Mesiāniskais jūdaisms un kristietība

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 21-03-2016

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Pēc neatkarības atjaunošanas Baznīcu un reliģisko kopienu plašajā spektrā Latvijā savu vietu ieņēmušas arī vairākas tā sauktās mesiāniskās draudzes. Tā kā jēdziens “mesiānisms” cieši saistīts ar jūdaismu, varētu domāt, ka tās ir draudzes ebrejiem, kas pieņēmuši Jēzu kā savu Mesiju. Tomēr tad rodas likumsakarīgs jautājums - vai ebreji Latvijā patiešām sākuši tik kuplā skaitā atzīt Jēzu par savu Glābēju, ka nepieciešamas pat vairākas draudzes? Diemžēl, aizejot uz jebkuru no mesiāniskajām draudzēm, piedzīvosiet vilšanos - tajās būs labi ja pāris ebreju, visi pārējie ir krievi, latvieši un citu tautību cilvēki. Bet, piedodiet -  kāds sakars ‘pagāniem’ ar mesiānismu?

Tiekoties ar dažādu konfesiju kristiešiem nevar nepamanīt, ka pēdējos gados tendence praktizēt atsevišķas jūdaisma tradīcijas un mācību arvien vairāk iesakņojas gan atsevišķu kristiešu, gan dažu kristīgo draudžu ikdienā. Nav runa par draudzēm, kurām Dievs devis īpašu sāpi par ebreju tautu un uzticējis kalpošanu ebreju vidū. Mēs nerunājam arī par tiem, kas lūdz par mieru Izraēlā, evaņģelizē ebrejus un rīko ebreju dziesmu festivālus. Mēs runājam par cilvēkiem, kas sevi sauc par kristiešiem, tomēr ikdienā piekopj dažādas jūdu tradīcijas, ievēro jūdu Bauslību un svin jūdu svētkus. Kas šī ir par jaunu kustību kristiešu vidū un vai to maz var saukt par kristietību?

Pirmoreiz par mesiānisko jūdaismu dzirdēju vēl tālajā 1990.gadā, kad kopā ar kristiešu grupu no Latvijas apmeklēju kristīgu konferenci Austrijas galvaspilsētā Vīnē. Bijām apmetušies organizācijas “Jaunatne ar misiju” namā kūrortpilsētā Bādenē. Viens no JAM Austrijas nodaļas kalpošanas virzieniem tolaik bija ebreju evaņģelizācija. Tad arī no JAM darbinieces, latvietes Annas Freivalds, pirmoreiz dzirdēju domu, ka nav pareizi ebrejus, kas atzinuši Jēzu par savu Mesiju, padarīt par kristiešiem, jo viņiem kā Dieva izredzētai tautai ir īpaša specifika, tradīcijas un likumi attiecībās ar Debesu Tēvu, kādi nav citām tautām. Tāpēc jūdaistus, kas atzinuši savu Mesiju, būtu jāsauc par mesiāniskajiem jūdiem, bet Kristum ticīgos no pagānu tautām - par kristiešiem.

Nākamā lielākā saskarsme ar mesiānisko jūdaismu bija 1997.gadā, kad Rīgas Sporta manēžā notika liels Ebreju dziesmu un deju festivāls. Tajā piedalījās vairāki pasaulē pazīstami mesiāniskās mūzikas izpildītāji, tāpat mesiāniskie rabīni un kalpotāji no dažādām Eiropas zemēm un ASV. Tie visi bija etniskie ebreji, arī sludinātais Vārds atbilda Evaņģēlija garam un būtībai, tāpēc man pret šo pasākumu nekādu pretenziju nebija. Tradicionālie jūdi gan festivālu uztvēra naidīgi, presē paužot viedokli, ka mesiāņiem ar patiesu jūdaismu neesot nekā kopīga. Personīgi man mesiāniskie ebreji asociējās ar ļaudīm, kas tic tam pašam Dievam kā es, tam pašam Kungam - Jēzum Kristum (Ješua ha Mašiah), un ka mēs visi - mesiāņi un kristieši - esam viena Tēva bērni un vienota Dieva Draudze.

Pirmie nopietnie jautājumi mesiānisma sakarā radās pēc kāda pasākuma draudzē “Prieka Vēsts”. Tās bija tā sauktās Izraēla dienas, kurās piedalījās arī kādas mesiāņu draudzes mācītājs. Rabi savu uzrunu sāka visai nīgrā tonī, kas nepatīkami disonēja ar vispārējo svētku noskaņojumu. Viņa runa bija pilna ar pārmetumiem kristiešiem - par antisemītismu, par nepareizu Rakstu interpretēšanu, par Dieva likumu sagrozīšanu un Mesijas vārda (Ješua) izkropļošanu. Nobeigumā rabīns gan nedaudz paslavēja draudzi “Prieka Vēsts”, kas esot viena no retajām, kur mīlot ebrejus, taču svētku noskaņojums tik un tā bija sabojāts. Bija grūti saprast tik dīvainas, zināmā mērā pat nepieklājīgas izturēšanās iemeslus.

Tolaik Latvijā jau darbojās pāris mesiāniskās draudzes. Zināju, ka ebreju tajās ir maz un pat daži draudžu vadītāji ir latviešu vai krievu izcelsmes. Es šīs reliģiskās kopienas uzskatīju ne tik daudz par ebreju draudzēm, bet vairāk par instrumentu ebreju evaņģelizēšanai. Virspusēji raugoties, šo draudžu mācība maz atšķīrās no kristiešu, īpaši harizmātisko un vasarsvētku draudžu mācības un prakses. Savukārt procentuāli lielo neebreju īpatsvaru mesiāņu draudzēs es norakstīju uz atsevišķu kristiešu aizraušanos ar ebreju dziesmām, dejām un ebreju kultūru vispār. Vienvārdsakot, uz mesiāņiem es lūkojos kā uz savdabīgu kristīgu konfesiju ar ebreju kultūras elementiem, rituāliem un kalpošanu.

Par pirmo mesiānisko draudzi pasaulē varētu saukt Jaunajā Derībā aprakstīto Kristus mācekļu kopienu Jeruzālemē. Jeruzālemes ticīgie godināja Jēzu kā Mesiju, bet vienlaikus apmeklēja arī jūdu Templi un ievēroja dažādas jūdu reliģiskās tradīcijas. Pavisam cita pieredze bija apustulim Pāvilam, kura dibinātajās draudzēs liels skaits ticīgo nāca no pagānu tautām, kam jūdu paražas bija svešas. Pie diasporas ebrejiem nereti ieradās dažādi klejojoši sludinātāji no Jūdejas, kas centās nejūdu ticīgos piespiest ievērot ebreju tradīcijas un likumus. Tomēr Pāvils uzskatīja, ka pagānu kristiešiem nav jāievēro jūdu bauslības noteikumi. Šī jautājuma dēļ viņš devās uz Jeruzālemi pie citiem apustuļiem un tā sauktajā Pirmajā Vispārējā Baznīcas koncilā šis jautājums tika veiksmīgi atrisināts.

Diemžēl šodien atkal jāsastopas ar kristiešiem, kas vēlas būt īstāki ebreji par pašiem ebrejiem. Bēdīgākais, ka šo cilvēku vidū ir arī nopietni, Dieva Vārdā kompetenti kristieši, kas ar To Kungu staigā jau daudzus gadus. Taču pēkšņi viņi sāk pavisam dīvaini interpretēt atsevišķas Svēto Rakstu patiesības, svinēt svētkus, kādus pirms tam nekad nav svinējuši, ievērot tradīcijas, kādas pirms tam nav ievērojuši. Un cilvēks, kurš kristietībā nav pirmo dienu, tajā visā saskata nepārprotamu jūdaisma ietekmi. Tāpēc šodien, kad šis jautājums kristīgajā sabiedrībā kļūst arvien aktuālāks, katram kristietim būtu jāzina, kas patiesībā ir mesiāniskais jūdaisms un ar ko tas atšķiras no kristietības.

Termins “mesiāniskais jūdaisms” parādījās 19.gadsimta otrajā pusē. 1884.gadā Kišiņevā, Moldovā, tika atklāts pirmais mesiāņu lūgšanu nams. Tomēr tikai 20.gadsimta 70.gados mesiāniskā kustība ieguva plašāku popularitāti, attīstoties paralēli harizmātisko draudžu kustībai. Arī pirmo mesiānisko draudžu teoloģija bija ļoti tuva harizmātiskajai teoloģijai. Visvairāk mesiānisko draudžu ir ASV, taču pa šiem gadiem kustība kļuvusi globāla. Pasaulē šodien ir vairāk nekā 250 000 mesiāņu, kas apvienojušies 400 draudzēs un vairākās draudžu organizācijās. Jāpiebilst, ka plaši pazīstamā kustība “Jews for Jesus” (”Ebreji Jēzum”), kuras mērķis ir ebreju evaņģelizācija, nav saistīta ar mesiānisko jūdaismu, bet ir starpkonfesionāla kristiešu organizācija, kurā darbojas gan ebreji, gan ‘pagāni’.

Mesiāniskā jūdaisma simbols.

Vai arī mesiānisko jūdaismu var uzskatīt par vienu no kristīgajām konfesijām? Paši mesiāņi uz šo jautājumu atbild noliedzoši. Kāds ticīgs brālis stāstīja gadījumu, kad kopā ar dzīvesbiedri bijuši uzaicināti uz jubilejas pasākumu vienā no Latvijas mesiāņu draudzēm, kur savulaik abi apguva ebreju deju soļus. Pasākumā bijis daudz viesu, tostarp no kristiešu draudzēm. Kāda sieviete apsveikuma runā nolasījusi dzejoli, kurā bieži atkārtojusies frāze “Mēs, kristieši…”. Piecēlies šīs draudzes rabīns un cieti noskaldījis: “Atcerieties - mēs NEESAM kristieši, mēs ESAM mesiāņi!” Tas ticis pateikts tādā tonī, lai ikvienam būtu pilnīgi skaidrs - mesiāniskajiem jūdiem ar kristiešiem nav nekā kopīga. Brālis, kas to stāstīja, neslēpa savas tā brīža emocijas: “Es sapratu - līdz šim mēs domājām, ka mesiānisko draudžu uzdevums ir evaņģelizēt ebrejus, taču patiesībā viņu mērķis ir… judaizēt kristiešus!

Kā izpaužas kristiešu judaizēšana? Viens no mesiāniskās kustības oficiāli deklarētajiem mērķiem ir Dieva pielūgšana saskaņā ar ebreju tradīcijām un likumiem, nākamais - kristiešu pārliecināšana, ka arī viņiem Dievs jāgodina, ievērojot visus ebreju reliģiskos priekšrakstus. Kā arguments šādai Rakstu interpretācijai tiek izmantots fakts, ka miesīgi Jēzus bija ebrejs, ka Viņš ievēroja Bauslību, svētīja Sabatu, apmeklēja Templi un sinagogas, svinēja ebreju svētkus. Tāpēc arī ļaudīm, kas sevi sauc par Viņa mācekļiem, esot jārīkojas tāpat, pat ja tie nav etniskie ebreji.

Kā jau minēts, mēģinājumi pagānu kristiešus pievērst jūdaismam nav nekas jauns kristietības vēsturē. Pirmajās kristīgajās draudzēs Jūdejā, kā to lasām Apustuļu darbu grāmatā, bija galvenokārt ebreju tautības cilvēki, no kuriem lielākā daļa bija dedzīgi jūdaisma piekritēji. Ne velti Kristus sekotājus tolaik uzskatīja par vienu no jūdaisma novirzieniem - nācariešu sektu. Jūdu kristieši, tāpat kā visi pārējie jūdi, svētīja Sabatu, apmeklēja Templi, ievēroja dažādas jūdu paražas un likumus. Arī grieķu kultūras zemēs kristīgā vēsts vispirms sasniedza tieši diasporas ebrejus - jūdaistus.

Problēmas radās, kad Evaņģēlija vēsti sāka pieņemt arvien vairāk pagānu. Izveidojās etniski jauktas draudzes, kas pulcējās atsevišķi no sinagogas ļaudīm. Apkārt klejojošie jūdu kristiešu misionāri mācīja, ka arī pagānu kristiešiem jāizpilda visi Bauslības priekšraksti, tostarp apgraizīšanas rituāls. Apustulis Pāvils asi cīnījās ar šādiem uzskatiem, kā tas redzams daudzās viņa vēstulēs. Tāpēc Pirmajā Vispārējā Baznīcas koncilā tika nolemts, ka pagānu kristiešiem nav jāievēro nekādi jūdaisma priekšraksti un likumi, izņemot šos trīs - jāsargās no upurēšanas elkiem, asins baudīšanas un netiklības grēka (Apustuļu darbu gr. 15:28-29; 21:25).

Šķita, ka līdz ar to šis jautājums atrisināts uz visiem laikiem, tomēr mācība, kas pagānu kristiešus mudina darīt bauslības darbus, šodien atkal atdzimst. Var jau būt, ka bažas par šādas mācības izplatīšanos nevajadzētu pārspīlēt - arī daudzo kristīgo konfesiju starpā taču ir zināmas teoloģiskas atšķirības. Lai katrs pagodina Dievu saskaņā ar pārliecību, kāda tam ir. Tomēr ne viss ir tik vienkārši. Mūsdienu mesiānisms būtībā apšauba apustuļu autoritāti un viņu reiz nolemto šajā jautājumā, mudinot pagānu kristiešus ievērot jūdaisma reliģiskās tradīcijas. Viss, pret ko tik noteikti iebilda Pāvils, modernajā mesiānismā atkal atgriežas, burtiski interpretējot Jēzus teikto: “Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt” (Mateja ev. 5:17).

Taču, liekot lielāku akcentu uz bauslības darbiem, tradīcijām un svētkiem, tiek mazināta Jēzus Golgātas upura nozīme cilvēka glābšanā. Lūk, kur ir problēma! Šāda mācība var kādu pamudināt paļauties ne vien uz Dieva žēlastību un Jēzus grēkus izpērkošo upuri, bet uz Dievam it kā tīkamiem darbiem. Būtībā šī filozofija pauž: ja tu nesvētīsi jūdu Sabatu, ēdīsi “nešķīstu” pārtiku, nesvinēsi Torā noteiktos svētkus un nepildīsi daudz citu likumu un noteikumu, tavā dzīvē būs mazāk Dieva svētības nekā tiem, kas to visu ievēro. Tā ir Evaņģēlijam pilnīgi pretēja mācība, par kuru Pāvils teica: “Ja jūs Bauslībā gribat tapt taisnoti, jūs esat žēlastību pazaudējuši” (Galatiešiem 5:4).

Protams, lielākā daļa mesiāņu teoloģijas ir ļoti tuva kristīgajai teoloģijai, jo to avots ir viens - Dieva Vārds. Tāpat kā kristieši, arī mesiāņi atzīst, ka ir viens Dievs, kas atklājies trīs Personās (tikai neliela daļa mesiāņu Trīsvienības doktrīnu nepieņem); atzīst Jēzu (Ješua) kā ebreju Mesiju (ha Mašiah - Svaidītais, grieķu val. - Kristus), tic, ka Jēzus ir iemiesots Dieva Vārds (Tora). Mesiāniskais jūdaisms atzīst visu Bībeli - gan Veco (Tanakh, Mikra), gan Jauno (Brit Hadasha) Derību - par iedvesmotu Dieva Vārdu, tic Jēzus otrajai atnākšanai, mirušo augšāmcelšanai laiku beigās un tūkstošgadu Dieva Valstībai. Tomēr mesiāņu mācībai ir arī dažas būtiskas atšķirības no kristīgās teoloģijas.

Viens no mesiāniskās teoloģijas stūrakmeņiem ir tā sauktās Aizvietošanas teorijas pilnīgs noliegums. Par Aizvietošanas teoriju mesiāņi sauc daudzu kristiešu uzskatu, ka Jaunās Derības laikmetā Israēla kā Dieva tautas vietu pilnībā ieņēmusi kristīgā Baznīca (Draudze). Mesiāņu nepatika pret šādu mācību ir saprotama, jo viduslaikos un arī vēlāk tā bija pamatā antisemītismam kristīgajā Baznīcā. Taču rūpīgi iedziļinoties Jaunās Derības kontekstā, ir skaidri ieraugāms, ka Israēls tiek saukts par Dieva izredzētu tautu Dieva mūžīgo un nemainīgo apsolījumu dēļ, savukārt Kristus Draudze tāda ir savas ticības un Dieva žēlastības dēļ: “Jūs esat izredzēta cilts, ķēnišķīgi priesteri, svēta tauta, [..] jūs, kas citkārt nebijāt tauta, bet tagad Dieva tauta (1.Pētera 2:9-10). Tātad abi - ebreji un kristieši - ir Dieva izredzēta tauta.

Šodien Dieva tautas kontekstā runa gan ir tikai par tiem ebrejiem, kas atzīst Jēzu par savu Mesiju, tomēr tas nenozīmē, ka Dievs ebrejus kā tautu būtu pilnībā atstūmis. Saskaņā ar Bībeli, ebrejiem laiku beigās paredzēta svarīga loma Dieva plānā: “Vai viņi paklupuši, lai ietu bojā? Nebūt ne” (Romiešiem 11:11), jo “vienai Israēla daļai sirds tikusi nocietināta, līdz kamēr pasaules tautas visā pilnībā būs iegājušas un tā viss Israēls tiktu glābts” (Romiešiem 11:25.-26). Tomēr Dievam nav svarīga etniskā piederība, bet patiesa ticība: “Jo nevis tas ir jūds, kas ārīgi ir tāds, [..] bet tas ir jūds, kam ir iekšēja, sirds apgraizīšana, garā un nevis burtā” (Romiešiem 2:28-29). Visi Kristum ticošie Jaunās Derības izpratnē ir viena Dieva tauta: “Es saukšu par Savu tautu to, kas nav Mana tauta [..] un tai vietā, kur bija sacīts: jūs neesat Mana tauta! - viņus sauks par dzīvā Dieva dēliem” (Romiešiem 9:25-26).

Svarīga loma mesiāniskajā jūdaismā ir arī jūdu Sabatam un ‘nešķīstas’ pārtikas noliegumam. Šāda prakse nav nekas jauns arī kristietībā, jo dažas kristīgās konfesijas (piemēram, Septītās dienas adventisti), tāpat atsevišķi kristieši ievēro šos principus. Taču jau kopš pirmā gadsimta kristiešu draudzēs gan Jūdejā, gan ārpus tās, tika svētīta arī Kristus augšāmcelšanās diena (mums pierastā svētdiena). Nejūdu draudzēs šī diena ar laiku aizstāja jūdu Sabatu. Šodien mūsu galvenais jautājums ir: kas Dieva likumdošanā svarīgāk - burts vai likuma garīgā būtība? Jēzus teica, ka Sabats ir radīts cilvēka dēļ, nevis cilvēks Sabata dēļ. Tad varbūt neebreju ticīgajam būtiskāks tomēr ir princips - sešas dienas strādā, bet septītajā atpūties un velti to Tam Kungam, nevis stingri noteikta kalendāra diena? Apustulis Pāvils pat teic: “Dažs ievēro vienu dienu vairāk par otru, dažs turpretim visas dienas tur vienādas: ikviens lai pilnīgi turas savā pārliecībā” (Romiešiem 14:5).

Savukārt par ‘nešķīstu’ pārtiku Pāvils saka: “Nekas nav nešķīsts pats par sevi” (Romiešiem 14:14) un “katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams, ko saņem ar pateicību” (1.Timotejam 4:4). Atcerēsimies arī Pirmā Baznīcas koncila lēmumu par noteikumiem pagānu kristiešiem. Mesiāņi iebildīs, ka tikai cenšas dzīvot Dievam patīkamu dzīvi, saskaņā ar to atziņu, kādu Dievs viņiem devis, gluži tāpat kā kristieši cenšas dzīvot Dievam patīkamu dzīvi, saskaņā ar savu atziņu. Taču runa jau nav par Sabatu vai ‘nešķīstu’ pārtiku, bet pavisam ko citu. Kamēr cilvēks savas pārliecības dēļ ievēro tos vai citus likumus un tas tiek darīts Dievam par godu, tajā nav nekā nepareiza. Taču, tiklīdz cilvēks sāk savu viedokli kā obligātu uzspiest citiem un uzskatīt, ka zināmu priekšrakstu izpildīšana padara viņu tīkamāku Dievam vai labāku par tiem, kas šos priekšrakstus neievēro, šāds cilvēks ir pazaudējis Evaņģēlija skaidro pamatu - no ticības taisnais dzīvos.

Mesiāņi neatzīst arī kristīgās Baznīcas svētkus, jo uzskata, ka Dieva iecelti ir tikai tie svētki, kas pieminēti Torā. Tie ir - Pesah (Lieldienas), Šavuot (Vasarsvētki), Roš Hašana (ebreju Jaunais Gads), Jom Kipur (grēku nožēlas un piedošanas diena), Sukot (Būdiņu (telts) svētki). Bez šiem mesiāņi atzīmē arī ebreju tradicionālos svētkus Hanuka (svētīšanās un atjaunošanās svētki) un Purim (ebreju izglābšanās no genocīda Persijas valdnieka Artakserksa laikā). Varētu domāt, ka vismaz pirmie divi svētki mesiāņiem un kristiešiem ir kopīgi. Tomēr nē - Pesahā mesiāņi nesvin Kristus uzcelšanos no mirušajiem, bet gan ebreju iziešanu no Ēģiptes, tāpat kā Šavuotā nesvin Svētā Gara nonākšanu un Draudzes piedzimšanu, bet Toras (Bauslības) saņemšanu no Dieva rokas Sīnaja kalnā.

Un atkal - ir dabiski, ka visus šos svētkus atzīmē ebreji, jo tie ir viņu nacionālie svētki, nacionālais mantojums. Bet kādēļ gan latviešiem, krieviem un citām ‘pagānu’ tautām svinēt svētkus, no kuriem daži saistīti vienīgi ar ebreju vēsturi un ir svarīgi tikai ebrejiem? Kāds sakars latvietim, piemēram, ar ebreju Jauno Gadu vai ķēniņienes Esteres varonību jūdu glābšanā no persiešu vajāšanām? Kāds sakars latvietim ar Būdiņu svētkiem, kuros ebreji atceras savu senču klejojumus tuksnesī pēc iziešanas no Ēģiptes? Var jau, protams, ikvieniem svētkiem piemeklēt kādu dziļi simbolisku nozīmi, tomēr vai tā nav tikai kārtējā pakaļdzīšanās svešām tradīcijām? Pasaulīgi cilvēki šādi māžojas svinēdami Valentīndienu un Helovīnu, bet daļai kristiešu ārkārtīgi svarīgas šķiet ebreju svinamdienas, kamēr eiropiešiem pierastie tradicionālie kristīgie svētki tiek atmesti un nonicināti.

‘Mesiāniskie latvieši’ ir atteikušies gan no Kristus dzimšanas dienas svinībām Ziemassvētkos, gan Kristus augšāmcelšanās atzīmēšanas Lieldienās, gan Svētā Gara svētkiem Vasarsvētkos. Tā vietā tiek svinēti ebreju svētki. Tomēr, vai patiešām citas tautas svētki mums būtu nozīmīgāki par cilvēces Glābēja ienākšanu pasaulē vai arī Kristus augšāmcelšanos un uzvaru pār elli un nāvi? Mesiāņi iebilst, ka Dievs Savā Vārdā neko neesot teicis par šādu svētku svinēšanu, un tas viss esot tikai Baznīcas izgudrojums. Es tam nevaru piekrist, jo visiem šiem svētkiem ir vistiešākais sakars ar Kristu (Mašiah) un Dieva cilvēces glābšanas plānu. Nav man saprotams, kāpēc latviešiem būtu jāsvin ebreju svētki, bet jāatsakās no visai cilvēcei globāli svarīgu notikumu atzīmēšanas.

Tikpat dīvaina šķiet dažu latviskas izcelsmes mesiāņu tieksme reliģiskos jēdzienus, vietvārdus un personvārdus izrunāt tikai un vienīgi ivritā. Reizēm šādam mesiānim sarunājoties ar kristieti par teoloģiskiem jautājumiem, viņi pat viens otru īsti nesaprot. Ja tādi jēdzieni kā “Aleluja”, “Ozianna” un “Šalom” kristiešiem ir labi pazīstami un daudzi tos lieto, tad par pārējo mesiāņu leksiku to nevarētu teikt. Nopietns mesiānis lasot vai sludinot Dieva Vārdu visus tajā minētos vietvārdus un personvārdus noteikti izrunās tikai ebreju mēlē. Viena no kristietības priekšrocībām ir tā, ka pasaules tautas Evaņģēliju var dzirdēt savā dzimtajā valodā. Kristus mācība neaizliedz dažādas nacionālās identitātes izpausmes Baznīcā. Turpretī mesiāņi aicina visu tautu ticīgos sekot ebreju identitātei un tradīcijām.

Īpaši negatīvi mesiāņi izturas pret Jēzus vārda lietošanu saskaņā ar katras tautas valodas īpatnībām. Labi to ilustrē kāds komentārs no interneta resursiem: “Ar Jēzu Kristu mesiāniskais jūdaisms nav saistīts, jo ebrejiem Mesija ir Ješua un nekad nav bijis un nebūs grieķis Jēzus”. Tā vien šķiet, ka šis cilvēks nerunā tikai par Jēzus vārda dažādu tulkojumu, bet pat nodala divas atšķirīgas personas - jūdu Ješua un grieķu Jēzu Kristu. Taču tas ir pilnīgs absurds, jo Jaunā Derība sarakstīta grieķu nevis ebreju valodā un visi personvārdi un vietvārdi tajā doti to grieķiskajā izrunā. Kāpēc man pēkšņi būtu jāatsakās no gadsimtiem ilgi lietotiem apzīmējumiem dzimtajā latviešu valodā, lai tos nomainītu ar vairumam latviešu nepazīstamajiem ebreju nosaukumiem? Padziļināti studējot Dieva Vārdu ir noderīgi zināt, kā tas vai cits vārds varēja skanēt oriģinālā, tomēr reizēm mesiāņu fanātiskā ņemšanās ap katru burtu un rakstu zīmi, mēģinot ikvienam vārdam atrast apslēptu garīgu nozīmi, šķiet krietni pārspīlēta.

