Deprecated: Function set_magic_quotes_runtime() is deprecated in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-settings.php on line 18

Strict Standards: Declaration of Walker_Comment::start_lvl() should be compatible with Walker::start_lvl(&$output) in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/comment-template.php on line 0

Strict Standards: Declaration of Walker_Comment::end_lvl() should be compatible with Walker::end_lvl(&$output) in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/comment-template.php on line 0

Strict Standards: Declaration of Walker_Comment::start_el() should be compatible with Walker::start_el(&$output) in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/comment-template.php on line 0

Strict Standards: Declaration of Walker_Comment::end_el() should be compatible with Walker::end_el(&$output) in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/comment-template.php on line 0

Strict Standards: call_user_func_array() expects parameter 1 to be a valid callback, non-static method GoogleSitemapGeneratorLoader::Enable() should not be called statically in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-includes/plugin.php on line 339
Ukraina ģeopolitiskajā cīņā. 3.daļa - Pa jokam un nopietni | Laikmeta zīmes

Ukraina ģeopolitiskajā cīņā. 3.daļa - Pa jokam un nopietni

Ievietoja | Sadaļa Latvijā un pasaulē | Publicēts 27-04-2015

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu


Strict Standards: call_user_func_array() expects parameter 1 to be a valid callback, non-static method SimilarPosts::execute() should not be called statically in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-content/plugins/post-plugin-library/common_functions.php on line 586

Strict Standards: Non-static method SimilarPosts::check_post_plugin_library() should not be called statically in /home/ebaznica/public_html/laikmetazimes.lv/wp-content/plugins/similar-posts/similar-posts.php on line 57

Iepriekšējās šī raksta daļās pieskārāmies visnotaļ nopietnām tēmām - Ukrainas konflikta vēsturiskajam fonam (lasi ŠEIT) un Krievijas propagandas radītajiem mītiem par notikumiem Ukrainā (lasi ŠEIT). Raksta 3.daļā tēmu par propagandu un mītiem turpinām, tikai šoreiz no nedaudz cita skatu punkta. Lai cik traģiska būtu kara realitāte, kādu šobrīd pārdzīvo Ukraina, cilvēki nevar dzīvot ar sāpju, asaru un zaudējuma sajūtu vien. Dzīve rit savu gaitu un tajā ir vieta arī smaidam. Tiesa, kara laika joki nav parasts humors, drīzāk gan rūgta ironija un sarkasms par apkārt notiekošo. Visi materiāli, ko esam izmantojuši šajā raksta daļā, atrasti globālajā tīmeklī un ilustrēti ar turpat pieejamām bildēm un karikatūrām. Nobeigumā gan atgriezīsimies pie nopietnības un pārdomāsim, kāda nākotne sagaida Ukrainu, Baltijas valstis un visu Eiropu Putina mestā izaicinājuma priekšā. Vai spēsim palikt ar pietiekami stingru mugurkaulu, lai cienīgi tiktu ar šo pārbaudījumu galā?

****

Krievu “loģikas” spožums un posts

Nesen interneta plašumos atradu kāda autora apkopotus Krievijas propagandas štampus par notikumiem Ukrainā. Kad izlasīju, sapratu, ka trāpīts desmitniekā - precīzāk pateikt nav iespējams! Kaut arī šie apgalvojumi Kremļa propagandas nezombētām smadzenēm šķiet tik acīmredzami pretrunīgi un viens otru izslēdzoši, ka spēj izraisīt vien ironisku smaidu, diemžēl tā šodien spriež vairums Krievijas iedzīvotāju. “Vecākā brāļa” un “atbrīvotāja” sindroms krievu nācijas apziņā ticis potēts gadsimtiem ilgi - gan cara impērijas, gan padomju laikā, gan tagad Putina Krievijā. Krievi un krievu kultūrā augušie lielas tautas mesiānisma apziņā savas nācijas un valsts rīcību vērtē pēc pilnīgi citiem kritērijiem, nekā tādu pašu rīcību, ja to atļaujas mazākas tautas. Kā saka - kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim. Lūk, daži klasiski šādas domāšanas piemēri saistībā ar notikumiem Ukrainā.

