Overtona logs - tehnoloģija smadzeņu skalošanai

Ievietoja | Sadaļa Interesanti par šo un to | Publicēts 08-06-2015

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

No 2015.gada 15. līdz 21.jūnijam Rīgā paredzētas Eiropas geju, lesbiešu, transpersonu un citu seksuāli norūpējušos dīvaiņu “draudzības dienas”. Tusiņa ietvaros notiks arī perverso “lepnuma parāde” jeb Eiropraids. Kaut Latvijas sabiedrības vairākuma attieksme pret šādām kauna izrādēm joprojām ir krasi negatīva, tomēr daudzi būs ievērojuši, ka viedoklis ar katru gadu kļūst arvien pielaidīgāks, īpaši jaunāka gadagājuma cilvēku vidū. Kāpēc tā? Jo homoseksuāļu lobijs rūpīgi strādā, lai ar savu ideoloģiju iespiestos ne vien politiķu aprindās un plašsaziņas līdzekļos, bet arī bērnudārzos un skolās - visur, kur vien iespējams. Šīm nolūkam tiek izmantota pasaulē pazīstama tehnoloģija, par kuru Latvijas sabiedrībai diemžēl ir maz informācijas. Tas ir tā sauktais Overtona logs - vairākpakāpju sociālo izmaiņu modelis sabiedrībai kategoriski nepieņemamu parādību pārvēršanai normālās un to praktiskai ieviešanai.

Šo metodi pirmais aprakstījis amerikāņu sociologs Džozefs Overtons. Metode ļauj partijām, sektām, korporācijām, valdībām, visdažādākajām kustībām un nevalstiskajām organizācijām pārliecināt sabiedrību par kaut ko, kas sākumā šķiet pavisam absurds. Tā ļauj sabiedrībai pilnīgi svešas idejas izcelt no vispārējas nicināšanas mēslaines, pakāpeniski padarīt par normu un tad nostiprināt ar likumu. Jau kādu laiku interneta vidē tiek pārpublicēts materiāls par Overtona logu un tā iedarbību, ko apkopojis blogeris Nikomēds, kura rakstus esam publicējuši arī iepriekš. Tā kā ne visi mūsu zemē zina par homoseksuāļu lobija smadzeņu skalošanas metodēm, vietne “Laikmeta zīmes” apvienoja Nikomēda rakstīto ar cita blogotāja Zuhel pētījumu un piedāvā šo materiālu saviem lasītājiem.

****

Informācijas telpu lielajos medijos pārņēmušie streipi, cihanovičas, kažokas un citi perversiju atbalstītāji mums gandrīz vai ik dienas stāsta, ka visa progresīvā cilvēce pavisam dabiskā veidā esot pieņēmusi geju subkultūru, viņu tiesības stāties laulībā, adoptēt bērnus un izplatīt savas seksuālās orientācijas propagandu skolās un pat bērnudārzos. Mums stāsta, ka tas viss pieder pie lietu dabiskās kārtības. Mums melo.

Amerikāņu sociologs Džozefs Overtons (Joseph P.Overton [1960-2003]) aprakstījis tehnoloģiju, ar kuru soli pa solim var pārmainīt sabiedrības attieksmi pret pašas akceptētajām vērtībām un principiem. Viņš atklāj, kā pilnīgi nepieņemamas idejas tiek izvilktas no visnicināmākās kloākas, nomazgātas un tad iestrādātas tiesību aktos. Tā nav vienkārša smadzeņu skalošana, bet izsmalcināta sistēma. Efektīvu un iedarbīgu to padara konsekventā un sistemātiskā tās pielietošana, ļaužu vairākumam to pat nepamanot. Cilvēku sabiedrības morāles un tikumības iznīcināšanā šāda tehnoloģija var būt efektīvāka par kodollādiņu.