Ko ar kristiešu veselīgo spriestspēju var izdarīt ’sveša Evaņģēlija’ pieņemšana, pierāda fakts, ka daži latviešu mesiāniskie censoņi pacentušies pat pārrakstīt Jauno Derību, latviskos vārdus un apzīmējumus tajā aizstājot ar ebreju jēdzieniem. Tomēr visabsurdākais, ko gadījies dzirdēt šajā sakarā, ir apgalvojums, ko pazīstamam kristiešu mācītājam izteicis kāds pārlieku dedzīgs mesiānis. Proti - lūdzot To Kungu, obligāti jālieto vārds Ješua nevis Jēzus, jo Kungs varot arī nesaprast uzrunu svešā mēlē un neatbildēt uz lūgšanu! Kad mācītājs stāstīja to draudzei, cilvēkiem atlika vien nopūsties par tik acīmredzamu absurdu. Vai šis cilvēks patiešām domā, ka Dievam ir svarīgi, kādā mēlē Viņu pielūdz? Ka Dievs nesaprot mūsu lūgšanu, ja To neuzrunā ivritā? Šāda domāšana nostāda mesiāņus līdzās Jehovas lieciniekiem, kas arī uzskata, ka Dievs ir dziļi aizvainots, ja Viņu negodā par Jehovu.

Mesiāniskā jūdaisma un kristietības viedokļi atšķiras arī vairākos citos jautājumos, piemēram, par pēcnāves dzīvi un miroņu augšāmcelšanos. Tāpēc ir skaidrs, ka mesiāniskais jūdaisms un kristietība, lai arī tuvas mācības, tomēr nav gluži viens un tas pats. Mesiānisms ir domāts ebrejiem, kristietība - pagānu tautu Kristus sekotājiem. Taču, vai tādā gadījumā kristiešiem, kas tik ļoti cenšas ievērot visas jūdu tradīcijas un likumus, nevajadzētu beigt mānīt sevi un apkārtējos un atzīt, ka patiesībā viņi ir mesiāņi nevis kristieši? Tas būtu tikai godīgi. Ir tikai pareizi, ka visus šos likumus ievēro ebreji, kas atzinuši Jēzu kā savu Mesiju, taču, kad latvieši, krievi un citi ‘pagāni’ pēkšņi aizmirst savu identitāti un cenšas būt ‘īsti ebreji’ - tas var izraisīt vien nožēlu. Turklāt neko tādu Dievs no viņiem nekad nav prasījis, ja ticam apustuļa Pāvila uzskatiem un mācībai.

Mesiāniskais jūdaisms, kā to norāda pats nosaukums, ir JŪDAISMS un nav KRISTIETĪBA. Mesiāņu mācība un priekšraksti domāti ebrejiem un saskaņā ar Jeruzālemes Vispārējā Baznīcas koncila lēmumu nav saistoši pagānu tautu Kristus sekotājiem. Visi kristiešu centieni ievērot jūdu tradīcijas un likumus ir tikai kārtējā reliģiskā dīvainība. Pat ja viņi to dara no tīras sirds, uzskatīdami, ka tā labāk kalpo Dievam, tomēr mesiāņu mācība rada nesaprašanos un pretrunas kristiešu vidū, aizvilina cilvēkus no draudzēm, veicina sektantisma tendences. Pēc statistikas 40 - 60% mesiānisko draudžu locekļu nav ebreji, bet bijušajās PSRS republikās šis skaitlis ir vēl lielāks. Tādejādi mācība, kam vajadzēja uzrunāt un pievērst Mesijai ebreju sirdis, nu kļuvusi par kārtējo sātana viltību, kas līdzās Kristus žēlastībai cenšas nolikt mānekli - ’svētus’ bauslības darbus.

Un tomēr - Jaunās Derības izpratnē Mesijai ticošie jūdi un Kristum ticošie pagāni ir viena Dieva tauta. Un Dievs vēlas, lai visi Viņa bērni dzīvotu mīlestībā, vienotībā un saticībā. Kas jādara, lai pārvarētu pastāvošās pretrunas mesiāņu un kristiešu starpā? Mesiāniskajiem ebrejiem ir jāizbeidz judaizēt kristiešus, pievēršot tos ebreju tradīcijām, un jāsaprot, ka Dievs no ‘pagāniem’ neko tādu neprasa. Savukārt kristiešiem jāizskauž jebkādas antisemītisma paliekas savā domāšanā un jāizprot jūdu tautas neaizstājamā nozīme Dieva plānā. Bet jau judaizētajiem ‘kristiešiem’ jāizbeidz izlikties par tiem, kas viņi nav un nekad nebūs, un jāatgriežas pie skaidrās Evaņģēlija vēsts - tikai ticībā un Dieva žēlastībā cilvēks tiek glābts! Kas pāri par to, tas ir no ļaunā.

© Ervīns Jākobsons. Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Komentāri (48)

  1. “Kas jādara, lai pārvarētu pastāvošās pretrunas mesiāņu un kristiešu starpā?”

    Pirmkārt jāsaprot, ka pirmajā gadsimtā Dieva Dēls neatnāca radīt jaunu ticību!

    Nākošais: kristiešiem jāsāk saklausīt, ko Dieva Dēls saka, neizraujot no konteksta! Kaut vai šeit jau minētos Viņa vārdus: Nedomājiet, ka Es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt… Ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais Debesu valstībā; bet, ja kas dara un māca, tas būs liels Debesu valstībā. (Mat. 17-19)

    Lai varētu mācīt, atkal jādzird Viņa Balss: Neviens nevar nākt pie Manis, ja viņu nevelk Tēvs, kas Mani sūtījis… tie visi būs Dieva mācīti… Ikviens, kas Tēvu ir dzirdējis un no Viņa mācījies, nāk pie Manis. (Jņ. 6:44-45) Ko Tēvs māca? Kādu mācību?

    Vēl jāierauga, kura ir Ješua kūts! (Jņ. 10:16.) Var sacīt arī Pāvila vārdiem: Reiz senajos laikos bijāt bez H̃aMašiaha, šķirti no Israēla draudzes un izslēgti no apsolītiem iestādījumiem, bez Dieva šinī pasaulē… Tātad jūs tagad vairs neesat svešinieki un piedzīvotāji, bet vienas valsts pilsoņi ar svētajiem un Dieva saime. (Ef. 2:12:19) Vienas valsts pilsoņiem dažādi likumi un dažādi svētki? Vieniem Tā Kunga svētki (3.Moz. 23.nod.), un citiem koncilos iestādītie?

    Ja jūs zināt tādu draudzi vai kopienu, kur Pesah svētkos nesvin Ješua augšāmcelšanos – noteikti uz tādu neejiet! Šeit gan būtu jāprecizē: jo H̃aMašiah ir miris par mūsu grēkiem pēc Rakstiem – tas ir Pesah dienas vakarā - un ka Viņš aprakts un trešajā dienā augšāmcēlies pēc Rakstiem… (1.Kor. 15:3-4.)

  2. Oskar,
    zinu, ka esi mesiānis. Kāpēc? Kas Tev jūdaismā - reliģijā ar stingri noteiktiem likumiem, noteikumiem un rituāliem, šķiet labāks par Kristus (ha Mašiah) atnesto brīvību? Vai Tu patiešām domā, ka, pretēji Pāvila (Šaula) rakstītajam, arī nejūdu tautu ha Mašiah sekotājiem jāievēro ebreju likumi un faktiski jākļūst par jūdaistiem?

    Tagad atbilde uz Tavu komentāru.

    1. Protams, ka Jēzus (Ješua) neatnāca radīt jaunu ticību vai reliģiju. Taču viņš nenāca arī, lai nostiprinātu veco, sevi pārdzīvojušo un par nederīgu kļuvušo: “Bet nu Viņam ir piešķirta pārāka kalpošana, jo Viņš ir labākas derības starpnieks, kas uz labākiem apsolījumiem dibināta. Jo, ja pirmā būtu bijusi bez trūkuma, tad nemeklētu vietu otrai. [..] Sacīdams “jauns”, Viņš pirmo ir atzinis par vecu. Bet, kas kļūst vecs un noveco, tas ir tuvu iznīkšanai.” (Ebr. 8:6-7; 13)

    Mesiāņi Jēzus vārdus par Bauslības un Rakstu piepildīšanu uztver kā apliecinājumu tam, ka Dieva Dēls savā dzīvē strikti ievēroja katru Bauslības burtiņu. Tomēr Evaņģēlijos redzam, ka Viņa sacītais un darītais bieži vien bija šķietamā pretrunā jūdaisma mācībai. Farizeji un Rakstu mācītāji Viņu vajāja tāpēc, ka Ha Masiah Bauslību piepildīja ar patieso saturu, kādu Dievs bija paredzējis radīdams pasauli. Piepildīt Bauslību šādā kontekstā nozīmē atdot tai patieso saturu.

    2. Kādu mācību Tēvs māca? Protams, Vecās Derības raksti ir Dieva iedvesmoti. Taču Tora dota konkrētai tautai - ebrejiem. “Tātad Bauslība līdz Kristum ir bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti.” (Gal. 3:24) Līdz ar Kristu nāk Jauna Derība, kuras raksti taču arī ir Tēva iedvesmoti. Un tie daudzas lietas noliek savās vietās: “Bet, kad ticība ir nākusi, tad audzinātājai nav vairs varas pār mums.” (Gal. 3:25)

    3. Ješua kūts? Dieva Dēls teica, ka ir sūtīs pie Israēla cilts pazudušajām avīm. Taču Viņš arī teica: “Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved; arī viņas dzirdēs Manu balsi, un būs viens ganāms pulks un viens gans.” (Jņ. 10:16) Jautājums - vai šis apvienotais ganāmpulks dzīvos pēc Vecās Derības likumiem vai Jaunās Derības principiem? Kad Ješua nāves brīdī priekškars Templī pārplīsa vidū pušu, tas bija simbolisks apliecinājums tam, ka Jaunās Derības laikmetā Dievs neatklāsies vienā noteiktā vietā, bet iemājos katra ticīgā sirdī. Līdz ar to visi rituāli un upurēšana ir zaudējuši savu nozīmi. Zinu, ka mesiāņi tic Tempļa atjaunošanai Jeruzālemē, taču Rakstu kontekstā Templis netiks atjaunots. Apustulis Jānis Atklāsmes grāmatā par jauno Jeruzālemi raksta: “Tempļa es tur neredzēju. Jo viņas Templis ir Kungs Dievs Visuvaldītājs un Jērs.” (Atkl. 21:22)

    4. Par svētkiem. Bauslībā noteiktie svināmie svētki doti konkrētai tautai - ebrejiem. Daži no tiem ebrejiem ir svarīgi gan reliģiskā, gan vēsturiskā kontekstā, taču tādi tie nav citām tautām. Dievs tos ir noteicis ebreju vēsturiskās atmiņas dēļ - lai viņi neaizmirstu Dieva varenos darbus savā vidū. Turklāt Bauslībā nekur nav teikts, ka bez šiem nedrīkstētu svinēt arī citus svētkus. Ebreju Hanuka un Purim taču nav Bauslībā noteikti. Tad kāpēc mesiāņi svin šos Torā nenoteiktos svētkus, bet neatzīst svētkus, kas piemin, piemēram, Kristus piedzimšanu vai Svētā Gara nonākšanu pār Kristus Draudzi?

    5. Iespējams, Pesahā mesiāņi piemin arī Ješua augšāmcelšanos, tomēr galvenā šo svētku nozīme ir iziešana no Ēģiptes, vai ne tā? Turklāt, kā var Pesahā svinēt augšāmcelšanos, ja tā notika tikai pēc trim dienām - pirmajā jūdu nedēļas dienā (svētdienā)?

    Rakstot šo rakstu mans mērķis nebija uzbrukt mesiāniskajam jūdaismam kā veidam, kas palīdz pievest ebrejus viņu Mesijam, bet gan diskutēt par ‘pagānu’ (nejūdu) ticīgo piesliešanos šai mācībai - būtībā visīstākajam jūdaismam. Es ticu, ka Tava pievēršanās mesiānismam bija sirdsapziņas nevis citu motīvu diktēta, taču vai patiešām Tu to esi izlasījis Dieva Vārdā? Vai atgriešanās pie bauslības darbiem nav Kristus upura noniecināšana? Zinu, ka mesiāņi nemāca noniecināt Ješua upuri, tomēr, ja Dieva taisnība tiek meklēta vēl kaut kur (darbos), izņemot sirds ticību un Kristus nopelnu, tad, kā raksta Pāvils, tāds cilvēks ir tuvu žēlastības pazaudēšanai.

  3. “Tātad Bauslība līdz Kristum ir bijusi mūsu audzinātāja, lai mēs ticībā kļūtu taisnoti.” Gal. 3:24) Bet arī Jaunā Derība taču ir Tēva iedvesmota, vai tad ne? Un tā daudzas lietas noliek savās vietās: “Bet, kad ticība ir nākusi, tad audzinātājai nav vairs varas pār mums.” (Gal. 3:25)

    Atbildiet sev uz šīm Rakstu vietām: cik ilgi jūs esat bijuši audzinātājas pakļautībā?

    Rakstīts taču, ka Dievs sūtīja Savu Dēlu ... lai izpirktu tos, pār kuriem valdīja bauslība, ka mēs iegūtu bērnu tiesības. (Gal. 4:4-5) Kurus tad izpērk, un no kā izpērk? H̃aMašiah ir mūs atpircis no bauslības lāsta (Gal. 3:13.) - nevis no svētībām, kas nāk tad, “kad tu klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsi” (5.Moz. 28:1.)

    Vēl par Jauno derību, kas tiks slēgta ar Israēla namu un Jūdas namu. Tai derībai ir savi nosacījumi: “Šāda būs derība, ko Es slēgšu ar Israēla namu pēc šīm dienām, tā saka Tas Kungs, Es iedēstīšu Savu bauslību viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta. Tad nemācīs vairs draugs draugu un brālis brāli, sacīdams: atzīstiet To Kungu! - jo visi Mani pazīs, lielie un mazie, tā saka Tas Kungs, jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!” (Jer. 31:33-34; Ebr. 8:8-11) Tātad bauslība sirdī un visi pazīst To Kungu!

    Timotejam Šauls saka: “…ka tu no mazām dienām zini svētos rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību h̃aMašiaham Ješua”. (2.Tim. 3:15) Kādus svētos Rakstus no mazām dienām zināja Timotejs? Kas tie par Rakstiem, “…kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai”?! Tai laikā citi Raksti nebija, kā tikai Tora, Pravieši, Raksti.

    Tādēļ es sekoju Šaula padomam: “Iedziļinies sevī un mācībā (Torā); nodarbojies ar to pastāvīgi: jo tā rīkojoties, GAN SEVI IZGLĀBSI, GAN TOS KAS TEVI KLAUSĀS” (1.Tim. 4:16) (tulkots no krievu val. Bībeles)

    “Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienumēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti.” – Cо страхом и трепетом совершайте свое спасение, - ar bailēm un drebēšanu īstenojiet savu glābšanu.” (Fil. 2:12)

    Kā jau sacīju, nevar šeit izklāstīt visu, ko esmu izlasījis Dieva Vārdā, un ko Tas Kungs man Savā Vārdā atklājis!

    Vēl īsi par 5.punktu. Es Pesah svētkos pieminu Ješua pienesto upuri - man Viņš ir Pesah jērs (1.Kor. 5:7), kas miris par mūsu grēkiem pēc Rakstiem (1.Kor. 15:3) “…Un glabājiet to līdz mēneša četrpadsmitajai dienai; tanī ap vakara laiku visai sapulcētai Israēla draudzei tas jānokauj”. (2.Moz. 12:6.) Tulkojumā uz latviešu valodu iztulkots “tos jānokauj”, līdz ar to arī norādījuma (remez) līmenī neierauga, ka runa par vienu Jēru.

  4. Oskar,
    ja esmu pareizi sapratis, Jūsu izpratne ir tāda - Ješua ir mūs atbrīvojis tikai no lāsta, ko Bauslība sola tiem, kas to neizpildīs, taču Bauslības svētība paliek? Saskaņā ar šādu loģiku sanāk, ka tie, kas Bauslību neievēro, bet tic ha Mašiah, ir brīvi no soda, vienīgi nesaņem svētības, ko varētu saņemt, ja ievērotu Bauslību? Tā ir visai oriģināla Dieva taisnības izpratne. Es saprotu, ka frāze “Kristus mūs ir atbrīvojis no Bauslības lāsta” nozīmē, ka Viņš ar savu grēkus izpērkošo upuri ir atbrīvojis Jaunās Derības ticīgos no daudzajiem Bauslības likumiem un noteikumiem, ko “ko ne mūsu tēvi, ne mēs nespējām panest” (Ap.d. 15:10). Bet, kā zināms - “kas visu bauslību pildītu, bet grēkotu pret vienu bausli, tas ir noziedzies pret visiem” (Jēk. 2:10). Tā kā neviens cilvēks nespēja izpildīt visu Bauslību, tiem ik gadu nācās upurēt par saviem grēkiem. Jēzus ir upurjērs, kas nokauts par visu cilvēku grēkiem vienreiz un uz visiem laikiem. Līdz ar to cilvēks ir brīvs no Bauslības apsūdzības par tās neizpildīšanu (ko viņš nespēj izpildīt, pat ja gribētu!), ja vien tic Dieva Dēla izpērkošajam upurim.

    Kas attiecas uz pašu Bauslību, tad zināms, ka ir Dieva likumi ebreju tautai, kas tika doti Sīnaja kalnā, bet ir arī daudzie komentāri, noteikumi un izskaidrojumi, ko jūdu Rakstu mācītāji vēlāk pievienoja klāt. Jaunajā Derībā visi šie sīkmanīgie un neizpildāmie noteikumi tiek apkopoti divos Ješua baušļos - 1) mīli Dievu “no visas savas sirds, ar visu savu dvēseli, ar visu savu spēku un ar visu savu prātu” (Mk. 12:33; Lk. 10:27) un 2) mīli “savu tuvāko kā sevi pašu” (Mr. 12:33; Lk. 10:27; Rom. 13:9). Tas nenozīmē, ka Jaunās Derības ticīgajam nebūtu jāievēro Dieva likums, taču ne daudzie neizpildāmie jūdu noteikumi, bet Dekologs - 10 baušļi. Ja rūpīgi iedziļināmies divos ha Mašiah dotajos baušļos, redzam, ka tie ietver visus šos 10 pamatbaušļus, nevis noteikumus, ko cilvēkam ēst un kādus svētkus svinēt.

    Kāpēc Jēzus un apustuļi Jaunajā Derībā citē Vecās Derība rakstus? Tā kā Jaunās Derības rakstu kanons vēl nebija apkopots, pirmajiem Kristus sekotājiem pieejamie Raksti bija Tora un Pravieši. Taču Ješua un apustuļu teiktais vai uzrakstītais tāpat ir inspirēts Dieva Vārds, kas atklāj Dieva likumu garīgo būtību nevis tikai rakstīto burtu. Ja raugāmies tikai uz Bauslības burtu, tad Ješua bija visīstākais ķeceris, jo mācīja ļaudis: “vecajiem ir sacīts… bet es jums saku…” Un teica šķietami pretējo tam, kas rakstīts Bauslības burtā. Tomēr Viņš saka, ka nav nācis Bauslību atmest, bet piepildīt. Tātad Dieva nodoms radot šo pasauli un dodot tai likumus bieži vien bijis pavisam citādāks, bet cilvēku “sirds cietības dēļ” notikusi zināma izmaiņa. Ješua atnāca, lai atjaunotu Dieva likumu patieso būtību.

    Visbeidzot - ja jau kristiešiem jāievēro visa jūdu Bauslība, kāpēc paši mesiāņi to neievēro? Svētkus svinēt un “šķīstu” pārtiku lietot - jā, bet kā ar citiem baušļiem? Vai mesiāņi šodien nomētā laulības pārkāpējus ar akmeņiem? Vai izpilda visus noteikumus par vergu, līgavu un citām izpirkšanām? Un visus citus daudzos noteikumus? Kāpēc šāda selektīva izvēle - kas patīk, to ievērojam, kas nepatīk - atmetam?

  5. Ko lai es atbildu?

    Vai Torā pie uzskaitījumiem par svētībām ir rakstīts, ka par nomētāšanu ar akmeņiem var saņemt svētību?
    Par nomētāšanu ar akmeņiem Ješua ļoti skaidri pasaka: “Kas no jums ir bez grēka, tas lai pirmais met akmeni uz viņu! Un, atkal noliecies, Viņš rakstīja smiltīs.” (Jņ. 8:7-8) Šo viņa rakstīšanu smiltīs rakstu mācītāji un farizeji ļoti labi saprata. Ješua tiem norādīja uz Rakstiem! ” …Kas no Tevis atkāpjas, to vārdus rakstīs zemē smiltīs, jo tie atstājuši To Kungu, dzīvības ūdens avotu.” (Jer. 17:13)

    Varētu padomāt: kā, viņi taču nav atstājuši! Viņi taču paši māca! Bet Ješua gan zināja, ka māca, bet paši nedara. Tomēr ļaudīm un Saviem mācekļiem Viņš sacīja: “Visu, ko tie jums saka, to darait un turiet; bet pēc viņu darbiem nedarait. Jo tie gan māca, bet paši to nedara.” (Mat. 23:3)

    Jakovs raksta: “jo tiesa ir bez žēlastības tam, kas neparāda žēlastību. Žēlastība nebēdā par tiesu!” (Jēk. 2:13) Viņa vārdi balstās uz Rakstiem un uz ebreju gudro secinājumiem. “Tas Kungs, Tas Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā…” (2.Moz. 34:6-7) “Un Tev, Kungs, pieder arī žēlastība, jo Tu atmaksā ikvienam pēc viņa darbiem.” (Ps. 62:13) Te no mutiskās Toras: “Ja kāds izrāda žēlastību pret citiem, Debesis izrāda žēlastību attiecībā pret viņu; ja kāds neizrāda žēlastību pret citiem, Debesis neizrādīs žēlastību pret viņu. (Šabat 151a)

    Jūs rakstiet: “Sanāk, ka tie, kas Bauslību nepilda, bet tic ha Mašiah, ir atbrīvoti no soda, vienīgi nesaņem svētības, ko varētu saņemt? Tā ir visai oriģināla Dieva taisnības un likumu izpratne.” Tāds savāds secinājums iznācis. Saprotu, ka nevar citam iedot atziņu, pie kuras var nonākt tikai tad, ja klausīdams klausīsi Tā Kunga, sava Dieva, balsi, un centīsies sadzirdēto izpildīt, lai tie tevī nebūtu tukši vārdi - “Jo tas jums nav tukšs vārds, bet ir jūsu dzīvība…” (5.Moz. 32:47), vai kā Apustuļu darbos sacīts - dzīvi vārdi. (Ap.d. 7:38)

    Svētības saņem, ja klausa Tā Kunga Balsij. Kam pieder BALSS: “Man vēl ir citas avis, kas nav no šīs kūts; arī tās Man jāatved; arī viņas dzirdēs MANU BALSI, un būs viens ganāms pulks un viens gans. [..] Manas avis dzird MANU BALSI”. (Jņ. 10:16;27).

    Ravi Šauls, ejot uz Damasku, dzird BALSI ebreju valodā sakām: “Šaul, Šaul, ko tu Mani vajā?” Viņš jautā un saņem atbildi: “Es esmu Ješua, ko tu vajā” (Ap.d. 26:14). Varam secināt, ka Šaulu BALSS uzrunāja no ārpuses. Pēc VIŅA BALSS sadzirdēšanas Šauls, kļūstot par nacariešu sektas vadoni, raksta: “Dievam, kas mani no mātes miesām izredzējis un Savā žēlastībā aicinājis, labpatika Savu Dēlu manī atklāt” (Gal. 1:15-16). Tā Šauls kļuva par Viņa liecības nesēju pagāniem. Viņš bija tas, kuru Dievs izredzējis, lai viņš atzītu Viņa prātu, redzētu Taisno (צַדִּיק - Cadik) un dzirdētu BALSI no Viņa mutes, lai viņš kļūtu Viņa liecinieks (Ap.d. 22:14).

    Šeit minētais vārds Cadik (צַדִּיק) ir vēl viens no Mašiaha vārdiem remez līmenī, un tas mūs savieno ar Jesajas 53:11: “Caur Viņa atzīšanu Viņš Taisnais (צַדִּיק), Mans Kalps, attaisnos daudzus, un viņu grēkus uz Sevis nesīs.” Ceļš mums ir iemīts un Balss pierakstīta vārdos - Torā! Vienīgais šajos pierakstītajos vārdos jāsadzird, ko BALSS saka, jāiepūš dzirdamība - Gars: “vārdi, ko Es jums runāju, ir Gars un dzīvība”. (Jņ. 6:63).

    Novēlu sadzirdēt Viņa Balsi, sadzirdēt, ka Ješua saka: “Kas Mani mīl, tas Manus vārdus turēs, un Mans Tēvs to mīlēs, un mēs nāksim pie Viņa un ņemsim pie Viņa mājas vietu. Kas Mani nemīl, tas netur Manus vārdus; bet tie vārdi, ko jūs dzirdat, nav Mani, bet Tēva, kas Mani sūtījis.” (Jņ. 14:23-24)

    Vēl piebilde par rakstā minēto: “Taču, tiklīdz cilvēks sāk savu viedokli kā obligātu uzspiest citiem…”
    Tos ļaudis, kas vēlas pievienoties Nacariešu sektas mācībai, un pievienoties mūsu grupai, es vispirms atrunāju, pārfrazējot vārdus no Rutes grāmatas: atgriezieties pie savas tautas un pie saviem dieviem. (Rut. 1:15.) Beigās gan piebilstu: “Es cita ceļa nezinu!” - “Un, kas šo ceļu ies, pār tiem miers un žēlastība un vispār pār Dieva Israēlu.” (Gal. 6:16)

  6. Šalom!

