponē Frenka un Čārlza Menčīzu fani, jo brāļi tajā pašā 1885.gadā sviestmaizes ar liellopu gaļu tirgojuši Ēri apgabala gadatirgū Ņujorkas štata… Hamburgas pilsētā. Gadatirgus laikā viņiem izbeigušās cūkgaļas desiņas un viņi tās aizvietojuši ar liellopu gaļu. Menčīzu teorijas piekritēji hamburgera nosaukumu saista nevis ar Vācijas ostas pilsētu, bet Ņujorkas štata mazpilsētu Hamburgu. Pēc citas versijas, 19.gadsimta 80.gados pavārs Fletčers Deiviss atvēris ēstuvi Atēnu pilsētā Teksasā, kurā pasniedzis starp divām maizes šķēlēm ievietotu ceptas gaļas gabalu ar sinepēm un marinētiem sīpoliem. Ar šīm sviestmaizēm Deiviss un viņa sieva Sidija piedalījušies arī jau minētajā Sentluisas starptautiskajā izstādē-gadatirgū 1904.gadā.

Brāļu Menčīzu un Fletčera Deivisa uzņēmumu reklāmas -
katrs uzskata sevi par īsto hamburgera atklājēju.

Attīstoties rūpniecībai, 20.gadsimta sākumā ASV radās akūta nepieciešamība ātri paēdināt cilvēkus, kas strādāja lielpilsētu centros ar augstu iedzīvotāju blīvumu. Turklāt ēdienam bija jābūt salīdzinoši lētam, lai strādnieki to varētu ik dienas atļauties. Tieši ekonomikas straujā attīstība un lētums veicināja hamburgeru milzīgo popularitāti, jo strādniekiem bija svarīgi paēst ātri un lēti. Sekojošais Pirmais Pasaules karš un 20.gadu nogales ekonomiskā krīze padarīja vien 5 centus maksājošo hamburgeru par vienu no iecienītākajiem ēdieniem ASV. Drīz vien uzņēmīgākie tirgotāji saprata, ka, pieaugot pieprasījumam, hamburgerus izdevīgāk izgatavot un tirgot, izmantojot rūpnieciskas metodes.

20.gadsimta pirmajā pusē hamburgeru ēstuves ASV lielpilsētās radās kā sēnes pēc lietus.


White Castle

Pirmā hamburgeru restorānu ķēde bija “White Castle” (”Baltā pils”). Tās vēsture sākās 1916.gadā, kad pavārs Valters Andersons Vičitā, Kanzasas pavalstī, atvēra savu hamburgeru kiosku. Šajā laikā hamburgers vēl nebija tik plaši pazīstams amerikāņu sabiedrībai. Pirms cepšanas Andersons pievienoja hamburgeriem sīpolu gredzenus, kas padarīja tos atšķirīgus no citu tirgotāju produkcijas. Pieprasījums pēc Andersona burgeriem auga un pircēji bieži tos iegādājās uzreiz duci. Neraugoties uz lielo pieprasījumu, Andersons spēja uzturēt vien četrus hamburgeru kioskus dažādos pilsētas rajonos. 1921.gadā uzņēmējs Edgars Valdo Ingrems piedāvāja Andersonam apvienoties un atvērt pirmo “White Castle” restorānu Vičitā. Tā radās pirmais ātrās ēdināšanas restorāns pasaulē.

Valters “Volts” Andersons un viens no viņa hamburgeru kioskiem Vičitā.

1924.gadā Ingrems un Andersons atvēra otru restorānu Kanzassitijā. Tolaik vidusmēra amerikānim jēdziens “burgers” saistījās ar cirka izrādēm, tirgus laukumiem un treknas gaļas gabaliem, kādus piedāvāja nabadzīgo rajonu ēstuves. Ingrems nolēma šo stereotipu lauzt. Viņš radīja koncepciju, ko nosauca par “White Castle System”. Tās pamatpostulāts bija ļoti vienkāršs - ikvienu klientu jebkurā “White Castle” restorānā jāapkalpo maksimāli ātri, visur piedāvājot vienādi augstas kvalitātes hamburgerus kopā ar izcilu kafiju. Tolaik tā bija jauna un revolucionāra pieeja. Kopumā no 1924. līdz 1931.gadam ASV vidējo rietumu pilsētās tika atvērti 116 “White Castle” restorāni.