  • - Ja krievs mīl Krieviju - viņš ir patriots.
    - Ja ukrainis mīl Ukrainu - viņš ir nacionālists.
  • - Ja krievs grib runāt savā dzimtajā valodā - viņš ir īstens krievs, kas nepadodas.
    - Ja ukrainis grib runāt savā dzimtajā valodā - viņš ir banderietis* un fašists.
  • - Ja Krievija nepiekrīt Ukrainai - tā aizstāv savas nacionālās intereses.
    - Ja Ukraina nepiekrīt Krievijai - tā klanās Amerikas priekšā.
  • - Krievijas prezidenta saruna ar ASV prezidentu - viņi būvē attiecības starp valstīm.
    - Ukrainas prezidenta saruna ar ASV prezidentu - viņi plāno sazvērestību pret Krieviju.
  • - Ukraiņi, kas runā savā valodā, dzied savu himnu un paceļ savu karogu -
    nacisti, maidauņi*, banderlogi*, amerikāņu roklaižas.
    - Krievi, kas nerunā ukraiņu valodā, dedzina Ukrainas karogus, neieredz ukraiņu kultūru -
    Kijevas huntas* apspiesti mierīgie iedzīvotāji.

  • - Maidanu organizēja Eiropas Savienība, lai iegūtu Ukrainu.
    - Nevienam Eiropā ukraiņi nav vajadzīgi.
  • - Amerikas ekonomika drīz sabruks, tai katastrofāli pietrūkst naudas, dolārs ir ne ar ko nenodrošināts papīra gabals.
    - Amerika apmaksāja Maidanu un turpina sponsorēt huntu*, ieguldot miljardiem dolāru kara finansēšanai Donbasā.
  • - Separātisms Ukrainā - krievu cīņa par savām tiesībām.
    - Separātisms Krievijā - noziegums pret valsts vienotību un nedalāmību.

  • - Krievija cīnījās ar teroristiem Čečenijā - tā aizstāvēja savas valsts teritoriālo vienotību.
    - Ukraina cīnās ar teroristiem Donbasā - tā karo ar savas valsts pilsoņiem.
  • - Virs Donbasa tiek notriekta Ukrainas lidmašīna - nav ko pārkāpt Doņeckas Tautas republikas gaisa telpu.
    - Virs Donbasa tiek notriekta Malaizijas lidmašīna - Ukraina ir atbildīga par lidmašīnas notriekšanu virs savas teritorijas.
  • - Separātisti iznīcina Nacionālās gvardes pozīcijas - varonīgie opolčenci* sit ukropus*.
    - Nacionālā gvarde iznīcina separātistu pozīcijas - huntas* soda vienības veic tīrīšanas operācijas pret civiliedzīvotājiem.
  • - Ukrainas armija veic sekmīgu uzbrukumu - tas ir NATO algotņu nopelns.
    - Ukrainas armija zaudē cīņu - ukraiņi neprot cīnīties un zaudē parastiem ogļračiem.
  • - Krievs Romans Železnovs, kurš cīnās Ukrainas pusē (oficiāli pievienojies Iekšlietu ministrijas bataljonam, ir Ukrainas regulārās armijas seržants) - nodevējs un fašists. Krievijā pret viņu ierosināta krimināllieta.
    - Krievu nacists, dzīvnieku slepkava un maniaks Aleksejs Meļčakovs, kurš cīnās Novorosijas pusē (nav karaklausības statusa, nav dienesta pakāpes un dokumentu, faktiski - terorists) - īstens patriots un krievu aizstāvis no huntas*.

  • - Krievijas algotņi brauc tankos, slaktējot ukropus* - brālīga palīdzība Ukrainas tautai cīņā ar huntu*.
    - Mierīgie iedzīvotāji iziet ielās, protestējot pret Krievijas agresiju - masonu, žīdu un amerikāņu sazvērestība.
  • - Agrāk - Ukrainu baro Donbass.
    - Tagad - Ukraina nebaro savu Donbasu.
  • - Andrejs Makarevičs uzstājas koncertā no separātistiem atbrīvotajā Donbasa daļā - mājās pasludināts par valsts nodevēju, Krievijā atcelti viņa koncerti, cilvēki iesniedz par viņu sūdzības Izmeklēšanas komisijai.
    - Igors Girkins (Strelkovs) izveido bandu, pāriet valsts robežu un mēnešiem ilgi nogalina cilvēkus Ukrainā, tad atgriežas Krievijā - krievi to uztver ar sapratni un sauc viņu par varoni. Sūdzību Izmeklēšanas komisijai nav, krimināllieta netiek ierosināta.
  • - Mītiņš Krievijas Federācijā pret karu Ukrainā - valsts nodevēji un piektā kolonna.
    - Mītiņš Krievijas Federācijā, atbalstot karaspēka ievešanu Ukrainā - īsti patrioti un krievu pasaules glābēji.
  • - Ukrainas valdībai jārespektē noteiktu valsts teritoriju vēlme atdalīties no Ukrainas.
    - Ukrainai nebija tiesību atdalīties no PSRS.
  • - Krievija nekaro ar Ukrainu.
    - Krievija uzvarēs!