    Ļoti vērtīga diskusija man. Dziļa. Ješua upuris saka daudz ko man - “…ja jūs Mani mīlat, turiet manus baušļus…”

    Man svarīgi ir izprast Johanana ev. sacīto 6:44-45: “…neviens nevar nākt pie Manis, kas Tēvu (Elo`heinu) nav dzirdējis un no Viņa mācījies…” Daudzus gadus atpakaļ es jautāju sev: kā to saprast? Kas Tēvu nav dzirdējis un no Viņa mācījies. Un tad atcerējos sava Ceļu satiksmes noteikumu eksāmenus. Es cītīgi mācījos biļetes, taču eksāmenā bija viena kļūda, bet to noteikumi pieļāva. Un tad sekoja braukšanas eksāmens, arī tas bija jānoliek, lai saņemtu tiesības. Tiesības saņem tas, kas ir nolicis teoriju un braukšanas noteikumus. Šī ir man dotā līdzība, lai izprastu, kas vajadzīgs, lai Tēvu dzirdētu. Ir jālasa Tora. Tā jāstudē nopietni un sistemātiski. Un cilvēks ir gatavs uzņemtajām zināšanām - tad viņš liek “braukšanas eksāmenu” - viņš pielieto sava personiskajā dzīvē visu “dzirdēto” - proti, viņš sāk izpildīt visu to, ko darījis Ješua. - “…sabatā pēc Sava paraduma iegāja sinagogā…”

    To visu redz Tēvs… Ješua… Un tad, kad cilvēks sāk izpildīt (turpina) uzrakstīto Torā, kā to darīja Ješua, viņam tiek “dota atļauja” iet pie JEŠUA `HAMAŠIAH(a).

    Šo abu pantu likumsakarību apstiprina Galatiešiem 4:4-5 teksts, ka, lai tiktu izpirkts (glābts), jābūt starp tiem, pār kuriem valdīja Tora (bauslība). Tas nav viegli, teikšu no savas pieredzes, taču, ja ir sirdī šie likuma noteikumi, tad arī tad, kad es pakrītu, es ceļos, lūdzu piedošanu un stiprinājumu. TĀDAS REIZES IR BIJUŠAS DAUDZ, bet tās mani attīra no sārņiem - ļoti attīra.

    Un, kā viens no noteicošākiem “tekstiem” man dod spēku Jermija`hu 31:31 un Ebrejiem 8:8! Ir jābūt pie Je`hudas un Israēla nama - savādāk nekas ar mani nenotiek! Nekādas glābšanas, nekādi “jēzi” un “kristi”, “mesijas” ar “Alfa” un “Omega” nepalīdzēs, pavisam nopietni es to saku - ir vajadzīga “je`hudu sakņu” smarža, ir jāsajūt “je`hudu sakņu” garša, tad var ieraudzīt Ješua, saņemt `haMašiah(a) svētības un glābšanas cerību noteikumus.

    Svētības visiem!

  7. Aivar,
    piedod, bet Tevis rakstītais ir Evaņģēlija mācības par glābšanu un taisnošanu noliegums. Mesiāņi runā tikai par Toru un tās svarīgumu, bet maz runā par Jaunās Derības rakstiem vai arī lieto tos selektīvi. Tas vien jau norāda, ka turpiniet dzīvot Vecajā Derībā. Jā, Vecās Derības Raksti ir jālasa un jāzina, pie tam visi, nevis tikai Tora. Taču tie ir kā līdzība un priekšvēstnesis Tam, Kurš nāk reizē ar Jauno Derību - Glābējam Jēzum.

    Arī Tavs spriedums par glābšanas nosacījumiem no Jaunās Derības viedokļa ir absurds. Jā, mēs kā pagānu tautu ticīgie esam uzpotēti “dārza olīvkokam”, taču, ja uzmanīgi izlasīsi tekstu Romiešu vēstules 11.nod., ieraudzīsi, ka arī jūdi ir tikai zari - dabīgie zari. Kas tad ir pats koks un kas tā saknes? Olīvkoks ir Dieva tauta, Dieva Draudze, kam ir gan dabīgie zari - jūdi, gan uzpotētie - pagānu tautu ticīgie. Kas ir sakne? Jūdaisms? Nē, sakne ir ticība - Abrahāma ticība, ar kuru pie koka turas gan pagāni, gan jūdi.

    “Svētīgs tas cilvēks, kam Tas Kungs nepielīdzina viņa grēku. Vai šie svētības vārdi attiecas vienīgi uz apgraizītajiem vai arī uz neapgraizītajiem? Es uzsveru: Ābrahāmam ticība pielīdzināta par taisnību. Kā tā viņam ir pielīdzināta? Apgraizīšanā vai neapgraizīšanā? Ne apgraizīšanā, bet neapgraizīšanā. Bet apgraizīšanas zīmi viņš saņēma kā zīmogu ticības taisnībai, kas bija pirms apgraizīšanas, tā kļūdams par tēvu visiem, kas tic, būdami bez apgraizīšanas, tā ticība tiem tiek pielīdzināta par taisnību, kā arī par tēvu tiem, kas apgraizīti, protams, ja viņi ne vien ārīgi pieder pie tādiem, bet arī seko tai ticībai, kas bija mūsu tēvam Ābrahāmam jau tad, kad tas vēl nebija apgraizīts. Tātad nevis bauslībā dibināts Ābrahāmam vai viņa pēcnācējiem dotais solījums, ka viņš iemantos pasauli, bet ticības taisnībā. Jo, ja bauslības kalpi ir tie, kas manto, tad mūsu ticība zaudē savu saturu, un apsolījums paliek nepildīts. Jo bauslībai seko dusmība. Bet, kur nav bauslības, tur nav arī pārkāpuma. Tādēļ no ticības, lai pamatā būtu Dieva žēlastība, lai apsolījums būtu drošs visiem pēcnācējiem, ne vien tiem, kas pakļauti bauslībai, bet arī tiem, kas seko Ābrahāma ticībai. Viņš ir mūsu visu tēvs.” ( Romiešiem 4:8-16)

    Tava norāde, ka jābūt jūdaistam, lai tiktu glābts, ir pretrunā Jaunās Derības vēstij, kas saka: “Dieva taisnība dota ticībā uz Jēzu Kristu visiem, kas tic. Jo tur nav nekādas starpības” (Rom. 3:22); “Neviens cilvēks netop taisnots pēc bauslības darbiem, bet ticībā Jēzum Kristum, arī mēs kļuvām ticīgi Kristum Jēzum, lai taptu taisnoti Kristus ticībā un ne pēc bauslības darbiem, jo pēc bauslības darbiem neviens cilvēks nekļūst taisnots” (Gal. 2:16); “Jo Kristū Jēzū nedz apgraizīšana ko spēj, nedz neapgraizīšana, bet ticība, kas darbojas mīlestībā” (Gal. 5:6); “Jo nedz apgraizīšana ir kas, nedz neapgraizīšana (citā tulkojumā - “nedz jūdisms ir kas, nedz pagānisms”), bet jauns radījums” (Gal. 6:15).

  8. Oskar,
    kā jau rakstīju Aivaram, mesiāņi visur uzsver Toru. Atzīstu, Vecās Derības Raksti ir jāzina, jo tie simboliski norāda uz gaidāmo cilvēces Glābēju. Tomēr, kāpēc Glābēja Jēzus un viņa mācekļu teiktais Jaunās Derības Rakstos mesiāņiem šķiet mazāk svarīgs nekā Tora? Vai tad caur Jaunās Derības tekstu nerunā tā pati BALSS, kas Vecajā Derībā? Taču Jaunajā Derībā šī BALSS skaidri parāda ticības un mīlestības uz Dievu pārākumu pār Bauslības burtu un darbiem. Mīli Dievu no visas sirds un tuvāko kā sevi pašu - lūk, Bauslības piepildījums! No ticības taisnais dzīvos!

    Piedod, bet pēdējā Tevis rakstītajā rindkopā es saskatu zināmu demagoģiju. Tu saki, ka vispirms aicini cilvēkus atgriezties pie savas tautas dieviem. Tā ir demagoģija, jo cilvēki, kas tic Kristum, nekad neatgriezīsies pie vecajiem pagānu dieviem. Bet vai Tu viņiem piedāvā palikt pie vienkāršās Evaņģēlija mācības, vai tikai alternatīvu - pagānisms vai jūdaisms? Tāpat nevajag Galatiešiem 6:16 traktēt tā, it kā tur runa būtu par jūdaisma ceļu. Ceļš, par ko Pāvils (Šauls) runā, ir jauns radījums Kristū nevis jūdaisms.

  9. Tu raksti: “Piedod, bet pēdējā Tevis rakstītajā rindkopā es saskatu zināmu demagoģiju.”

    Es nepiedāvāju atgriezties pagānismā, bet aiziet no trīsvienīgā dieva, kāds nav rakstos, aiziet no tā kristus, kuram Īstais aicina neticēt: “Ja tad kas jums sacīs: redzi, še ir Kristus vai tur, - tad neticiet. Jo uzstāsies viltus kristi un viltus pravieši un darīs lielas zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja iespējams, arī izredzētos.” (Mat. 24:23-24) Protams, ka aiziet no viltus kristus var tikai tad, kad viņu ierauga - pievilt var pat izredzētos! Aicinu atteikties no tā gara, kas bija tajā valdniekā par kuru rakstīja jau Daniels: “Tas uzstāsies ar skaļām runām pret Visuaugsto un apvainos Visuaugstā svētos, tas centīsies grozīt svētku laikus un bauslību…” (Dan. 7:25)

    Visuaugstā svētie neko nav izmainījuši - ne svētku laikus ne bauslību vai likumu. Citas tautas pakļaujoties šim garam izmainīja gan svētku laikus, gan Toru, pat izdeva dekrētus šajā sakarā: “Atceļot viņu tradīcijas, mēs varam saviem bērniem piedāvāt leģitīmu veidu, kā likumīgi svinēt Lieldienas… Tāpēc mums nedrīkst būt nekāda sakara ar jūdiem, jo Pestītājs mums ir norādījis citu ceļu; mūsu turpmākajai pielūgsmei ir jākļūst daudz atļāvīgākai un daudz pieejamākai (saskaņā ar nedēļas dienu kalendāru). Ja mums izdosies pieņemt šādu kārtību, mēs panāksim, ka mūsu visdārgākie brāļi tiks atdalīti no nestabilās un neprognozējamās jūdu sabiedrības.” (Izvilkums no Nikejas dekrēta, 325.gads, atrasts Eusēbija bibliotekā Vita Const. Lib III 18-20) Fragments no 2009.gadā izdevniecībā “Viņa Vārds Manī ” iznākušās Dominikas Bīrmanas grāmatas “Iepotētie” (190.lpp.) Šim dekrētam un tā instrukcijām vēl arvien seko vairums šodienas kristiešu, svinot Lieldienas, Ziemassvētkus, Šabatu aizvietojot ar svētdienu un atmetot Dieva likumus un pavēles.

    Katram ir jānonāk pie savas atziņas, par to kur ir “mežs”, un kur ir “dārzs”, un jāizlemj, kur palikt - “mežā” vai “dārzā”. “Jo, ja tu no sava dabīgā celma, meža eļļaskoka, esi izcirsts un pret savu dabu esi iepotēts dārza eļļaskokā… “ (Rom. 11:24) “Bet, ja nu daži zari izlauzti un tu, meža eļļaskoka atvase būdams, esi uzpotēts viņu vietā un dabūjis daļu pie eļļaskoka saknes un taukuma” - D.Sterns tulko – “bet tu savvaļas eļļaskoks – tiki uzpotēts starp viņiem un sāki tāpat, kā viņi, lietot eļļaskoka saknes bagātības (Rom. 11:17) Ja esmu uzpotēts starp “dārza” eļļas koka atvasēm, tad “barojos” no šī eļļaskoka saknes bagātības, taukuma!

    Vēl par: “…mesiāņi visur uzsver Toru”.

    Mēģiniet ieraudzīt, ka Tora ir Dieva Vārds, un tas ir Ješua: “…Vārdu, kas Tam uzrakstīts, neviens nepazīst kā vien Viņš pats. Viņš tērpies drēbēs, kas asinīs mērktas, Viņu sauc: DIEVA VĀRDS.” (Atkl. 19:11-13) To, ka Viņš ir DIEVA VĀRDS, atklāj tikai Īstais Ješua, kā rakstīts: “Un neviens nezina, kas Dēls ir, kā vienīgi Tēvs un, kas Tēvs ir, kā vienīgi Dēls un kam šis Dēls to grib atklāt.” (Lūk. 10:22.)

  10. Uzskatu šo rakstu par tukšu faktu izklāstu un ļoti tendenciozu, diemžēl autors ir gribējis būt ļoti “moderns”, kas mazās Latvijas pārstāvjiem mēdz būt raksturīgi… Skaisti attēli, bet… autoram nav dziļākas sapratnes par šo tēmu, kuru viņš mēģina virzīt, pretstatot jūdus kristiešiem, tātad mēģina šķelt vienus no otriem. Šis raksts pēc būtības nav labs. Par ebrejiem un jūdiem ir jālūdz, viņi ir jāsvētī un jāmīl, visa Izraēla tauta. Tā Dievs ir rakstījis Savā Vārdā un to neviens un nekad nevarēs atcelt.

    Šobrīd kā nekad iepriekš Izraēla tautai ir nepieciešams materiāls, finansiāls un lūgšanu atbalsts. Tieši kristieši ir tie, kas var svētīt jūdus un Izraēlu. Un svētījot Izraēlu arī latviešu tauta tiek svētīta. Daudz laba var darīt mesiāniskās draudzes, protams arī Latvijā. Paldies Dievam par katru mesiānisko draudzi Latvijā un visā pasaulē. Tas mūs tuvina un atver mūsu - kristiešu sirdis pretī jūdiem, pretī ebrejiem. Kāpēc jūs tā baidāties, ka Dieva mīlestības un draudzības varētu būt par daudz? Īstas mīlestības un cieņas pret otru nekad nav un nebūs par daudz. Lai Dievs arī jums, Ervīn, dāvā sirds gudrību, kuras pamatā ir mīlestība un draudzība Jēzū Kristū (un nevis teoloģiska diskusija, kura ved naidā un muļķībā). Ebreju tautas gudrība ir ļoti dziļa, tās izpratnei ir vajadzīgs ilgs laiks, bet Dieva gudrība ir dziļāka un tā dod lielu prieku un mieru katram.

    Priecīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus!

    Anna

  11. Labdien!

    Šī ir ļoti veiksmīgi ievirzīta diskusija un tā izraisīja arī man vēlēšanos piedalīties šī jautājuma apspriešanā. Nepretendēju uz teoloģisku vai strikti biblisku sava viedokļa pamatojumu - par to lai strīdas mesiāniskie un kristiešu teologi,- bet varu atklāt savu izaugsmes ceļu Kunga atziņā un izteikt savu subjektīvo viedokli, cerot, ka tas kādam palīdzēs atrast savas ticības saknes un pamatojumu.

    Neapšaubāmi ir tikai viens ceļš atgriežoties pie Radītāja, un to mums atklāj Rakstu – Vecās un Jaunās Derības - ekseģēze. Nav divi ceļi. 1) Mēs nevaram ieslīgt bezgalīgā un veltīgā Toras uzlikto pienākumu pildīšanā, cerot ar to sagādāt sev glābšanu, jo mūsu labie darbi mums pašiem kļūst par klupšanas akmeni mūsu izaugsmei un pieaugšanai. 2) Tas pats attiecas uz Jaunās Derības nošķelšanu no Vecās Derības konteksta un, kas ir visļaunākais, teikt, ka līdz ar Jauno Derību Vecā ir zaudējusi spēku un ir atceļama, un ka Jēzus visus mīl neatkarīgi no tā, kā un kam viņš tic. Arī tā ir būtiska herēze.

    Mans garīgās izaugsmes ceļš sākās tieši ar šī otrā ceļa meklējumiem un arī atrašanu. Es kvēli pietvēros Kristus evaņģēlijam un staigāju ticībā, saņēmu spēku kalpošanai, man bija vīzija par vienotu Kristus Miesu un tās celtniecību, bet – un tas atklājās tikai pēdējā laikā - pietrūka fundamentālas pamatatziņas par mūsu ticības mesiānisko izcelsmi un pamatu.

    Jo tālāk dzīvē devos tikai ar evaņģēlisko kristīgo ticību, jo vājāks jutos, un man pietrūka kaut kas ļoti būtisks – savas ticības Sakņu apzināšanās; var teikt, piekļuve tām pazemes ūdens dzīslām, kas uztur ticības avota plūdumu. Redziet, ticība apvienota ar grēknožēlu un Dieva atziņu, kas ir tās pamatā, dod glābšanas cerību, un tikai… Šodien esmu kļuvis mesiānis, jo no Dieva oriģinālā vīnakoka Saknēm es iegūstu dzīvības sulu un pilnvērtīgu barību savai augšanai. Atzīšanai un atziņai pieaugot, tagad jau caur mesiānisko redzesloku raugoties, man atklājās kristietības nepareizais un visai greizais pamats, jo sakarā ar mesiānisko ļaužu strauju savairošanos pagānu tautu vidū tās apoloģēti m.ē. 325.gada un turpmākajos koncilos nolēma radīt jaunu valsts reliģiju, kas izmantos mesiāniskās ticības elementus, uzsēdinot tos uz pagānisma tautu okultās prakses un elkdievības pamata. Tā ir kristietība, kuras atziņas esam pārmantojuši paaudžu gaitā, neapzinoties, ka šī nav oriģinālā jūdu ticība, kuras mantinieki esam tikai šķietami.

    Jautājums nav par jūdaismu vai kristietību, bet par mesiāniskās ticības atgūšanu un atgriešanu mūsu paaudzei, kura sevī ietver kaut vai tikai dažas būtiski svarīgas lietas: Glābēja oriģinālā VĀRDA atgriešanu katrai tautai, kas ir JAHU-SHUA vai JE-ŠUA; Radītāja vai Tēva Vārda atgriešanu katrai tautai, kas nav bezpersonisks beznacionāls Dievs, bet gan JAHVE ELOHIM, Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba Dievs, Izraēla Dievs; Rakstu oriģināla atgūšanu to pirmatnējā izskatā, jo Bībeles teksts ir, šķiet, apzināti padarīts antimesiānisks un aizplīvurots ar neskaidrām frāzēm, un tās latīņu oriģināli ir radīti veselus sešus gs. pēc mesiānisko manuskriptu rašanās, kas mums vairs nav pieejami.

    Jā, ir tikai viens ceļš uz mūsu glābšanu caur Ješua dārgajām asinīm. Bet tas notiek, ejot pa individuālas grēknožēlas ceļu oriģinālajā mesiāniskajā ticībā, nepazaudējot būtiskākos šīs ticības atribūtus: Viņa Personas VĀRDU un Viņa oriģinālos Vārdus, ko aptver Viņa tautas vēsturiskais un garīgais mantojums. Mums ir jābūt lepniem, ka caur Viņa žēlastību mums ir dota tāda iespēja tikt piepotētiem un nevis būt savvaļā augušiem mežeņiem. Ar to mēs šajā pasaulē sniedzam HaMašiaham liecību, ka piekļaujamies pagānu nicinātajam un kristiešu nepieņemtajam Ješua VĀRDAM un Viņa tik nīstamajai tautai Viņa paša dēļ, ka svinam Viņa tautas oriģinālos svētkus liecības dēļ, un turam Šabatu Viņa paša dēļ un arī savas liecības dēļ. Tieši tā ir mūsu Izglābšanas liecība un pasaules atgriešanas īstais pamats, nevis mūsu kristīgi konfesionālā dedzība.

    Vai jūs aptverat, ka kristietībai kā tādai nav nākotnes, ja tā paliek tur, kur tā ir: bez sava oriģinālā pamata un vēl sašķēlusies konfesiju rāmjos? Mūsu kopējais vājums pretspēku priekšā sniedz redzamu klīnisku ainu.
    Man šķiet, ka šeit slēpjas atslēga uz laiku beigām un mūsu galējo izglābšanu. Tāpēc turpināsim komentēt šo tik svarīgo kristietības jautājumu.

    Patiesā cieņā un mīlot visus, kas pastāv Patiesībā, Jūsu Miervaldis Zeltiņš

  12. Anna Kness,
    man žēl, ka tā arī neesat līdz galam sapratusi, par ko ir raksts. Jau pašā raksta sākumā skaidri bija norādīts, ka “NAV runa par draudzēm, kurām Dievs devis īpašu sāpi par ebreju tautu un uzticējis kalpošanu ebreju vidū; NAV runa arī par tiem, kas lūdz par mieru Izraēlā, evaņģelizē ebrejus un rīko ebreju dziesmu festivālus”. Šis raksts ir par neebreju cenšanos būt “īstiem ebrejiem”, kādi viņi nekad nebūs un arī nevar būt, un izpildīt visus jūdaisma priekšrakstus un tradīcijas. Tāpēc ir jāpasaka, ka mesiānisms nav kristietība, bet jūdaisms, lai cilvēkiem netiktu jaukti prāti.

    Neviens neiebilst pret lūgšanu par Izraēlu un ebreju tautu, neviens neiebilst, ka, saskaņā ar Rakstiem, mums ebreju tauta jāmīl un jāsvētī. Neviens neiebilst pret mesiāniskajām draudzēm, ja vien tajās būtu Mesijam ticoši ebreji. Iebildumi ir pret mesiāņu centieniem judaizēt kristiešus un likt tiem ievērot reliģiskus priekšrakstus, ko Dievs pagānu tautām nekad nav pavēlējis. Raksta mērķis bija brīdināt, ka pārlieku liela fokusēšanās uz bauslības darbiem var aizvest kādu labticīgu kristieti prom no Kristus žēlastības. Šis ir problēmraksts par šobrīd kristīgajā sabiedrībā aktuālu tēmu, tāpēc katrs var izteikt savas domas, bet tikai uz Svēto Rakstu pamata.

    Miers Jums Augšāmcelšanās svētkos!

  13. Miervaldi,
    man prieks, ka iesaistījies diskusijā. Tomēr, lai gan esmu kristietis apmēram tikpat ilgi kā Tu, un arī studējis Bībeli dziļāk nekā vienkāršs ierindas baznīcēns, vairākām Tevis izteiktajām atziņām nevaru piekrist.

    1. Nekad neesmu dzirdējis nevienu kristieti sakām, ka Vecās Derības Raksti būtu atceļami vai nederīgi. Kopā ar Jaunās Derības Rakstiem tie sastāda vienotu Dieva Vārdu cilvēcei. Par to neviens nestrīdas. Cita lieta, ka analizējot Ješua teikto Evaņģēlijos, redzam, ka Dieva Dēla viedoklis par dažām Bauslības normām krietni atšķiras no Bauslības burta. Jēzus teic: “Vecajiem ir teikts… bet Es jums saku…” Pretruna? Taču Kungs saka, ka Viņa teiktais ir Tēva griba konkrētajā jautājumā, bet Bauslībā ierakstītais burts ir klātpielikts “jūsu sirds cietības dēļ”. Ja cilvēks cenšas izpildīt Bauslību ar visiem tās priekšrakstiem un reizē arī Ješua teikto, tad kā viņam jārīkojas - “aci pret aci” vai tomēr “mīliet savus ienaidniekus”? “Tev būs savu ienaidnieku ienīst” vai tomēr “svētījiet tos, ka jūs vajā”? Turklāt neviens mesiānis tāpat neievēro ikkatru Bauslības paragrāfu. Tad kāpēc daži baušļi ir svarīgāki par pārējiem? Tas ir pretrunā pašai Bauslības jēgai, jo “kas to ir turējis, tam tā dod dzīvību”.

    Savukārt doma, ka “līdz ar Jauno Derību Vecā ir zaudējusi spēku”, ja runājam par Dieva noslēgto derību ar Savu tautu, nevis par Vecās Derības Rakstiem, izteikta vēstulē Ebrejiem: “Viņš ir labākas derības starpnieks, kas uz labākiem apsolījumiem dibināta. Jo, ja pirmā būtu bijusi bez trūkuma, tad nemeklētu vietu otrai. Jo, tos norādams, Viņš saka: redzi, nāk dienas, Tas Kungs saka, kad Es celšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, ne pēc tās derības parauga, ko Es esmu cēlis viņu tēviem tai dienā, kad Es viņu rokas satvēru, lai viņus izvestu no Ēģiptes zemes, jo viņi paši nav palikuši Manā derībā, un Es esmu viņus pametis, saka Tas Kungs. Šī ir tā derība, ko Es celšu Israēla namam pēc šīm dienām, saka Tas Kungs, Es likšu Savus baušļus viņu prātā un tos rakstīšu viņu sirdīs un būšu viņiem par Dievu, un viņi Man būs par tautu” (Ebr. 8:7-10) un Sacīdams “jauns”, Viņš pirmo ir atzinis par vecu. Bet, kas kļūst vecs un noveco, tas ir tuvu iznīkšanai” (13.p.).

