Bērnu literatūras šedevri. Vinnijs Pūks un viņa draugi

Ievietoja | Sadaļa Grāmatu tārps | Publicēts 01-08-2016

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

“Laikmeta zīmju” sadaļā “Stāsti, joki un līdzības” jau publicētas anekdotes un jociņi par Vinniju Pūku un viņa draugiem (lasiet ŠEIT). Tā ir tautas izauklēta folklora, tomēr lielākajai daļai cilvēku pirmā iepazīšanās ar Vinniju un viņa draugiem notiek lasot angļu rakstnieka Alana Milna grāmatas vai skatoties Disneja studijā uzņemtās animācijas filmas par Kristoferu Robinu, “dumjo lāci”, Sivnu, ēzelīti Iā, Trusīti, Tīģerēnu, Kengu, mazulīti Rū, gudro Pūci, Milzu Lempi un citiem Lielā meža zvēriem un personāžiem. Savukārt tie, kas auguši padomju laikā, noteikti atcerēsies jautrās krievu multfilmas par Viņņij Puh un Petačok. Taču tikai retais zina, ka visi šie literatūras un kino daiļdarbi pamatojas patiesā stāstā par lāci Vinniju, Kristoferu Robinu un viņa rotaļlietām. Mēs esam gatavi šo stāstu jums izstāstīt. Vai esat gatavi to iepazīt?

Kā jau teicām, pasaule plīša lāci ar zāģu skaidām galvā iepazina no Alana Aleksandra Milna (Alan Alexander Milne) grāmatām. 1926.gadā klajā nāca pirmā grāmata “Vinnijs Pūks” (“Winnie-the-Pooh”), kam 1928.gadā sekoja otra - “Jaunā māja Pūka Priedītēs” (“The House at Pooh Corner”). Pirms tam plīša lācīša tēls jau bija izmantots Milna 1924.gadā izdotajā bērnu dzejoļu grāmatā “Kad mēs vēl bijām ļoti mazi” (“When We Were Very Young”), bet tad to vēl nesauca par Pūku. Taču pēc pirmās prozas grāmatas par Vinniju Pūku izdošanas Milns 1927.gadā laida klajā vēl vienu dzejoļu grāmatu “Mums jau ir seši gadiņi” (Now We Are Six”), kurā ir vairāki dzejoļi tieši par lācīti Pūku.

Alana Milna grāmatu par lāci Pūku tetraloģija un pirmizdevuma titullapa.

Alans Milns bija pazīstams rakstnieks un dramaturgs jau pirms grāmatu par lācīti Pūku uzrakstīšanas. Pirmā Pasaules kara laikā viņš kā virsnieks dienēja britu armijā, bet vēlāk veica militārā izlūkdienesta MI7 propagandas nodaļas darbinieka pienākumus. Ilgus gadus Milns sadarbojās ar angļu humora žurnālu “Punch”, galu galā kļūdams par tā redaktora vietnieku. Milns sarakstījis daudzus stāstus, romānus, dzeju un dramaturģijas darbus gan bērniem, gan pieaugušajiem, tomēr grāmatu par Vinniju Pūku fenomenālie panākumi pilnībā aizēnoja pārējo rakstnieka daiļradi, kas šodien ir maz zināma.

Pūka autors Alans Milns un viņa dēlēns Kristofers Robins ar savu rotaļu lāci.

Abas prozas grāmatas par lācīti Pūku A.A.Milns veltījis “Viņai” - rakstnieka sievai Dorotijai “Dafnei” de Selinkurtai (Dorothy “Daphne” de Sélincourt), bet rakstīja tās viņš savam dēlam - Kristoferam Robinam Milnam (Christopher Robin Milne), iekļaujot puisēnu grāmatās kā vienu no galvenajiem personāžiem. Visas četras grāmatas, kurās pieminēts lācītis Pūks, ilustrējis Alana Milna karabiedrs un žurnāla “Punch” ilustrators Ernests Hovards Šepards (Ernest Howard Shepard). Viņa ilustrācijas labi atklāj Milna radīto tēlu raksturu un īpašības, tā veicinot grāmatās aprakstīto notikumu dziļāku izpratni. Tieši tāpēc Ernestu Šepardu nereti mēdz dēvēt par Alana Milna līdzautoru grāmatām par lācīti Pūku.

