Atgūsim tautai tiesības!

Ievietoja | Sadaļa Jaunumi! | Publicēts 16-05-2016

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Saskaņā ar LR Satversmi, Latvija ir demokrātiska republika, kurā suverēnā vara pieder tās tautai. Mēs esam tiesīgi lemt, ierosināt un atcelt likumus. Taču, pieņemot grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”, valdība 2012.gada 8.novembrī faktiski atņēma tautai tās likumīgo varu un nesamērīgi ierobežoja pilsoņu iespējas ierosināt un apturēt likumus Saeimā.

Likuma grozījumi nosaka, ka no 2015.gada 1.janvāra līdz tam nepieciešamo 10 000 parakstu slieksnis jebkuras tautas ierosinātas likumdošanas iniciatīvas virzības sākšanai ir paaugstināts līdz 155 144 apstiprinātiem parakstiem. Tāpat likumprojektu ierosinātājiem pašiem jāsedz izdevumi, kas varētu sasniegt aptuveni 500 000 eiro. Tā ir gandrīz nepārvarama barjera jebkurai iniciatīvai.

Prasību sašaurināt tautas tiesības 2012.gada aprīlī izvirzīja virkne Saeimas deputātu - Ilma Čepāne, Solvita Āboltiņa, Dzintars Zaķis, Andrejs Judins un Ina Druviete. Pirms tam šie paši deputāti 20 Saeimas deputātu grupā bija dedzīgi iestājušies par gluži pretējo - pieprasījuši paplašināt tautas tiesības, apstrīdot līdz tam eksistējošo 10 000 parakstu slieksni Satversmes tiesā kā “nesamērīgi smagu” (lieta Nr. 2008-40-01). Bet nu deputāti pēkšņi mainīja savu viedokli un pieprasīja būtiski ierobežot pilsoņu likumdošanas tiesības.

Doma par ierobežojumiem parādījās pēc bēdīgi slavenā referenduma par krievu valodu kā otro valsts valodu. Mērķis it kā cēls - nepieļaut tādu referendumu rīkošanu, kas grauj Satversmē noteikto Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu, demokrātisko iekārtu un teritoriālo integritāti. Tomēr, lai ierobežotu valstij nelabvēlīgu marginālu grupu provokācijas, nav nepieciešamas atņemt likumdošanas varu visai Latvijas tautai. Tas ir mīts, ka pieņemtie ierobežojumi aizkavēs prokrievisku vai kādas citas lielvalsts angažētu spēku spēju sarīkot tautas nobalsošanu, jo tieši ārvalstu vai lielu korporāciju lobētas un apmaksātas grupas spēs savākt vajadzīgi parakstu daudzumu bez īpašām pūlēm.

Savukārt ierobežojumu matemātisko absurdumu pierāda vienkārši aprēķini. 155 144 paraksti jāsavāc Latvijas robežās, kur deklarēti 1 468 649 balsstiesīgi pilsoņi. Ārzemēs oficiāli deklarēti 82 791 balsstiesīgs Latvijas pilsonis. Kopā - 1 551 440. Satversmes 78.pants pauž, ka likumprojektu var iesniegt 1/10 daļa jeb 10% vēlētāju. Taču pieņemtie likuma grozījumi uzliek nesamērīgi lielu slodzi vēlētājiem Latvijā - 10,55% no Latvijā deklarēto vēlētāju kopskaita. Tas tāpēc, ka likuma interpretācija balsstiesīgajiem pieskaita arī ārzemēs dzīvojošos Latvijas pilsoņus, kaut viņiem parakstīties ārzemēs nav iespējams, bet ne visi var atbraukt uz Latviju, lai to izdarītu. Ne visiem ir arī identifikācijas kartes vai drošs e-paraksts, lai nobalsotu elektroniski. Realitātē LR pilsoņiem ārzemēs ir liegta jebkāda iespēja ierosināt likumprojektus Saeimā.

Minētie likuma grozījumi atcēla iepriekšējo divpakāpju parakstu vākšanas sistēmu, kas bija bez maksas. Tagad visi paraksti jāapliecina pie notāra vai pašvaldību iestādēs, un tas ir maksas pakalpojums. Parakstīšanās vairs netiek organizēta LR konsulātos ārzemēs. Tieslietu ministrija gan nav paskaidrojusi, kā Latvijas 116 notāri un pašvaldību ierēdņi spēs tikt galā ar 155 144 vēlētāju, ja tie dažu mēnešu laikā gribēs parakstīties. Bez tam starptautiskās konvencijas, kuras parakstījusi arī Latvija, nosaka, ka pilsoņu politiskās tiesības ir realizējamas bez maksas. Uzliekot vēlētājiem maksu par likumprojektu iesniegšanu Saeimā, tiek pārkāpti starptautiskie likumi.

Pieņemtie likuma grozījumi tautas gribas izpausmi padara atkarīgu no svārstīgiem aprēķiniem, kurus veic Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, nosakot četriem gadiem uz priekšu vēlētāju skaitu Latvijā, līdz ar to arī likumprojekta ierosināšanai nepieciešamo balsu skaitu, neatkarīgi no izceļošanas vai mirstības rādītājiem. Tas izkropļo vēlētāju skaita un nepieciešamo parakstu proporcionālo atbilstību.