    2. Es tik tiešām nesaprotu mesiāņu ņemšanos ap Dieva Dēla vārda “pareizu” vai “nepareizu” izrunu. Domāju, šodien nebūs kristieša, kas nezinātu, ka ebrejiski Jēzus vārdu izrunā Ješua. Taču Jaunā Derība ir uzrakstīta grieķiski. Tāpēc pārējā pasaule Mesijas vārdu iepazina kā Isus, no kura vēlāk atvasināta šī vārda izruna citās valodās. Hesus, Jēzus, Isus, Džīzas - kāda starpība, kā mēs Viņu saucam! Vai no tā mainās mūsu ticība, mūsu attieksme, mūsu mīlestība uz Dieva Dēlu? Tas ir valodniecības nevis glābšanas un ticības jautājums. Taču mesiāņi to padara par eksistenciāli svarīgu jautājumu. Cilvēki, kas pirmajos gadsimtos pēc Kristus lasīja Jauno Derību grieķu oriģinālā vai latīņu tulkojumā, un kam ar jūdiem nebija tiešas saskarsmes, nemaz nepazina tādu Ješua. Vai tāpēc viņu ticība bija nepareiza?

    Kam es varētu piekrist, ir Dieva vārda Jahve (Jehova) atjaunošanai Vecās Derības tekstā. Nezinu, kāda iemesla dēļ citu valodu tulkojumos šis vārds aizstāts ar Tas Kungs. Neredzu tam pamatojuma. Tomēr arī paši ebreji, tostarp mesiāņi, izvairās šo vārdu izrunāt. Arī Elohim sarunvalodā lieto reti, aizstājot ar Adonai. Tad kāpēc latvietis nevarētu teikt “Dievs” vai “Kungs”?

    3. Tu raksti, ka “Bībeles teksts ir, šķiet, apzināti padarīts antimesiānisks”. Vai gribi teikt, ka Pāvila cīņa pret jūdaiskajiem sludinātājiem un viņu mācību, viņa iebildumi par jūdaisma uzspiešanu pagāniem, ir Baznīcas izgudrojums? Tas vairāk izskatās pēc sazvērestības teorijas. Vēl Tu raksti, ka vajadzīga “Rakstu oriģināla atgūšana to pirmatnējā izskatā”. Kā tas iespējams? Ir saglabājušies atsevišķi seni manuskripti, taču arī tie radīti vismaz pāris gadsimtus pēc Kristus. Vai “atjaunot Rakstus” nozīmē pieskaņot tos mesiāniskajai mācībai? Taču tad tas būtu viltojums nevis Rakstu atjaunošana. Par mācību mēs varam spriest tikai no teksta, kas ir saglabājies un mūsu rīcībā, nevis no cilvēku izfantazētām teorijām, kā vajadzētu būt.

    4. Par svētkiem. Nav problēmu, ja kāds grib svinēt Torā pieminētos ebreju, jeb kā Tu raksti, “oriģinālos svētkus”, bet vai kaut kur ir rakstīts, ka tāpēc nedrīkstēt svinēt arī citus svētkus? Paši mesiāņi taču svin Hanuka un Purim, kas Torā nav pieminēti, bet nāk no tradīcijas. Tad kāpēc mesiāņi ar tādu nepatiku izturas pret Ješua dzimšanas dienas atzīmēšanu vai Svētā Gara svētkiem? Visām tautām esot jāsvin ebreju svētki, kā Tu raksti, “liecības dēļ”, bet vai Kristus piedzimšanu un augšāmcelšanos nevar svinēt liecības dēļ? Man nav saprotama šāda pieķeršanās jūdaismam, tajā pašā laikā atmetot savu identitāti. Ceru, Tu saproti - es nerunāju par pagānisko identitāti.

    5. Par saknēm. Sakņu apzināšanās ir ļoti svarīga ikvienam. Taču mana izpratne par vēstulē Romiešiem 11.nod. minētajām saknēm ir citādāka nekā mesiāņiem. Dievs savu Derību nenoslēdza ar kādu tautu, bet uzticamu cilvēku - Ābrahāmu, kas, starp citu, nemaz nebija ebrejs, bet kaldejs. Viņam ticība tika pieskaitīta par taisnību. No Ābrahāma pēcnācējiem izveidojās tauta - ebreji, caur kuru Dievs atklāja Savu gribu cilvēcei. Es uzskatu, ka saknes ir Ābrahāma ticība un Dieva apsolījumi, nevis Bauslība un jūdaisms. Pats olīvkoks ir Dieva tauta - gan ebreji Dieva apsolījumu dēļ, gan kristieši ticības un Dieva žēlastības dēļ, - savukārt zari ir kā jūdi (dabīgie), tā pagāni (uzpotētie). Ne jūdaisms ir sakne, bet Ābrahāma ticība, ko “neatceļ Bauslība, kas dota četri simti trīsdesmit gadus vēlāk. Tā nevar iznīcināt apsolījumu” (Gal. 3:17).

  14. Paldies par komentāru.

    Sveicinu ikvienu HaMašiaha Augšāmcelšanās svētkos!

    Diemžēl dziļāku diskusiju mūsu starpā publiskajā telpā veikt nav iespējams, jo man šķiet, ka mans sarunas partneris ļoti grib palikt žēlastības kristietis, nevis pieaugt spēkā un smelties Elohim tautai atklāto gudrību un atziņu.

    Jo vairāk lasu Jauno Derību, īpaši Pāvila (Shaul) mācības, Bībeles tekstu salīdzinot ar Mesiāniskajiem Rakstiem (MRS), ko esmu iztulkojis un izdevis latviešu valodā, jo vairāk acīs un prātā spiežas klaja disonanse starp tekstiem tieši mesiāniskās atziņas pamatā. Ir skaidri redzams, ka Bībeles autori un tulkotāji vai nu nezin jūdu domāšanas veidu, vai arī apzināti Rakstus padarījuši “pliekanus,” pasniedzot tos “tautām” šādi, noplicinot tekstu līdz maz izsakošām frāzēm un visur, kur to Autors domas izsaka mīlestībā, nenotiesājot un ar bardzību, bet stiprinot, Bībeles tulki tieši otrādi - kritizē, soda, pārmet, īpaši jūdiem, sevi pretnostatot tiem pat caur Apustuļu, ieskaitot Pāvila, mutēm. Kaut vai tas norāda, ka šis teksts nav oriģināls, ko mēs lasām. Šādu tekstu lasot, nemanāmi un neuzkrītoši, pat neapzināti rodas vēlēšanās citus notiesāt un ticīgos sašķelt.

    Lielākais “isms” pašlaik, pirms Mesijas atgriešanās, kad atklājas Raksti un to pamatatziņa visā savā pirmatnējā būtībā un skaistumā, ir iesīkstējušās kristietības tendence nemainīties un aizstāvēt seklumu savā domāšanā un izpratnē. Acīmredzot tuvu klāt ir tas laiks, kad brālis brāli notiesās un nodos viņa augstākas atziņas dēļ. Kāpēc mēs tik spītīgi nevēlamies ieiet atziņas un svētību pilnumā, kas mums ir dots?

    Es nevēlos pat komentēt domas par jūdaisma pievilcību vai nepievilcību un apgraizīšanas rituāla nozīmi jūdiem un kristiešiem, kuriem vajag gan sirds, gan prāta apgraizīšanu, lai viņi atgriežas no sava domāšanas sekluma. Te nav tas suns aprakts. Jautājums ir par jau skaļi sadzirdamajiem Viņa atnākšanas soļiem un to faktu, ka drīz grāmatas tiks atvērtas (un beigās atziņa vairosies). Saprotiet, mīļie, tā ir žēlastība pagāniem piekļūt pie mesiāniskās (nevis jūdaistiskās) atziņas dziļumiem, kas nav Jaunās Derības burts, bet no Tēviem mantotais gars un Gars (Ruah HaKodesh), kas vispār lika atnākt Ješua, lai izglābtu Savu tautu (šajā atziņā arī ietverot visas citas tautas) no viņas (un viņu) grēkiem. Tas, kas šeit tiek pateikts, man šķiet, ir pravietiski, tāpēc pārbaudiet to ar savu garu, draugi.

    Nobeigumā sniegšu dažus Ervīna un citu komentētāju citēto Bībeles tekstu salīdzinājumu ar Mesiānisko Rakstu tekstu, lai jūs spētu notvert niecīgās atšķirības atziņās, kas manuprāt ir ļoti būtiskas.

    BĪBELE: Ebrejiem 8:7-13:
    7 Jo, ja pirmā (derība) būtu bijusi bez trūkuma, tad nemeklētu vietu otrai. 8 Jo, tos norādams, Viņš saka: redzi, nāk dienas, Tas Kungs saka, kad Es celšu jaunu derību ar Israēla namu un ar Jūdas namu, 9 ne pēc tās derības parauga, ko Es esmu cēlis viņu tēviem tai dienā, kad Es viņu rokas satvēru, lai viņus izvestu no Ēģiptes zemes, jo viņi paši nav palikuši Manā derībā, un Es esmu viņus pametis, saka Tas Kungs. 10 Šī ir tā derība, ko Es celšu Israēla namam pēc šīm dienām, saka Tas Kungs, Es likšu Savus baušļus viņu prātā un tos rakstīšu viņu sirdīs un būšu viņiem par Dievu, un viņi Man būs par tautu. 11 Un viņi nemācīs katrs savu tuvāko mjun brālis brāli, sacīdami: atzīsti To Kungu, - jo visi Mani pazīs no mazā līdz lielajam viņu starpā. 12 Jo Es būšu žēlīgs viņu netaisnībām un viņu grēkus vairs nepieminēšu. -13 Sacīdams “jauns”, Viņš pirmo ir atzinis par vecu. Bet, kas kļūst vecs un noveco, tas ir tuvu iznīkšanai.
    MESIĀNISKIE RAKSTI (MRS)
    7 Jo ja šī pirmā derība būtu bijusi nekļūdīga, tad netiktu meklēta vieta otrajai. 8 Jo, atradis viņos vainu, Viņš saka: “Redziet, nāk dienas,” saka JAHVE יהוה, “kad Es slēg­šu ar Yisra’ēl namu un ar Yehudah namu at­jau­notu derību, 9 nevis saskaņā ar to derību, ko Es noslēdzu ar viņu tēviem dienā, kad Es paņēmu tos pie rokas, lai tos izvestu ārā no Mitsrayim zemes, jo viņi ne­pa­stāvēja Manā derībā un Es tos beidzu cienīt,” saka JAHVEיהוה 10 “Tādēļ šī ir tā derība, ko Es noslēgšu ar Yisra­’ēl namu pēc šīm dienām,” saka JAHVE יהוה, “ielik­dams savus likumus viņu prātā, un Es rakstīšu tos uz viņu sirdīm un Es būšu viņu Elohim, un viņi būs Mani ļaudis.* 11 “Un tie nekādā ziņā nemācīs nevienu no sa­viem ļaudīm un katrs savu brāli sacīdami: ‘Pazīsti JAHVE יהוה,’ jo tie visi Mani pazīs no pēdējā viņu vidū līdz pat lielākajiem no viņiem. 12 “Jo Es piedošu viņu netaisnības un viņu grēkus, un viņu nelikumības Es vairāk nepie­mi­nē­šu.”** Yirm. (Jer.) 31:31-34 13 Sakot: “atjaunota” derība, Viņš ir padarījis pirmo par novecojušu. Tā­tad kas kļūst vecs un noveco, ir tuvu aiziešanai vispār (izbalēšanai)). (Komentārs: **Nav pirmajos manuskriptos. Jeremijas grāmatā vārdam, tulkotam kā “jauns” primārā nozīme ir “atjaunots no saknēm,” skat. Gal.3:15-21. Kādi tulkojumi saka, ka pirmā derība ir atcelta, ko nesaka Sha’ul Rom.9:4 un Ef.2:12.)

    BĪBELE Galatiešiem 3:15-20:
    15 Brāļi, es runāju cilvēcīgi, arī cilvēka pēdējo gribu, kas stājusies spēkā, neviens neatceļ, nedz pieliek tai ko klāt.16 Ābrahāmam un viņa dzimumam ir doti apsolījumi. Nav rakstīts “un dzimumiem”, tas ir par daudziem, bet par vienu: “un tavam dzimumam”, proti, Kristum.17 Bet es saku to: Dieva jau sen spēkā nākušo gribas izpausmi neatceļ bauslība, kas dota četri simti trīsdesmit gadus vēlāk. Tā nevar iznīcināt apsolījumu.18 Jo, ja ar bauslību nāk mantojums, tad vairs ne ar apsolījumu, bet Ābrahāmam to Dievs ar Savu apsolījumu ir dāvinājis.19 Kāpēc tad ir dota bauslība? Pārkāpumu dēļ tā ir klāt pielikta - līdz nāktu dzimums, kam ir dots apsolījums, - eņģeļu dota tā, ar starpnieka roku uzrakstīta.20 Kur viens, tur nav starpnieka, bet Dievs ir viens vienīgs.
    MESIĀNISKIE RAKSTI (MRT):
    15 Brāļi, kā cilvēks es saku lūk, ko: katrs līgums, lai gan tas ir noslēgts cil­vēku starpā, ja tas ir apstiprināts, neviens to neatceļ vai tam ko pie­vie­no. 16 Bet derības apsolījums tika izteikts Abraham un viņa sēklai. Tas nesaka: “…un viņa sēklām” kā par daudzām, bet tikai par vienu: “…un tavai sēklai,” Ber. (1.Moz.) 12:7 kas ir Mesija. 17 Tagad es teikšu: To­rah, kas nāca pēc četri simti trīsdesmit trīs gadiem, neatceļ to derību, ko iepriekš apstiprināja Elohim Mesijā; tas pats attiecas uz ap­so­lījumu. 18 Jo ja mantojums ir dots caur Torah, tas vairs netiek dots caur apsolījumu, bet Elohim to deva Abraham caur apsolījumu. 19 Kā­pēc tad vēl šī Torah? Tā tika pievienota klāt pārkāpumu dēļ, līdz nāks sēkla, kam šis apsolījums tika dots. Un tas tika tā nozīmēts caur vēst­ne­šiem, pielietojot starpnieka roku. 20 Starpnieks ir kas vairāk nekā viens Elo­him; Elohim ir Viens. (Starpnieks, kas pārstāv kādu citu, nav viens, bet rīkojas viņa labā, bet Elohim ir Viens.)***

    BĪBELE: Galatiešiem 6:15-16:
    15 Jo nedz apgraizīšana ir kas, nedz neapgraizīšana, bet jauns radījums. 16 Un, kas šo ceļu ies, pār tiem miers un žēlastība un vispār pār Dieva Israēlu.
    MESIĀNISKIE RAKSTI (MRT):
    15 Jo Mesijā JEŠUA יהושע ne apgraizīšanai, ne neapgraizīšanai ir kāda teikšana, bet atjaunotajam radī­jumam.** 16 Visiem, kas staigās saskaņā ar šo likumu: lai pār tiem ir miers un žēlsirdība, arī pār Elohim Yisra’ēl. (Komentārs: ** Yehudim mācība ir, ka nejūdi ir pakļauti Noah (Noa) derībai. Noah (Noa) derībai ir 7 likumi: taisnība, aizliegt elkkalpību, amoralitāti, zaimošanu, slepkavību, ļaunumu pret dzīvniekiem un zagšanu. Tā neietver apgraizīšanu. Skat. 5.Moz. 10:16; 30:6; Jer. 4:4; 9:25 un Eceh. 44:7 par sirds apgraizīšanu.)

    Vai redzat atšķirības? Tekstam ir it kā tas pats saturs, tikai daudz dziļāka izpratne.

    Esiet svētīti arī no manas sirds. Miervaldis

  15. Oskar,
    diemžēl man atkal nākas runāt par demagoģiju. Jo Tavs citāts no Mat.ev. 24.nod. par viltus kristiem un viltus praviešiem nekādā veidā nav attiecināms uz mesiāņiem vai kristiešiem, bet uz dažādiem viltus mesijām, pasaules glābējiem un tamlīdzīgām personām, kas laiku pa laikam parādās visā pasaules vēstures gaitā, bet jo īpaši tuvojoties Kristus otrajai atnākšanai. Taču Tu faktiski par “viltus kristu” pasludina To, kuru kristīgā Baznīca sludinājusi tūkstošiem gadu, būtībā nostādot visu paaudžu un gadsimtu kristiešus viltus praviešu lomā. Piedod, bet tas norāda uz garīgu paaugstināšanos un sektantismu. Padomā - jūdiskais mesiānisms bija pazīstams kristīgai sabiedrībai tikai pirmajos gadsimtos, pie tam ierobežotā ģeogrāfiskā teritorijā. No jauna mesiānisms atdzima tikai 20.gadsimtā. Vai gribi teikt, ka visus šos gadsimtus kristīgā pasaule ir sekojusi “viltus kristum”? Un tikai tagad kādam pēkšņi nākusi dižā atklāsme, kas glābj un atbrīvo? Un nieka 250 000 mesiāņu, kas šodien ir pasaulē, ir izredzētie svētie, kas garīgāki un vairāk sapratuši par simtiem miljonu nabaga kristiešu, kam prāti apmāti?

    Kāpēc mesiāņi no pagānu tautām, runājot par Rom. 11.nod., cenšas uzsvērt, ka tieši viņi ir īstie zari, kas uzpotēti olīvkokam? Jaunās Derības kontekstā uzpotēti “dārza eļļaskokam” ir visi pagānu tautām piederīgie, kas tic Dieva Dēlam Jēzum Kristum kā Glābējam. Un, vai “barošanās no eļļaskoka saknes bagātības un taukuma” nozīmē atgriešanos pie jūdaisma? Nē, tas nozīmē, ka arī pagāniem tagad ir daļa pie jūdiem dotajiem Dieva apsolījumiem un mantojuma.

    Nedomāju, ka ir kaut viens nopietns kristietis, kurš nezinātu, ka Jēzus ir DIEVA VĀRDS. Saskaņā ar Tevis paša rakstīto, to var atklāt tikai īstais Kristus (ha Mašiah). Un pareizi ir - tas skaidri un gaiši uzrakstīts arī rakstītajā Dieva Vārdā - Bībelē. Taču, saki - vai Ješua (Dieva Vārds) ir tikai Tora, vai arī visi Vecās Derības raksti? Un, vai Dieva Vārds ir tikai Vecās jeb arī Jaunās Derības raksti? Ja arī Jaunās, tad Ješua kā Dieva Vārds ir atklāts šajā Derībā. Tāpēc es par Dieva Vārdu (Radītāja instrukciju cilvēcei) uzskatu visu Bībeli, bet tā man nemāca atmest Kristus doto brīvību un atgriezties Bauslības jūgā.

    Apustulis Pāvils saka: “Es nenoliedzu Dieva žēlastību; jo, ja bauslībā ir taisnība, tad Kristus velti ir miris.” (Gal. 2:21) Arī es negribu noliegt Kristus žēlastību un meklēt citus pestīšanas priekšnoteikumus. Man pietiek ar Kristus upuri.

  16. Miervaldi,
    patiešām - es labāk palieku Kristus žēlastībā nekā ieslīgstu filozofēšanā un Bauslības strīdos. Lasot Evaņģēlijus un apustuļu vēstules es ieraugu un novērtēju brīvību, ko Jēzus mums atnesa ar savu krusta nāvi, izglābdams ticīgos no Bauslības jūga. Bet tagad man piedāvā savu kaklu atkal likt zem jūga, kuru es nespēju panest. Nē, paldies, es to nevēlos! Man ir Kristus dāvāta brīva pieeja Tēvam jebkurā laikā, neatkarīgi no Bauslības darbiem, un es šo privilēģiju nemainītu ne pret ko citu.

    Tomēr man šķiet, ka Tava izpratne par šo tēmu, iespējams, ir mazliet tolerantāka, nekā dažam labam radikālam mesiānim. Zinu, ka Tu neaicini darīt Bauslības darbus likuma, bet mīlestības uz Dievu dēļ. Tomēr Tu visu laiku uzsver kādu dziļāku gudrību, kas it kā ekskluzīvi piederot ebreju tautai, un kuru varot atrast mesiānismā. Ja runa būtu par okulto pasauli, es atkal teiktu - klasiska sazvērestības teorija. Apslēptā gudrība, apslēptās zināšanas, ko var iegūt tikai izredzētie - vēl tikai Svētā Grāla pietrūkst! Taču Dieva Vārdam jābūt un Viņš arī ir tāds, lai pat bērns tajā nemaldītos. Protams, tajā ir arī ieraugāma Dieva neizsmeļamā gudrība, kas varbūt daudziem pirmoreiz Vārdu dzirdot neatklājas, tomēr Dieva Vārds ir arī tik vienkāršs, lai ikviens, kas to dzird vai lasa, neatkarīgi no viņa izglītības vai sociālā stāvokļa, varētu satvert pestīšanu un visus Dieva apsolījumus. Dieva Vārdu mums atklāj Dieva Gars. Tāpēc nevienam - vai tas būtu jūds, mesiānis vai kristietis - nav ekskluzīvs monopols uz Dieva Vārda dziļumiem.

    Tu pārmet kristiešiem citu tiesāšanu, ticīgo šķelšanu un pat pieļauj, ka “brālis brāli notiesās un nodos viņa augstākas atziņas dēļ”. Taču, piedod, līdz šim esmu pieredzējis, ka tieši mesiāņi šķeļ draudzes un ar pārākumu izturas pret “neko nesaprotošajiem kristiešiem”. Arī Tu taču pārmet kristiešiem garīgu seklumu un pliekanību tikai tāpēc, ka viņi nevēlas piekrist mesiāņu mācībai, kurai vismaz tādā formā, kā tā tiek pasniegta šodien, neredz pamatojumu Jaunajā Derībā.

    Visbeidzot - kas tie par “mesiāniskajiem rakstiem”? Ar ko tie atšķiras no Bībeles jebkurā citā valodā? Par Vecās Derības rakstiem nerunāsim, bet Jaunās Derības rakstu oriģināls taču ir grieķu valodā. Neviena Jaunās Derības daļa nav sarakstīta ivritā, jo tolaik tā jau bija mirusi valoda, ko lietoja tikai augsti mācīti Rakstu mācītāji un priesteri. Sinagogās un sadzīvē labākajā gadījumā runāja aramiski, bet diasporā - tikai grieķiski. Tāpēc visi mesiāņu centieni Rakstu jēdzienus, vietvārdus un personvārdus izrunāt tikai ivritā ir, maigi sakot, nesaprotami.

    Ja reiz Jaunā Derība sarakstīta grieķu valodā, tad tās teksts ebreju mēlē arī ir tikai tulkojums. Domāt, ka ebreju tulkojums kaut kādā veidā ir dziļāks un garīgāks, nekā tulkojumi citās valodās, ir paaugstināšanās un garīga lepnība. No kādas valodas Tu tulkoji paša izdotos “mesiāniskos rakstus”? No ivrita jeb tomēr no angļu vai krievu valodas? Ja tā, tad Tavs tulkojums ir tikai interpretācija. Piedod, bet izskatās, ka tā sauktie mesiāniskie raksti ir tikai mēģinājums Svētos Rakstus pielāgot mesiānisma mācībai, gluži tāpat, kā Jehovas liecinieki pielāgojuši Bībeli savai mācībai. Apgalvojumam, ka mesiāniskajam tulkojumam ir dziļāks saturs un nozīme, nekā tulkojumiem citās valodās, manuprāt, nav nekāda racionāla pamata.

    Tā kā esam personīgi pazīstami, ceru, Tu zini, ka es mīlu ebreju tautu, man patīk mesiāniskā mūzika, dziesmas un dejas, ebreju kultūra un Izraēla kā zeme. Es svētīju Israēlu gan kā zemi, gan ebreju tautu, jo no tās nākuši manas ticības sentēvi, Raksti, galu galā - mans Glābējs Jēzus Kristus. Taču man sāp tas, ka daļa kristiešu, kurus Kristus ar Savu upuri un augšāmcelšanos ir atbrīvojis no jebkāda jūga, atkal cenšas iejūgties kalpības jūgā. Tāpat kā Pāvils, kurš saka: “Svabadībai Kristus mūs ir atsvabinājis. Tad nu stāviet stipri un neļaujieties atkal iejūgties kalpības jūgā! [..] Jūs esat šķirti no Kristus, ja jūs bauslībā gribat tapt taisnoti, jūs esat žēlastību pazaudējuši. [..] Jūs bijāt skaistā gājienā, kas jūs ir kavējis paklausīt patiesībai? Šis mudinājums nenāk no Tā, kas jūs aicina. [..] Es paļaujos uz jums ticībā Tam Kungam, ka jūs nepieņemsit svešas domas, bet tas, kas jūs sajauc, saņems sodu, lai būtu kas būdams.” (Gal. 5:1; 4, 7-8, 10)

  17. “Tāpēc es par Dieva Vārdu (Radītāja instrukciju cilvēcei) uzskatu visu Bībeli, bet tā man nemāca atmest Kristus doto brīvību un atgriezties Bauslības jūgā.”

    Atgriezties? Līdz kuram gadam Tu biji TORAS - bauslības jūgā? (Šauls rakstīja TORAS - baulslības jūgā esošajiem.)

  18. Man arī jāsaka – diemžēl! Jo jūs “nedzirdiet”, ko rakstu. Tas Mašiahs, kuru es redzu Rakstos, neko nav atcēlis. Es bieži domāju, kurš ir tas mazākais bauslis, kuru atmetot vēl var tikt debesu valstībā? (Mat. 5:19) Ja kristieši zina, ka Ješua ir Dieva Vārds, tad kādēļ nepieņem šo Vārdu, bet nosauc to par “veco derību”?!(Kristiešu teologu skaidrojumu es zinu, tas man nav jāpaskaidro!)