Ilustrators Ernests Šepards un viņa zīmētais lācītis Pūks.

Savu vārdu Vinnijs Pūks ieguva no Kristofera Robina plīša rotaļu lācēna. Savukārt tas dabūja vārdu no Londonas Zooparkā mītošās Amerikas melnās lācenes Vinipegas, saīsināti - Vinnijas. Vinniju kā mazu lācēnu no kāda mednieka Vaitriverā, Ontario, 1914.gadā nopirka Kanādas armijas leitnants Harijs Kolborns (Harry Colebourn). Kad viņu nosūtīja uz fronti Eiropā, Kolborns slepus paņēma lācēnu līdzi uz Angliju. Vinnija kļuva par kavalērijas pulka “The Fort Garry Horse” dzīvo talismanu. Taču drīz vien pulks tika pārvietots uz Franciju un Kolbornam nācās atstāt lāceni Londonas Zoodārza aprūpē. Vinnija bija ļoti populāra londoniešu vidū, tāpēc pēc kara beigām Kolborns atteicās no domas vest to atpakaļ uz Kanādu. Londonā Vinnija nodzīvoja garu un laimīgu mūžu, aiziedama viņsaulē 1934.gada 12.maijā. Visu šos gadus lācenes uzturēšanos Londonas Zoodārzā sponsorēja Kanādas armijas Veterinārais korpuss, par ko vēstīja arī piemiņas plāksne pie Vinnijas krātiņa.

Leitnants Harijs Kolborns un viņa audzēkne - lācenīte Vinnija.

1924.gadā ar Vinniju iepazinās rakstnieka Alana Milna četrgadīgais dēls Kristofers Robins. Viņš bieži apmeklēja Zoodārzu un abi ar Vinniju kļuva par patiesiem draugiem. Dēla pirmajā dzimšanas dienā Milns bija uzdāvinājis viņam plīša lācīti, kuru tas nosauca par Lācīti Edvardu. Pēc iepazīšanās ar Vinniju Kristofers Robins pārdēvēja savu mīļāko rotaļlietu jaunā vārdā - Vinnijs Pūks. Angļu valodā vārds Winnie ir sieviešu dzimtē, taču grāmatā Milns lieto gan vārdiņu he, kas norāda uz vīriešu dzimti, gan it (tas), kas savukārt ļauj lasītājam brīvi interpretēt lācēna dzimumu. Bet vārdiņš Pūks (Pū) tika aizgūts no gulbja, kas piederēja kādam Milna paziņam. Jāpiezīmē, ka Pūks nav uzvārds, bet iesauka, tāpēc arī pirms tā angļu valodā tiek lietots artikuls the. Tagad Kristofera Robina rotaļu lācītis aplūkojams Ņujorkas publiskās bibliotēkas Bērnu istabā. Tiesa, tas maz līdzinās Šeparda zīmētajam Pūkam, jo ilustratoram par modeli kalpoja cits lācis - paša dēla rotaļu lācītis Rūcītis (Growler).

Kristofers Robins kopā ar lāceni Vinniju Londonas Zoodārzā un ar savu rotaļu lācīti Vinniju Pūku.

Pateicoties grāmatām par Vinniju Pūku lācene Vinnija ieguva plašu popularitāti visā pasaulē. 1981.gadā 61 gadu vecais Kristofers Robins Milns Londonas Zooparkā atklāja tēlnieka Lorna Makkina pieminekli lācenei Vinnijai, bet 1999.gadā Kanādas kavalēristi turpat piedalījās tēlnieka Billija Epa pieminekļa atklāšanā Harijam Kolbornam un viņa audzēknei. Šī pieminekļa kopija uzstādīta arī Vinipegā, Kanādā. 1996.gadā Kanādas pasts laida klajā leitnantam Kolbornam un Vinnijai veltītu pastmarku, bet 2004.gadā Vinnijas stāsts tika ekranizēts mākslas filmā “A Bear Named Winnie”.

