Deprecated: Function set_magic_quotes_runtime() is deprecated in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-settings.php on line 18

Strict Standards: Declaration of Walker_Comment::start_lvl() should be compatible with Walker::start_lvl(&$output) in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/comment-template.php on line 0

Strict Standards: Declaration of Walker_Comment::end_lvl() should be compatible with Walker::end_lvl(&$output) in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/comment-template.php on line 0

Strict Standards: Declaration of Walker_Comment::start_el() should be compatible with Walker::start_el(&$output) in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/comment-template.php on line 0

Strict Standards: Declaration of Walker_Comment::end_el() should be compatible with Walker::end_el(&$output) in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/comment-template.php on line 0

Strict Standards: call_user_func_array() expects parameter 1 to be a valid callback, non-static method GoogleSitemapGeneratorLoader::Enable() should not be called statically in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/plugin.php on line 339
Mareks Sarnovskis. Dieva ģeometrija | Laikmeta zīmes

Mareks Sarnovskis. Dieva ģeometrija

Ievietoja | Sadaļa Kristīgā mūzika Latvijā | Publicēts 08-08-2016

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu


Strict Standards: call_user_func_array() expects parameter 1 to be a valid callback, non-static method SimilarPosts::execute() should not be called statically in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-content/plugins/post-plugin-library/common_functions.php on line 586

Strict Standards: Non-static method SimilarPosts::check_post_plugin_library() should not be called statically in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-content/plugins/similar-posts/similar-posts.php on line 57

Pirmais muzikālais projekts, ko izveidoja Mareks Sarnovskis, bija “Mareks un draugi”. Mareks dzimis Jēkabpilī un ir liels šīs pilsētas patriots. Ar mūziku viņš nodarbojas kopš jaunības, sākdams kā dīdžejs vietējā diskotēkā. Arī pēc atgriešanās pie Dieva Mareks turpināja spēlēt disenes. Kopā ar kompanjonu viņš bija aizņēmies prāvu naudas summu, lai tehniski pilnveidotu savu diskotēku, un naudu kaut kā vajadzēja atdot. Mareks apsolīja Dievam: “Atdošu naudu un metīšu šo darbu malā. Es zinu, ka tas velk mani projām no Tevis.”

Bet tad Mareks pieredzēja atklāsmi, ko atcerēsies līdz mūža galam. Tolaik disenēs jaunieši mēdza sastāties aplī un dejot, vidū saliekot dzērienu pudeles. Vienā tādā reizē Dievs parādīja Marekam šo cilvēku sejas - spilgtus dēmoniskus viepļus kā šausmu filmās. Dēmoni izskatījās priecīgi un visi kopā lēkāja ap pudelēm. Mareks skatījās un nespēja noticēt savām acīm: johaidī, es te dēmonus dancinu! Kam tad es galu galā kalpoju? Tas bija lūzuma punkts. Mareks atstāja visu aparatūru kompanjonam un pameta disenes. Dievs bija viņam atklājis, ka mūzika ir ļoti spēcīgs ierocis, kas darbojas ne vien dvēseles līmenī, bet ir varens garīgs spēks, kurš var cilvēku aizvest vai nu uz elli, vai pie Kristus.

Par savām garīgajām mājām Mareks sauc Jēkabpils Neatkarīgo kristīgo draudzi. Viņš apguva ģitāras spēli un sāka rakstīt slavēšanas dziesmas, vadīja pielūgsmi draudzē. Tas mudināja mūzikā iesaistīties nopietnāk. Sākumā viņi spēlēja trijatā, vēlāk Mareks iepazinās ar vēl kādiem mūziķiem. Jēkabpils Neatkarīgajā draudzē ir daudz ar mākslu saistītu cilvēku, bet mākslinieku videi raksturīgi visvisādi tusiņi. Mareks sāka piedalīties dzejas prezentācijās, izstāžu atklāšanās, dažādos pasākumos mākslas skolā, un viņa mūzikas stils labi iederējās šajā īpatnējā mākslas gaisotnē. Ciešā saikne ar mākslas ļaudīm izveidoja Mareku kā dziesmu autoru un domātāju.