Overtons parāda, ka sabiedrībā katrai idejai vai problēmai ir tā sauktais iespēju logs. Tas ietver politisku ideju loku, kurā šīs idejas vai problēmas uzskatāmas par pieņemamām vai nepieņemamām, pamatojoties uz pašreizējo sabiedrības viedokli un attieksmi, kas politiķiem stingri jāievēro, lai tos nevainotu pārmērīgā radikālismā un ekstrēmismā. Loga ietvaros ideju var plaši apspriest, atklāti atbalstīt, propagandēt, mēģināt nostiprināt ar likumu. Logu maina, mainot iespēju vēdekli no stadijas “neiedomājami” (absolūti nepieņemams cilvēku morālei), līdz stadijai “aktuāla politika”, kad tēma tiek plaši apspriesta, pieņemta cilvēku apziņā un ar likumu nostiprināta. Loga pārbīde notiek nevis mainoties politiķu idejām, bet tad, kad šīs idejas pārmainījušas sabiedrību, kura balso par politiķiem. Tas notiek sekojoši.

Pirmais posms - “No neiedomājamā uz radikālo”

Mērķis: noņemt kādai parādībai apspriešanas tabu, runāt par šo parādību ar pēc iespējas plašāku cilvēku loku, diskusijas par parādību pārvērst par ikdienišķu lietu un piešķirt tām svarīgumu. Tādejādi kāda sabiedrībai pilnīgi nepieņemama parādība tiek iekļauta informācijas laukā kā izaicinoši radikāla. Tas piesaista uzmanību. Diskusijas par šo tēmu kļūst organizētas - kā vērā ņemama problēma sabiedriskajos un akadēmiskajos forumos.

Otrais posms - “No radikālā uz pieņemamo”

Mērķis: jēdzienu aizstāšana, nomainot emocionāli nepieņemamus terminus ar emocionāli neitrāliem. Šajā posmā tiek ieviesti jauni jēdzieni, kas apzīmē tādas konkrētās parādības puses, kuras sabiedrības apziņā vairs neizraisa tik lielu sašutumu.

Trešais posms - “No pieņemamā uz saprātīgo”

Mērķis: iedvest sabiedrībai domu par apskatāmās parādības dabiskumu. Tiek izmantoti gan zinātniski, gan pseidozinātniski fakti un skaidrojumi, kas parādībai piešķir it kā dabisku raksturu. Šis ir lūzuma brīdis, kad absolūti margināla parādība kļūst sabiedrībai saprotama. Par konkrētās parādības pirmajiem adeptiem parasti kļūst tie, kas savai pašrealizācijai meklē oriģinālas izteiksmes formas.

Ceturtais posms - “No saprātīgā uz populāro”

Mērķis: masu apziņā iedvest domu par parādības it kā plašo izplatību sabiedrībā, asociēt parādību ar populārām personām, kuras cilvēkos izraisa pozitīvas emocijas.

Piektais posms - “No populārā uz politisko”

Mērķis: parādība kļūst par politiski nozīmīgu jautājumu. Parādības noraidījums nu ir cilvēktiesību pārkāpums. Tiek propagandēta negatīva attieksme pret jebkādu šīs parādības nosodījumu vai kritiku. Nepaklausīgo savaldīšanai ievieš jaunus krimināllikuma pantus.

—————————————————————————————————————————————

Pēc kārtas īstenojot visus piecus šos informācijas tehnoloģiju ziņā visai vienkāršos soļus, kāda sociāli bīstama parādība var tikt sabiedrības acīs pārveidota par normālu, sabiedrībai būtiski svarīgu un ar likumu aizsargājamu. Tieši šādā veidā Rietumos savulaik tika legalizēts homoseksuālisms un viendzimuma laulības.