“White Castle” ķēdes restorāni 20.gadsimta 20.gados.

“White Castle” panākumus veicināja plašā reklāma un dažādas inovācijas. Šis restorānu tīkls bija pirmais, kas sāka ēdienu piegādi uz pasūtītāja adresi, kā arī iesaiņoja līdzņemšanai. Viņi bija pirmie, kuri sāka piedāvāt mazus kvadrātveida hamburgerus, tā sauktos slaiderus (sliders), kas ieguva plašu popularitāti pircēju vidū. Valters Andersons izgudroja arī īpašu hamburgeru cepšanas lāpstiņu un īpašu burgermaizi. 1932.gadā “White Castle” atvēra meitas uzņēmumu “Paperlynen Company”, kas nodrošināja restorānu tīklu ar iesaiņojamo materiālu - papīru, turziņām un kastītēm. Pēc Otrā Pasaules kara hamburgeru pagatavošanai “White Castle” pirmie sāka izmantot iepriekš sasaldētus produktus, ieviesa gatavu sasaldētu hamburgeru pārdošanu veikalos un tirdzniecības automātos.

Attēlā labajā pusē - “White Castle” reklāmas plakāts;
kreisajā pusē apakšā - izslavētais “White Castle” miniburgers slaiders.

Redzot “White Castle” panākumus, sarosījās arī konkurenti. Jau 1923.gadā restorānu tīklam radās pirmie sekotāji, piemēram, uzņēmums “Kewpee Hamburgers” Mičiganā, kam 1926.gadā piebiedrojās Džona un Tomasa Saksu izveidotais “White Tower” Milvoukos. Līdzīgā nosaukuma dēļ 20.gadsimta 30.gados notika neskaitāmas tiesas prāvas starp šo uzņēmumu un “White Castle”. Bija vēl citi hamburgeru restorānu tīkli - “Toddle House”, “Little Tavern”, “Krystal”, “White Castle II”. 1936.gadā Glendeilā, Kalifornijā, tika nodibināts uzņēmums “Big Boy”. Tā īpašnieks Bobs Vaiens pirmais radīja dubulto hamburgeru, ko nosauca restorāna vārdā - “Big Boy” (”Lielais puisis”). Dubultais burgers joprojām tiek uzskatīts par vienu no oriģinālproduktiem, ar ko lepojas amerikāņu virtuve.

Boba Vaiena (kreisajā pusē) radītais amerikāņu lepnums “Big Boy” - dubultais hamburgers.


McDonald’s

“White Castle” ir liels restorānu tīkls, tomēr faktiski nekad nav izgājis ārpus ASV robežām. Mēģinājumi gan bijuši, taču lielākoties nesekmīgi. Ārpus Amerikas kontinenta hamburgers kļuva pazīstams tikai pēc Otrā Pasaules kara, pateicoties restorānu tīkla “McDonald’s” attīstībai. Sākās viss 1937.gadā, kad Patriks Makdonalds un viņa dēli Ričards un Moriss atvēra restorānu “Airdrome” uz 66 lielceļa netālu no Monrovijas lidostas Kalifornijā. Bizness plauka un zēla, tāpēc 1940.gada 15.maijā brāļi Makdonaldi uz tā paša lielceļa netālu no Sanbernardino atvēra vēl vienu restorānu - “McDonald’s Bar-B-Que”.

Attēlā augšā - brāļi Ričards un Moriss Makdonaldi;
attēlā apakšā - brāļu Makdonaldu pirmais restorāns “McDonald’s Bar-B-Que”.

Restorāna ēdienkartē galvenokārt bija uz grila pagatavoti ēdieni. Tomēr pašiem par pārsteigumu īpašnieki atklāja, ka 80% ienākumu restorānam dod… hamburgeri. 1948.gadā viņi slēdza restorānu, lai radītu jaunu apkalpošanas sistēmu “Speedee Service System”, kurā pirmoreiz tika noformulēti mūsdienīga ātrās ēdināšanas restorāna darba principi. Klientiem tika piedāvāta vienkārša ēdienkarte - hamburgeri, kartupeļu čipsi, kafija, bezalkoholiskie dzērieni un ābolu pīrāgs. Vēlāk čipsus nomainīja fritēti kartupeļi, bet pīrāga vietā nāca piena kokteiļi. Restorāna virtuvē tika ieviesti dažādi mehānismi, kas nodrošināja maksimāli ātru ēdienu pagatavošanu. 1948.gada 12.decembrī atjaunotais restorāns ar vienkāršotu nosaukumu “McDonald’s” vēra durvis apmeklētājiem.