Pamazām izveidojās mūziķu - domubiedru grupa. Tajā bija vēl divi jēkabpilieši - Ēvalds Bērziņš (taustiņi, ģitāra) un Lauma Ziemiņa (vokāls, taustiņi). Liepājniece, čelliste Inga Zirka gan bieži brauca uz Ameriku, tomēr uz ierakstu sesijām vienmēr bija klāt. Basģitāru spēlēja Jānis Akermanis no Talsiem, bungas Juris Lanavojs, bet klarneti Ivo Jašs - abi no Ogres. Grupas literārā konsultante bija dzejniece Ruta Štelmahere, dizaina lietās palīdzēja fotostudijas īpašnieks Aleksandrs Štelmahers.

Arī nosaukums “Mareks un draugi” izveidojās dabiski, jo grupas darbā un albumu veidošanā bija iesaistīti daudzi cilvēki. Tomēr vislabāk grupas nosaukuma jēgu varēja sajust koncertos, kur valdīja patiesas emocijas un dzīvība. Mareka draugi bija un ir cilvēki, kas iedziļinās, saprot un sajūt sevi kā daļu no viņa muzikālajiem projektiem. “Draugi ir tie, kas tevī ieklausās, pievienojas, papildina un uzlabo, jo arī viņiem tas ir svarīgi,” teic Mareks. “Mēs bijām no dažādām draudzēm, ar dažādu teoloģisko bagāžu un izpratni, taču attiecībā uz mūziku mūsu vidū valdīja vienprātība.”

2000.gadā klajā nāca grupas pirmais albums “Zemes mala”, ko Mareks saviem draugiem un mūzikas cienītājiem dalīja bez maksas. Mērķis bija pamudināt citus kristīgos mūziķus, lai tie radītu ne vien kristīgu mūziku, bet arī uzdrošinātos iziet sabiedrībā kā Kristus vēsts nesēji. Par grupas debijas albumu cilvēki vēlāk teica, ka tas bijis labāks nekā nākamais. Mareks tam piekrīt un uzskata, ka šis albums patiesi ir garīgi dziļāks nekā sekojošais, kas vairāk veltīts muzikāliem eksperimentiem.

Grupas otrais albums “Es zinu…” dienas gaismu ieraudzīja 2003.gadā. Mareks vēlējās šo albumu veidot modernāku, jo pirmajā albumā netika īstenotas daudzas labas muzikālas idejas. “Tomēr dažreiz ir labāk paņemt rokās ģitāru un vienkārši nospēlēt dziesmu, nevis censties to izveidot supermodernu, jo arī labu dziesmu var sabojāt, piemērojot tai stereotipiskus kritērijus. Tā bija mācība, ko ieguvu, strādājot pie otrā albuma,” atceras Mareks.

Grupa “Mareks un draugi” uzstājās Jēkabpilī un tās apkārtnē, sniedza koncertu Valmierā, piedalījās Daugavpils poļu biedrības rīkotajā jaunatnes reliģisko dziesmu koncertā. Taču Mareka sapnis bija iziet plašākos muzikālos ūdeņos, tāpēc tika sākta nopietna gatavošanās mākslas un mūzikas festivāla “Bildes” koncertiem. Grupa ieguva jaunu, spējīgu menedžeri, tika izveidotas divas programmas - akustiskā un ar pilnu instrumentālo skanējumu. Mareka dziesmu pūrā krājās jaunas dziesmas. Bija laiks domāt par kārtējā albuma ierakstīšanu. Tomēr Mareks negribēja šo procesu sasteigt, jo sirdī dega klusa cerība jauno albumu beidzot ierakstīt profesionālā ierakstu studijā.

2004.gadā projekts “Mareks un draugi” pārtapa projektā “Zemes mala” - grupa pieņēma sava pirmā albuma nosaukumu. Šis bija panākumiem bagāts, bet vienlaikus arī smags gads. Krasi mainījās mūziķu sastāvs - autoavārijā Mūžībā aizgāja ģitārists Andris Neretnieks, divi grupai svarīgi cilvēki - taustiņinstrumentāliste Lauma Berkina un klarnetists Ivo Jašs devās uz ārzemēm strādāt un mācīties. Taču radoši gads bija ļoti ražens. Profesionālā studijā tika ierakstīti divi singli - “Caura kabata” un “Stop, stop!”, kas drīz vien nokļuva radiostaciju apritē. Radio SWH raidījumā “Priekšnams” grupas dziesma noturējās četras nedēļas, sasniedzot piekto pozīciju. “Zemes mala” dziesmas skanēja arī Latvijas radio, Rietumu radio, Kurzemes radio, Jēkabpils radio 1 un Zemgales radio ēterā. Vienu no “Zemes malas” dziesmām savā repertuārā iekļāva un ierakstīja Ronja no “Talantu fabrikas”.