Tālāk ar piemēru parādīsim, kā sabiedrība vispirms sāk apspriest kaut ko pavisam neiedomājamu, pēc tam sāk to uzskatīt par pieņemamu, bet beigās samierinās ar likumu, kas nostiprina un aizsargā iepriekš pilnīgi neiedomājamas lietas. Paņemsim ko pilnīgi neiedomājamu - kanibālismu - ideju legalizēt cilvēku tiesības apēst vienam otru. Protams, šobrīd nebūtu ne mazāko iespēju propagandēt kanibālismu - sabiedrības sašutums būtu neizmērojams. Šī situācija nozīmē, ka pašlaik iespēju logā jautājums par kanibālisma legalizāciju ir nulles stadijā, ko saskaņā ar Overtona teoriju sauc par “neiespējamo” (neiedomājamo). Tagad modelēsim, kā “neiespējamais” kļūst iespējams, kad iziet visas iespēju loga stadijas.

Kanibālisma tēma sabiedrībai pagaidām vēl ir bezgala pretīga un absolūti nepieņemama. Šo tēmu neapspriež presē, tā ir neiedomājama, absurda, pilnīgs tabu. Tātad pirmajai Overtona loga kustībai jābūt kanibālisma tēmas pārvēršanai no neiedomājamas par radikālu.

Mums taču ir vārda brīvība. Kāpēc gan neparunāt par kanibālismu? Zinātnieki taču drīkst runāt par visu - zinātniekiem nav nekādu tabu, viņiem ir jāpēta viss. Bet, ja tā, tad var, piemēram, sasaukt etnoloģijas simpoziju par tēmu “Polinēzijas cilšu eksotiskie rituāli”, apspriest tēmas vēsturi, faktus un autoritatīvu zinātnieku ziņojumus par kanibālismu. Tātad par kanibālismu, izrādās, var runāt, nepārkāpjot zinātniskā respektabluma robežas.

Vienlaicīgi ar zinātnisko diskusiju uzrodas radikāli kanibāli, kuru esamību un ideoloģiju noteikti pamanīs plašsaziņas līdzekļi un apspriedīs sociālajos tīklos. “Sliktie kanibāli” vajadzīgi kā bieds, kam pretnostata citu biedu - galēji neiecietīgos, “fašistus, kas aicina sadedzināt uz sārta tos, kas nav tādi kā viņi”. Overtona logs ir pārvietots. Ir nodrošināta pāreja no bezkompromisa negatīvas attieksmes uz nedaudz pozitīvāku. Raisās sarunas - ko par cilvēka gaļas ēšanu domā zinātnieki, bet ko par deģenerātiem dēvētie radikāļi. Pirmā posma mērķis - noņemt tabu un piesaistīt plašāku auditoriju - ir sasniegts.

Nākamais Overtona loga solis virza kanibālisma tēmu no radikālās jomas uz iespējamības zonu. Šajā posmā turpinās zinātnieku teiktā citēšana. Nevar taču noraidīt zināšanas! Tie, kuri atsakās apspriest šo parādību, tiek saukti par fanātiķiem, svētuļiem, liekuļiem. Tomēr, lai legalizētu kanibālismu, jānomaina tā īstais nosaukums. Kanibālismam tiek piešķirts jauns, zinātnisks apzīmējums - antropofāgija. Jēdziens “kanibālisms” vairs nepastāv. Taču arī jauno terminu drīz vien atzīs par aizvainojošu un nomainīs.

Jaunu jēdzienu konstruēšanas mērķis ir nošķirt problēmas būtību no tās nosaukuma, atraut vārda formu no satura - “izraut ideoloģiskajiem pretiniekiem mēli”. Kanibālisms vispirms tiek pārdēvēts par antropofāgiju, tad par antropofiliju. Līdztekus spēlei ar nosaukumiem, notiek vēsturisku, mitoloģisku, aktuālu vai vienkārši izdomātu, taču galvenais - leģitīmu precedentu meklēšana. Tādus noteikti atradīs vai arī izdomās kā “pierādījumu” tam, ka antropofilija principā var būt likumīga:

- Vai atcerieties leģendu par māti, kas upurēja sevi, lai padzirdītu no slāpēm mirstošos bērnus savām asinīm?
- Bet leģendas par antīkajiem dieviem, kas ēda visu pēc kārtas - romiešu izpratnē tas bija pilnīgi normāli.
- Kristiešiem ar antropofiliju viss ir kārtībā - viņi taču rituāli dzer sava Dieva asinis un ēd Viņa miesu. Vai jūs gribat kaut ko pārmest kristīgajai Baznīcai?
- Pirms spāņu konkistadoru iebrukuma Amerikā pastāvēja veselas antropofilu civilizācijas ar bagātīgu kultūru.