……………………………………………………………………………………….
* banderietis - ukraiņu nacionālista Stepana Banderas sekotājs
* ukrops - zākājoša ukraiņu palama
* banderlogi - zākājoša banderiešu (būtībā visu ukraiņu) palama
* opolčenci - Donbasa nemiernieki, separātistu kaujinieki
* hunta - tā krievi dēvē jauno Ukrainas valdību
* maidauņi - zākājoša Maidana dalībnieku palama, vārdu “Maidans” un “daunis” salikums

****

Smejies vai raudi, bet lielākā daļa krievu pat nesapratīs, kas augstākminētajos apgalvojumos ir tik nepareizs un ironijas vērts. Kremļa propagandistu veidotie stereotipi ir dziļi iesēdušies Krievijas sabiedrības un daudzu postpadomju valstīs dzīvojošu krievu apziņā, un apelēt pie šo ļaužu veselā saprāta ir velti. Par laimi, ne jau visus krievu cilvēkus Putina propagandai izdevies tā nozombēt - krievu internetā sastopamas arī visai sarkastiskas atziņas, anekdotes un citi materiāli par “Naša Raša” piedzīvojumiem Ukrainā. Iedziļinoties, tomēr saproti, ka šiem jokiem cauri vīd baiga patiesība…

Atziņas un domugraudi par notikumiem Ukrainā

  • Censties ieskaidrot krievu impēristam, ka viņam nav taisnība, ir tas pats, kas 1939.gadā ieskaidrot vācu nacistam, ka Hitlers ir slikts un viss beigsies ar katastrofu.
  • Krievija stingri iestājas par vienotu Ukrainu… Krievijas sastāvā.
  • Krievijas ārlietu ministrs Lavrovs paziņojis, ka Krievijas armija nepārkāps Ukrainas robežu. Viņa vienkārši to pārbīdīs tuvāk Krakovai.

Krāsotājs Vova.

  • Ukrainā pārtrauca Krievijas televīziju retranslāciju. Laimīgie! Arī Krievijas iedzīvotājiem tas nemaz nenāktu par skādi.
  • Pēc tam, kad krievu mediji vairāk nekā gadu ik dienas atspoguļo cīņu par krievu valodas tiesībām Ukrainā, gandrīz visa Krievija ir sekmīgi apguvusi ukraiņu valodu.
  • Putins atzina Krimas iedzīvotāju brīvi izteikto gribu pēc neatkarības. Tagad no Krimas iedzīvotāju gribas nekas vairs nav atkarīgs…
  • Ķīna atbalsta Krimas pievienošanu Krievijai un atgādina, ka Sibīrijā dzīvo 6 miljoni ķīniešu!
  • Krimas iedzīvotājiem apnika lamāt Janukoviču un Ukrainu. Tagad viņi varēs lamāt Putinu un Krieviju.
  • Aprēķinot tilta celtniecības izmaksas pāri Kerčas līcim, lai savienotu Krimu ar Krieviju, Putins saprata, ka lētāk iznāks pievienot Krievijai Ukrainas dienvidaustrumus.
  • Ja ilgi kliegsi: “Putin, glāb, palīdzi!”, ātri vien paliksi bez elektrības, gāzes un ūdens. Pārbaudīts Donbasā.
  • Putins paziņojis, ka Krievija spēj ieņemt Kijevu divu stundu, bet Tallinu, Rīgu un Varšavu divu dienu laikā. Tikai tā nolādētā Doņeckas lidosta traucē… (ironija no laika, kad krievu armijas algotņi mēnešiem ilgi nespēja ieņemt ukraiņu aizstāvēto Doņeckas lidostu).