No kreisās - Kristofers Robins Milns atklāj pieminekli lācenei Vinnijai Londonas Zooparkā;
piemineklis leitnantam Harijam Kolbornam un viņa audzēknei Vinipegai - Vinnijai.

Grāmatas par Vinniju Pūku drīz pēc to iznākšanas ieguva milzu popularitāti, tāpēc viena pēc otras parādījās vesela sērija grāmatiņu par Pūka un viņa draugu piedzīvojumiem - “Kristofera Robina stāstu grāmata”, “Kristofera Robina lasāmgrāmata“, “Stāsti Kristofera Robina dzimšanas dienā”, “Kristofera Robina ābece”, tāpat virkne bilžu grāmatu. Tomēr visos šajos izdevumos nebija nekāda jauna teksta materiāla, bet dažādās kombinācijās tika izmantoti fragmenti un citāti no iepriekšējām grāmatām.

Vinnijs Pūks ir viens no pazīstamākajiem 20.gadsimta bērnu literatūras varoņiem. Grāmatas par viņa un viņa draugu piedzīvojumiem tulkotas teju visu pasaules tautu valodās. Jāteic, ka Vinnija vārds dažādu pasaules tautu valodās skan atšķirīgi. Lielākajā daļā tulkojumu Vinnijas vārds nav sieviešu, bet vīriešu dzimtē. Daudzās valodās to raksta līdzīgi angļu versijai Winnie the Pooh. Holandiešu valodā tas ir Winnie de Poeh, jidišā - װיני-דער-פּו‏ (Vinni der Pu), latīniski - Winnie ille Pu, esperanto - Winnie la Pu. Citās valodās Milna grāmatas personāžu sauc Lācītis Pūks, piemēram, poliski - Kubuś Puchatek, vāciski - Pu der Bär, čehiski - Medvídek Pú, bulgāriski - Мечо Пух, ivritā - פו הדוב‎‎ (Pu a-Dov), franciski - Winnie l’ourson. Ir arī valodas, kurās nav ne Vinnija, ne Pūka. Piemēram, ungāru valodā šis tēls saucas Micimackó, dāņu valodā - Peter Plys, norvēģiski - Ole Brumm, bet pirmajā krievu izdevumā 1958.gadā Pūks nosaukts Мишка-Плюх (Miška Pļuhs).

Grāmatu par Vinniju Pūku tulkojumi latīņu, norvēģu un bulgāru valodā.

Ļoti populārs Vinnijs Pūks savulaik bija Padomju Savienībā. Grāmatas krievu tulkojumā angļu Pooh gluži dabīgi pārvērtās par Пух, apspēlējot krievu jēdzienus “pūka” un “pūkains”. Arī ukraiņu valodā tas pats - Вінні-Пух, tāpat poliski - Puchatek (Pūkainis). Savukārt baltkrievu mēlē Pūku sauc Віня-Пых (Vinja Pihs), kas asociējas ar baltkrievu vārdu пыха - lepnība, lepns. Latviešu, tāpat kā krievu valodā, iegājies vārdiņš Pūks, arī lietuviešu tulkojumā ir līdzīgi - Pūkuotukas.

Vinnija Pūka tulkotājs krievu valodā Boriss Zahoders un pirmais viņa tulkojuma izdevums.