Galvenais mērķis šajā posmā - kaut daļēji dekriminalizēt cilvēku ēšanu. Kaut vienreiz, kaut tikai attiecībā uz kādu vēstures posmu. Pēc tam, kad atrasts leģitīms precedents, rodas iespēja pārvietot Overtona logu no pieņemamā uz saprātīgo:

- Vēlme ēst cilvēkus ir ģenētiski noteikta cilvēka dabā.
- Dažreiz nākas cilvēku apēst, jo ir nepārvarami apstākļi.
- Ir cilvēki, kas vēlas, lai tos apēd.
- Antropofilus izprovocēja!
- Aizliegtais auglis vienmēr ir salds, tāpēc nevajag neko aizliegt.
- Brīvam cilvēkam ir tiesības pašam izlemt, ko viņš ēd.
- Neslēpiet informāciju un ļaujiet katram pašam saprast, kas viņš ir - antropofils vai antropofobs.
- Vai antropofilija nodara kādu kaitējumu sabiedrībai? Tas nav zinātniski pierādīts.

Neesat ko līdzīgu dzirdējuši no homoseksuāļiem? Sabiedrības apziņā mākslīgi tiek radīts “cīņas lauks” par šo problēmu. Abās pusēs galējās pozīcijās tiek novietoti biedējoši tēli - radikālie kanibālisma piekritēji un tikpat radikālie to pretinieki. Reālos pretiniekus - normālos cilvēkus, kas nevēlas būt vienaldzīgi pret šo problēmu, mēģina iztēlot kā radikāļus un kanibālu nīdējus. Tiek radīts nenormāla psihopāta tēls - agresīvs fašists, kas aicina sadedzināt dzīvus visus antropofilus, pie viena ebrejus, komunistus un melnos. Ievērojiet - tiek likta vienlīdzības zīme starp perversiju piekritējiem un etniskām un politiskām mazākumgrupām.

Pēc šāda scenārija tie, kas sauc sevi par antropofiliem (neradikālie kanibāli), paliek it kā pa vidu - “saprāta teritorijā”, no kurienes ar “veselā saprāta un cilvēcības” patosu nosoda visu veidu ekstrēmistus. “Zinātnieki” un žurnālisti šajā posmā publiski pierāda, ka ļaudis visā cilvēces vēsturē laiku pa laikam ir ēduši viens otru un tas ir normāli. Tagad antropofiļijas tēmu var pārnest no “saprātīgā” uz “populāro”. Overtona logs virzās tālāk.

Lai popularizētu kanibālisma tēmu, to jāsaista ar sabiedrībā populārām personībām - gan vēsturiskām un mitoloģiskām, gan mūsdienu šovbiznesa un mediju zvaigznēm. Antropofilija nonāk ziņās un TV šovos. Cilvēkus sāk ēst kinofilmās, par kanibālismu sacer dziesmas, uzņem videoklipus.

- Vai tad jūs nezinājāt, ka slavenais komponists X ir antropofils?
- Labi pazīstamais rakstnieks Y visu mūžu bijis antropofils un viņu par to pat vajājuši.
- Starp citu, kā jums patīk Lady Gaga videoklips “Eat me, baby”?
- Tie ir radoši cilvēki. Nu, apēda savu sievu, nu un tad?
- Viņi patiesi mīl savus upurus. Apēst - tas nozīmē mīlēt!
- Antropofiliem ir paaugstināts IQ un viņi ievēro stingru morāli.
- Antropofili paši ir cietuši, viņus dzīve ir piespiedusi tādiem būt.
- Antropofili ir izglītoti ļaudis.
- Cik antropofilu nav ieslodzīts psihiatriskajās slimnīcās?! Cik nav represēti un vajāti?!
- Atpakaļrāpulīgajiem antropofilu nīdējiem nav nekādu tiesību ložņāt pa svešām ēdienkartēm.
- Mēs jums pastāstīsim traģisku mīlas stāstu! Viņš gribēja viņu apēst! Un viņa gribēja tikt apēsta! Kas gan mēs esam, lai viņus nosodītu? Varbūt tā ir mīlestība? Kas jūs esat, lai stātos ceļā mīlestībai?!