Pārbūvētais “McDonald’s” restorāns ver durvis 1948.gada decembrī.

Restorāna mērķis bija pagatavot un pasniegt klientiem ēdienu, cik ātri vien iespējams. Apmeklētājiem tika piedāvāta arī iespēja pasūtīt un ēst ēdienu neizkāpjot no automašīnas - tā sauktā drive-in sistēma. 20.gadsimta 50.gados hamburgera slava ASV nostiprinājās neatgriezeniski, jo tas bija pietiekami lēts ēdiens, lai būtu pieejams lielākajai daļai amerikāņu. 1952.gadā brāļi nolēma, ka nepieciešams būvēt jaunu restorāna ēku. Kopā ar arhitektu Stenliju Mestonu viņi radīja dizainu no sarkanām un baltām keramikas flīzēm, nerūsējoša tērauda, spilgta krāsojuma lokšņu metāla un stikla, ko papildināja krāsainas neona reklāmas. Par restorāna talismanu kļuva šefpavāra Spīdija (Speedee) tēls.

“McDonald’s” pirmais logo un pavāra Spīdija tēls.

1953.gada beigās “McDonald’s” sāka veidot savu franšīzes tīklu. Tas nozīmē, ka katram “McDonald’s” restorānam varēja būt cits īpašnieks, taču vienota apkalpošanas koncepcija, identisks restorānu dizains, vienāda ēdiena kvalitāte. Pirmais franšīzes “McDonald’s” restorāns tika atvērts Fēniksā, Arizonā, otrais - Dovnejā, Kalifornijā. 1954.gadā vienu no “McDonald’s” restorāniem apmeklēja uzņēmējs Rejs Kroks un saprata, ka tā ir “biļete uz panākumiem”. Kroks ierosināja brāļiem izveidot restorānu tīklu visā valstī, tomēr Makdonaldi bija skeptiski pret šo ideju un nevēlējās riskēt. Tad Kroks viens pats uzņēmās atbildību izveidot vispārnacionālu restorānu ķēdi. Kroka pirmais “McDonald’s” restorāns savas durvis apmeklētājiem vēra 1955.gada aprīlī Despleinā netālu no Čikāgas.

Reimonds Alberts “Rejs” Kroks un viņa pirmais “McDonald’s” restorāns Despleinā.

1958.gadā darbojās jau 34 “McDonald’s” restorāni, kam 1959.gadā piepulcējās vēl 68. Kopumā līdz 1960.gadam šīs ķēdes restorāni darbojās vairāk nekā 100 apdzīvotās vietās ASV. 1961.gadā Rejs Kroks par 2,7 miljoniem dolāru iegādājās brāļu Makdonaldu daļu kompānijā un nodibināja uzņēmumu “McDonald’s Corporation”. Par tās logotipu 1962.gadā kļuva slavenā Zelta arka M burta veidā. Gadu vēlāk uzņēmums pārdeva savu miljono hamburgeru un iepazīstināja pasauli ar jauno talismanu - sarkandeguni klaunu Ronaldu Makdonaldu. 1965.gadā korporācijas akcijas sāka brīvi kotēt biržā.

Jaunie uzņēmuma logo ar zelta arku un klauna Ronalda Makdonalda pirmā versija.

20.gadsimta 60.gadi bija “McDonald’s” uzplaukuma laiks. 1962.gadā restorānos parādījās “Filet-O-Fish” burgeri, kam sekoja tā sauktais hulaburgers ar ananāsa šķēli un sieru. Īpaši liels noiets burgeriem bez gaļas bija katoļu apdzīvotās vietās, jo piektdienās un gavēņa laikā šai konfesijai piederīgie gaļu uzturā nelieto. 1968.gadā ēdienkartē debitēja leģendārais “Big Mac” lielburgers, bet 1969.gadā uzņēmums sasniedza jaunu rekordu - tika pārdots piecmiljardais hamburgers. 70.gadu sākumā 50 pasaules valstīs darbojās ap 1000 “McDonald’s” restorānu.

“McDonald’s” produkti - “Filet-O-Fish” ar zivs fileju, “Big Mac” un “Hula Burger” ar sieru un ananāsu.