Krievu bērni ar atsevišķām Milna grāmatas nodaļām iepazinās jau 1939.gadā žurnālā “Murzilka”. Taču autora vārds Padomju Savienībā  tolaik netika pieminēts - šie stāstiņi tika nodēvēti par angļu pasakām. Pirmais pilnais Milna darba tulkojums PSRS tika izdots 1958.gadā Lietuvā - “Mikė Pūkuotukas”. Tulkojumu no poļu valodas veica Virgilius Čepaitis. Vēlāk Čepaitis iepazinās ar angļu oriģinālu un būtiski uzlaboja savu tulkojumu. Arī Borisa Zahodera krievu tulkojums-pārstāsts tika pabeigts 1958.gadā un 1960.gadā tas iznāca grāmatā ar nosaukumu “Vinnijs Pūks un visi pārējie” (“Винни-Пух и все остальные”), kas vēlāk pārtapa par “Vinnijs Pūks un visi, visi, visi” (“Винни-Пух и все-все-все”). No krievu valodas tika veikti tulkojumi vairāku citu PSRS tautu valodās. Latviski darbi par Vinniju Pūku apvienoti grāmatā “Vinnijs Pūks un viņa draugi”, ko tulkojusi Vizma Belševica.

Alana Aleksandra Milna grāmatu par Pūku tulkojumi lietuviešu, latviešu un krievu valodā.

2009.gadā Lielbritānijā iznāca stāstu par Vinnija Pūka un viņa draugu piedzīvojumiem turpinājums - “Atgriešanās Simtjūdžu mežā” (“Return to the Hundred Acre Wood”). To sarakstījis britu rakstnieks Deivids Benedikts (David Benedictus), kuru rakstīt šo grāmatu uzaicināja organizācija, kam pieder grāmatu par Vinniju Pūku autortiesības - Pooh Properties Trust”. Jaunajā grāmatā autors centies saglabāt Milna stilistiku un teksta kompozīciju, tāpat personāžu raksturus. Arī ilustrācijas atbilst klasiskajam Šeparda stilam. “Atgriešanās Simtjūdžu mežā” jau pārtulkota vairākās valodās.

Deivids Benedikts un viņa grāmata “Atgriešanās Simtjūdžu mežā”.

1930.gadā Milns par 1000 dolāriem pārdeva tiesības uz grāmatas tēlu komerciālu izmantošanu (merchandising right) amerikāņu producentam Stīvenam Šlēzingeram, tā sākot moderno licencēšanas nozari. Tikai pāris gadu laikā Vinnijs Pūks kļuva par biznesu, kas ienesa Šlēzingeram 50 miljonus dolāru lielu gada peļņu. Vairāk nekā 30 gadus, līdz pat 20.gadsimta 60.gadiem Šlēzingera kompānija izdeva skaņuplates ar teātra uzvedumu ierakstiem pēc Milna darbu motīviem, izgatavoja pirmās Pūka un viņa draugu mīkstās rotaļlietas, radīja galda spēles un puzles, veidoja radioraidījumus.

Stīvena Šlēzingera (attēlā vidū) kompānijas radītā produkcija par Vinnija Pūka tēmu.

1961.gadā Šlēzingera atraitne Šērlija pārdeva tiesības uz Milna grāmatas personāžu izmantošanu Volta Disneja kompānijai “Walt Disney Productions”. Arī Milna atraitne Dafne noslēdza līgumu ar Disneja studiju. 1966.gadā iznāca pirmā īsmetrāžas animācijas filma pēc grāmatu par Vinniju Pūku motīviem - “Vinnijs Pūks un meduskoks” (“Winnie the Pooh and the Honey Tree”). Tai sekoja “Vinnijs Pūks un darbīgā diena” (“Winnie the Pooh and the Blustery Day”), “Vinnijs Pūks un Tīģerēns” (“Winnie the Pooh and Tigger Too”) un “Vinnijs Pūks un Iā svētku diena” (“Winnie the Pooh and a Day for Eeyore”). 1968.gadā filmiņa “Vinnijs Pūks un darbīgā diena” ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars” kā gada labākā īsmetrāžas animācijas filma. 1981.gadā Volta Disneja kompānijas Izglītojošo mediju daļa radīja vēl vienu īsmetrāžas filmiņa par Pūku - “Vinnijs Pūks atklāj gadalaikus” (“Winnie the Pooh Discovers the Seasons”), kuras saturs vairs nebija saistīts ar Milna literāro darbu.