    Jau minēju, ka Ješua Pats teica, ka tikai tas, kas pie Tēva mācījies, var atnākt pie Viņa! (Jņ. 6:45) Tā ka vajag sākt mācīties! Cik starp kristiešiem ir tādu, kā Timotejs, kas no mazām dienām zin svētos Rakstus, kas spēj padarīt tevi gudru pestīšanai caur ticību H̃aMašiaham Ješua? (2.Tim. 3:15)

    Man reiz sacīja: pieņem Jēzu Kristu, kā savu glābēju un būsi glābts! Izdarīju šo rituālu un turpināju kā “glābts” dzīvot. Tomēr mazliet arī lasīju Rakstus, un tie, lai arī nedaudz, bet mani mainīja. Tad gribējās kopā ar citiem kristiešiem arī sākt pēc Rakstiem rīkoties. Mani pārsteidza tas, ka pēc dievkalpojuma sadraudzībā nebija neviens, kas kopā ar mani vēlētos runāt “cits uz citu psalmos, himnās un garīgās dziesmās…” (Ef. 5:19) Vēlāk, kad izgāju no kristīgās baznīcas, tad mani bijušie brāļi – kristieši, sāka mani tiesāt. Tiesāja, un joprojām tiesā “ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu.” (Kol. 2:16)

    Miervaldis jau šeit mazliet ieminējās par Rakstu tulkojumiem. Grāmatas “Jaunā Derība” teksti ir ļoti tendenciozi tulkoti, bet var atrast arī tādas Rakstu vietas, kuras liela daļa kristiešu atmet, vai “nodzēš” ar citu tendenciozi tulkotu, vai arī sagroza, tāpat kā arī “citus rakstus, sev par pazušanu” (2.Pēt. 3:16), jo nav mācījušies Tēva Mācību – Toru. Tā sagroza, ka daudzās vietās vispār pazūd Dieva Vārda jēga.

    Rakstu pārprašanas sakarā kāda Rakstu vieta no šī raksta citā tulkojumā, un ar īsu komentāru. Tulkoju no D.Šterna E.J.D.

    “No Kēfa, Ješua h̃aMašiaha sūtņa שְׁלִיחַ יֵשׁוּעַ הַמָּשִׁיחַ. Kam: Dieva izredzētai tautai, kas kā svešinieki dzīvo diasporā – Pontā, Galatijā, Kapadoķijā, Āzijā, un Vitinjā, ko Dievs Tēvs pēc iepriekšējā lēmuma izredzējis, un Garā atdalījis (לְקַדְּשָׁם בְּרוּחוֹ – vai svētījis ar Garu), lai paklausītu h̃aMašiaham Ješua, un lai apslacītu Viņa asinīm: Žēlastība un šalom lai jūsu starpā ir bagātīgi”. (1.Kef. 1:1-2) Šterna komentārs: “Kam: Dieva izredzētai tautai, burtiski “Dieva izredzētajiem”, tas ir Israēlam, kas kā svešinieki, ceļinieki dzīvo diasporā. Savu vēstuli Kefa adresē pirmkārt jau ticīgajiem ebrejiem – tai skaitā arī prozelītiem, kas pieņēmuši Ješua, jo Kefa bija “sūtnis apgraizītajiem”. (Gal. 2:7-8) Tomēr Evaņģelija garīgais saturs ir identisks tam, ko sludināja Šauls, “sūtnis pagāniem”. (Gal. 2:6-9) Cittautieši, kuri pirms Ješua upura vēl nebija iegājuši jūdaismā, bet bija noticējuši ebreju Mašiaham, tāpat tiek pieskaitīti pie pēdējiem un dalās kopīgā liktenī ar ebreju ticīgajiem. Tādi cittautieši ar savu ticību ir piepotējušies pie Israēla. (Rom. 11:17-24, Ef. 2:11-16) Tauta, kas kā svešinieki dzīvo diasporā - lietojot šo izteicienu, Kefa atzīst, ka Eloh̃im apsolījis ebreju tautai Israēla Zemi, un beigu beigās pabeigs “izraidīto savākšanu” no diasporas Israēlā – Erec-Israel. Šī cerība šodien ir daļēji realizējusies.

    “Bet jūs esat Izredzēta tauta, Ķēniņa priesteri (koh̃anim - svētkalpotāji), tauta, kas pieder Dievam! Kādam mērķim? Lai paustu slavu Aicinātājam, Kas jūs aicinājis no tumsas savā brīnišķajā gaismā.” (1.Kefa 2:9) D.Šterna tulkojums un seko komentārs: “Tanahā (2.Moz. 19:6, Jes. 43:20-21, 5.Moz. 7:6, 10:5) šie vārdi lietoti attiecībā uz ebreju tautu – Israēlu. Kefa tos adresē savas vēstules lasītājiem. Saskaņā ar pirmo pantu tie pirmkārt ir mesiāniskie ebreji un tie no cittautiešiem, kas pievienojušies un pilnīgi sevi identificē ar ebrejiem.

    “Jūs, kas citkārt nebijāt tauta, bet tagad Dieva tauta, kas nebijāt apžēloti, bet tagad esat apžēloti…” (1.Kefa 2:10) Arī šīs rindas tiek attiecinātas uz ebrejiem - Kefa runā pēc Rakstiem! Šie vārdi ņemti no pravieša Hozejas grāmatas: “Tomēr Israēla bērnu skaits reiz būs kā smiltis jūrmalā, ko nevar nedz saskaitīt, nedz aplēst. Un notiks, ka tai vietā, kur viņiem reiz sacīja: jūs neesat Mana tauta, - viņiem atkal no jauna sacīs: jūs tā dzīvā Dieva bērni! Un Jūdas bērni un Israēla bērni sadosies kopā un pulcēsies ap vienu augstāku priekšnieku un aizies no tās zemes, jo Jezreēla diena būs liela diena. Sakiet saviem brāļiem: viņi tomēr ir Mana tauta, - un savām māsām: viņas tomēr ir žēlastību atradušas.” (Hoz. 2:1-3)
    וּזְרַעְתִּיהָ לִּי בָּאָרֶץ, וְרִחַמְתִּי אֶת־לֹא רֻחָמָה; וְאָמַרְתִּי לְלֹא־עַמִּי עַמִּי־אַתָּה, וְהוּא יֹאמַר אֱלֹהָ
    “Un iesēšu Es to zemē priekš Sevis un apžēlošos par neapžēloto (lo-ruhama) un sacīšu lo ami (ne Mana tauta) – tu esi ami (Mana tauta). Un tas sacīs: Tu esi mans Dievs.” (Hoz. 2:25)

    “Par tādiem Viņš mūs ir aicinājis, ne vien no jūdu, bet arī no pagānu vidus, kā jau Hozejas grāmatā teikts: Es saukšu par Savu tautu to, kas nav Mana tauta, un Savu nemīļoto par mīļoto, un tai vietā, kur bija sacīts: jūs neesat Mana tauta! - viņus sauks par dzīvā Dieva dēliem.” (Rom. 9:24-26)
    Šauls šeit runā midraša veidā (var sacīt arī – līdzībā), jo Hozeja nerunā par cittautiešiem. Viņš pravieto par Israēlu, par Dieva tautu, kas ir arī viņa tauta – viņš ir Israēla pravietis. Israēls, kas Hozejas laikā dumpojās pret Dievu, atkal no jauna tiks nosaukts par Dieva tautu! Vārdi, kurus šeit izsaka Šauls, nav pretrunā ar to, ko pravietoja Hozeja, bet nav arī tieši tā izsacīti. Šauls redz, ka tagad “Dieva tautas” sastāvā ieiet arī kāda daļa no cittautiešiem (pagāniem). “Bet Jesaja izsaucās pār Israēlu: kaut arī Israēla bērnu skaits būtu kā jūras smiltis - tikai atlikums tiks izglābts!” (Rom. 9:27) Šauls runā uz tādiem, kas zina Rakstus, jo viņi zina, ka pirms šiem vārdiem, ko Hozeja sacījis, ir Avrah̃amam un Jakovam dotais apsolījums, ka Israēla dēlu skaits būs kā smiltis jūrmalā. (1.Moz. 22:17, 1.Moz. 32:12)

  19. Inga,
    neesmu nekad bijis Bauslības jūgā, tāpēc, lasot tekstu, lūdzu, nomaini vārdu “atgriezties” ar “ļaut sevi iejūgt Bauslības jūgā”, jo īpaši tagad, kad Kristus man atnesis brīvību no Bauslības uzliktā lāsta - nespējas to piepildīt.

    Taču, ko tas maina būtībā? Kāpēc Tu piesienies vārdiem, bet nediskutē par būtību?

  20. Oskar,
    es nevis “nedzirdu”, ko Jūs sakāt, bet cenšos tūdaļ neliekties līdzi “katram mācības vējam”, pārbaudot tās saderību ar Rakstiem. Turklāt ar visiem Rakstiem kontekstā, nevis tikai Toru. Šķiet, arī jēdziens “Vecā Derība” nav kristiešu izdomāts, bet pamatots Ebreju vēstules 8.nod. Ja runā par baušļu atmešanu, vai tad mesiāņi strikti ievēro visu bauslību? Domāju, ka nē. Ievēro tikai tos, kas šķiet ērti, bet neievēro daudzus citus, dažus no kuriem mūsdienu apstākļos ievērot vispār nav iespējams. Tad kā tur īsti ir ar to “vismazāko baušļu” atmešanu?

    Jūs pārmetat kristiešiem tendenciozu Rakstu tulkošanu, bet pats izmantojat Rakstu citātus tikpat tendenciozi, reizēm pat pavēršot tos pretējā virzienā. Kurš ir teicis, ka “pie Tēva mācīties” nozīmē būt mācītam Toras rabīniskajā interpretācijā, nevis, piemēram, mācītam Jaunās Derības rakstos - Jēzus un viņa sekotāju teiktajā? Un kāpēc Jūs netieši norādāt, ka tāds, kurš “no mazām dienām zina svētos Rakstus” kā Timotejs, noteikti zina tieši bauslību un Toru, nevis to, kas teikts Evaņģēlijos? Ka gudrs ir tikai tas, kurš studējis Toru, nevis tas, kurš “sēdējis pie Jēzus kājām”? Visos šajos argumentos es redzu manipulēšanu ar Rakstu vietām, lai piemērotu tos noteiktai mācībai.

    Tieši mesiāņi cenšas interpretēt Rakstus saskaņā ar savu mācību, bet Jūs to pārmetat kristiešiem. Turklāt Jūs apgalvojat, ka kristieši tīši tendenciozi iztulkojuši Jauno Derību. Ja mēs pieņemtu, ka šādi kāds būtu varējis rīkoties tulkojot Rakstus latīņu valodā, kad varbūt bija aktuāla polemika starp mesiāņiem un kristiešiem par Bauslības jautājumiem, tad nevar taču apvainot visus daudzos Bībeles tulkotājus neskaitāmu pasaules tautu valodās nelietīgā nolūkā “noslēpt patiesību”. Tas ir absurds! Turklāt gandrīz visi jaunie tulkojumi jebkurā valodā ir tieši tulkoti no oriģinālvalodām, izpētot katru vārdu un tā nozīmi. Vai Jūs gribat teikt, ka visi šie tūkstoši tulku daudzu gadsimtu gaitā tīši tulkojuši nepareizi, bet saujiņa mesiāņu tagad beidzot atklājusi dižo patiesību, kuru neviens daudzus gadsimtus nav zinājis?

    Man gan šķiet, ka tieši mesiāņi, tulkojot Jauno Derību ebreju valodā, ir pieļāvuši interpretāciju, lai piemērotu Rakstus savai mācībai. Jaunās Derības oriģināls ir grieķu nevis ebreju valodā, tātad ebreju tulkojums ir tikai interpretācija.

    Jūs cenšaties ievilkt oponentus “bauslības karos”, publicējot garus un teoloģiski sarežģītus sacerējumus, taču neatbildat uz vienkāršiem jautājumiem. Ierindas kristietis, sastapies ar viņam nepazīstamo mesiānisma mācību, nemēģinās iedziļināties sarežģītajos jūdu likumos un reliģiskajās normās. Viņam svarīgi ir vienkārši jautājumi - “Ar ko “mesiāniskie raksti” labāki par latviešu Bībeli?”, “Kāpēc Tora ir svarīgāka par pārējo Dieva Vārdu?”, “Kāpēc latvietim jāsvin ebreju svētki, bet viņš nedrīkst svinēt Jēzus piedzimšanu?”, “Kāpēc latvietim jākļūst par jūdu, ja Dievs to nekad no viņa nav prasījis?”, “Kāpēc Jēzus vārda izrunāšana ivritā ir svētīgāka par tā paša vārda izrunāšanu latviski?” un tamlīdzīgi. Cilvēkiem nevajag filozofiju, bet konkrētas, vienkāršas un loģiski pamatotas atbildes.

    Visbeidzot - kas Jums devis tiesības sēt šaubas ticīgo sirdīs par viņu glābšanu? Jūs liekat vārdu “glābts” pēdiņās, tā dodot mājienu, ka kristiešu glābšanas teoloģija ir “pupu mizas”. Būtībā Jūs aizsūtat uz elli (nediskutēsim, kad tas notiks - uzreiz pēc nāves vai laiku beigās) visus kristiešus gandrīz 2000 gadu laikā, kas sirds ticībā paļāvušies uz Dieva žēlastību un Kristus izpērkošo upuri. Jo viņi taču nav sevi identificējuši ar ebrejiem un izpildījuši jūdu reliģiskos priekšrakstus. Izsakot šādus mājienus Jūs pārkāpjat savas pilnvaras, kādas ir tikai Dievam. Jūs sakāt, ka kristieši Jūs nosoda “ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu”, bet mani novērojami liecina pretējo - tieši mesiāņi nereti liek manīt kristiešiem savu pārākumu dievatziņā un pretendē uz “dziļākas gudrības” monopolu, nosoda kristiešus par to, ka tie nesvēta konkrētu kalendāra dienu Šabatu, bet svēta to garīgā izpratnē, nesvēta svētkus, kas doti jūdu tautai, lai tie nepazaudētu savu garīgo atmiņu, bet svēta, piemēram, Jēzus dzimšanas dienu. Gan mesiāņu, gan kristiešu vidū ir cilvēki, kas cenšas ar cieņu izturēties pret otra uzskatiem, pat ja tiem nepiekrīt, un abās pusēs ir arī tādi, kas tiesā citus.

    Patiesībā mums nevajadzētu strīdēties un izvērst “bauslības karus”, bet mīlestībā lūgt citam par citu. Es nepiekrītu Jūsu citā diskusijā paustajam viedoklim, ka ebreju tautu mīl tikai tas, kas svēta Šabatu un neatzīst Trīsvienību. Uzdrošinos apgalvot, ka ebreju tautu mīl un svēta daudzi kristieši, taču tas nenozīmē, ka viņi pieņem mācību, kas ir pretrunā Evaņģēlija būtībai. Mēs nepiekritīsim arī tam, ka mesiāņi nevis atgriež pie Mešiah ebrejus, vai evaņģelizē cilvēkus, kas Dievu vēl nepazīst, bet “zvejo zivis” kristiešu draudzēs. Es mīlu ebrejus, bet nesaprotu latviešus, kas atsakās no savas tautības un ticības, lai kļūtu par jūdiem.

  21. “Un kāpēc Jūs netieši norādāt, ka tāds, kurš “no mazām dienām zina svētos Rakstus” kā Timotejs, noteikti zina tieši bauslību un Toru, nevis to, kas teikts Evaņģēlijos?”
    Atbildu: vai tad tik grūti saprast, ka citu rakstu tad nebija, kā tikai Tanahs! Vai tad nezināt, kad tika sakopota un izdota JD?

    “Kāpēc Tora ir svarīgāka par pārējo Dieva Vārdu?”
    Nesaku, ka Tora ir svarīgāka, bet bez Toras, vai pareizāk būtu - bez Tanaha zināšanām, nevar izprast to, kas rakstīts grāmatā Jaunā Derība, jo tā ir skaidrojums apustuļu mācībai, kuru viņi nosauca - „CEĻŠ”. “Tas bija mācīts Tā Kunga ceļā…” (Ap.d. 18:25)

    “Kāpēc latvietim jāsvin ebreju svētki?”
    Es Bībelē lasu: “…šie ir Tā Kunga svētki…” Vai kādu spiež svinēt? Ja jums kāds spiež, neejiet tur, kur piespiež!

    “Kāpēc latvietim jākļūst par jūdu…”
    Varu vienīgi sacīt, kā Dieva Vārds mani šajā sakarā uzrunāja - izvēle jau katram paliek, vai saukties par vienas valsts pilsoni. (Ef. 2:19) Mani uzrunāja šie vārdi, kurus Mašiaha Gars (1.Pēt. 1:11) sacījis caur Jesaju. “Šis sacīs: es piederu Tam Kungam; kāds cits sauksies Jakova vārdā, vēl kāds trešais ar savu roku pierakstīsies kā piederīgs Tam Kungam un ar godu nēsās Israēla vārdu.” (Jes. 445:5)

    “Kāpēc Jēzus vārda izrunāšana ivritā ir svētīgāka par tā paša vārda izrunāšanu latviski?”
    “Viņa dzemdēs Dēlu, un Tā vārdu tev būs saukt JEŠUA (יֵשׁוּעַ - jod-šin-vav-ain - Ješua), jo Viņš atpestīs (יוֹשִׁיעַ - jod-vav-šin-jod-ain – jošia - atpestīs) Savu tautu no viņas grēkiem.” (Mat. 1:21) Vārdu Ješua (יֵשׁוּעַ) tulko kā glābšana, pestīšana. Tādā veidā Mašiaha (Mesijas) vārds paskaidro to, kas Viņam jāpaveic. Vārdi Jēzus, Isus, Džīzes to neizsaka!

    Vārds Jēzus jau arī nav latviešu valodā, bet gan pārveidots no grieķu valodas vārda Ἰησοῦς - Jesus. Grieķu valodā nav “š” skaņas, tādēļ arī tā izrunā. Latviešu valodas Bībelē vārds Ješua ir atrodams arī pareizā transliterācijā no ivrita. Salīdziniet. Pievedu piemēru, kur vārds Ješua Ezras grāmatā ir oriģinālā, un tulkojumā uz grieķu valodu un evaņģēlijā, kas rakstīts grieķu valodā, šis pats vārds tulkojumā uz ivritu - svēto valodu.
    Ap.d. 26:15 - Es esmu Jēzus - אֲנִי יֵשׁוּעַ - ἐγώ εἰμι Ἰησοῦς
    Ezra 3:2 - Tad cēlās Ješua - וַיָּקָם יֵשׁוּעַ - καὶ ἀνέστη ᾿Ιησοῦς

    Izvēlieties paši, kādas valodas transliterācijā izrunāt Pestītāja Vārdu, un padomājiet, kā viņu sauca Tēvs un tēvs un māte. Es ticu, ka pienāks tāds laiks, kad nāks smiekli par šādu teikumu: “…dzirdēju balsi ebreju valodā uz mani sakām: Es esmu Jēzus, ko tu vajā…” (Ap.p. 26:14-15) Ebreju valodā - Jēzus!!! Vai varbūt - Я Иисус, vai arī - I am Jesus?

    “Visbeidzot - kas Jums devis tiesības sēt šaubas ticīgo sirdīs par viņu glābšanu… “
    Tieši šodien man bija saruna ar kādu kristieti. Sacīju, ka kristieši karo pret mani. Viņš turpretim jautāja: “Kādēļ tu karo pret kristiešiem?” Es atbildēju: “Es karoju par viņiem!”

    “Jūs sakāt, ka kristieši Jūs nosoda “ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu…”
    Es pievedu savu liecību, kā bija man. Iespējams, ka ir, kas nosoda - es nenosodu. Reiz draudzē ienāca kāds cilvēks un jautāja: “Kā pie jums ar cūkgaļu?” Ja šis jautājums atskanētu gaļas veikalā - jautājumu nebūtu. Zemteksts skaidri jūtams - esat brīvie vai burta kalpi?

    “Izsakot šādus mājienus Jūs pārkāpjat savas pilnvaras, kādas ir tikai Dievam.”
    Es iesaistījos šajā diskusijā tikai tādēļ, ka rakstā sastopami apgalvojumi, kas neatbilst patiesībai - daļu jau minēju. Saskatīju rakstā to, ko jūs saskatiet manos komentāros.

    “Es nepiekrītu Jūsu citā diskusijā paustajam viedoklim, ka ebreju tautu mīl tikai tas, kas svēta Šabatu un neatzīst Trīsvienību.”
    Šo manu viedokli var saprast tad, ja zina, par ko es runāju. Cilvēks, kuram tika adresēts komentārs citā diskusijā, rakstīja, ka, lai saņemtu svētību, Israēls nav jāsavētī. Kad viņš sacīja, ka tic tāpat, kā mesiāniskie ticīgie, tad viņu apsveicu, jo nevaru iedomāties mesiānisko draudzi, kas nesvētītu Israēlu! “Slavēts ir Tas Kungs, Israēla Dievs, jo Tas piemeklējis Savus ļaudis un tiem gādājis pestīšanu…” (Luk. 1:68)
    Ticu, ka jūs arī būsiet tajos svētkos, kad stāvēs ar palmu zariem rokās! (Atkl. 7:9)

  22. Oskar,
    tagad vismaz ir īsi un korekti izklāstīts mesiāņu viedoklis. Protams, jautājumi tik un tā paliek. Saprotiet, Oskar, daudzi kristieši, vismaz manu paziņu vidū, ar lielām simpātijām izturas pret ebreju tautu, ebreju kultūru, lūdz par mieru Israēlā. Viņi simpatizē arī mesiāniskajai kustībai, paši nebūdami mesiāņi, līdz brīdim, kamēr sastopas ar centieniem viņus judaizēt. Jūs runājat par brīvu cilvēka izvēli un tas ir tiesa. Taču praksē nereti ir citādāk. Ja Jūs svinat Šabatu, ebreju svētkus un runājat pa pusei ebrejiski, un visu to dariet tāpēc, ka mīlat Jehovu un Ješua ha Mašiah, tad, lai Dievs Jūs svētī. Es varbūt neuzskatu, ka man kā nejūdam tas būtu jādara, taču respektēju Jūsu izvēli Dievam par godu. Taču es lūdzu respektēt arī manu izpratni par Dieva Vārdu. Bet, ja man tiek norādīts, ka visas šīs lietas nedarot, es esmu “sekls” un ne tik garīgs ticīgais, un nav skaidrs, vai es vispār tikšu glābts, neviļus rodas pretestība, jo cilvēki to Dieva Vārdā tādā veidā neierauga. Es te nerunāju par sevi, bet vispār.

    Gribu teikt, ka lielākā daļa kristiešu nav pret mesiānisko kustību kā tādu. Par to liecina kaut vai tas, ka vairākas mesiāniskās draudzes mājvietu radušas tieši kristiešu dievnamos. Ja mesiāņi tiktu uzskatīti par pilnīgiem ķeceriem, tā droši vien nebūtu. Tomēr kristieši noteikti turpinās iebilst mācībai, kas līdzās Jehovas žēlastībai un ha Mašiah upurim pestīšanai vajadzīgi arī Bauslības darbi. Šāda mācība ir pretrunā Evaņģēlija būtībai.

    Shalom Jums, Oskar!

  23. Patiesībā viss ir ļoti vienkārši - Ješua PATS PAR SEVI ir Toras piepildījums. Viņš to Pats apliecināja sacīdams: “Viss piepildīts!” Visa caur Mozu dotā ārējā kārtība bija tikai ēna, kas tika dota līdz laikam, kad nāks Pats Oriģināls. Oriģināls ir nācis un visu piepildījis, tādējādi, kas vēl turas pie šīs ārējās kārtības, būtībā, apzināti vai neapzināti, noliedz Svaidīto, jo uzvedas tā, it kā VIŅŠ nebūtu Toras iemiesojums. Tādējādi izriet, ka, “mesiāniskie jūdaisti” patiesībā vēl joprojām nav atzinuši, ka Ješua ir Mashiah. Ja viņi to būtu atzinuši, tad arī atzītu, ka Viņš ir visa piepildījums un nekādi rituāli vairs nav jāpilda.

  24. Saprotu, ka strīdēties nav nozīmes. Es turpinu komentēt tikai tādēļ, ka Ingars izdara secinājumus, atmetot daļu no Rakstiem.

    Rakstot “…Oriģināls ir nācis un visu piepildījis…” tiek atmesti kādi vārdi. Sākšu ar to, ko piepildījis: “Bet, ko Dievs ar visu praviešu muti iepriekš sludinājis, ka Viņa Svaidītajam jācieš, to Viņš tā arī piepildījis.” (Ap.d. 3:18) “Tāpēc nožēlojiet savus grēkus [..] un Tas Kungs [..] sūtītu jums izredzēto H̃aMašiahu Jašua, kas debesīm jāuzņem līdz tam laikam, kad viss būs panākts, par ko Dievs jau kopš seniem laikiem runājis ar svēto praviešu muti.” (Ap.d. 3:19-21) Kas nav panākts, kas nav piepildījies? Lasiet praviešos! Skumji, ja Tā Kunga vārda ievērošanu sauc par rituālu. Tikai viena Rakstu vieta no praviešiem vēl nav piepildījusies: “…un tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā Mana vaiga priekšā Dievu pielūgt, saka Tas Kungs, bet viņi izies ārā un skatīs mirušo miesas, kas atkrituši no Manis…” (Jes. 66:23-24)

    Vēl vienu atbildi Ervīna rakstītajam: “Jūs liekat vārdu “glābts” pēdiņās, tā dodot mājienu, ka kristiešu glābšanas teoloģija ir “pupu mizas”.”