  • Aizvadītās diennakts laikā starptautiskie novērotāji Donbasā fiksējuši 10 uguns pārtraukšanas gadījumus. Cīņa par Minskas vienošanās izpildi turpinās.
  • Paradokss - Kremļa propaganda stāsta, ka Donbasā karo vairāki tūkstoši NATO algotņu, bet Krievijas Ārlietu ministrija uztraucas par nieka 300 amerikāņu instruktoru ierašanos.
  • Putinam ir tikai divas izejas - vai nu nonākt līdz Kijevai, lai Krievijas pilsoņi aizmirstu par krīzi pašu valstī, vai nonākt līdz tādai krīzei, ka Kijeva aizmirsīsies…

Joki un anekdotes

  • Ukrainā satiekas divi krievvalodīgie.
    - Es vairs krievu valodā nerunāju.
    - Bail no “Labējā sektora”?
    - Nē, bail, ka Krievija nāks atbrīvot…
  • Doņeckā notiek karagūstekņu apmaiņa. Garām iet vietējais iedzīvotājs un jautā separātistu kaujiniekam:
    - Par ko tu karo?
    - Aizstāvu Donbasa iedzīvotājus no banderiešu fašistiem!
    Prasa ukraiņu karavīram:
    - Bet par ko tu karo?
    - Aizstāvu Donbasa iedzīvotājus no separātistu teroristiem!
    - Dīvaini. Kad neviens mūs neaizstāvēja, mēs dzīvojām daudz mierīgāk…

  • Porošenko zvana Putinam:
    - Mēs izsakām protestu par Krievijas desantnieku atrašanos Ukrainas teritorijā!
    - Tas ir pārpratums - viņi bija pārliecināti, ka atrodas Krievijā.
    - Vai tas jūsu desantnieki galīgi nespēj orientēties apkārtnē?!
    - Viņi vienkārši sajauca kartes - nejauši bija paņēmuši jau iepriekš nodrukātu 2016.gada karti.
  • Donbasa separātists starptautiskajam novērotājam:
    - Banderiešus šeit redzi?
    - Nē…
    - Bet viņi ir! A krievu karavīrus redzi?
    - Jā…
    - Bet viņu šeit nav!
  • Uz Ukrainas-Krievijas robežas.
    - Ar kādu mērķi ieceļojat Ukrainā?
    - Atvaļinājumā braucu.
    - Bet kam tad bruņucepure un bruņuveste?
    - No saulesdūriena baidos un arī nosauļojos pārāk ātri…
  • Donbasa iedzīvotāji vēršas pie Putina:
    - Cienījamo Vladimir Vladimirovič, jūs mums teicāt, ka drīz uz Donbasu atnāks “Labējais sektors” un visiem krieviem būs pi*dec. Tad nu lūk - pi*dec ir jau tagad, bet “Labējā sektora” kā nav tā nav…

Ukrainas vēsturi valsts Austrumos un Rietumos raksta atšķirīgi un katrs savā valodā.

  • - Putina kungs, jūs joprojām uzskatāt, ka krievi un ukraiņi ir brāļi?
    - Protams! Arī Kains un Ābels bija brāļi…
  • - Mammu, kā pareizi jāsaka - rasisms vai rusisms?
    - Ja tu neieredzi nēģerus, tad tas ir rasisms, bet, ja tu neieredzi visu pasauli - tas ir rusisms.

****

Kas mūs sagaida nākotnē?

Tā sauktā Krievu pasaules koncepcija paredz, ka Krievija ir visur, kur dzīvo kaut viens krievs. Krievu tiesības Krievija gatava aizstāvēt visiem iespējamajiem līdzekļiem jebkurā pasaules malā. Un ne vien krievu, bet visu krievvalodīgo tiesības. Tas nozīmē, ka teorētiski apdraudēta ir jebkura pasaules valsts, kur dzīvo lielāka vai mazāka krievu kopiena. Visiem gan ir skaidrs, ka Centrālās un Rietumeiropas, tāpat Ziemeļamerikas valstis Krievu pasaules koncepts apdraud salīdzinoši mazāk - tur Krievija savu tautiešu atbalsta programmu visticamāk turpinās īstenot ar maigās varas līdzekļiem izglītības, kultūras un reliģijas sfērā. Apdraudētas ir bijušās PSRS republikas - tagad neatkarīgas valstis.