Jaunais kompānijas prezidents Freds Tērners meklēja veidus, kā pilnveidot “McDonald’s” sistēmu. Tika ieviests “mansarda jumta” tipa ēku dizains ar dabisko ķieģeļu un ciedrkoka apdari. “McDonald’s” bija pirmais ātrās ēdināšanas uzņēmums, kas savos restorānos sāka piedāvāt īpašu brokastu ēdienkarti. 1975.gadā korporācija atvēra pirmo drive-thru apkalpošanas logu autobraucējiem. Uzņēmuma mērķis bija nodrošināt šo pakalpojumu 50 sekunžu laikā. 1979.gadā restorānu piedāvājumā parādījās īpašs komplekts bērniem “Happy Meal” ar tam pievienotu rotaļlietu.

Komplekts bērniem “Happy Meal”;
labajā pusē - pirmās “Happy Meal” rotaļļietas attēloja hamburgerus un citu ēdamo (augšā), uzņēmuma logo no 1968 - 1975.gadam (apakšā).

80.gadi bija būtisks laiks “McDonald’s” restorāniem. Tika atvērti arvien jauni restorāni, paplašināta ēdienkarte. 1980.gadā restorānu tīkls ieviesa vistas gaļas burgeru “McChicken”, kam pēc laika pievienojās “McNuggets”. 1985.gadā ēdienkarti papildināja salāti. Šajā periodā “McDonald’s” sāka vairāk koncentrēties uz pilsētu centriem. 1991.gadā tika atvērts pirmais “McDonald Express” - mazāka mēroga ēstuve uz ielas vai lielveikalos. 80.gadu izskaņā jau vairāk nekā 3600 “McDonald’s” restorāni darbojās 58 pasaules valstīs. Lielākie ārvalstu tirgi bija Japāna, Kanāda, Vācija, Lielbritānija, Austrālija un Francija. Savu darbinieku un franšīzes partneru izglītošanai netālu no Čikāgas atvērta “Hamburgeru Universitāte”. Tās filiāles atrodas Tokijā, Minhenē,Londonā, Šanhajā, Sidnejā un Sanpaulu.

Attēlos kreisajā pusē - Hamburgeru Universitāte (augšā) un universitātes šķīvis - suvenīrs (apakšā);
attēlā labajā pusē augšā - klauna Ronalda Makdonalda jaunais tēls.

1992.gadā par kompānijas prezidentu kļuva Maikls Kvinlens. Restorānos tika ieviestas ēdienkartes neredzīgo Braila rakstā, hamburgeru ēstuves atvērtas slimnīcās, militārās bāzēs un citās tikpat netradicionālās vietās. Sadarbībā ar ASV Vides aizsardzības fondu tika sākta programma “McRecycle”, kuras ietvaros gan produktu iesaiņojums, gan liela daļa restorānu aprīkojuma bija izgatavoti no otrreiz pārstrādājama materiāla. Kompānija iekaroja arvien jaunus tirgus - Austrumeiropas valstis, Krieviju, Ķīnu. Pirmais kosher restorāns tika atvērts Izraēlā, halal restorāni musulmaņu valstīs, veģetārie restorāni Indijā. 90.gadu nogalē kopējais “McDonald’s” restorānu skaits pasaulē pārsniedza 23 000. Tolaik uzņēmums atvēra 2000 jaunus restorānus ik gadu - vidēji piecus dienā.

“McDonald’s” restorāni sastopami it visur - Ķīnā un Krievijā, Izraēlā un arābu zemēs.

90.gados restorānu ēdienkartē tika iekļauti “McFlurry” deserti un īpaša pasūtījuma sviestmaizes. Tika ieviesta jauna just-in-time apkalpošanas sistēma, kuras mērķis bija nodrošināt klientiem “svaigāku un karstāku ēdienu”. 2000.gadu sākumā kompānijas jaunais prezidents Džeims Kantalupo saprata, ka “McDonald’s” tīklam vajadzīga nopietna reorganizācija. 2003.gada septembrī ar saukli “I’m lovin’ it” sākās uzņēmuma jaunā mārketinga un reklāmas kampaņa, kurā tika iesaistītas popkultūras un mūzikas slavenības. Šī bija pirmā globālā reklāmas kampaņa “McDonald’s” vēsturē. Uzņēmums sāka koncentrēties nevis uz jaunu restorānu atvēršanu, bet jau esošo uzlabošanu un paplašināšanu.