    Man ieraudzīt neīsto Jēzu palīdzēja tieši kristietis - Dereks Prinss! „Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas un nenovērš no vienkāršības un skaidrības, kas ir Mesijā. Bet ja kāds nāk un sludina citu Ješua, ne to, ko mēs esam sludinājuši, jeb ja jūs dabūjat citu garu, ne to, ko jūs esat saņēmuši, jeb citu evaņģēliju, ne to ko esat pieņēmuši, tad jūs to labprāt ciešat.” (2.Kor. 11:3-4)

    Dereks Prinss savā grāmatā „Viņi izdzīs dēmonus” 2000.gadā, pētot šo jautājumu, raksta: „Loģisks jautājums: vai šodienas baznīcās ir mācītāji, kas sludina „citu Jēzu”. Atbilde šāda: protams, jā!” (187.lpp.) Jaunās Derības raksti norāda mums uz divām ticīgo grupām, kuras var nosacīti saukt - upuri un āži (stūrgalvīgie). Par „upuriem” var kļūt izredzētie, bet pieviltie, kas pazaudējuši ticības pamatu Patiesajam. Un uz viņiem attiecas vārdi Pāvila vēstulē korintiešiem (2.Kor. 11:4).

    Atgriezīsimies pie Dereka Prinsa: „…mēs redzam, ka Pāvila brīdinājumu var sadalīt trijās daļās. Pirmā - viltus mācība par „citu Jēzu”. Otrā - tie, kas pieņem šo viltus mācību, „saņem citu garu”. Un trešā - viņi pieņem „citu evaņģēliju”.” (186.lpp.) Piebildīšu no sevis: tas, kas saņem citu garu, ne Patiesības Garu, ne Rakstu Garu, vairs nevar un arī negrib iedziļināties Rakstos. Tas attiecas uz upuriem - izredzētiem, bet pieviltiem. Un vēl: „Kristieši ir slikti pasargāti no šāda veida pievilšanām, daļēji tāpēc, ka lielākai daļai mūsdienu sprediķu doktrinārie uzsvari tiek likti nepareizi. Tie uzliek neproporcionālu stresu uz vienu vienīgu, vienreizēju pārdzīvojumu, bet nekad nemāca cilvēkus par pārmaiņām, kādas šiem pārdzīvojumiem ir jārada viņu dzīvēs, tas ir par vienīgo, kas parādīs šo pārdzīvojumu vērtību.” (188.lpp., D.Prinss „Viņi izdzīs dēmonus” 2000.g.)

    Kas attiecas uz stūrgalvīgajiem (āžiem - Mateja 25:32-33), „kas nav pieņēmuši patiesības garu savai glābšanai” (2.Tes. 2:10), tad viņi var atrasties starp tiem, kas brīnīsies (Atkl. 17:8). Par viņiem raksta pravietis: „Tā jums visa atklāsme kļuvusi kā aizzīmogotas grāmatas vārdi, ko sniedz lasīt pratējam un saka: lasi to! Un viņš atbild: es nevaru to lasīt, jo tā ir aizzīmogota!” (Jes. 29:11)

    Atkal pievērsīsimies Derekam Prinsam: „Ļoti skumji, ka daudzi mūsdienu kristieši ir uzķērušies uz ēsmas un pieņēmuši nebībelisko, viltus Jēzu tādā vai citādā formā. Caur šī „cita” Jēzus pieņemšanu, viņi ir pieņēmuši „citu garu” – tas ir „ļauno garu”.” Komentēšu šo citātu. Dereks Prinss nav tik kategorisks kā Johanans (2.Jņ. 1:10). Protams, tas ir „ļoti bēdīgi, ka daudzi uzķērušies uz ēsmas”, taču jautājums ir par to, vai viņi maz varēja „neuzķerties”, ja viņiem nebija „H̃aMašiaha mācības”, kuru mācīja apustuļi. Un pats galvenais: kāda tad ir ēsma? Ko tieši domāja D.Prinss? Kāda nebībeliska mācība? Un kāda tad ir „bībeliskā” mācība? Kā atšķirt?

    D.Prinss ir augsti izglītots kristietis, filozofs, pārzina grieķu valodu, vai citiem vārdiem sakot, viņš labi zināja vēsturi un apustuļu mācību. Vai viņš varēja nezināt plaši izplatīto mācību – DIDAHE? Grūti pieļaut, ka viņš nezināja apustuļu mācību par „šķietamo Dieva dēlu”. Tāpēc tālāk viņš raksta ļoti atbildīgi: „Tas nav teorētiski doktrinārs jautājums abstraktai diskusijai. Tas ir jautājums par mūžīgo dzīvību vai nāvi, par kuru patiesajiem Kristus kalpiem ir pienākums brīdināt Dieva tautu.” (D.Prinss „Viņi izdzīs dēmonus.” 2000.g.)

    Apmēram pirms 1950 gadiem Johanans rakstīja: „daudzi maldinātāji ir izgājuši pasaulē”; pēc 1950 gadiem D.Prinss raksta: „Ļoti bēdīgi, ka daudzi mūsdienu kristieši ir uzķērušies uz ēsmas un tādā vai citādā formā ir pieņēmuši viltus nebībelisko „Jēzu”.

  25. Oskar,
    vai nu Tu pārprati Ingaru, vai kārtējo reizi tīši sagrozi domu. Kaut gan, godīgi sakot, es nedomāju, ka pie krusta sakot: “Viss piepildīts!”, Ješua būtu domājis tikai savas ciešanas. “Viss piepildīts!” nozīmē, ka Dieva cilvēces glābšanas plāns ir izpildīts un Dieva Dēla nāve glābj cilvēci no grēka varas. Kas attiecas uz Kristu kā Toras (Bauslības) piepildījumu, tad, piemēram, Rom. 10:4 saka: “Bauslības gals ir Kristus; Viņā iegūst taisnību ikviens, kas tic”.

    Viss, ko raksta Dereks Prinss, ir “jā” un “āmen”. Domāju, neviens domājošs kristietis neiebildīs viņa rakstītajam. Tomēr ne mirkli neuzskatu, ka runājot par “nebībelisko Jēzu”, “citu evaņģēliju” un tamlīdzīgi, Prinss būtu domājis, ka “bībeliskais Jēzus” atrodams mesiāņu mācībā un kristiešiem būtu jāatgriežas pie jūdaisma. Viņš raksta par pavisam ko citu. Kaut vai Tevis minētais citāts par “uzsvaru uz vienu personīgu pārdzīvojumu”, bet ne pārmaiņām cilvēkā - tas ir tik pierasts mūsdienu kristietībā. Par to viņš runā. Kas attiecas uz viltus praviešiem, tad jau kopš 1.gadsimta bija dažādas maldu mācības un herēzes, ar kurām Baznīca cīnījusies visā vēstures gaitā. Tev gribētos domāt, ka “maldu mācība” ir kristīgā izpratne par Jēzu un Viņa upuri, savukārt 97% kristiešu viennozīmīgi uzskatīs Tevis sludināto Rakstu izpratni par nopietnu herēzi, kas, kā raksta Prinss: “ir jautājums par mūžīgo dzīvību vai nāvi, par kuru patiesajiem Kristus kalpiem ir pienākums brīdināt Dieva tautu.”

  26. Vai nu Tu pārprati Ingaru, vai kārtējo reizi tīši sagrozi domu.
    Es nepārpratu, bet izsaku savu redzējumu. Kā jau minēju, Rakstu tulkojumi ir sagrozīti. Arī šis tevis minētais pants no vēstules Romiešiem. Kaut gan lasot ar izpratni, ka …nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, iekāms viss notiek, var izlasīt arī šeit ielikto patieso domu (protams manā izpratnē). Lasot ar sapratni, ka ceļam ir “gals”, un Tora ir šis ceļš, pa kuru ejot nonāk galamērķī - pie H̃aMašiaha.

    Salīdzināšanai šis pants citos tulkojumos. Šos tulkojumus netulkošu uz latviešu valodu.
    А ведь цель закона – Христос, чтобы всякий верующий достиг праведности. (Десницкого 2014)
    Тогда как конечная цель закона – Христос – оправдание каждого верующего. (Лутковского 1990)
    Vēl Dāvida Šterna tulkojums un komentārs:
    Так как цель, на которую указывает Тора, - это Мессия, предлагающий праведность всякому, кто доверяет Богу. Ошибка, допущенная в большинстве переводов и большинством толкователей (имеющая глубокий антисемитский подтекст, хотя иногда ненамеренный), - перевод греческого телос как «конец» в смысле прекращения, упразднения.

    Variet paši izvēlēties, kādu vārdu jūs liksiet tulkojumā: “mērķis” vai “gals”. Stronga vārdnīca: 5056 — τέλος 1. конец, окончание, завершение; 2. цель; 3. пошлина, оброк, налог; син.5411 (φόρος); LXX: 07093 (קץ‎).

    Man Toras mērķis ir H̃aMašiahs, un tādā veidā es Šaula rakstītajā nesaskatu pretrunas, jo citur viņš raksta: Jo nevis bauslības klausītāji ir taisnoti Dieva priekšā, bet bauslības darītāji tiks atzīti par taisnotiem. (Rom. 2:13) Tāpat arī Johanans (Jānis) raksta: Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti. (1.Jņ. 5:3) Protams, ka var turēt Toru, kurā neredz H̃aMašiahu. Pūķis karo pret tiem, kam ir gan Tora, gan liecība tajā par Ješua! Tad pūķis sadusmojās par sievu un gāja karot ar pārējiem viņas cilts locekļiem, kas turēja Dieva baušļus un apliecināja Ješua. (Atkl. 12:17) Katram pašam jāizvērtē, kurā pusē nostāties.

  27. Pirmie apustuļi, jo īpaši Pēteris un Pāvils, tam jau gāja cauri, un rezultātā neuzlika neebreju kristiešiem par pienākumu ievērot neredzamās Patiesības redzamo atveidu, ko arī paši ebreji nekad nav spējuši ievērot. Tā vietā tika atzīts, ka Svaidītais Pats par Sevi ir Bauslības iemiesojums – arī Sabats. Viņš IR Bauslība. Viņš IR Sabats. Viss, kas tika uzlikts par pienākumu caur Mozu, bija tikai pravietiskas norādes par To, Kam jānāk. Viņš ir tā visa iemiesojums.

    Galu galā, ja šī caur Mozu dotā kārtība vēl joprojām būtu spēkā, Dievs nebūtu pieļāvis Tempļa nopostīšanu un Derības Šķirsta pazušanu. Visu cieņu, bet Bauslība nav nekāds “zviedru galds”, no kā paņemt to, kas patīk, bet, kas ne, to atstāt. Visu vai neko – tāda ir Bauslības nemainīgā kategoriskā prasība. Ja tev nav Templis ar Vissvētāko vietu un Derības Šķirstu tajā vietā, kur tam jābūt pēc Dieva noteiktās kārtības, par kādu Tā Kunga Vārda ievērošanu var būt runa? Kur ir levīti, kur Ārona pēcteči, kuri vienīgie drīkst likumīgi izpildīt priesteru un augsto priesteru pienākumus?

  28. Oskar,
    šķiet diskusija pamazām pārvēršas “bauslības karos”, kas neceļ ticību lasītājos. Ne mēs Tevi pārliecināsim, ne Tu mūs. Ne jau cilvēka argumenti, bet tikai Dieva Gars spēj pārliecināt oponentu. Un Dieva Vārds. Taču pagaidām Dieva Vārds, vēlreiz rūpīgi pārlasot Pāvila vēstules un citus JD rakstus, mani nepārliecina par to mācību, kuru sludini Tu. Drīzāk pretēji - saskatu arvien jaunus un jaunus pierādījumus tradicionālajai Rakstu izpratnei. Starp citu, Pāvils runājot par tiem, kas par katru cenu grib būt bauslības jūgā, reizēm ir pat ļoti skarbs. Tie ir panti, kuros nekādi nav iespējams ielikt citu domu, apgalvojot, ka tulkojums sagrozīts.

    Šim rakstam nebija paredzēts turpinājums. Taču plašās diskusijas dēļ, kurā atklājās daudz jauna par mesiānisma mācību (diemžēl ne pozitīvā ziņā), turpinājums noteikti būs. Un tieši par Pāvila teoloģiju bauslības un žēlastības jautājumā.

  29. Skaidrs - tātad palieciet tā pusē, kas karo pret tiem, kas turēja Dieva baušļus un apliecināja Ješua - vismaz cenšas to darīt! Par to arī nākošais raksts. Es palieku to pusē, kas cenšas palikt pie Dieva mīlestības. (1.Jņ. 5:3) Centīšos, lai būtu pēc iespējas mazāk to, par ko Mašiaha Gars caur Jesaju sacījis: Jo Tas Kungs tiesās ar uguni visu zemi un ar Savu zobenu visu cilvēci, un daudz būs Tā Kunga nokauto: visi, kas svētījas un šķīstās elku dārzos dažādās vietās, cits par citu dedzīgāki, kas ēd cūkas gaļu, visādu negantību un peles, tie visi kopā ies bojā!” saka Tas Kungs. (Jes. 66:16-17.) Šis pravietojums vēl nav piepildījies!

    Joprojām rūpēšos par savu zemi un valsti, lai nepiepildītos sekojošajā pravietojumā rakstītais: Bet, ja kāda cilts virs zemes nekāps augšup uz Jeruzālemi, lai pielūgtu Ķēniņu, To Kungu Cebaotu, tās zemē nelīs lietus. Un, ja ēģiptiešu cilts nedotos augšup un neierastos, tad to ķers tas pats sods, ar kuru Tas Kungs piemeklē tās tautas, kas nedodas augšup, lai svinētu Sukot svētkus. (Cah. 14:17-18)

    Ingars: …Ja tev nav Templis ar Vissvētāko vietu un Derības Šķirstu tajā vietā…
    Atbilde: Ja tu esi Dieva nams, tad viss tas ir tevī! “…Jo jūs esat dzīvā Dieva nams, kā Dievs ir sacījis: Es viņos gribu mājot…” (2.Kor. 6:16) “Lūk Es sūtu Savu eņģeli, (vai - sūtni) un Viņš sagatavos ceļu Mana Vaiga priekšā, un pēkšņi ieradīsies Savā Namā tas Kungs (הָאָדוֹן - h̃a-Adon), kuru jūs meklējat, un tās Derības Eņģelis, Kuru jūs vēlaties, lūk nāk” – saka Tas Kungs Cevaots.” (Mal. 3:1) Viss ir tevī - gan priesteris, gan valdnieks, gan derības Eņģelis – Ješua.

  30. Oskar,
    Raksti saka: “Pār visām lietām ievērojiet, ka neviens rakstu pravietojums nav patvaļīgi iztulkojams” (2.Pēt. 1:20). To derētu atcerēties ikvienam, kas cenšas interpretēt pravietojumus.

    Ja Tu uzskati, ka Dievs nokaus cilvēkus tikai tādēļ, ka tie ēd cūkas gaļu, vai sodīs kādu zemi tāpēc, ka tā nesvēta kādus svētkus, tad uzdrošinos apgalvot, Tu neesi iepazinis Tēvu, kāds Viņš ir, un neesi sapratis Evaņģēlija vēsti - prieka un apžēlošanas vēsti. Bet, lai nu paliek. Gribi dzīvot zem likuma jūga nevis Kristus brīvībā - Tava izvēla. Shalom!

  31. Patiesi žēl, ka nedzirdiet, ko saka Ješua, un neizprotiet, ko nozīmē “likuma jūgs”!

    Es neesmu zem likuma “jūga”, bet tāpat kā Šauls kalpoju tam pašam Dievam, pēc tās mācības, …ko viņi sauc par maldu mācību, ticēdams visam, kas saskan ar bauslību un kas rakstīts praviešos. (Ap.d. 24:14) Kas tie “viņi”, kas sauc par maldu mācību? Tie ir tie, ar kuru apgrēcību pestīšana nākusi pie pagāniem, lai viņus mudinātu uz sacensību. (Rom. 11:11)

    Ar ko mudināsiet uz sacensību? Īstenojot Nīkajas koncilā pieņemto dekrētu? Es neesmu starp viltus lieciniekiem, kas saka: “Šis cilvēks nemitas runāt pret svēto vietu un bauslību; jo mēs esam dzirdējuši viņu sakām: šis nacarietis Ješua nopostīs šo vietu un pārgrozīs paražas, ko mums Mozus devis.” (Ap.d. 6:13-14)

  32. Vai tu pareizi esi sapratis tos pravietojumus? Vienam no apustuļiem Dievs reiz rādīja kādu izaicinošu parādību – no Debesīm nolaists palags ar “nešķīstiem” dzīvniekiem, par kuriem Dievs viņam teica, lai kauj un ēd. Ir pilnīgi skaidrs, ka nevis Dievs nonāca pretrunās ar Sevi, bet gan cilvēks nebija sapratis Likuma patieso nozīmi. Kāds cits apustulis apliecināja, ka barībai pašai par sevi nav nekādas nozīmes attiecībā uz garīgumu. Galu galā mēs varam noprast, ka visi šie likumi (ko ēst, ko neēst utt.) bija ar vienu vienīgu nolūku – mācīt par dažādiem Dieva un Viņa Valstības aspektiem. Tie bija laiki, kad Likums bija rakstīts uz akmens plāksnēm un tīstokļiem. Taču kopš Mesija visu ir piepildījis, Likums tiek rakstīts tieši cilvēku sirdīs.

    Kas vēl svarīgi – Ēdenē nebija Toras. Tā tika dota cilvēka cietās sirds dēļ, kura bija aizmirsusi Ceļu pie Radītāja. Kad saikne starp cilvēku un Dievu ir atjaunota, tad Tora kā fiziski taustāma, redzama un dzirdama norāde kļūst nevajadzīga. Galu galā Viņš Pats ir Pilnība.

  33. Jūs jau rakstījāt, ka kristieši zina, ka Ješua ir Dieva Vārds! - un šeit Viņš runās Sev pretim?

    Kefa (Pēteris) nezināja, ko šī parādība nozīmē, un jūs jau zināt? Uz šo pantu arī attiecas jūsu minētais …nav patvaļīgi iztulkojams” (2.Pēt. 1:20). Kefa neziņā esot, ko nozīmē šī parādība, to pārdomāja. Ko tā varēja nozīmēt? Vai Dievs, kas slēdzis derību ar ebreju tautu, un dāvādams tai Toru Sinaja kalnā, un Pats caur praviešiem sacīdams: Jo Es esmu Tas Kungs, un Es nepārveidojos… (Mal. 3:6), ir izmainījis Savu Toru un nešķīstus dzīvniekus padarījis par šķīstiem? Tā var ieraudzīt, palūkojoties uz to tiešā tekstā, un kristiešu komentētāji to tā arī izskaidro, it kā tā arī būtu redzējuma nozīme. Šie komentētāji ignorē skaidru norādījumu dažus pantus zemāk, kur Kefa ļoti skaidri pasaka, ko viņam Dievs atklājis. “Jūs zināt, ka jūdam nav atļauts biedroties ar citas tautas cilvēku vai iet pie viņa mājās; bet man Dievs ir rādījis, ka nevienu cilvēku nevajag turēt par nesvētu vai nešķīstu. (Ap.d. 10:28) Tātad redzējums bija par cilvēkiem, nevis par ēdienu!

    Nemaldaities, mani mīļie brāļi! Katrs labs devums un katra pilnīga dāvana nāk no augšienes, no gaismas Tēva, pie kura nav ne pārmaiņas, ne pārgrozības ēnas. (Jēk. 1:16-17)

  34. Šalom!

    Jautājums nav par jūdaismu vai kristietību, bet par mesiāniskās ticības atgūšanu - šo komentāru iekopēju no E.Jākobsona sacītā.

    Varu sacīt tikai vienu - savu viedokli, kura atslēgu es atradu tajā pašā “kristietībā”, proti, es ņēmu un meklēju sakni vārdam - mesiāniskais - un atradu 3/4 no šī vārda vārdā “mesija”. Vārds “mesija” ir kristiešu prototips vārdam “kristus”, un kā viens, tā arī otrs pieder KRISTIEŠIEM, kuriem ir svētdiena, lieldienas, ziemassvētki un trīs dievi. Tā ka Ervīnam un arī Miervaldim tā var būt jauna Atklāsme, proti - tas ir katram cilvēkam jāatrod.

    Vēlos Ervīnam vēl pasacīt, ka tikai Viņa Balss dot Atklāsmes prieku. Viņa - Ješua `haMašiah(a) Balss. Es To esmu dzirdējis! `Halleluja!

  35. Oskar,
    protams, ka Pētera redzējumā Dieva runāja par cilvēkiem. Tomēr padomāsim. Ebreju izpratnē jebkurš neapgraizītais bija tieši tikpat nešķīsts kā nešķīsts ēdiens. Kāpēc Dievs deva Pēterim tieši šādu vīziju? Kāpēc īstenam jūdam tika dots salīdzinājums ar nešķīstiem dzīvniekiem? Un tad seko teikums: “Ko Dievs svētījis, to neturi par nešķīstu!” Jā, tajā brīdī tas bija par cilvēkiem, bet… Ja Dievs ir svētījis neapgraizītos, par kuriem agrāk tika runāts kā nesvētiem un nešķīstiem, vai Viņš nav svētījis arī dzīvniekus, visa Dieva radību, un varbūt arī pārtikas jomā neko nevajadzētu uzskatīt par nešķīstu un nesvētu? Pāvils saka: “Jo katra Dieva radība ir laba, un nekas nav atmetams, ko saņem ar pateicību;jo svētumu tam piešķir Dieva vārds un lūgšana” (1.Tim. 4:4-5).

  36. Aivar,
    tavs iekopētais komentārs gan nav mans, bet Miervalža. Taču tas nav svarīgi.

    Varu teikt tikai vienu - arī es esmu dzirdējis Viņa balsi un piedzīvojis Viņa atklāsmes prieku. Un man vienalga, vai es viņu saucu par Ješua, Jēzu, Isusu, Džīzasu, Isu vai kā citādi. Man nav nozīmes, vai viņš ir ha Mašiah, Mesija, Kristus vai Svaidītais. Galvenais, ka Viņš IR un IR Augšāmcēlies.

  37. Šie vārdi atbild paši par sevi: “Ko Dievs svētījis, to neturi par nešķīstu!” Dieva Vārds ir Dievs - gan Tora, gan tas, ko Mašiaha Gars runājis caur praviešiem un citos Rakstos. Viņš ir nemainīgs: Es esmu Tas Kungs, kas esmu pirmais bijis un arī ar pēdējiem esmu vēl tas pats.(Jes. 41:4)

    Grāmata JD ir Apustuļu mācības skaidrojums par Rakstiem. Ap.d. rakstīts, ka Sinaja kalnā Moše caur Eņģeli saņēma dzīvus vārdus, lai dotu tos mums! (Ap.d. 7:38) Šajos dzīvajos vārdos arī izlasu, ko Dievs svētījis, un ko atzinis par nešķīstu.

    Kad sāku lasīt dzīvos vārdus, tie ienāca manī un sāka manī dzīvot. Man neviens neteica: “nedrīkst ēst cūkgaļu!” - Dieva Vārds runāja uz mani, un es izvēlējos darīt to, ko saka Vārds. Vārds manī kļuva dzīvs, un tad, ja nezinādams ieēdu kaut ko, kur piemaisīts kaut kas no cūkas, man kļuva slikti! Reiz man iemānīja cūkgaļu. Domāju: nav jau nekas traks, tomēr nākošajā dienā jutos ļoti slikti. Tā ir tikai mana liecība. Citu liecības nerakstīšu, tikai piebildīšu, ka katram pašam tas jāizlasa dzīvajos Vārdos un ar sirdi jāsadzird un jāizlemj, kā rīkoties.

    Nezinu, vai piespiešana var dot rezultātus. Tādēļ nevienam neko neuzspiežu. Esiet svētīti!

  38. Oskar,
    tad jau gadījumā ar Pētera vīziju slēpjas pretruna. Jo Dievs Savā Vārdā nebija iepriekš svētījis pagānus. Pagāni jūdiem bija nešķīsti, bet tagad Dievs Pēterim saka: “Ko Dievs svētījis, to neturi par nešķīstu”. Ja šeit tiek runāts par pagāniem, tātad tos tomēr nav jāuzskata par nešķīstiem? Un dīvaini, ka vīzija kā simbolu izmanto tieši bauslībā ierakstītos nešķīstos dzīvniekus.

    Tavs personīgais piedzīvojums ar cūkgaļu ir viena lieta, bet, ko mums darīt ar Šaula (Pāvila) teikto, ka nekas no Dieva radības nav nešķīsts pats par sevi, bet tikai tiem, kas domā, ka tas ir nešķīsts, tas tāds arī ir. Ja Tu ticēji, ka ēst cūkgaļu ir grēks, tad, protams, to baudot Tu grēkoji (vismaz savā sirdsapziņā), un šī grēka apziņa tad arī radīja fizisku sliktumu.

  39. Es nedomāju, ka ēst cūkgaļu ir grēks! Bet tas mani dara rituāli nešķīstu, un galu galā traucē pilnībā uzņemt Dieva Vārdu, jo es šķiroju, kas kļuvis “vecs”, un kas izmainījies pie Tā, Kas ir nemainīgs!

    Ja šeit tiek runāts par pagāniem, tātad tomēr tos nevajag uzskatīt par nešķīstiem?
    Te atkal būtu gari jāskaidro, jo Dievs nekur nav sacījis, ka pagāns vai cittautietis būtu nešķīsts pats par sevi.
    Rituāli nešķīsts cilvēks kļūst neievērojot Dieva likumus, tādēļ arī tos uzskatīja par nešķīstiem, jo tie bija sevi sagānījuši. Kad šis pagāns vai cittautietis, lasīdams Dieva Vārdu, sāka to arī izpildīt, tad Dievs viņu atzina par šķīstu.