Krievija nu jau neslēpti paziņo, ka visu bijušo PSRS teritoriju uzskata par savu interešu zonu. Gruzija un Ukraina jau paspējušas izbaudīt, ko nozīmē mēģināt izlauzties no Krievijas skavām. Savas ietekmes saglabāšanai Krievija gatava likt lietā ne vien diplomātiskas, ekonomikas un finanšu sviras, bet arī provokācijas un pat atklātu militāru agresiju. Par centieniem tuvināties Rietumu politiskajām un ekonomiskajām struktūrām draudus saņēmusi gan Moldova, kurai piedraudēts ar Piedņestras neatgriezenisku zaudēšanu, gan Gruzija, kam jau atņemti tās reģioni Abhāzija un Dienvidosetija, gan Ukraina, kuru sašķelt un anektēt daļu tās teritorijas Krievija mēģina pašlaik.

Nožēlojami, ka 21.gadsimtā kāda valsts mēģina atgriezties pie koloniālisma laikmeta domāšanas un diktēt saviem kaimiņiem, ar ko tiem būs, bet ar ko nebūs draudzēties, kādas starptautiskajās struktūrās piedalīties, bet kādām labāk pat netuvoties. Atdzīvinot impērisko doktrīnu par mazo valstu pakļaušanos lielajām, Krievija sapņo atgriezties laikos, kad kopā ar citiem šīs pasaules varenajiem dalīja ietekmes sfēras un lēma tautu likteņus. Zīmīgi, ka arī risinot Ukrainas konfliktu, Putins piedāvāja Eiropas lielvalstīm Ukrainas nākotni izlemt bez pašas Ukrainas klātbūtnes. Šādas rīcības mērķis ir pazemot Ukrainu un likt saprast, ka no tās gribas nav atkarīgs nekas. Putins zināja, ka Rietumi šim priekšlikumam nepiekritīs, taču tas reizē bija arī atgādinājums par Teherānas, Jaltas un Potsdamas konferencēm, kur Rietumu lielvaras kopā ar PSRS izlēma Eiropas likteņus pēc Otrā pasaules kara.

To, ka krievu pasaules koncepcija apdraud visas bijušās PSRS valstis, saprot pat tradicionālie Krievijas sabiedrotie. Baltkrievijas līderim Aleksandram Lukašenko ne reizi vien nācies izbaudīt Kremļa dusmu izvirdumus par savu pārāk neatkarīgo rīcību. Īsts spļāviens Putina sejā bija Abhāzijas un Dienvidosetijas “neatkarību” neatzīšana, tāpat konsekventā nostāja Ukrainas vienotības jautājumā. Baltkrievijas diktators labi saprot, ka Krievija var jebkurā brīdī ko līdzīgu Ukrainas notikumiem sarīkot arī Baltkrievijā. Apdraudēts jūtas arī cits Krievijas sabiedrotais - Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs, jo valsts ziemeļu daļu apdzīvo liela krievu kopiena, kas vajadzības gadījumā dod Krievijai iespēju iejaukties Kazahstānas iekšējās lietās.

Maskava jau paziņojusi, ka tās reakcija uz 2015.gada maijā Rīgā notiekošo Eiropas Savienības Austrumu partnerības samitu būs “stingra un principiāla”. Tā kā asociācijas līgumi starp ES un Gruziju, Moldovu, Ukrainu nav militāra, bet ekonomiska un politiska rakstura, nākas secināt, ka Krievija par nedraudzīgu uzskata jebkuru, pat visniecīgāko mēģinājumu bijušajām PSRS republikām aiziet no Maskavas ietekmes. Rīgas samitā piedalīsies arī Armēnija, Azerbaidžāna un Baltkrievija, kas līdz šim uzskatītas par Krievijas sabiedrotajām un ar Eiropu nav parakstījušas nekādus līgumus. Protams, ka Krievijai šāda tuvināšanās nepatīk, jo tā jūt, ka pamazām zaudē savu ietekmi uz NVS valstīm, kuras atklātāk vai mazāk atklāti arvien biežāk nostājas opozīcijā Krievijas impēriskajiem centieniem. Tāpēc, kā īsti izpaudīsies Krievijas “stingrā un principiālā” atbilde Rīgas samitam, atliek vien minēt.