Attēlos kreisajā pusē - “McDonald’s” īpašie burgeri (augšā) un “McFlurry” deserti Latvijā (apakšā).

Kopš 2006.gada “McDonald’s” restorānos ieviests jaunais “Forever Young” serviss. Tas piedāvā vairākas ēšanas zonas “atšķirīgām personībām”. Sava zona ir tiem, kas grib paēst ātri, sava nesteidzīgiem cilvēkiem, sava ģimenēm ar bērniem. 2012.gadā Londonas Olimpisko spēļu laikā tika atvērts līdz šim lielākais “McDonald’s” restorāns pasaulē. Tajā bija 1500 sēdvietas un vairāk nekā 470 darbinieki. Diemžēl tas darbojās tikai olimpiādes laikā. Līdz tam lielākais “McDonald’s” restorāns atradās Puškina laukumā Maskavā, Krievijā. Tas vēl šodien ir lielākais uzņēmuma restorāns Eiropā. Šodien gandrīz 37 000 “McDonald’s” restorānu darbojas 120 pasaules valstīs un teritorijās, ik dienu apkalpojot 68 miljonus klientu. Klientu apkalpošanā nodarbināti vairāk nekā 375 000 cilvēku.

“McDonald’s” pasaules karte - ar sarkanu atzīmētas valstis, kurās uzņēmums darbojas,
ar zilo krāsu zemes, kurās “McDonald’s” restorānu nav.


Burger King

Otra lielākā hamburgeru restorānu ķēde pasaulē ir “Burger King”. To 1953.gadā Džeksonvillā, Floridā, nodibināja Kīts Krāmers un Metjū Bērnss. Uzņēmuma sākotnējais nosaukums bija “Insta-Burger King”. Krāmers un Bērnss bija izgudrojuši hamburgeru cepšanas ierīci “Insta-Broiler”. Izgudrotājiem tā šķita tik veiksmīga, ka, veidojot savu franšīzes restorānu tīklu, “Insta-Burger King” kā obligātu franšīzes partneriem izvirzīja prasību iegādāties un lietot tikai šo un nevienu citu cepamaparātu.

“Burger King” sākums - “Insta-Burger King” restorāni un to “insta” serviss.

Tikmēr divi draugi Džeims Maklamors un Deivids Edgertons domāja par sava biznesa izveidošanu. Maklamors savulaik bija apmeklējis “McDonald’s” pirmo restorānu Sanbernardino un pozitīvi novērtējis tā ražošanas un apkalpošanas sistēmu. Draugi nolēma uzsākt ko līdzīgu. Viņi iegādājās “Insta-Burger King” franšīzes licenci un 1954.gadā atvēra savu pirmo restorānu Maiami. Tam sekoja vēl vairāki restorāni Maiami apkaimē. Taču drīz vien atklājās, ka līdz tam plaši izmantoto “Insta-Broiler” agregātu sildelementi ātri bojājas un apdedzina burgerus. Draugi uzkonstruēja mehanizēta gāzes grila modeli un nolēma ar tādiem aizstāt visas savu restorānu “Insta-Broiler” ierīces.

Attēlos augšā - Džeims Maklamors, Deivids Edgertons un “Burger King” pirmais, 1954.gada logo;
attēlā apakšā - pirmais Maklamora un Edgertona “Burger King” restorāns Maiami.

Lai gan “Insta-Burger King” paplašinājās un sasniedza 40 restorānus visā valstī, 1955.gadā restorānu ķēde nonāca finanšu grūtībās. Tad Maklamors un Edgartons iegādājās visas tiesības uz ķēdes uzņēmumiem un 1959.gadā reģistrēja kompāniju “Burger King Corporation”, kas sāka tirgot franšīzes licences visā ASV teritorijā. Par uzņēmuma talismanu kļuva Burgeru Karalis, pārdošanā tika laists lielais burgers “Whopper” (Milzis). “Burger King” reklāma parādījās televīzijā, radio un presē.

“Burger King” agrīnais logotips un oriģinālais “Whopper” hamburgers (kreisajā pusē)
un “Burger King” 50.-60.gadu reklāmas plakāti (vidū un labajā pusē).