Bija mainījies arī Mareka muzikālais funktieris - komerciālā domāšana uz kādu brīdi tika nolikta malā, dodot vietu radošiem eksperimentiem. Vairāk tika izmantoti akustiskie instrumenti, dažādas perkusijas un ģitāras, tā padarot skanējumu krāsaināku un interesantāku. Tas koncertos radīja īpašu noskaņu un radošu gaisotni. 2005.gadā grupa sagatavoja Marekam tuva cilvēka, drauga un skolotāja Jāņa Rokpeļņa 60 gadu jubilejai veltītu programmu “Mīlestībai nav nomales”.

2008.gada sākumā iznāca ilgi lolotais, profesionālā studijā ierakstītais “Zemes malas” albums “Ģeometrija”. Tas atkal bija pilnīgi cits skanējums. Pirms sākt ierakstu sesiju, mūziķi norunāja, ka šajā albumā iekačās riktīgi. Nekautrējoties, pa īstam. Pamatīga bungu partija, ritms, basi, tomēr viss pēc iespējas lakoniskāk, bez liekvārdības un skaistiem solo. Pie albuma grupa strādāja astoņus mēnešus. Mareks atceras: “Es varu iedomāties, kā cilvēks no malas ierēktu par mūziķiem, kas, izstumjot nopietnās, “svētās un pareizās” lietas, savu prioritāšu augšgalā uz gadu noliek sev vien saprotamo mūziku. Drusku jau tas ir šizo… bet es nemāku citādi.”

Albuma ieraksta laikā grupā palika vairs tikai trīs dalībnieki - basģitārists Andris Ungurs, bundzinieks Juris Lanavojs un Mareks Sarnovskis kā vokālists, ģitārists un dziesmu autors. Ierakstu sesija notika Latvijas Kristīgā radio studijā Valda Indrišonoka vadībā. Laiku pa laikam pievienojās Edgars Rubenis, kam ar “Zemes malu” ir radniecīga muzikālā filozofija. Albumā tika iekļautas 12 dziesmas, tomēr kopējais skanējuma laiks nepārsniedza 40 minūtes. Kā saka Mareks: “Tas bija zemapziņas protests mūsdienu pasaules tukšas informācijas pārblīvētajā pļurā.” Bez Mareka tekstiem albumā izmantota arī Rutas Štelmaheres, Jāņa Rokpeļņa un Agneses Krivades dzeja. Vāka dizainam izmantotas Rutas Štelmaheres gleznas, foto sesiju veica Rutas vīrs fotogrāfs Aleksandrs Štelmahers.

Mareks uzskata, ka “Ģeometrija” ir iracionāls albums: “Tas var tikpat daudz izraisīt riebumu, cik sajūsmu, turklāt bez nekādas īpašas argumentācijas. Lai kompensētu šo iracionālo ideju, mēs devām albumam diezgan eksaktu nosaukumu - “Ģeometrija”. Tad viss nostājas savās vietās. Klausoties albumu, cilvēks, gribot vai negribot, izdzīvo mūsu kopējo pasauli, kurā visi esam daudzu atšķirīgu ģeometriju dalībnieki - sarežģītā, cilvēcisko teorēmu pilnā, cilvēku savstarpējo attiecību ģeometrija, arī sevis saprašanas ģeometrija un pretī - vienkāršā Dieva ģeometrija, kurā mums ir tik nepieciešami iebraukt. Šī dzīve rit tā, ka parasti esam katrs ar savu ģeometriju, un tad brīnāmies, ka ne dzirdam viens otru, ne redzam, kur nu vēl saprotam. Labi, ka Dievs apžēlojas, un mūsu, ar piecu procentu kapacitāti atvēlētā pelēkā viela pēkšņi saprot, ka Radītājam ir tā autentiskā Ģeometrija, kurā mēs visi “svešie” varam satikties un iepazīties.”