Volts Disnejs un viņa zīmētie Vinnija Pūka un viņa draugu tēli.

Sākot no 70.gadu vidus Disneja studija radījusi virkni animācijas darbu par Vinniju Pūku, kuru sižeti nav saistīti ar pirmavotu. Pirmā pilnmetrāžas animācijas filma “The Many Adventures of Winnie The Pooh” iznāca 1977.gadā. Sekoja filmas “Pooh’s Grand Adventure: The Search for Christopher Robin” (1997), “Seasons of Giving” (1999), “The Tigger Movie” (2000), “A Very Merry Pooh Year” (2002), “Piglet’s Big Movie” (2003), “Springtime with Roo” (2004), “Pooh’s Heffalump Movie” (2005), “Pooh’s Heffalump Halloween Movie” (2005), “My Friends Tigger & Pooh: Super Sleuth Christmas Movie” (2007), “My Friends Tigger & Pooh: Tigger and Pooh And A Musical Too” (2009), “My Friends Tigger & Pooh: Super-Duper Super Sleuths” (2010), “Winnie the Pooh” (2011).

Disneja kompānijas paspārnē radīti arī vairāki televīzijas šovi un animācijas seriāli par Pūka un viņa draugu tēmu. Minēsim leļļu šovu “Laipni lūgti Pūka Priedītēs” (“Welcome to Pooh Corner”, 1983-1995), ABC kanālam radīto seriālu “Vinnija Pūka jaunie piedzīvojumi” (“The New Adventures of Winnie the Pooh”, 1988-1991), telekanāla Disney Channel veidotos “Grāmata par Pūku” (“The Book of Pooh”, 2001-2002) un “Mani draugi Tīģerēns un Pūks” (”My Friends Tigger & Pooh”, 2007-). ABC TV kanālam radītas četras svētku filmiņas - “Vinnijs Pūks un Ziemassvētki” (1991), “Bū! Un tev arī bū! Vinnijs Pū” (1996), “Vinnijs Pūks un Pateicības diena” (1998) un “Vinnijs Pūks un Valentīna diena” (1998). Vinnija Pūka tēls parādās arī vairākās Disneja studijas animācijas filmās kopā ar citu Disneja varoņu tēliem.

Leļļu šova “Laipni Lūgti Pūka Priedītēs” (1983 - 1995) tēli.

Daudzi Milna daiļrades cienītāji uzskata, ka Disneja filmu sižetiem un stilistikai ir maz kopīga ar Milna grāmatu garu un būtību. Īpaši negatīvi par Disneja produkciju izteikusies Milnu ģimene, tostarp viņa dēls Kristofers Robins. Tas gan netraucē ģimenei sadarboties ar Disneja kompāniju finanšu un autortiesību jautājumos. Komercializētie amerikāņu filmu personāži kļuvuši par patiesiem kulta tēliem un mūsdienu popkultūras mītu, tomēr tas ir mīts, kas atrodas tālu no autora sākotnējās ieceres.

Disneja kompānija iegādājusies arī autortiesības uz Eduarda Šeparda oriģinālzīmējumiem Milna grāmatām un šajā stilistikā veidotos darbus apvienojusi zem kopēja nosaukuma Classic Winnie the Pooh. Par Vinniju Pūku un viņa draugiem radītas vismaz desmit dažādas video un datorspēles, tāpat vairākas galda spēles. Tiek izdoti audio albumi ar Pūka dziesmām, iestudētas teātra izrādes. 2006.gada 11.aprīlī Holivudas Zvaigžņu alejā atklāja Vinnijam Pūkam veltītu zvaigzni. Un patiesi - Pūks ir viena no visu laiku spožākajām zvaigznēm pasaules kinematogrāfā.

Classic Winnie the Pooh”, Pūka tēmai veltītie audio un datorspēļu diski un Pūka zvaigzne Holivudā.