1967.gadā zīmolu “Burger King” un uzņēmumu “Burger King Corporation” no Maklamora un Edgertona pārpirka “Pillsbury Company”. Tobrīd uzņēmumam bija 274 restorāni ASV un tā vērtību lēsa uz 18 miljoniem dolāru. Tomēr franšīzes joma izrādījās krietni nolaista - daudzi līgumi nebija juridiski pareizi noformēti, kas pieļāva lielu restorānu īpašnieku patvaļu. Tas kaitēja zīmola kopējam tēlam. Lai šo jautājumu sakārtotu, “Burger King” 1978.gadā pieņēma darbā bijušo “McDonald’s” izpilddirektoru Donaldu Smitu. Smits izstrādāja plānu “Operation Phoenix”, kas paredzēja pārstrukturēt uzņēmuma darbību visos līmeņos. Tika sakārtoti franšīzes līgumi, paplašināta ēdienkarte, ieviests jauns restorānu dizains. Līdzās hamburgeriem klientiem sāka piedāvāt īpašu sviestmaižu līniju, ieskaitot cāļu un zivju gaļas sendvičus. Uzņēmuma pārdošanas apjomi pieauga par 15%.

“Burger King” sviestmaižu līnijas produkti - vistas, grilētas vistas un zivju filejas sviestmaizes.

1989.gadā “Burger King” par 5,7 miljardiem dolāru nopirka britu uzņēmums “Grand Metropolitan PLC”. Jaunie īpašnieki nosprauda mērķi kļūt par otru lielāko hamburgeru restorānu ķēdi pasaulē. Lai šo mērķi sasniegtu, tika veiktas nopietnas personāla un strukturālas pārmaiņas. “Burger King” izveidoja arī divas meitas kompānijas - “Burger King Purchasing” produktu iepirkšanai un “Burger King Distribution Services” produktu izplatīšanai. Tika izveidota “BK Expressway” biznesa koncepcija, kas sastāvēja no diviem atsevišķiem formātiem - kioska tipa veikaliem stadionos, lidostās un tamlīdzīgās vietās, un burgeru veikaliem ar divām drive-thru autopiebrauktuvēm, bet minimālu ēdamtelpu. Šādiem objektiem bija nepieciešami daudz mazāki ieguldījumi, nekā tradicionālā tipa restorāniem.

Kreisajā pusē - “Burger King” ēdienu pasūtīšanas un apmaksas pašapkalpošanās automāts;
labajā pusē - BK ielas kiosks (augšā) un “drive thru” reklāmas stabs ar BK 60.-90.gadu logo (apakšā).

90.gados “Burger King” noslēdza 10 kinofilmu sponsorēšanas līgumu ar “Walt Disney Company”. Darījumā bija iekļautas filmas “Karalis Lauva”, “Aladins”, “Rotaļlietu stāsts” un citas. Tas veicināja “Burger King” popularitāti bērnu vidū. Uzņēmums iekaroja arvien jaunus tirgus, atverot ēstuves universitātēs, degvielas uzpildes stacijās, lidostās, sporta arēnās un citur. 1997.gadā “Grand Metropolitan” apvienojās ar īru uzņēmumu “Guinness” un izveidoja kompāniju “Diageo”. Tomēr jau 2000.gadā “Diageo” nolēma koncentrēties tikai uz dzērienu ražošanu un atteikties no restorānu ķēdes. 2002.gadā zīmolu iegādājās investoru trijotne ar “TPG Capital” priekšgalā.

Interneta jokdaru skatījums uz “Burger King” iesaistīšanos Disneja filmu sponsorēšanā.

2009.gadā tika ieviests “20/20″ tipa restorānu dizains, kas kļuva par obligātu visiem “Burger King” restorāniem. Vienlaikus apritē iegāja atklātās virtuves “BK Whopper Bar” koncepts, demonstrējot radikāli jaunu dizainu ar spilgtām krāsām, metāla akcentiem un ķieģeļu sienām. 2010.gadā “TPG Capital” pārdeva “Burger King” Brazīlijas uzņēmumam “3G Capital” par 3,26 miljardiem dolāru.

“Burger King Whopper Bar” atklātās virtuves koncepta restorāni un to piedāvātie produkti.