Sākas Overtona loga piektais posms. Tēma izsaukusi karstus strīdus un debates, tāpēc to iespējams no populārās kategorijas pārcelt aktuālās politikas sfērā. Sākas likumdošanas bāzes sagatavošana. Lobiju grupas varas gaiteņos konsolidējas un iznāk gaismā. Tiek publicētas socioloģiskas aptaujas, kas it kā pierāda, ka liela daļa sabiedrības atbalsta kanibālisma legalizāciju. Politiķi publiskās runās aktualizē jautājumu par antropofilijas legalizēšanu. Sabiedrības apziņā tiek iedvesta jauna dogma: “Ir jāaizliedz aizliegt cilvēka gaļas ēšanu!” Nepakļāvīgajiem draud kriminālvajāšana par “naida runu” un citiem “naida noziegumiem”. Sabiedrība ir salauzta. Tās veselīgākā daļa vēl kādu laiku pretosies, bet kopumā sabiedrība ir samierinājusies ar sakāvi. Ar likumu tiek aizliegta sabiedrību postošu noviržu novēršana. Cilvēciskās morāles normas ir sagrautas un pārveidotas.

Tā ar Overtona logu palīdzību iespējams legalizēt jebkādu ideju. Overtons mums nepiedāvā savu koncepciju vai savas domas - viņš ir aprakstījis tehnoloģiju, kas reāli darbojas. Secīgi īstenojot visus posmus, vienmēr tiek iegūts vēlamais rezultāts. Tas nav daudz sarežģītāk, kā paspēlēties ar grāmatu „Izkrāso pats”. Vajadzīgs vien laiks un nedaudz pacietības. Tāpēc ir lietderīgi laiku pa laikam pārskatīt tā sauktās tolerances dogmas, lai stiprinātu savu imunitāti pret tām. Ir lietderīgi iepazīt ienaidnieku un laikus sagatavoties tā uzbrukumam. Tēmu izvēle Overtona loga izmantošanai ir milzīga - pedofilija, zoofilija, incests, nekrofilija, bērnu eitanāzija un tā tālāk.

Un kur tad vēl neskaitāms daudzums cita veida briesmu! Pastāv taču grupas, kas uzskata, ka pilnībā jāiznīcina baltā vai gluži pretēji - melnā rase. Radikālu feministu kopas kliedz par vīriešu iznīcināšanu. Radikālu environmentālistu grupējumi aicina iznīcināt visu cilvēci kā “planētas parazītu”. Radikālie zoocentristi brēc pēc cilvēktiesībām dzīvniekiem. Būtu tikai pietiekami daudz līdzekļu un viss sāksies. Un viss noteikti arī reiz sāksies, ja šos nenormālos kāds neapturēs - pēc homoseksuālisma padarīšanas par normu sekos citu perversiju legalizācija, kam savukārt sekos visdažādāko sadisma formu legalizācija.

Overtona logs vislabāk darbojas tolerantā sabiedrībā. Sabiedrībā, kurā vairs nav nekādu ideālu, nav noteiktas robežas starp labo un ļauno. Vai jūs gribat parunāt par to, ka jūsu māte ir padauza? Vai uzrakstīt par to rakstu žurnālā? Nodziedāt dziesmu? Galu galā pierādīt, ka būt par padauzu ir normāli un pat nepieciešami? Tieši tā darbojas minētā tehnoloģija. Tā balstās uz visatļautību. Nav nekādu tabu, nav itin nekā svēta. Nav sakrālu jēdzienu, kuru apspriešana būtu aizliegta, bet to apgānīšana momentā tiktu pārtraukta. Ir tikai tā saucamā vārda brīvība, kas pārvērš patiesu brīvību necilvēcībā. Mūsu acu priekšā vienu pēc otra izņem rāmjus, kas norobežoja cilvēci no pašiznīcināšanās. Ceļš uz nekurieni ir vaļā.