Vinnija Pūka un viņa draugu tēlu autortiesības ir vienas no komerciāli ienesīgākajām pasaulē. Disneja kompānija ar to ik gadu nopelna 1 miljardu dolāru. Tas ir tikpat, cik nopelna citu Disneja varoņu - Mikimausa, Minnijas, Donalda Daka, Gufija un Pluto -  tēli kopā. Vairāku valstu aptaujās gan bērni, gan pieaugušie Vinniju Pūku nosaukuši kā visu laiku iemīļotāko Disneja animācijas tēlu.

Volts Disnejs - Mikipeles, Donalda Daka, Gufija un daudzu citu animācijas tēlu autors.
Tomēr pazīstamākais un komerciāli veiksmīgākais izrādījies Vinnija Pūka tēls.

Tomēr autortiesību jautājums radījis arī strīdus un pat tiesu darbus. 1991.gadā kompānija “Stephen Slesinger Inc” iesūdzēja Disneja studiju tiesā, apgalvojot, ka tā pārkāpj līgumu un neuzrāda visus ieņēmumus par Vinnija Pūka tēla izmantošanu. Pēc līguma Disneja kompānijai pienācās 98% ieņēmumu, bet 2% bija jāizmaksā Šlēzingera atraitnei. Tobrīd Šlēzingera mantinieki jau bija saņēmuši 66 miljonus dolāru, taču viņi no Disneja studijas pieprasīja vēl 200 miljonus. 1998.gadā Disneja kompānija apvienojās ar Milna mantiniekiem un iesniedza pretprasību vispār pārtraukt Šlēzingera kompānijas tiesības uz Pūka tēlu, balstoties uz ASV likumu par autortiesību noilgumu. Tiesa gan visu atstāja pa vecam - tiesības uz Pūka tēla komerciālu izmantošanu joprojām pieder Disneja kompānijai, taču zināmi procenti autoratlīdzības pienākas arī Šlēzingera atraitnei un Milna mantiniekiem. Savukārt valstīs, kur autortiesību ilgums tiek noteikts atbilstoši Bernes konvencijas prasībām, tostarp Latvijā, visa veida autortiesības uz Milna tekstu (tikai tekstu) izbeidzās 2006.gadā un tas ir brīvi izmantojams.

Stīvena Šlēzingera atraitne Šērlija Šlēzngere Lasvela kļuva pazīstamu ar savu cīņu
pret Disneja kompāniju par autortiesībām uz Vinnija Pūka tēla komerciālu izmantošanu.

Runājot par autortiesībām, īpašs gadījums ir Padomju Savienībā radītais Vinnija Pūka tēls. PSRS autortiesības reti kad tika ievērotas, īpaši ārzemju autoru darbiem. Pirmais Pūka padomju ilustrators bija grafiķis Aleksejs Laptevs, kurš pazīstams kā grāmatu sērijas par Nezinīti zīmējumu autors. Lielāku popularitāti ieguva Ļeņingradas mākslinieces Alises Poretas Pūka interpretācija pirmajiem Zahodera tulkojuma izdevumiem. Tomēr vispazīstamāko “padomju” Pūka tēlu radījis mākslinieks-animators Eduards Nazarovs, kura zīmētais Pūks redzams arī padomju multfilmās par Vinniju Pūku.

Mākslinieks Eduards Nazarovs un viņa radītie “padomju” Vinnijs Pūks un viņa draugi.