    Un tagad, šodien - …Viņš, Ješua ir Jaunās Derības starpnieks, lai, pēc tam kad Viņš nāvē sagādājis atpestīšanu no pirmās derības laikā izdarītajiem pārkāpumiem, aicinātie saņemtu apsolīto mūžības mantojumu. (Ebr. 9:15)

  40. Oskar,
    tavas rūpes un bažas ir labi saprotamas. Tieši tāpat bija arī pirmā gadsimta Kristus mācekļiem – ko tad darīt ar Torā noteiktajām svētajām vietām, laikiem, darbībām, pavēlēm un aizliegumiem? Jēzus nebija atstājis konkrētas norādes par to, ka tas viss tagad ir jāpārtrauc un jāievēro kāda “jauna kārtība”. Tieši otrādi – Viņš nepārprotami apliecināja, ka nav nācis, lai Bauslību atmestu, bet gan, lai to piepildītu. Tas nozīmē, ka Sabats nekad nav ticis pārcelts uz nākamo dienu, nedz arī tika iedibināti “Jaunās Derības likumi” “Vecās Derības likumu vietā”. Likums bija, ir un vienmēr paliks nemainīgs. Tas nekad nav ticis nedz atcelts, nedz grozīts, bet gan PIEPILDĪTS.

    Likums pats par sevi nav vienkārši “darīt to, kas pavēlēts un nedarīt to, kas aizliegts”. Likuma būtība ir sirds attieksme, tava iekšējā pozīcija attiecībā pret Dievu un visu, ko Viņš ir radījis. Likuma prasību ārējai pildīšanai nav absolūti nekādas nozīmes, ja tava sirds nav saskaņā ar to. Ja pareizi saprotam, ka Likuma ārējās prasības mums māca neredzamās garīgās realitātes dažādos aspektus, tad izriet, ka šķīstas barības nodalīšana no nešķīstas attiecas uz to, ko ielaižam savās sirdīs. Gluži kā Jēzus teica, ka ne tas ir nešķīsts, kas nonāk mutē, bet gan ļaunums, kas iziet no sirds. Taču, tā kā kopš cilvēka krišanas viņa sirds bija kļuvusi cieta, Dievs šo patiesību mācīja cilvēkam saprotamā formā – caur ēšanu, jo nekā citādi grēka nocietinātas sirdis nespēja šo garīgo patiesību saprast.

    Tā, lūk, aizliegums ēst nešķīstu barību vienmēr ir bijis spēkā - tā ir tagad un tā būs vienmēr, tāpēc būsim uzmanīgi, ar ko mēs barojam savas sirdis.

  41. Pēc šī komentāra vairs neturpināšu, ja turpinātu, būtu jāatkārtojas, jo mēs atrodamies dažādās garīgās pasaulēs.

    Es esmu izgājis no tās pasaules, kas izmainīja svētku laikus un likumu. (Dan. 7:25) Es esmu pie tiem, kas cenšas paklausīt tam, ko Ješua saka, tādēļ arī ciešu, jo pūķis pret tādiem karo! Atkārtojas tas, kas pirmajā gadsimtā: Tā jūs, brāļi, esat sākuši staigāt to Dieva draudžu pēdās, kas apliecina H̃aMašiahu Ješua Jūdejā, jo jūs tāpat esat cietuši no saviem ciltsbrāļiem kā viņi no jūdiem. (1.Tes. 2:14)

    Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, tāpēc jums būs svētīties un būt svētiem, jo Es esmu svēts… (3.Moz. 11:44) Šie vārdi līdzīgi atkārtojas arī 3.Moz. 19:2, 20:7, 20:26, 21:8., un šos vārdus min arī Kefa: Bet, sekodami Svētajam, kas jūs aicinājis, topiet arī paši svēti visā dzīvošanā, jo ir rakstīts: esiet svēti, jo Es esmu svēts. (1.Pēt. 1:15-16)

    Netaisnais lai dara vēl netaisnību, nešķīstais lai grimst vēl nešķīstībā, bet taisnais lai dara arī turpmāk taisnību, svētais lai pastāv arī turpmāk svētumā.” (Atkl. 22:11)
    Citā tulkojumā - Продолжающий творить беззаконие, пусть творит его и дальше; нечистый пусть и дальше оскверняется. Праведный пусть и дальше творит праведные дела, а святой пусть ещё освящается”.

  42. Oskar,
    “Kas tu tāds esi, ka tu tiesā cita kalpu? Viņš stāv vai krīt savam Kungam. Un viņš stāvēs, jo viņa Kungs spēj viņu stiprināt” (Rom. 14:4). Arī tie, kurus Tu šeit nosodi (kristieši), cenšas paklausīt tam, ko Jēzus saka un dzīvot svētumā un taisnībā Tā Kunga priekšā. Arī viņi lasa Dieva Vārdu, tomēr Evaņģēlijos un citos JD rakstos neatrod to, ko māci Tu. Ja viņi to Rakstos neredz, tieši pretēji - redz pavisam atšķirīgu mācību, kā Tu vari piespiest viņus rīkoties pretēji sirdsapziņai? Tad jau viņi būtu liekuļi, ja locītos līdzi katras jaunas mācības vējam.

    Iznāk tā, ka kristieši, tostarp mācīti teologi, visā kristietības daudzu gadsimtu vēsturē ir bijuši garīgi akli un neredzējuši to, ka tagad ieraudzījusi saujiņa (salīdzinoši) mesiāņu. Vai nav mazliet augstprātīgi tā domāt? Miljardiem Kristus sekotāju ir dzīvojuši maldos (un Dievs to mierīgi pieļāva), bet daži izredzētie laiku beigās pēkšņi piedzīvojuši atklāsmi. Tieši tā jau rodas visas sektas, kulti un maldu mācības. Un visi kliedz, ka tiekot vajāti patiesības dēļ. Padomā par to.

  43. Kas attiecas uz Konstantīna laika reliģiskajām inovācijām un sekojošo inovāciju plejādi pēc tam – tur nu es tev pilnībā piekrītu, proti, ka Sabata “pārcelšana”, pagānisko svētku pārtaisīšana par kristīgiem svētkiem un daudz kas cits bija un ir cilvēku patvaļīga rīcība un patiesas ticības piesārņošana ar pagānisma elementiem.

    BET tieši tāda pat patvaļība ir arī Tempļa ārējās, fiziskās kalpošanas turpināšana, kad mums jau sen ir piešķirta iekšējā, garīgā kalpošana caur Viņu, uz Kuru taču visa šī ārējā un fiziskā Tempļa kalpošana vienmēr norādīja. Citiem vārdiem sakot – bija laiks, kad Viņš runāja caur praviešiem, caur Likuma burtu un Tempļa kalpošanu. Tad nāca tā visa piepildījums – Viņš Pats personīgi, lai celtu Jaunu Templi, ne no akmeņiem, bet gan no dzīviem akmeņiem. Viņš nāca Sabatu nevis pārcelt, bet gan, lai cilvēku ievestu Sabatā pavisam, ne tikai vienu reizi nedēļā. Viņš nāca, lai izpildītu Augstā Priestera šķīstīšanu vienu reizi par visām. Ņem, kuru Toras aspektu gribi, Jēzus to visu ir piepildījis.

  44. Latviskā mesiāņu rabīna Oaskara Reineka un viņa oponenta Andreja Žikova diskusija “draugiem.lv” diskusiju grupā “Es esmu kristietis”. Bet viss sākās no “Laikmeta zīmju autora uzrunas Oskaram…

    ****

    Ervīns Jākobsons, 23.mar. 10:14

    Oskar, kā saprotu, Tu esi mesiānis, un labi, ka izsaki savu viedokli. Tāpēc man Tev jautājums - kā mesiāņi skatās uz daudzajām vietām Pāvila vēstulēs, kur viņš aktīvi cīnās pret to, ka pagānu tautu kristiešiem būtu jāievēro jūdu Bauslība? Un kā ar Jeruzālemes koncilu? Tas, starp citu, nebija nekāds “Baznīcas koncils”, bet Kristus tiešo mācekļu apustuļu lēmums neuzlikt pagāniem, kas atgriezušies pie Ješua ha Mašiah, nekādu bauslības nastu, kā vien trīs minētās lietas.

    Man tā vien šķiet, ka, saskaņā ar modernā mesiānisma mācību, no Bībeles būtu jāizmet gandrīz visa Pāvila izpratne par Evaņģēlija būtību. Vai tad Pāvils (Šauls) bija maldu apustulis?

    Oskars Reineks, 23.mar. 12:11

    Par mesiāni es sevi nesaucu, kaut gan kādu laiku sacīju, ka tāds esmu. Es esmu JEŠUA H̃A-MAŠIAH liecinieks, un liecinu to, kur par Viņu rakstīts Rakstos. (Luk. 24:27;45)

    Lai saprastu ko Šauls raksta, vispirms ir jāzina Tora (Bauslība), jo viņš runā uz tādiem, kas pazīst bauslību (Rom. 7:1).

    // …kā tad mesiāņi skatās uz daudzajām rakstu vietām Pāvila vēstulēs, kur viņš aktīvi cīnās pret to, ka pagānu tautu kristiešiem būtu jāievēro jūdu Bauslība?//
    Es nekur viņa vēstulēs nesaskatu, ka viņš cīnītos pret Toru - tulkojumos un skaidrojumos gan to redzu, ka ir tādi viltus liecinieki, kas to saka. Tieši tāpat kā pirmajā gadsimtā. (Ap.d. 6:13)

    Tāds termins kā ‘”jūdu Bauslība” vispār ir pretrunā ar Dieva vārdu. Domāju, ka zināt, ka Tora (Bauslība) tika dāvāta Sinaja kalnā, un Stefans to nosauca par dzīviem vārdiem, kas doti mums. (Ap.d. 7:38)

    Kefa par Šaula vēstulēm raksta, ka tajās ir kas grūti saprotams, ko nemācītie un nenostiprinātie ļaudis sagroza, tāpat kā arī citus rakstus, sev par pazušanu. (2.Pēt. 3:16) Jāmācās, lai nebūtu starp pēdējiem!

    //…Tas, starp citu, nebija nekāds “Baznīcas koncils”, bet Kristus tiešo mācekļu apustuļu lēmums neuzlikt pagāniem, kas atgriezušies pie Ješua ha Mašiah, nekādu bauslības nastu, kā vien trīs minētās lietas.//

    Lasiet uzmanīgi ko apustuļi nolēma: Tāpēc es domāju, ka nevajag apgrūtināt tos, kas no pagāniem atgriežas pie Dieva, bet viņiem vajag pavēlēt, lai sargās no apgānīšanās ar elkiem, no netiklības un no nožņaugtu dzīvnieku un asins baudīšanas. Jo Mozum no seniem laikiem ir visās pilsētās savi sludinātāji, un viņu katru sabatu lasa sinagogās.” (Ap.d. 15:19-21) Kādēļ sacīts par Mozu un sinagogu? Tādēļ, ka tie pārējie cilvēki, kas meklē To Kungu un visas tautas, pār kurām Mans Vārds ir piesaukts… (Ap.d. 15:17) uzreiz momentā nevar visu zināt, kas rakstīts Torā, tādēļ iesākumā pietiek ar šīm četrām lietām, bet tālāk lai Šabatā iet uz sinagogu un klausās Mozu - tātad atkal jāmācās!

    Te jau nevar visu tik īsi izskaidrot. Šauls jūdu priekšniekiem - tas ir tādiem, kas zināja Rakstus, skaidroja, ….pārliecinādams tos par Ješua, sākot ar Mozus bauslību un praviešiem, no agra rīta līdz vakaram. Citus gan viņa vārdi pārliecināja, bet citi neticēja. (Ap.d. 28:23-24)

    Andrejs Žikovs, 23.mar. 22:46

    Cik jauki, Oskar, ka tu pats skaidri un gaiši uzrādi tavu atšķirību no Kristus apustuļu baznīcas – no apustuļu lēmumā neesoša teikuma tu izfantazē veselu “nepieciešamo darbu” klauzulu. Apustuļi neprasīja, lai jaunie kristieši “šabatā iet uz sinagogu un klausās Mozu”. Tu, Oskar, pilnībā sagrozi ap.Jēkaba domu, tā interpretējot viņa vārdus: Jo Mozum no seniem laikiem ir visās pilsētās savi sludinātāji, un viņu katru sabatu lasa sinagogās. Jēkabs runāja par to, ka Dievam pirmo reizi labpaticis ļaudis no pagāniem pievienot Savam Vārdam – kā Viņš to sen bija solījis. Dieva solījums bija par Dāvida namu, kurš sagāzies, bet kuru Viņš atjaunos, lai visas tautas varētu meklēt to Kungu. Tas nams, kurš sagāzies – tam jau no seniem laikiem ir visās pilsētās savi sludinātāji, un viņu katru sabatu lasa sinagogās. Apustuļiem ir jāsludina par atjaunoto namu.

    Jēzus mācīja: ואהבת את יהוה אלהיך בכל־לבבך ובכל־נפשך ובכל־מאדךואהבת לרעך כמוך ir visa Tora, pārējais ir komentāri. Tu Jēzus mācībai pa virsu krāmē pašizgudrotas fantāzijas, Oskar.

    Oskars Reineks, 23.mar. 23:32

    Un ko tad nozīmē: To Kungu, savu Dievu, mīlēt no visas savas sirds, no visas savas dvēseles un ar visu savu spēku, un savu tuvāko kā sevi pašu. Kur tad šie pirmie ļaudis no pagāniem varēja dzirdēt šos vārdus no Toras, ja ne sinagogā? Grāmata “Jaunā Derība” vēl nebija uzrakstīta! Tas, ka mini šīs rakstu vietas ivritā, jau arī norāda uz sinagogu - jo tur Rakstus lasa oriģinālā.

    Vai mīlēt To Kungu nozīmē neturēt Viņa baušļus? Nesvinēt Tā Kunga svētkus?
    Ja jau esi īstais liecinieks, tad pastāsti savas atklāsmes par to, kur Moše (Mozus) par Ješua rakstījis.

    Andrejs Žikovs, 24.mar. 05:24

    Bauslības mācītāji, Oskar, bija kopš “seniem laikiem .. katru sabatu” lasījuši“ Toru orģinālā, gan Devarim 6:5 bija lasījuši, gan Vayikra 19:18 bija lasījuši – un tas tiem nebija palīdzējis nenieka.

    Bet pirmie no pagāniem par “Mīlestības Bausli” dzirdēja nebūt ne sinagogā – tu Oskar, kā izrādās, nemaz Bībeli nezini. Pirmo reizi pagāniem Pēteris sludināja virsnieka Kornēlija namā. Tur “Pēterim vēl runājot, Svētais Gars nāca pār visiem, kas šos vārdus dzirdēja. Un ticīgie apgraizītie, kas Pēterim bija līdzi, izbijās, ka Svētā Gara dāvana bija izlieta arī pār pagāniem” (Ap.d. 10:44-45).

    Mīlēt To Kungu nozīmē turēt Viņa baušļus: atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība tuvu klāt pienākusi (Mt. 4:17); jūsu vārdi lai ir: jā, jā! nē, nē! kas pāri par to, tas ir no ļauna (Mt. 5:37); uzmanait un sargaities no mantkārības, jo neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas (Lk. 12:15); jums nebūs pretim stāvēt ļaunajam; bet, kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru (Mt. 5:39); ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem, jo tā ir bauslība un pravieši (Mt. 7:12); un citus, bet pāri visam: tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis (Jņ. 15:12) – jo ir tikai viens KUNGS – Jēzus Kristus.

    Tā Kunga svētki? Pesakhā priecāties par Jēzu varētu tikai Viņa slepkavas, tai laikā Viņš bija miris.

    Kristus pirmo reizi skaidri, kā Dieva Būtības (יהוה) persona parādās, apciemojot Ābrahāmu. Viņa zemes dzīves vārdu (Jēzus) pirmo reizi piesauc Jēkabs: לישועתך קויתי יהוה Pestīšanu Tavu gaidu, Kungs (1.Moz. 49:18). Jēzus – no ebreju tulkojot nozīmē “pestīšana”, tādēļ mūsu Kungu latviešu valodā saucam par Pestītāju.

    Oskars Reineks, 24.mar. 10:03

    //Bet pirmie no pagāniem par “Mīlestības Bausli” dzirdēja nebūt ne sinagogā…// - tas ir tavs viedoklis, un paliec pie tā. Pagāni, vai cittautieši sinagogā varēja iet vienmēr. Tā, pievienojoties jūdu ticībai, viņi arī svinēja Tā Kunga svētkus. Ļoti labi to pierāda tas, ka tādi ticīgie bija sanākuši uz Šauvot svētkiem. ….partieši, mēdieši, ēlāmieši un kas dzīvojam Mezopotāmijā, Jūdejā un Kapadoķijā, Pontā un Āzijā, Frīģijā un Pamfīlijā, Ēģiptē un Lībijas novados uz Kirēnas pusi, un še uz dzīvi apmetušies romieši, jūdi un prosēliti,….(Ap.d. 2:9-11) Pēc tavas sapratnes Tā Kunga svētki nav baušļi?

    Kas ir Jēzus slepkavas? Vai tiešām nedzirdi Viņa Paša vārdus: Tāpēc Tēvs Mani mīl, ka Es atdodu Savu dzīvību, lai Es to atkal atgūtu. Neviens to nav Man atņēmis, bet Es to atdodu pats no Sevis. Man ir vara to atdot un vara to atkal ņemt. Šo uzdevumu Es esmu saņēmis no Sava Tēva.” (Jņ. 10:17-18)

    Par liecību no Toras: “…kā Dieva Būtības (יהוה) persona, parādās apciemojot Ābrahāmu.” - Vismaz viena atziņa mums saskan. Avrah̃amam parādījās Eņģelis, kam tāds pat personVārds kā Tam Kungam, un kuru Avrah̃ams sauc par “mans Kungs” אֲדֹנָי - Adonai. Daudzi kristieši to nepieņem. Arī par vārdu ješuateha - Tava pestīšana, kas remez līmenī norāda uz Ješua, mums ir viena sapratne.

    Andrejs Žikovs, 24.mar. 19:37

    Tas nav viedoklis, Oskar, tā ir vienkārša patiesība, ko viegli pārbaudīt - kas Jēzus un apustuļu laikā tika mācītas sinagogās, ir apkopots Talmudā. Tu vari Talmudā meklēt “Mīlestības Bausli”, un, kad būsi atradis, tad varēsi šai atradumā balstīt savu apgalvojumu: Apustuļu Koncils uzlika kristiešiem par pienākumu, lai Šabatā iet uz sinagogu un klausās Mozu! Kamēr nebūsi – tikmēr tavs apgalvojums būs tava fantāzija, ne tikai no pirksta izzīsts, bet arī pilnīgā pretrunā patiesībai.

    Bauslis ir: Sešas dienas tev būs strādāt un padarīt visus savus darbus, bet septītā diena ir שבת pārtraukums. VD svētku dienas ir jāsvin דור audzēm, es neesmu no audzes, kuru senči būtu Ēģiptē stāvējuši ar ceļa spieķiem rokās. Mani senči tais dienās trenkāja mamutus kaut kur starp Volgu un Vistulu.

    Tu gribi apgalvot, ka Jēzus pie krusta izdarīja pašnāvību? Nu redz, ar to tu atkal no Viņa lieciniekiem atšķiries. Viņa slepkavas ir tie, kurus Viņš pats sauca par “velna bērniem” – tie, kuri pat savu Svētos Rakstus ir pārlabojuši, lai tikai Viņam atņemtu godu. Salīdzini jūdu 5.Moz. 32.nodaļu ar Nāves jūras tīstokļiem, un tu zināsi, par ko es runāju.

    Mūsu atziņas nesakrīt nevienā punktā – tu Jēzus ienaidnieku pavadā iedams, centies Viņu pamazināt līdz “enģelim, kam tāds pat vārds, kā Dievam”. Es Viņu apliecinu kā ar Tēvu un Svēto Garu vienādu būtībā. Viņa vārdu “Pestītājs/Jēzus” pazina jau pravieši, kuri liecināja par Jēzu, kā Dievišķu Personu: הנה יהוה השמיע אל־קצה הארץ אמרו לבת־ציון הנה ישעך בא הנה שכרו אתו ופעלתו לפניו

    Oskars Reineks, 24.mar. 20:20

    Interesanti secinājumi no ticīgā, kurš vairs nav svešinieks un piedzīvotājs, bet vienas valsts pilsonis ar svētajiem un Dieva saime (Ef. 2:12:19). Vai tomēr esi svešinieks?

    Tu saki: “Tu gribi apgalvot, ka Jēzus pie krusta izdarīja pašnāvību?” Tātad nedzirdi, ko saka הַמָּשִׁיחַ, bet dzirdi ko saka kristus.

    Par nāves jūras tīstokli - nezinu gan no kurienes tāds secinājums, ka tur noteikti pārrakstīta Tora, kaut arī daļa saskan ar Toru. Un tai pat laikā neredzu iemesla, kādēļ tas teksts būtu jāizmaina. Protams tas ir mans viedoklis.

    Jā arī man Ješua ir Dievišķa persona, un tas nav tas pats, kas Dievs. Arī Rambams raksta, ka Mašiahs ir Dievišķs.

    Par Eņģeli runājot - piedod, bet nodomāju, ka esi starp tiem kristiešiem, kas piekrīt Erika Nustrema viedoklim. Komentārs no Erika Nustrema gr. „Библейский словарь”, kas krievu valodā izdota jau 1920.gadā. Dieva Eņģelis, kurš dažās vietās Vecajā Derībā uzstājas Jegova vārdā, pieņemot dievišķo godu, ir neradītais eņģelis, kuru Jesaja sauc par Dieva vaiga Eņģeli (Jes. 63:9), par kuru Jegova saka: „Mans Vaigs”(Es Pats – latv. tulkojumā) (2.Moz. 33:14), „Mans Vārds Viņā”(2.Moz.23:21.). Pēdējais no Vecās Derības praviešiem par viņu saka: „pēkšņi nāks savā Templī Tas Kungs, Kuru jūs meklējat, un Derības Eņģelis, Kuru jūs vēlaties.”(Mal. 3:1). Tātad mūžīgais Vārds - Isus, kurš mums parādīja Dievu (Jņ. 1:18), šajā savā atveidā uzstājās Dieva tautas vidū kopš seniem laikiem. Daudzās vietās Viņš saucas Jegova Eņģelis (ebr. malah Jegova) un kādās divās vietās – Dieva Eņģelis (ebr. malah Eloh̃im) (1.Moz. 21:17,31:11.)

    Andrejs Žikovs, 24.mar 21:55

    Es, Oskar, esmu συμπολῖται τῶν ἁγίων līdz ar citiem pēc Dieva gribas. Par tādu kļūt apmeklējot sestdienās sinagogu un klausoties Mozu nav iespējams – tu vari piemānīt sevi, tev izdosies piemānīt dažus, bet citi atpazīs, ka viss tas kvazi-žīdiskums nav nekas vairāk, kā lēts pakaļdarinājums tam, ko ap.Pāvils atzina par σκύβαλον (sūdiem).

    Lasot Nustremu pievērs uzmanību vārdiem «neradītais eņģelis» un «mūžīgais Vārds». Ir tikai Viens neradītais un tikai Viens mūžīgais – Dievs.

    Žēl, ka tu negribi meklēt “Mīlestības Bausli” - tajā ir visa bauslība un pravieši: ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat darait arī jūs viņiem (Mt. 7:12) Ja tu to būtu paturējis, tad nevajadzētu tev vilkt jūgu, ko ne apustuļi ne viņu tēvi nespēja nest (Ap.d. 15:10)

    Oskars Reineks, 25.mar 10:10

    Tas taču pilnīgi loģiski, ka tie, kas ieiet Israēlā caur Ješua H̃aMašiaha upuri, ir vienas valsts pilsoņi ar svētajiem. Jo Viņš pats Sevi upurēdams (Ebr.7:27.) abus darījis par vienu…. ….caur Viņu gan mums, gan viņiem ir dota pieeja pie Tēva vienā Garā. (Ef. 2.nod) Tas viss tikai tad, ja pievienojaties Israēla draudzei, sabiedrībai, ja nē, lasiet ar lielo šriftu! “Rreiz senajos laikos bijāt bez H̃aMašiaha, ŠĶIRTI NO ISRAĒLA DRAUDZES un izslēgti no apsolītiem iestādījumiem, BEZ DIEVA ŠINĪ PASAULĒ.” (Efeziešiem 2:12)

    Andrejs Žikovs, 25.mar 19:31

    Tas ko tu, Oskar, sludini, ir vai nu apzināta (un gudra) mānīšanās, vai arī milzīgs naivums. Ja tas ir naivums, tad tam pamatā nav muļķība, pamatā ir kļūdaina vēlēšanās. Tu vienkārši vēlies kļūt par to, par ko tu nevari būt. Tas ir apmēram tāpat, kā 1,5 m garš cilvēks vēlētos spēlēt pasaules čempionātā basketbolu. Viņš var trenēties un trenēties un trenēties – bet viņš nekad nekļūs par basketbolistu, priekš tā viņš ir vienkārši piedzimis par īsu.

    Redzi, Oskar, ja Dievs būtu gribējis tevi izglābt caur bauslības ievērošanu, sinagogas apmeklēšanu, ebreju valodas studijām, jūdu svētku svinēšanu – viņš būtu tev licis piedzimt israēliešu tautā, audzē. Bet, labo ja kļūdos – tas tā nav noticis. Tādēļ tu vari valkāt jarmulku un peisakus – bet tu nekad nebūsi žīds. Vienīgais, ko tu vari darīt, ir aprecēt žīdieti – tad tavi bērni būs žīdi un tu būsi viņiem “kā tuvākais” (3.Moz. 19:34)

    Jaunā Derība nepiedāvā asimilēties citā tautā, tā piedāvā “pilsonību svēto valstī”. Tautība un pilsonība – tās ir divas ļoti dažādas lietas.