Jāuzsver, ka šobrīd Latvijā nevienā atsevišķā iedzīvotāju grupā nav 155 000 balsstiesīgo. Tik daudz nav ne zemnieku, ne uzņēmēju, ne studentu, ne skolotāju, ne namīpašnieku, ne ārstu, ne māmiņu, ne invalīdu. Tas nozīmē, ka Saeima un valdība faktiski ir liegusi šīm Latvijas iedzīvotāju grupām aizstāvēt savas specifiskās intereses, iesniedzot likumprojektus vai rīkojot par tiem tautas nobalsošanu.

Likuma grozījumi savulaik tika pieņemti, neskatoties uz valsts prezidenta iebildumiem par šo grozījumu neatbilstību Satversmei. Arī Satversmes tiesa divos spriedumos ir atzinusi, ka nedrīkst ierobežot vēlētāju tiesības vākt parakstus. Turklāt pieņemtie grozījumi ir nesamērīgi ar Eiropas Savienības regulu Nr.2011/211, kas nosaka parakstu normu Eiropas pilsoņu iniciatīvu ierosināšanai - no Latvijas tie ir 6750 balsstiesīgie iedzīvotāji. Tātad, lai ierosinātu Eiropas likumprojektus, vajadzīgs nesalīdzināmi mazāks parakstu skaits, nekā vietējo likumu ierosināšanai.

Ņemot vērā visus šos aspektus, biedrība “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” ir izstrādājusi likumprojektu ierobežojošo likuma grozījumu atcelšanai. Centrālā Vēlēšanu komisija no 2015.gada 19.septembra izsludinājusi oficiālai parakstīšanai likumprojektu, kas atjaunos tautas tiesības būt lēmējiem savā valstī un kontrolēt Saeimas darbu. Latvijas nākotnes vārdā lūdzam katru Latvijas pilsoni parakstīties pašam, atbalstīt šo iniciatīvu un aicināt parakstīties savus radus, draugus un paziņas.

Parastā kārtībā (papīra formātā) parakstīt likumprojektu var pie 116 Latvijas zvērinātiem notāriem un visu Latvijas 119 pašvaldību izpilddirekcijās . Rīgā tas izdarāms priekšpilsētu izpilddirekcijās Brīvības gatvē 266, Rūpniecības ielā 21, Eduarda Smiļģa ielā 46 un Daugavpils ielā 31.

Piedāvājam arī unikālu iespēju - parakstīties ar internetbankas autentifikāciju bez maksas. Klikšķiniet uz saites www.latvija.lv/pv un sekojiet instrukcijām. Pēc balsojuma uz jūsu kontu portālā www.latvija.lv tiks nosūtīts apliecinājums - balsojuma kārtas numurs. Kad sistēma jautās, vai rādīt paziņojumu, ieteicams spiest “jā” - tad saņemsiet pilnu paziņojumu.

Iespēja parakstīt likumu ar internetbankas autentifikāciju darbojas tikai kopš 2016.gada marta, tāpēc daudzi šo jaunumu vēl nezina. Informē draugus par šo iespēju!

Šeit ir Centrālās Vēlēšanu komisijas informācija par likuma iniciatīvu:
https://www.cvk.lv/pub/public/31154.html
Informāciju variet arī iegūt biedrības “Atvērtā pārvaldība” mājaslapā:
www.atvertaparvaldiba.lv

Paraksti tautas varas ierobežojošo grozījumu atcelšanai jāsavāc līdz 2016.gada 18.septembrim. Šobrīd parakstījušies salīdzinoši maz cilvēku. Daži vairs netic, ka tauta šai valstī kaut ko spēj mainīt, citi vienkārši ieslīguši kūtrumā. Tomēr kopā mēs vēl varam! CVK izsludinātā tautas likumprojekta parakstīšana atbilst LR Satversmei. Tāpēc atcerieties - parakstīšanās traucēšana jebkādā veidā, ar viltu, meliem, iebaidīšanu vai draudiem, ir aizliegta un sodāma pēc LR Krimināllikuma 90.panta. Tāpat jūsu tiesības izplatīt šo informāciju tālāk paredz Satversmes 64., 78., 90. un 100.pants, kā arī likums “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”.

Bez jūsu paraksta tautai joprojām būs liegtas tiesības apturēt sabiedrībai nelabvēlīgus likumus, piemēram, par cenu un tarifu celšanu, ģenētiski modificētas pārtikas ierobežojumiem, bēgļu uzņemšanu, zemes un mežu zaudēšanu, tradicionālas ģimenes vājināšanu, bērnu aizsardzību un tamlīdzīgi. Tāpēc parakstieties paši un iesakiet to izdarīt saviem draugiem. Šoreiz ir iespēja piedalīties arī Latvijas pilsoņiem ārzemēs, ja vien esiet Latvijas populārāko banku klienti. Tāpēc nesēdi dīvānā, bet lem pats savu likteni!

Tavs paraksts - tā ir tava brīvība, aizsardzība un nākotne!

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Uzraksti komentāru