Pavisam kinostudijā “Sojuzmuļtfiļm” tika radītas trīs animācijas filmiņas par lācīti Pūku - “Vinnijs Pūks” (“Винни-Пух”, 1969), “Vinnijs Pūks iet ciemos” (“Винни-Пух идёт в гости”, 1971) un “Vinnijs Pūks un rūpju diena” (“Винни-Пух и день забот”, 1972). To režisors ir Fjodors Hitruks. Scenāriju Hitruks sarakstīja kopā ar Zahoderu, tomēr autoru starpā radās domstarpības, kas noveda pie seriāla tālākas uzņemšanas pārtraukšanas. Filmu personāžu balsis ierunājuši pazīstamākie padomju kino un teātru aktieri. Vinnija Pūka balss pieder populārajam aktierim Jevgēnijam Ļeonovam. Par šo animācijas filmu ciklu režisoram Hitrukam 1976.gadā tika piešķirta PSRS Valsts prēmija. Citāti no filmām par Vinniju Pūku drīz vien kļuva par padomju bērnu un arī pieaugušo sarunvalodas neatņemamu daļu, kas veicināja Pūka tēla iesakņošanos padomju humoristiskajā folklorā, galvenokārt anekdošu formā.

Animācijas filmu režisors Fjodors Hitruks, kurš radīja padomju alternatīvu Disneja Vinnija Pūka tēlam.

Interesanti, ka, strādājot pie filmām par Vinniju Pūku, režisors Hitruks neko nezināja par Disneja studijā uzņemtajām animācijas filmām, jo PSRS bija ārzemju masu kultūrai diezgan noslēgta valsts. Pēc paša Hitruka vārdiem, vēlāk Vinnija Pūka padomju versija esot iepatikusies Disneja studijas režisoram Volfgangam Reitermanam (Wolfgang Reitherman), tomēr, ņemot vērā apstākli, ka padomju filmiņas bija radītas neievērojot Disneja studijas ekskluzīvās tiesības uz Pūka tēla ekranizāciju, tās nebija iespējams parādīt ārpus PSRS vai iesniegt kādā no starptautiskajiem kinofestivāliem.

Vinnija Pūka un Sivēntiņa personāži kļuvuši par populāriem padomju un pēcpadomju laika anekdošu varoņiem. Tiesa, anekdošu Pūks ir daudz brutālāks un agresīvāks nekā Milna varonis, visu infantilismu un naivumu pilnībā atstājot Sivēna tēlam. Daudzās no anekdotēm par Pūku tiek izmantota vārdu spēle un dažādi kalambūri, ko grūti pārtulkot citās valodās. Tāpat postpadomju zemēs Vinnijs Pūks ir iemīļots tēls interneta vidē, kur regulāri tiek publicēti dažādi stāstiņi par viņa piedzīvojumiem. Tajos Vinnijs Pūks nereti parādās kā hakeris vai sisadminis (datorsistēmu administrators).

Vinnijs Pūks bija un ir iecienīts tēls padomju un pēcpadomju anekdošu folklorā.

Vinnija Pūka tēls izmantots arī rakstos un grāmatās par filozofiju un psihoanalīzi. Tā amerikāņu rakstnieks Bendžamins Hofs savās grāmatās “The Tao of Pooh” un “The Te of Piglet”, ņemot palīgā Milna grāmatu varoņus, izskaidro daoisma filozofiju. Savukārt Džons Taiermans Viljams izmantojis Pūka tēlu satīrai par filozofiem (“Pooh and the Philosophers”), bet Frederiks Krūss - satīrai par literatūrzinātni (“The Pooh Perplex” un “Postmodern Pooh”). 1996.gadā iznāca krievu filozofa Vadima Rudņeva grāmata “Винни Пух и философия обыденного языка” (”Vinnijs Pūks un ikdienas valodas filozofija”), kurā Milna teksts analizēts strukturālisma, krievu filozofa Bahtina, austriešu filozofa Ludviga Vitenšteina un virknes citu 20.gadsimta pirmās puses filozofu ideju, kā arī psihoanalīzes kontekstā.