    Man padoms – liec pie malas basketbolu, atgriezies pie ātrslidošanas, un arī tu iegūsi neiznīcības vainagu - jebšu kāds cīnās, viņš dabū vainagu tikai tad, kad viņš ir cīnījies pareizi. (2.Tim. 2:5)

    Oskars Reineks, 25.mar 20:23

    Man viens jautājums: vai tie Israēla vecaji, kas šodien tic, ka Ješua ir H̃aMašiahs, par tevi varētu sacīt tāpat, kā tie, kas, dzīvojot Viņa zemes dzīves laikā, sacīja par romiešu virsnieku? …Dabūjis dzirdēt par Ješua, tas nosūtīja pie Viņa jūdu vecajus un Viņu lūdza, lai nāktu viņa kalpu dziedināt. Un, pie Ješua nogājuši, tie Viņu mīļi lūdza, sacīdami: “Viņš ir vērts, ka Tu viņu paklausi, JO VIŅŠ MĪL MŪSU TAUTU …” (Luk. 7:3-5)

    Andrejs Žikovs, 25.mar. 20:53

    Oskar, man nav nekādas intereses, ko par mani teiktu tie, ko tu sauc par “Israēla vecajiem”. Ortodoksie Bruklinas žīdi ir bijuši diezgan pateicīgi, kad esmu viņiem sestdienās izpalīdzējis ar iepirkšanos vai ēdiena pagatavošanu.

    Man svarīgāk ir, ko par mani teiks mans Pestītājs – ja sacīs to pašu, ko viņš teica cittautietei (Mt. 15:28), tad ar to man pietiks.

    Oskars Reineks, 25.mar. 21:25

    Nav intereses par tiem ebrejiem, kas tic, ka Ješua ir H̃aMašiahs? Bet tie taču ir tie, kas pieņēmuši un ēd to “maizi”, kuru Ješua dod bērniem! (Mat. 15:26) Saprotu, ka tad, ja mīl Ješua tautu, tad arī to svētī! Vai tu svētī Israēlu, lai saņemtu svētību?

    Andrejs Žikovs, 25.mar. 21:38

    Mans Dievs teica Ābrāmam: “Es svētīšu tos, kas tevi svētī” (1.Moz. 12:3) Tu tiešām neproti Ābrāmu atšķirt no viņa mazdēla, jeb tikai izliecies?

    Oskars Reineks, 25.mar. 21:46

    “Cik jaukas ir tavas teltis, ak, Jakov, un tavi mājokļi, ak, Israēl!…<> Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts un, kas tevi nolād, tas lai ir nolādēts!» (4.Moz. 24:5;9)

    Andrejs Žikovs, 25.mar. 22:08

    Perfekti, Oskar, vienkārši perfekti – tu esi ticis tuvu klāt patiesībai. Protams, pats tu to neapzinies. Kas ir runātājs šai vietā, Oskar? Pareizi – Bileāms. Un kāpēc viņš tā runā? Tāpēc, ka pār viņu ir nācis Dieva Gars. Tas pats Gars, kuru tu šeit nemitīgi zaimo, kā “trešo vienā”. Līdz ar ko, Oskar, atbildi nu: vai atzīsti, ka svētīt Dievu var tikai Svētajā Garā - atzīstot, ka Viņš ir tāda pat Dieva Būtības (יהוה) persona, kā Tēvs un Dēls?

    Oskars Reineks, 25.mar. 22:19

    Man Gars nav persona! Ješua saka: …vārdi, ko Es jums runāju, ir gars un dzīvība. (Jņ. 6:63) - Citi vārdi - cits gars.

    Bileāms tāpat, kā Ješua dzirdēja Dievu, un runāja Viņa vārdus: Kā lai es nolādu to, ko Dievs nenolād? Kā lai es nonievāju, ko Tas Kungs nav nonievājis? (Bemidbar 23:8.) Jautājums palika neatbildēts: Vai tu svētī Israēlu, lai saņemtu svētību?

    Andrejs Žikovs, 25.mar. 22:35

    Tātad, tev, Oskar nav Patiesība Gara – tādēļ tu arī neesi Jēzus no Nācaretes liecinieks. Jo tikai Patiesības Gars dod liecību par Viņu (Jņ. 15:16)

    Atšķirībā no tevis, Oskar, es atšķiru (svētīju) no pasaules to, ko Dievs izredzējis (Ābrāmu), un tos, kas ar Viņu cīnījušies, lai Viņš to atšķirtu nost (svētītu) no pasaules (Israēlu). Tādēļ jau ar tevi te ķepurojos, lai svētītu Dievu Vārdu – neļautu tev melu ēnu pār to mest.

    Oskars Reineks, 25.mar. 22:26

    Par Garu varu atbildēt vēl papildus. DIEVA GARS, SVĒTAIS GARS, MAŠIAHA GARS, JEŠUA GARS ir viens un tas pats. Kad jūsos ir šis Gars, tad jūs variet sacīt tāpat, kā Dāvids: “TĀ KUNGA GARS runā ar manu muti, un Viņa vārds ir uz manas mēles.” (2.Sam. 23:2) Un Dāvids taču nav Dievs! Vai varbūt teiksi, ka viņā ir viena trešā daļa no Dieva?

    Andrejs Žikovs, 25.mar. 22:42

    Tēvu nav neviens darinājis, nedz radījis, nedz dzemdējis. Vienīgi Dēls ir no Tēva, ne darināts, ne radīts, bet piedzimis. Svētais Gars ir no Tēva un no Dēla, ne darināts, ne radīts, ne piedzimis, bet no tiem izejošs. Mūžīgs ir Tēvs, mūžīgs – Dēls un mūžīgs - Svētais Gars. Tomēr nav trīs mūžīgu, bet tikai viens mūžīgs. Tāpat nav trīs neradītu un trīs bezgalīgu, bet tikai viens neradīts un viens bezgalīgs.

    Kad ar Dāvida muti runāja Dieva Gars, tad tas bija Viens Dievs. Tikai Dieva zaimotājs var to saukt par “trešo daļu no Dieva”, kā to dari tu, Oskar.

    Tu ieliec Apustuļu Koncila lēmumā (Ap.d. 15:23-29) teikumu, piešķirot tam jēgu (lai Šabatā iet uz sinagogu un klausās Mozu © Oskars Reineks), kādas tam nav – un vēl nekautrējies tēlot pašu nevainību?

    Tavi apgalvojumi par Bileāmu ir tieša pretrunā “Ješua vārdiem un Viņa Tēva vārdiem”. Par ko Bileāms teica: “Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts”? Tu melo, apgalvojot, ka šie vārdi ir par Jēkabu – tie ir par viņa pēcteci no Jūdas cilts: Kā viņš ir izstiepies kā jauns lauva, nogūlies kā lauvas māte! Kas var uzdrošināties to piecelt? (4. Moz. 24:9), jo Dieva Gars ar Bileāma lūpām citē Jēkabu pašu: Jauns lauva ir Jūda, no laupījuma tu augi liels, mans dēls! Tagad tas notupies, izstiepies kā lauva, kā lauvas māte. Kas gan viņu piecels? (1.Moz. 49:9) Svētais Gars ar citautieša lūpām pasludina par Svaidīto – kas To svētīs, tas tiks svētīts!

    Kā ar tevi, Oskar? Vai svētī Svaidīto, Kurš cēlies no Jūdas cilts, no Dāvida dzimuma? Vai tu Viņam zemojies un kalpo, tā kā Viņa Tēvs to nolicis? Vai tu svētī Dieva Garu, kurš no Tēva un Dēla iziet?

    Oskars Reineks, 27.mar. 09:44

    To, ka apustuļu koncilam pievienoju vārdus redzi tikai tu. Es lasu tā, kā to jau sacīju, jo tas ir pats par sevi saprotams, ka tie, kas no pagāniem atgriežas pie Dieva, (Ap.d. 15:19) nebija tādi kā Timotejs, kas no mazām dienām zināja svētos rakstus, kas spēj padarīt gudru pestīšanai caur ticību H̃aMašiaham Ješua. (2.Tim. 3:15)

    /Vai tiešām tik grūti izlasīt, ka Balaks aicina Bileāmu: Redzi, tur ir tauta, kas iznākusi no Ēģiptes… <>…lūdzams, nāc un nolādi man šo tautu,(4.Moz. 22:5-6) Kad Bileāms manīja, ka Tam Kungam labpatika Israēlu svētīt… (4.Moz. 24:1) …viņš skaitīja savu sakāmo un sacīja…<>…cik jaukas ir tavas teltis, ak, Jakov, un tavi mājokļi, ak, Israēl! Kā upju līči, kas izplešas, kā vīna kalni, kas paceļas pie straumēm, kā alvejas, ko Tas Kungs pats ir stādījis, kā ciedru koki pie ūdens! … <>…Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts un, kas tevi nolād, tas lai ir nolādēts!” (4.Moz. 24:3;5-6;9) Pēc tam Balaks iekaisa savās dusmās pret Bileāmu … … “Es tevi esmu aicinājis, lai tu manus ienaidniekus nolādētu, bet tu, lūk, tos nu trīs reizes esi svētīdams svētījis! (4.Moz. 24:10) Vai ir kāda jēga turpināt, ja tā sagrozi Rakstus?

    Andrejs Žikovs, 30.mar. 08:40

    Grūti atturēties no tavu melu uzrādīšanas – tie ir tik klaji un bezkaunīgi.

    Oskars Reineks (23.mar. 06:11) Lasiet uzmanīgi ko apustuļi nolēma: .. Ap.d. 15:19-21. Un citē nevis “apustuļu lēmumu”, bet “sapulces vadītāja viedokli”. “Lēmums” ir vairākus pantus tālāk Ap.d. 15:23-29. Kad Jānis Vaga tev uz to norādīja, tu dižmanīgi paziņoji: Es šajā lēmumā ietveru arī 21.pantu (© Oskars Reineks 23.mar 08:49). Apustuļi neietvēra, tu ietver – ar to tu no apustuļu baznīcas arī atšķiries.

    4.Moz. 24:9 - viņš ir izstiepies kā jauns lauva, nogūlies kā lauvas māte! Kas var uzdrošināties to piecelt? Kas tevi svētī, tas lai ir svētīts, un, kas tevi nolād, tas lai ir nolādēts! – Dieva Gars pasludina par Dieva Svaidīto, un tu iedrošinies šo Rakstu vietu izkropļot? Ar to tu pats sevi nepārprotami apliecini par Dieva Gara zaimotāju un lāstu esi izsaucis pats pār savu galvu.

    Oskars Reineks, 30.mar. 09:33

    Turpini tik turpini tādā garā… Danielam jau tika paziņots, ka tikai sapratīgie sapratīs. (Dan. 12:10) Mašiaha Gars caur praviešiem runā ļoti skaidri: Jāturas pie Toras un liecības! Ja nerunā kā šis vārds, tad tajā nav rīta gaismas!” (Jes. 8:20)

  45. Fragmenti no diskusijām par mesiānisma tēmu “draugiem.lv” diskusiju grupā “Baznīca.lv”

    ****

    Oskars Reineks, 22.mar. 14:45

    “Kas jādara, lai pārvarētu pastāvošās pretrunas mesiāņu un kristiešu starpā?”

    Pirmkārt jāsaprot, ka pirmajā gadsimtā Dieva Dēls neatnāca radīt jaunu ticību! Nākošais: kristiešiem jāsāk saklausīt, ko Dieva Dēls saka, neizraujot no konteksta! Vienas valsts pilsoņiem dažādi likumi un dažādi svētki? Vieniem Tā Kunga svētki (3.Moz. 23.nod.), un citiem koncilos iestādītie?

    Edvīns Rudzītis, 26.mar. 17:49

    Tu jau, Oskar, gan neesi tas, ko varētu saukt par mesiāni (mesiānisko jūdu). Tu esi mesiāniskais jūdaists un tie ir pavisam dažādi novirzieni.

    Tu apgalvo, ka JAUNĀ DERĪBA vēl NAV noslēgta!!! …tā ir tikai uzrakstīta…
    Apgalvo arī: “ja vēlies tikt “glābēju” vidū, tad JUMS IR jāpiepotējas pie ISRAĒLA un jE`HUDAS NAMA. Ar to Tu par glābēju nenosauc vis Jēzu Kristu jeb ebr. Ješua ha`Mašiah, bet jūdus.

    Oskars Reineks, 26.mar. 21:13

    Par mesiānisko ticīgo es sevi nesaucu, kaut gan kādu laiku sacīju, ka tāds esmu. Es esmu JEŠUA H̃A-MAŠIAH liecinieks, un liecinu par to, kur par Viņu rakstīts Rakstos. (Luk.24:27;45.) Esmu Nacariešu sektas (Ap.d.24:5.) mācības turpinātājs.

    Pirmie Ješua mācekļi un sekotāji bija ebreji, kuri bija atzinuši Viņa būtības VĀRDU – to Vārdu, kuru Viņam deva Tēvs, un kas ir tāds pat kā Tēvam. […Svētais Tēvs, uzturi tos Savā Vārdā, ko Tu Man esi devis… (Jņ.17:11.)] Atklāsme par VĀRDU arī kļuva par pamatu viņu ticībai un jaunai kustībai, mācībai jūdaismā, kuru viņi nosauca - „CEĻŠ”. [Tas bija mācīts Tā Kunga ceļā…(Ap.d.18:25.)]

    Lai saprastu, ko Šauls raksta, vispirms ir jāzina Tora (Bauslība), jo viņš runā uz tādiem, kas pazīst bauslību (Rom.7:1.) Tādēļ arī mācos Toru un tos Rakstus, kurus no mazām dienām zināja Ješua sekotāji (2.Tim.3:15-17.)

    Tagad piebilde par rakstā minēto: “Taču, tiklīdz cilvēks sāk savu viedokli kā obligātu uzspiest citiem…” Tos ļaudis, kas vēlas pievienoties Nacariešu sektas mācībai, un pievienoties mūsu grupai, es vispirms atrunāju, pārfrazējot vārdus no Rutes grāmatas: atgriezieties pie savas tautas un pie saviem dieviem. (Rut. 1:15) Beigās gan piebilstu: “Es cita ceļa nezinu!” -“Un, kas šo ceļu ies, pār tiem miers un žēlastība un vispār pār Dieva Israēlu.” (Gal. 6:16)

    Dace Bruvere, 22.mar. 20:32 un 27.mar. 00:29

    Taa jau vairs nav kristietiiba, tas ir juudaisma novirziens un nekas vairaak. Oskars taados daudzumos kopee Biibeles tekstus, piedzenot pie savas maaciibas un sagrozot pamatnoziimi, ka ne tikai iesaaceejs, bet pusliidz pieredzeejis kristietis to visu uzreiz vnk nespeej filtreet, taadaa veidaa viegli cilveeku novest tuvu transam vai vismaz radiit iespaidu, ka maaciiba ir labi pamatota Biibelee. Bet visu paarbaudiit netiek dota iespeeja, ja kaads taadaa veidaa ir dabuuts zem iespaida, tad to turpina skalot liidz pilniigam zombija staavoklim. Taadi ir visi mesiaani, nereaali ar tiem runaat, absoluuta selektiivaa uztvere.

    JURIS BUKOVSKIS, 27.mar. 01:32

    Rodas jautājums, vai izmantot hipnozi savu mērķu panākšanai ir tīri vai netīri? Nu šo Bībeles tekstu izmantošanu, lai panāktu savu specifisku ideju uzspiešanu cilvēkam, var pielīdzināt hipnozei. Šie teksti ir domāti uzmanības iemidzināšanai. Vienreiz dzirdēju skaidrojumu, kāpēc zīlnieki un dažāda veida magi izmanto svētbildes un krustus, novietojot tos sev blakus. Izrādās, tādā veidā viņi palielina savā veidā klienta uzticamību tam, ka it kā ir gaišo spēku pusē, tādā veidā cilvēks atveras un ir pilnīgā viņu varā… Šeit ar šiem daudzajiem Bībeles tekstiem ir līdzīga situācija.

    Biruta Magone, 27.mar 12:18

    Tā ir tiešām traģēdija, kad JD panti netiek saprasti to vēsturiskajā kontekstā. Tai pat laikā, kad Baznīcas tēvi daudzu gadsimtu garumā tika rakstījuši paskaidrojumus un komentārus par visiem textiem. To noliedz un katrs stiepj savu dziesmiņu, kura ir neizpratnes pilna.

    Oskars Reineks, 22.mar. 22:08

    //…mesiaaniskaa juudaisma buutiiba sleepjas pavisam citur. vini peec buutiibas noliedz Kristus upura jeegu un noziimi.// - tādas muļķības var uzrakstīt tikai tas, kas neko nav dzirdējis par šo mācību! Šeit gan jāpiebils par to upuri. Muļķības tās ir tad, ja ar grieķu vārdu Kristus tiek domāts H̃aMašiahs Ješua.

    Dace Bruvere, 22.mar. 23:49

    Diez vai shinii grupaa vairs kaadam ir laimeejies neko nedzirdeet par sho maaciibu.

    Oskars Reineks, 22.mar. 23:52

    Ja jau esi dzirdējusi, tad kādēļ raksti nepatiesību ?? - //….noliedz Kristus upura jeegu un noziimi.//

    Dace Bruvere, 26.mar. 17:38

    Nu, protams, ka noliedzat. Ja jau mums jaapievienojas ebreju tautiibai, lai tiktu glaabti, ko tad nez Kristus dariija, un, galvenais, kaapeec?

    Oskars Reineks, 27.mar. 10:10

    Katram pašam ir jānonāk pie savas atziņas, par to kur ir “mežs”, un kur ir “dārzs”, un jāizlemj, kur palikt - “mežā” vai “dārzā”. “Jo, ja tu no sava dabīgā celma, meža eļļaskoka, esi izcirsts un pret savu dabu esi iepotēts dārza eļļaskokā… ” (Rom. 11:24) “Reiz senajos laikos bijāt bez H̃aMašiaha, ŠĶIRTI NO ISRAĒLA DRAUDZES un izslēgti no apsolītiem iestādījumiem, BEZ DIEVA ŠINĪ PASAULĒ.” (Ef. 2:12)

    Ja jūs esat pievienojušies Israēla draudzei, tad jums ir arī tie iestādījumi un apsolījumi, kas Israēlam, un tas Mašiahs, kas Israēlam! Ja tas nav, tad lasiet, kas no tā izriet! Lasiet vārdus, kas uzrakstīti ar lielo šriftu!

    Biruta Magone, 22.mar. 22:46

    Jo Es jums saku: ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizeju taisnību, tad jūs nenāksit Debesu valstībā.

    Vai tu saproti, ko tas nozīme? Tas nozīme - tev nebūs sekot jūdaismam!

  46. Fragmenti no diskusijām par mesiānisma tēmu “draugiem.lv” diskusiju grupā “Es esmu kristietis”.

    ****

    Dace Bruvere, 22.mar. 20:46

    Paldies par rakstu, shii ir loti aktuaala teema, diemzheel.

    Edvīns Rudzītis, 22.mar. 23:22

    Jautājums bija: “kas ir mesiāniskais jūdaisms, kādas ir tā atšķirības no kristietības”.

    Jūdaisms un mesiānisms vispār nav savienojami jēdzieni. Jūdaisms balstās uz nosacījuma apsolījumiem jūdu tautai un, sakarā ar jūdu atkāpšanos (Kristus nepieņemšanu), tika aizvietoti ar Jaunās Derības labākajiem apsolījumiem. Mesiāniskie jūdaisti savu ticību joprojām balsta uz Vecās Derības apsolījumiem un tas nozīmē noliegt Jaunās derības apsolījumus. Ja jūdi patiešām pieņemtu patieso kristietību, es labprāt ar tādiem sadarbotos. Bet mesiāniskais jūdaisms ir tikai cits grāvis…

    Oskars Reineks, 22.mar. 23:33

    Es ar tevi nestrīdēšos - mierīgi paliec pie tā kristus, kas atcēlis svētku laikus, un māca, ka baušļi nav jāpilda. Es esmu iegājis tajā kūtī, kurā ved Ješua, tādēļ arī mani bijušie brāļi - kristieši - sāka mani tiesāt. Tiesāja un joprojām tiesā ēdienu un dzērienu dēļ vai sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu. (Kol. 2:16)

    Edvīns Rudzītis, 23.mar. 00:02

    Oskar, tu labi zini, ka ticu Vienīgajam Dievam, turu sabatu, bet par tiesāšanu vajag spriest kontekstā, jo nav tieši pasacīts, vai lai netiesā par darīšanu, vai nedarīšanu.

    Kristus ar savu Krusta nāvi ir izpircis visus pārkāpumus un vairs nav jāveic rituālās darbības ar ēdieniem, dzērieniem, kas tika darīti sakarā ar svētkiem, jauno mēnesi vai sabatu, lai par šādu darbību neveikšanu neviens netiktu tiesāts.

    Tātad nav runa, lai netiesā par ēdieniem, dzērienu, svētkiem, jauno mēnesi un sabatu, bet gan tikai par ēdienu un dzērienu rituālo neēšanu un nedzeršanu, kas agrāk bija jādara vai sakarā ar svētkiem, vai jauno mēnesi, vai sabatu.

    Oskars Reineks, 23.mar. 00:34

    Es uzrakstīju liecību, ko pats piedzīvoju, un pilnīgi saprotu tos kolosiešus, kurus sāka tiesāt pagāniskā vidē dzīvojošie - tiesāja tie, kas neizgāja no tās vides!

    H̃aMašiaha Gars nav mainījies! H̃aMašiahu Ješua debesīm jāuzņem līdz tam laikam, kad viss būs panākts, par ko Dievs jau kopš seniem laikiem runājis ar svēto praviešu muti. (Ap.d. 3:21) Viņa Gars caur praviešiem vēl joprojām saka: …un tā jānotiek, ka visi ļaudis nāks ikkatrā jaunajā mēnesī un ik nedēļas sabatā Mana vaiga priekšā Dievu pielūgt, saka Tas Kungs… (Jes. 66:23) Tas nav vēl piepildījies! Protams, varētu vēl turpināt, bet kāda jēga…

    Jānis Vaga, 23.mar. 08:29 un 15:11

    Es gribētu teikt vienu - nav vispār tādu pareizu mācību. Mesiāniskie atgriežas pie jūdaisma saknēm, kas samazina Jēzus nozīmi. Savukārt kristietība atgriežas pie pagāniskajām saknēm. Vienīgā cerība ir uz Jēzu, jo Dievs deva savu Dēlu, lai neviens nepazustu.

    Ir liela starpība - bauslība un baušļi. Baušļi ir Dieva desmit baušļi, kuri ir jāpilda obligāti, arī vēstulē ebrejiem ir rakstīts par sabata bausli.
    8 Jo, ja Jozua viņiem būtu sagādājis atdusu, tad Viņš nebūtu pēc tam runājis par citu dienu.
    9 Tātad vēl atliek svēts sabats Dieva tautai. ( Ebr. 4:8,9; jaunais tulkojums)
    Bet runa bija par bauslību un apgraizīšanos.

    Oskars Reineks, 23.mar. 18:29

    // Ir liela starpība - bauslība un baušļi.//

    Starpība ir mācībās. Visvairāk tas attiecas uz vārda Tora tulkošanu un skaidrošanu.
    To tulko dažādi: bauslība, likums, pamācība, mācība
    Jāturas pie bauslības (לְתוֹרָה - le-Tora - pie Toras) un liecības! Ja nē, tad runātam vārdam neausīs rīta gaisma!” (Jes. 8:20)
    Jo bauslis (מִצְוָה - micva) ir gaismeklis, un likums (תוֹרָה - Tora) ir gaisma,… (Sal. pam. 6:23)
    Jo no Ciānas izies pamācība (תוֹרָה - Tora) un Tā Kunga vārds no Jeruzālemes. (Jes. 2:3)

    Par Jauno derību, kas tiks slēgta ar Israēla namu un Jūdas namu, rakstīts, ka Tora būs sirdī - tas ir viens no derības slēgšanas nosacījumiem.
    Šāda būs derība, ko Es slēgšu ar Israēla namu pēc šīm dienām, tā saka Tas Kungs, Es iedēstīšu Savu bauslību (אֶת תּוֹרָתִי - et Torati) viņos pašos, Es to rakstīšu viņu sirdīs, un Es būšu viņu Dievs, un tie būs Mana tauta. Tad nemācīs vairs draugs draugu un brālis brāli, sacīdams: atzīstiet To Kungu! - jo visi Mani pazīs, lielie un mazie, tā saka Tas Kungs, jo Es piedošu viņu noziegumus un nepieminēšu vairs viņu grēku!” (Jer. 31:33-34; Ebr. 8: 8-11)

    Valentīna Šustere-Rudevica, 24.mar. 00:16

    Novirzieniem arī jābūt, lai taptu redzami jūsu starpā ticībā rūdītie. (1.Kor. 11:19)

    ****

    Un vēl no citām diskusiju grupām.

    ****

    Andis Atvars, 1.apr. 21:58

    Tieši tas pats ir par kristiešu koncentrēšanos uz Bauslības pildīšanu (tas par universāliem 10 baušļiem). Ja cilvēks koncentrējas uz baušļiem, tad viņš īstenībā tos dievišķo… rada sev elku. Kristietim ir jākoncentrējas uz Kristu un baušļi paši pildīsies (Kristus mūsos tos piepildīs).

    Lilija Tenhāgena, 22.mar. 22:05

    Paldies par informatīvo rakstu! (sun) Man ar mesiāņiem nav bijis nekādas saskares, tāpēc man ļoti noder šī informācija. Paldies arī par pārdomām un vērtējumu! Šis raksts man šķiet labs un noderīgs.

  47. Viens vīrs precīzi noraksturoja šādu diskusiju: “Ja man ir sliktas attiecības ar Dievu, tad es sāku diskutēt par teoloģiju, sakot vienkāršāk - velk uz kašķi.”

  48. Andri,
    tavuprāt teoloģiskus jautājumus pārrunāt var tikai cilvēki, kam velk uz kašķi? Ko tad tu pats ar mani dažādās diskusijās un komentāros visu laiku kašķējies par doktrināriem jautājumiem?

Uzraksti komentāru