Tēvzemei un brīvībai. Pieminekļi Latvijas brīvībai

Ievietoja | Sadaļa Arhitektūra, māksla, tēlniecība | Publicēts 14-11-2016

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir pazīstams Brīvības piemineklis Rīgā, kas kļuvis par brīvības un neatkarības simbolu vairākām latviešu paaudzēm. Taču bez šī Kārļa Zāles meistardarba Latvijā ir virkne citu Latvijas brīvībai veltītu monumentu, kas rotā citu pilsētu parkus un laukumus. Iespējams, oficiāli šiem pieminekļiem ir pavisam cits nosaukums, tomēr tauta tiem vienmēr piešķīrusi tiešo šo nozīmi - būt Brīvības simboliem. Lielākā daļa šo pieminekļu padomju okupācijas gados tika nopostīti un atjaunoti tikai pēc neatkarības atgūšanas.

Monumentālajā mākslā, tostarp pieminekļos, visuzskatāmāk atklājas jebkuras sabiedrības garīgās un morālās vērtības. Šajā ziņā Latvijai ir ar ko lepoties. Tikko bija beigušās Brīvības cīņas, kad jau tika rosināts uzcelt Brīvības pieminekli Rīgā. To atklāja 1935.gada 18.novembrī. Brīvības piemineklis ir spilgts mākslas tēls, kas liecina par daudzos gadsimtos saglabāto tautas vēsturisko atmiņu un atgādinājums par Pirmajā pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās izcīnītās brīvības vērtību.

Brīvības monumenti un pieminekļi atbrīvošanās cīņu dalībniekiem ir uzcelti teju visos Latvijas novados. Nereti to autori ir pazīstami latviešu tēlnieki un arhitekti. Daudzas no šīm piemiņas vietām padomju gados tika iznīcinātas vai sabojātas. Par pieminekļiem ne tikai vienas pilsētas vai novada atbrīvotājiem, bet piemiņas vietām visas tautas brīvībai var uzskatīt gan Uzvaras pieminekli Cēsīs, gan atkal pāri visam novadam krusta zīmi pacēlušo Latgales Māru Rēzeknē, gan Tālavas taurētāju Rūjienā, gan pieminekli Latvijas atbrīvotājiem Dobelē, gan citus. Iepazīsimies ar tiem.

****

Brīvības piemineklis Rīgā (1935), tēlnieks Kārlis Zāle, arhitekts Ernests Štālbergs. Uzraksts: “Tēvzemei un Brīvībai”. Restaurēts 1980./1981.gadā un 1998./2001.gadā.

Brīvības piemineklis Rīgā. Attēlā pa kreisi - skulptūru grupa “Ķēžu rāvēji”; pa labi - centrā skulptūru grupa “Latvija”, kreisajā pusē “Lāčplēsis”, labajā pusē “Vaidelotis” (augšā),
skulptūru grupa “Tēvzemes sargi” (apakšā).

Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem, tautā saukts “Lāčplēsis” (1932), tēlnieks Kārlis Jansons. Vācu okupācijas laikā 1942.gadā nokalts vācu bruņinieka tēls zem Lāčplēša kājām. 1950.gadā padomju okupanti pieminekli iznīcināja, atjaunots 1992.gadā, tēlnieks Andrejs Jansons.

Uzvaras piemineklis Cēsīs (1924), arhitekta Paula Kundziņa mets, Eduarda Kurau akmeņkaltuves izpildījums. Uzraksts uz pieminekļa latviešu un igauņu valodā: “No zobena saule lēca 1918-1920. Saviem kritušiem varoņiem”. Padomju okupantu iznīcināts 1951.gadā, atjaunots 1998.gadā.

Latgales atbrīvošanas piemineklis “Vienoti Latvijai” Rēzeknē, saukts arī “Latgales Māra” (1939), tēlnieka Leona Tomašicka mets, tēlnieka Kārļa Jansona izpildījums.
Padomju okupantu iznīcināts 1940.gadā, 1943.gadā atjaunots. Otrreiz iznīcināts 1950.gadā,
atjaunots 1992.gadā, tēlnieki Andrejs Jansons un Indulis Folkmanis.