Pūks ir pazīstamākais un iemīļotākais lācis pasaules literatūrā. Un ne tikai. Vinnija Pūka tēls daudz izmantots arī populārajā kultūrā un sadzīvē. Piemēram, Polijā Pūks ir tik populārs, ka Varšavā, Olštinā un Poznaņā viņa vārdā nosauktas ielas (Ulica Kubusia Puchatka). Sava iela Pūkam ir arī Budapeštā, Ungārijā (Micimackó utca). Oksfordšīrā, Lielbritānijā, ik gadu tiek rīkots čempionāts Pūksprunguļu (Poohsticks) spēlē, kad dalībnieki met no tilta ūdenī kociņus un vēro, kura kociņš pirmais sasniegs iedomāto finiša līniju. Milna dēls Kristofers Robins bērnībā patiešām aizrāvās ar šādu spēli. Jau pieminēts piemineklis lācenei Vinnijai Londonas zooloģiskajā dārzā, bet 2005.gadā piemineklis Pūkam un Sivēnam tika uzcelts arī Krievijā, Ramenskas pilsētā netālu no Maskavas. Tā autors ir tēlnieks Oļegs Jeršovs. Vinnijs Pūks attēlots arī uz vairāk nekā 18 valstu pastmarkām.

Vinnijam Pūkam un viņa draugiem veltītās pastmarkas.

Viens no slavenākajiem Milna grāmatu tulkojumiem ir ungāru dzejnieka Aleksandra Lenarda tulkojums latīņu valodā “Winnie ille Pu”, kas kļuvis par īstu bestselleru un savulaik veicināja latīņu valodas popularitātes atdzimšanu. Uz grāmatas vāka attēlots Pūks romiešu centuriona bruņās ar īso romiešu zobenu ķepā (skatiet attēlā raksta sākumā par Vinnija Pūka grāmatu tulkojumiem). Pēc Milna grāmatu sižetiem krievu komponiste Olga Petrova 1982.gadā uzrakstīja operu “Vinnijs Pūks”. Tajā iekļauti gan estrādes mūzikas elementi, gan pazīstamu operāriju motīvi. Opera ar panākumiem izrādīta Krievijas un NVS muzikālajos teātros. Arī pasaules popmūzikas apritē zināmas vairākas dziesmas par Pūka tēmu, Igaunijā darbojas panku grupa Winny Puhh. Bet Kristofera Robina oriģinālās rotaļlietas (izņemot Mazulīti Rū, kas nav saglabājusies), kuras kļuva par Milna grāmatu tēlu prototipiem, kopš 1947.gada atrodas ASV un pašreiz apskatāmas Ņujorkas publiskajā bibliotēkā. Daudzi briti gan uzskata, ka tās ir neatņemama Lielbritānijas kultūras mantojuma daļa, un pieprasa rotaļlietu atgriešanos dzimtenē. Šis jautājums 1998.gadā izskatīts pat Lielbritānijas parlamentā.

Kristofera Robina oriģinālās rotaļlietas, kas vēlāk kļuva par Alana Milna grāmatas varoņiem -
Kenga, Sivēns, lācītis Vinnijs Pūks, ēzelītis Iā un Tīģerēns.

Vinnijs Pūks joprojām ir viena no spožākajām zvaigznēm pasaules bērnu literatūras zvaigznājā un šķiet, ka šī zvaigzne tik drīz neizdzisīs. Kur slēpjas lāča ar zāģu skaidām galvā pievilcības noslēpums? Varbūt tajā, ka Pūks ir tik patiesi cilvēcisks, jo Alans Milns savu grāmatu personāžiem piešķīris visnotaļ cilvēciskas rakstura iezīmes un īpašības. Bet varbūt tā ir neviltotās mīlestības gaisotne, kāda valda Vinnija un viņa draugu starpā, kas attēlo normālu un bezrūpīgu bērnību bez pretenzijām uz pieaugušo problēmu risināšanu. Visticamāk, ka mazliet no visa tā. Šodienas vardarbības un naida pilnajā pasaulē kā mierinājums, bet reizē arī uzmundrinājums skan Vinnija Pūka vārdi: “Ir kaut kas, kas tev vienmēr jāatceras. Tu esi Drosmīgāks, nekā tev liekas, Stiprāks, nekā tev šķiet un Gudrāks nekā tu domā. Bet vissvarīgākā lieta - pat, ja mēs esam šķirti… es vienmēr būšu ar tevi.”

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Uzraksti komentāru