2002.gadā tika izveidota firma “Burger King Holdings”, kas apsaimnieko uzņēmuma nekustamo īpašumu. Tomēr lielāko daļu holdinga ienākumu veido maksa par franšīzes līgumiem. Organizācijai ir aptuveni 40 filiāles visā pasaulē, kas pārrauga franšīzes licenžu pārdošanu un citas uzņēmuma finanšu saistības. Savukārt 1990.gadā dibinātā sabiedrība “Burger King Brands Inc” ir atbildīga par “Burger King” intelektuālo īpašumu - tā pārvalda visus “Burger King” zīmolus, preču zīmes, autortiesības un domēnu nosaukumus, kā arī atbild par ar mārketingu saistītiem pakalpojumiem.

Kreisajā pusē - “Burger King” centrālais birojs Maiami, Floridā (augšā) un BK biržas akcija (apakšā);
labajā pusē - BK logo kopš 1989.gada un tā citzemju variācijas, ieskaitot zīmju valodu.

Ārpus ASV pirmais “Burger King” restorāns tika atvērts 1963.gadā Puertoriko. 1969.gadā tam sekoja restorāns Vindzorā, Kanādā. 1971.gadā sākās darbs Okeānijas reģionā, bet 1975.gadā Madridē atklāja pirmo šī tīkla restorānu Eiropā. Kopš 1982.gada “Burger King” restorāni atvērti vairākās Austrumāzijas valstīs, tostarp Japānā, Taivānā, Singapūrā un Dienvidkorejā. 70.gadu beigās tika atvērts pirmais restorāns Meksikā, bet 80.gadu sākumā Venecuēlā, Čīlē un Argentīnā. Katrā no pasaules reģioniem “Burger King” izveidojusi savas filiāles. Eiropas un Āfrikas reģionu kontrolē “Burger King Europe GmbH”. Austrālijā “Burger King” produkti pazīstami ar zīmolu “Hungry Jack’s”. Šobrīd apmēram 13 000 “Burger King” restorāni darbojas 80 valstīs, no kuriem vairāk nekā 90% ir franšīzes uzņēmumi. Restorānu tīklā strādā ap 40 000 darbinieku.


Hesburger

Trešā lielākā hamburgeru restorānu ķēde pasaulē ir “Wendy’s”. Latvijā no “lielā trijnieka” pazīstams tikai “McDonald’s”. Vai nu pārējām restorānu ķēdēm nav bijusi interese par Baltijas tirgu, vai arī Latvijā nav šo ķēžu franšīžu kārotāju. Mums vairāk zināms cits uzņēmums - “Hesburger”, kura restorānu tīkls šobrīd pārspēj pat “McDonalds”. “Hesburger” vēsture sākās 1966.gadā Nāntali pilsētā Somijā, kad Heiki Salmela un viņa sieva Kirsti izveidoja savu pirmo grila kiosku - “Kievarin Grilli”. 20.gadsimta 70.gados viņi paplašināja biznesu Turku pilsētas apkaimē, kur vietējo iedzīvotāju vidū milzīgu popularitāti ieguva Salmelu ģimenes uzņēmums “Puutorin Grilli”.

Heiki un Kristi Salmelas sava restorānu biznesa sākumā.

Ātrās ēdināšanas kultūra Somijā kļuva arvien populārāka un 1980.gadā tika atvērts pirmais “Hesburger” restorāns. Vēl 1992.gadā tam bija tikai 12 restorāni, taču nākamajos desmit gados tīkls paplašinājās līdz 200 restorāniem 60 Somijas pilsētās. Uzņēmums ieguva arī stabilu vietu ārvalstu tirgos. Kopumā šodien darbojas 365 “Hesburger” restorāni astoņās valstīs, kuros nodarbināti vairāk nekā 5000 cilvēku. “Hesburger” restorāni atvērti Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Krievijā, Baltkrievijā, Ukrainā, Bulgārijā un Vācijā. Latvijā “Hesburger” tīklam ir 45 restorāni (2017.gads).

****

Hamburgera recepte sastāv no ceptas liellopu gaļas kotletes, kuru pasniedz starp pārgrieztas brokastu apaļmaizītes pusēm. Hamburgeru var papildināt ar bekonu, sieru, salātlapām, tomātiem, sīpoliem, marinētiem gurķiem vai čilli pipariem, garšvielām, sinepēm, majonēzi, kečupu, dažādām mērcēm. Apaļmaizītes var būt gan bez piedevām, gan ar sezama sēkliņām. Dažās valstīs izmanto arī rīsu maizi. Ir pavāri, kas hamburgera maizi pirms cepšanas ieviļā jēlas olas un rīvmaizes maisījumā.