Šķiet, šobrīd vistuvāk esam pedofilijas uzbrukumam, kas jau iemājojis Overtona pirmajā logā. Lūk, citāti no kādas konferences:

- Pedofilus sabiedrība negodīgi stigmatizē un demonizē.
- Mums nav nepieciešams iejaukties vai kavēt bērnu seksualitāti.
- Bērni ir spējīgi piekrist seksam ar pieaugušo.
- Pieaugušo vēlme nodarboties ar seksu ar bērniem ir normatīva.
- Sabiedrībā jāpalielina individuālā brīvība… Mums ir ļoti morālistiska sabiedrība, tas nav savienojams ar indivīda brīvību.
- Pedofiliem ir mīlestības un romantikas jūtas pret bērniem, tāpat kā pieaugušiem heteroseksuāļiem un homoseksuāļiem ir romantiskas jūtas vienam pret otru.
- Pedofilu vairākums ir maigi un racionāli.

(Avots: http://www.dakotavoice.com/2011/08/time-to-normalize-pedophilia-firsthand-report-on-b4u-act-conference/ )

Cilvēki, esiet modri! Un gatavojieties bezkompromisa cīņai ar perversajiem, jo šādā sabiedrībā neizdzīvos neviens normāls cilvēks - šī sabiedrība galu galā iznīcinās pati sevi. Drīz homoseksuālisma tēma nonāks skolās un bērnudārzos, kas nozīmēs, ka nākošā paaudze vispār izaugs bez cerībām uz izdzīvošanu. Rūgti maldās tie, kas domā, ka šīs lietas uz viņiem neattiecas, ka viņi varēs “palikt maliņā” un šis modernais sociālais mēris viņus neskars. Tas jau tagad skar mūs visus strauji pieaugošu ekonomisko krīžu, sociālās nevienlīdzības, pārvaldes institūtu un ierēdņu nekompetences, korupcijas, cinisma un patvaļas izskatā, jo sabiedrību jau šodien pārvalda šāda tipa morāli kropļi. Nelīdzēs finanšu līdzekļi, prestižs, sakari, dienesta stāvoklis - iegūstot varu, šie amorālie pretekļi aizslaucīs un iznīcinās visu normālo.

Vai tu domā, ka viens pats nespēj neko izmainīt? Tev ir taisnība, jo cilvēks viens pats nespēj cīnīties ar organizētu sistēmu. Tas, ko tev jādara - jāpaliek Cilvēkam. Bet Cilvēks var atrast atrisinājumu jebkādai problēmai. Ko nespēj viens, to izdarīs daudzi, kurus apvieno kopēja ideja. Palūkojies apkārt - tev ir miljoniem domubiedru visā pasaulē. Celies un sāc cīnīties.

****

“Laikmeta zīmju” komentārs. Par šo viltīgo tehnoloģiju, ar kuras palīdzību arī Latvijā tiek ieviestas sabiedrībai nepieņemamas morāli ētiskās normas, jāuzzina pēc iespējas vairāk cilvēkiem. Ņemot vērā aprakstītos Overtona logu posmus, diemžēl jāsecina, ka esam nonākuši šīs sistēmas pēdējā - piektajā posmā, kad homoseksuāļu “tiesības”, bērnu agrīna seksualizācija un citi tikumības jautājumi kļuvuši par politiski apspriežamu tēmu, kad atklāti uz politiskās skatuves parādās homoseksuāļu lobijs, kad geju un lesbiešu tīkojumi tiek pielīdzināti cilvēktiesībām un aizsargāti ar likumu, bet veselīgi domājošā sabiedrības daļa padarīta par homofobiem tumsoņām. Kas tālāk? Pēc Overtona sniegtā modeļa tālāk ir sabiedrības samierināšanās ar zaudējumu un geju diktatūras ieviešana. Vai mēs to vēlamies? Ja nē, būsim pilsoniski aktīvi un no pašu ievēlētajiem tautas kalpiem kategoriski pieprasīsim neko tādu mūsu valstī nepieļaut.