Pēc trešā albuma iznākšanas “Zemes mala” turpināja koncertēt dažādos Latvijas klubos, kafejnīcās un pasākumos. 2009.gadā no jauna tika ierakstīta sena Mareka dziesma “Garderobe” un palaista radiostaciju apritē. Bet 2011.gadā klausītāju vērtējumam Mareks nodeva pielūgsmes dziesmu “Lūgšana”, kas veltīta mūziķa mātei. Atkal nedaudz mainījās grupas sastāvs - Marekam un basistam Andrim Unguram pievienojās ģitārists Mikus Ulmanis, bundzinieks Valdis Metlāns, dažkārt arī Gundars Lintiņš. Savukārt 2015.gads atnāca ar jaunu Mareka projektu “Periscope”, tika ierakstīts un apritē palaists radiosingls “Gaisma”. Tiek domāts arī par studijas albumu, kura nosaukums varētu būt “Senas rētas ir mutes aizšūtas”. Projektā “Periscope” bez Mareka piedalās arī Edgars Rubenis, Andris Ungurs, Mārtiņš Burkevics un Gundars Lintiņš.

Pats Mareks savu mūziku raksturo kā nekomerciālu, domājošiem cilvēkiem paredzētu. “Ir dabiski, ka, saskaroties ar ikdienu, sabiedrības problēmām un to, kas notiek pasaulē, ar mākslu un cilvēkiem, ar īpatnējiem redzējumiem un viedokļiem, tas viss filtrējas un tiek analizēts manā galvā. Man rodas savi secinājumi, kas vēlāk atspoguļojas mūzikā. Tā nav fona mūzika, pie kuras var atpūsties. Šī mūzika neatlaiž - tā vai nu pievelk un tu pie tās pielīpi, vai tiec no tās vaļā un nemokies. Cilvēkiem, kam nepatīk domāt, analizēt un iedziļināties, šāda mūzika nebūs pieņemama. Ja tā būtu umpapā mūzika, nebūtu iespējams saprast tās ideoloģisko pusi. Varētu dziesmas veidot krāsainākas, taču tad mani albumi līdzinātos vienkāršām dziesmu kolekcijām, bet es vēlos tos veidot idejiski vienotus, konceptuālus.”

Jautāts, vai tik dziļas, pat filozofiskas dziesmas, neriskē būt pārāk elitāras un nesaprotamas vienkāršam klausītājam, Mareks atbild: “Mani tracina, ka mūsdienās cilvēki kļuvuši slinki domāt un analizēt. Lielu daļu sabiedrības pārņēmis tāds trulums, ka skaidrais prāts kļuvis par ienaidnieku un domāšana par lieku laika izšķiešanu, bet naudas pelnīšana tiek uzskatīta par vienīgo ceļu mērķa sasniegšanai. Sekulārā domāšana diemžēl pārņēmusi arī draudzes, un šodien labs ir tas mācītājs, kas visu sagremo un ieliek cilvēkiem mutē. Man patīk, ka cilvēki domā, tāpēc es apzināti izvēlos filozofisku pieeju dziesmu tekstiem. Var jau būt, ka mazliet par daudz braucu virsū cilvēkiem, taču, ja izteiktos maigāk, nebūtu vairs tā sāls. Ir lietas, par kurām ir jākliedz skaļi.”

Par kristīga mūziķa misiju Mareks Sarnovskis teic: “Esmu priecīgs par kristiešiem, kas kā mūziķi nebaidās doties sekulārā vidē. Aicinu arī citus kristīgos mūziķus drošāk iekļauties sekulārajā mūzikas sabiedrībā, protams, rūpējoties par labu profesionālo līmeni, lai par kristiešiem nesmietos. Stāvot publikas priekšā, mēs pārstāvam Dievu - gan kā draudzes, gan kā personības, par kurām Kristus nomiris. Nesaprotu cilvēkus, kas savu nefunkcionēšanu sekulārajā sabiedrībā attaisno ar darbošanos siltumnīcā - kristīgā vidē. Man ir daudz slavēšanas dziesmu, bet tas nav arguments, lai es neietu pie neticīgajiem. Svarīgi ir uzdrīkstēties. Dievs nekad neatstās mūs kaunā, ja no savas puses būsim darījuši visu iespējamo.”

“Mareks un draugi” albumi:

  • 2000 Zemes mala
  • 2003 Es zinu…

“Zemes mala” albumi:

  • 2008 Ģeometrija

“Zemes mala” videoklipi:

  • 2011 Par taureņiem

Rakstā izmantoti žurnālā „Tikšanās” 2004.gada maija, 2005.gada janvāra, 2008.gada marta numuros, kā arī internetā publicēti materiāli.
© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Uzraksti komentāru