Piemineklis Brīvības cīnītāju piemiņai “Koklētājs” Talsos (1938/1996), tēlnieka Kārļa Zemdegas mets. Uzraksts pieminekļa priekšpusē: “Latvijas saulei”, mugurpusē: “Brīvības cīnītāju piemiņai”.
Padomju okupācijas dēļ piemineklis tā arī netika īstenots, pēc K.Zemdegas meta
to izkala tēlnieks Vilnis Titāns 1996.gadā, arhitekts Aivars Lācis.

Dobeles atbrīvošanas piemineklis (1940), tēlnieks Kārlis Zemdega. Padomju okupantu uzspridzināts 1950.gadā, atjaunots 1996.gadā, tēlnieki Inta Berga, Juris Neimanis, arhitekts Pēteris Venckovičs.

Dobeles atbrīvošanas piemineklis. Uzraksts uz pieminekļa: “No zemes šīs mēs izauguši esam, par zemi šo mums galvas jānoliek”. Līdz 1940.gadam piemineklis atradās Vienības laukumā netālu no dzelzceļa stacijas, atjaunotais monuments novietots pie Dobeles pilsdrupām.

Rūjienas atbrīvošanas piemineklis “Tālavas taurētājs” (1937), tēlnieks Kārlis Zemdega.
Uzraksts: “Taurētājam bija mirt, tomēr latvji ziņu dzird”.

Raunas Brīvības piemineklis “Koklētāja” (1933), tēlnieks Kārlis Zemdega.
Padomju okupācijas laikā uzraksts “Dievs, svētī Latviju!” nokalts, atjaunots 1989.gadā.

Iecavas atbrīvošanas (Brīvības) piemineklis (1936), tēlnieks Pēteris Banders. Uzraksts pieminekļa priekšpusē: “Uz ežiņas galvu liku, sargāj’ savu tēvu zemi”, mugurpusē: “Tautas brīvības un Latvijas neatkarības cīņu varoņiem”. Padomju okupācijas laikā piemineklis bojāts,
restaurējis tēlnieks Mārtiņš Zaurs.

****

Jāpiemin vēl divi pieminekļi, kas šodien gan nepilda Brīvības monumentu funkcijas, taču kādreiz vai nu radīti šim nolūkam, vai ir tikpat nozīmīgi Latvijas brīvības simboli kā pārējie. Tie ir Kārļa Zemdegas skulptūra “Sējējs” un statuja, kas bijusi paredzēta Brīvības piemineklim Alojā.

****

Piemineklis “Sējējs” Rūjienā (1939), tēlnieks Kārlis Zemdega. Veltīts Latvijas zemkopības ministram rūjienietim Arturam Alberingam. 1951.gadā padomju okupanti pieminekli iznīcina. Uz postamenta, no kura nokalti vārdi “Arturam Alberingam”, uzstāda ģipša pioniera statuju. 1977.gadā skolēni talkas laikā atrod zemē ieraktās pieminekļa daļas. Trūkst tikai galvas, ko 1988.gadā izdodas atrast Rūjas upes dibenā. Piemineklis atjaunots 1988.gadā, vēlāk atjaunots arī uzraksts.

Alojas Brīvības pieminekļa skulptūra (1939), tēlnieks Kārlis Zāle. Pieminekļa priekšpusē bija paredzēts uzraksts: “Darbs Tēvzemes godam, dzīvība - brīvībai”, mugurpusē: “Brīvības cīnītājiem”. Padomju okupācijas dēļ pieminekli Alojā nepaguva uzstādīt. Vēlāk tas nonāca Kurzemē, kur padomju vara to uzstādīja Kapsēdes kapu Sarkanarmiešu brāļu kapu nodalījumā. Diemžēl arī šodien šis Latvijas brīvībai domātais piemineklis rotā padomju okupantu kapus.

****

Publikācijā izmantoti materiāli no G.Kušķa un P.Korsaka grāmatas “Ceļā uz Latvijas valstisko neatkarību. Brīvības cīņu pieminekļi” (”Mantojums”, Rīga, 2008) un interneta vietnes “Latvijas Brīvības cīņu piemiņas vietas” ( http://doc.mod.gov.lv/brivibascinas/ ).
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

Uzraksti komentāru