Pasaulē ir daudz starptautisku un reģionālu hamburgera variāciju. Bez parastā liellopu gaļas hamburgera plaši pazīstamas hamburgera variācijas čīzburgers (Cheesburger) ar sieru, fišburgers (Fishburger) ar zivs fileju, čikenburgers (Chikenburger) ar vistas gaļu, veģetārais vedžiburgers (Veggie burger) ar dārzeņiem, tofuburgers (Tofu burger) ar sojas sieru tofu, egburgers (Egg burger) ar olu un citi veidi. Zināmi arī tādi burgeru paveidi kā tītara gaļas Turkey burger (tītarburgers), Bison burger vai Buffalo burger (bizonburgers) ar bizona gaļu, Salmon burger (lašburgers) ar lasi. Ir arī citu dzīvnieku gaļas burgeri, piemēram, no brieža, ķengura, aļņa vai jēra gaļas pagatavoti.

Hamburgera variācijas - čīzburgers, vedžiburgers un egburgers.

Hamburgerus parasti cep uz pannas, grila vai atklātas liesmas. Pārsvarā šis produkts asociējas ar ātrās ēdināšanas restorānu tīkliem, taču hamburgerus pasniedz arī augstas klases restorānos, kur tie izgatavoti no visaugstākās kvalitātes izejvielām, pielietojot tikai roku darbu. Tomēr arī vienkāršs fastfood hamburgers ir pilnībā derīgs cilvēka uzturam, kaut daudzi uzskata, ka šis ēdiens nedod kārtīgu sāta sajūt, ir pārāk trekns un veselībai kaitīgs. Protams, masu produkcijai šodien tiek pievienots daudz nevajadzīgu “e” vielu un citu ingredientu, tomēr amerikāņu bioķīmiķis un fiziologs Džesijs Maklendons vēl 30.gados veiktajos eksperimentos ar studentiem pierādīja, ka pat 13 nedēļas pārtiekot tikai no hamburgeriem, organisms neizjūt būtisku barības vielu trūkumu. Viss atkarīgs no izejvielu kvalitātes.

Ziemeļamerikā hamburgeru bieži pasniedz mājas viesībās, āra piknikos un ballītēs, kur tos parasti gatavo uz grila. Šie mājās gatavotie burgeri maz līdzinām restorānu ķēžu standartizētajai produkcijai un ir patiešām izcils gardums. Eiropā tradīcija gatavot burgerus mājās izplatīta mazāk. Mēs labāk tos pasūtām ar piegādi mājās nevis gatavojam paši. Taču patiesi kārtīgai ballītei gluži noderīgs būtu pasaulē lielākais hamburgers, ko izgatavoja 2016.gada septembrī Serbijas pilsētā Ļeskovacā gadskārtējā Grila festivāla laikā. Tas svēra 63 kilogramus, bija 8 centimetrus biezs, 169 centimetru diametrā un par veseliem 14 kilogramiem pārspēja iepriekšējo rekordu. Viena no vietējām maizes ceptuvēm šim burgeram izcepa milzīgu apaļmaizi. Varat iedomāties, kāda izēšanās sagaidīja pilsētiņas iedzīvotājus un festivāla viesus! Novēlam labu apetīti arī jums!

Daži no pasaulē lielāko hamburgeru konkursu uzvarētājiem.

****

Latvijas vidējam patērētājam hamburgeri galvenokārt asociējas ar produktu, ko piedāvā ātro uzkodu restorānu ķēdes “McDonald’s” un “Hesburger”. Vien retā vietā citos restorānos piedāvā šo ēdienu. Tāpēc esam sagatavojuši bilžu galeriju, kurā varēsiet ieraudzīt, cik dažādi ir hamburgeri un to daudzie paveidi citās pasaules zemēs. Ievērojiet ne tikai produktus, ar ko pildīts hamburgers, bet arī to, ka daudzviet hamburgers tiek pasniegts kā nopietns ēdiens, ko ēd ar nazi un dakšiņu, un kuru nobaudot pēc stundas atkal negribēsies ēst. Kāda krāsu, garšu un izejvielu buķete! Baudiet veseli!

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Komentāri (1)

  1. Zivju burgers, ko pasniedz Engurē (grupas “Prāta Vētra” bundzinieka krogā - iepretīm baznīcai), ir ļoti gards.

Uzraksti komentāru