Cilvēks spēj daudz, daudz cilvēku spēj nesalīdzināmi vairāk, bet ir tikai Viens, ar Kuru kopā iespējams uzvarēt cīņu. Cīņa par morālajām vērtībām un tikumību šeit uz zemes ir tikai atspulgs cīņai, kas norisinās garīgajā pasaulē. Dievs ir radījis šo pasauli un devis likumus, pēc kuriem tā pastāv un attīstās. Viņš ir tas, kurš ierakstījis tikumības likumus cilvēka sirdī. Jebkas, kas pārkāpj šos likumus, nav no Dieva, bet no šīs pasaules valdnieka - kritušā eņģeļa Lucifera. Tāpēc paša spēkiem cilvēks nevar uzvarēt šo cīņu. Mums vajadzīgs Dievs un Viņa bruņojums: “Bruņojieties ar visiem Dieva ieročiem, lai jūs varētu pretī stāties velna viltībām. Jo ne pret miesu un asinīm mums jācīnās, bet pret valdībām un varām, šīs tumsības pasaules valdniekiem un pret ļaunajiem gariem pasaules telpā. Tāpēc satveriet visus Dieva ieročus, lai jūs būtu spēcīgi pretī stāties ļaunajā dienā un, visu uzvarējuši, varētu pastāvēt” (Efeziešiem 6:11-13). Kas ir šie garīgie ieroči, lasiet Bībelē, apustuļa Pāvila vēstulē Efezas draudzei, 6.nodaļā no 14.-18.pantam.

Mums var mēģināt uzspiest amorālus likumus, taču nekas nevar mūs piespiest samierināties ar sabiedrības degradāciju. Ja būsim kopā ar Dievu, neviens nepiespiedīs mūs nodot tautas dzīvesziņas gadsimtiem izkoptās morāles un tikumības normas. Dieva Vārds teic: “Ja Dievs ir par mums, kas būs pret mums?” (Romiešiem 8:31). Atcerēsimies, ka garīgā pretošanās galu galā sagrauj visas impērijas un visas sātaniskās sistēmas.

© Nikomeds, Zuhel, Ervīns Jākobsons. Šīs raksta versijas pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoriem un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Komentāri (3)

  1. Tieši tā, bet vai tas” pielec” seklo ļautiņu vairākumam? Neesmu komentāros jutusi, ka kāds būtu ar šo iepazinies. Un vēl - interesanti, kāpēc Overtons ir miris tik jauns? Vai tikai “kāds” nav piepalīdzējis?

  2. Būs vēl sliktāk, tomēr tas nenozīmē, ka jāstāv malā noskatoties. Paldies par rakstu. Būtu vēlams maksimāli saīsināts variants un izplatāms visās iespējamās vietās.

    Ka šī ir pēdējo laiku zīme, liecina pats Kristus: “Un, kā tas bija Noas dienās, tā arī būs Cilvēka Dēla dienās: ēda, dzēra un precējās, līdz kamēr Noa iegāja šķirstā un plūdi nāca un visus iznīcināja. Kā tas bija Lata dienās: ēda, dzēra, pirka, pārdeva, dēstīja un būvēja; bet tai dienā, kad Lats izgāja no Sodomas, uguns un sērs lija no debesīm un visus iznīcināja. Tāpat būs tai dienā, kad parādīsies Cilvēka Dēls.” (Lūkas evaņģēlijs 17:26-30)

Uzraksti komentāru