Ir skaidrs, ka Krievija nekad brīvprātīgi neatteiksies no Ukrainas. Tas sola šai valstij grūtus laikus nākotnē. Iespējams, Krievija oficiāli atzīs Doņeckas un Luhanskas “tautas republiku” neatkarību, iesaldējot konfliktu un saglabājot spriedzi Ukrainā uz ilgiem gadiem. Tiesa, ja Minskā panāktā vienošanās par uguns pārtraukšanu tiks tīši izgāzta un militārās darbības Donbasā atsāksies, uz ko norāda vairākas pazīmes, Krievija var mēģināt sagrābt visu Ukrainas austrumu-dienvidu daļu. Tomēr daudzi politikas analītiķi norāda, ka Putinam vajadzīga visa Ukraina, nevis tikai kāda tās daļa. Un tas nozīmē, ka agri vai vēlu Krievija mēģinās gāzt prorietumniecisko valdību Kijevā un atgūt kontroli pār visu Ukrainu. Ja tas izdosies, Ukraina visticamāk paliks formāli neatkarīga - Krieviju pilnīgi apmierinās Kremlim paklausīga valdība Kijevā un Ukrainas pievienošanās jaunveidojamajai Eirāzijas savienībai.

Cīņā par Ukrainu Krievija dara visu, lai saasinātu pretrunas starp Eiropu un ASV, tāpat radītu plaisu pašu ES valstu starpā. Jau šobrīd atsevišķas ES valstis savtīgu interešu labad gatavas upurēt Ukrainu, lai tikai saglabātu labas attiecības ar Krieviju. Iespējams, Krievijas inspirētas ir arī vairāku Austrumeiropas valstu radikālo aprindu runas par atsevišķu Ukrainas rietumu apgabalu nodošanu Slovākijai, Ungārijai un Rumānijai. Zīmīgi, ka dažas no šīm valstīm ir arī lielākās pretinieces sankcijām pret Krieviju. Caur saviem ietekmes aģentiem Krievija mēģina ietekmēt sabiedrības viedokli arī Rietumeiropā. Uzkrītoši, ka pēdējā laikā Kremlis sācis draudzēties ar vairāku Eiropas valstu nacionālradikālajām partijām, dažas pat atklāti uzpērkot (9 miljonu eiro “aizdevums” Marijas Lepēnas Nacionālajai frontei Francijā). Vai nav paradokss - Kremlis jauno varu Ukrainā sauc par fašistisku, tomēr Eiropas profašistiskās partijas atbalsta Krieviju nevis Ukrainu. Kurš tad īsti ir fašists?

Bet ko tad Baltijas valstis? Arī mēs taču esam bijusī PSRS daļa un šeit dzīvo liels skaits krievvalodīgo. Tomēr, kā teikuši daudzi politikas lietpratēji, pagaidām Krievija nav gatava atklātam militāram konfliktam ar NATO, tāpēc tieša iebrukuma Baltijā nebūs, taču provokācijas ir visnotaļ iespējamas. Tikšanās laikā Vācijā 2015.gada martā Krievijas ģenerāļi ASV amatpersonām paziņoja, ka, atbildot uz NATO aktivitātēm Baltijas valstīs, Krievijas atbilžu spektrs būšot “no kodolspēkiem līdz nemilitārai reakcijai”. Ko tas varētu nozīmēt? Rietumvalstu drošības eksperti norāda, ka Krievija “neievedīs reģionā karavīrus un smago bruņojumu”, bet dos priekšroku “citiem instrumentiem”.

Krievija ir brīdinājusi, ka “tādi paši apstākļi, kādi bija Ukrainā un izraisīja to, ka Krievija rīkojas”, esot arī Baltijas valstīs. Rietumu izlūkdienestu iegūtie dokumenti liecina, ka Krievija izvērtē iespēju veikt Baltijas valstīs “destabilizējošas darbības, kuras būtu vēl grūtāk sasaistīt ar Krieviju nekā Ukrainas austrumos notiekošo”. Tie varētu būt kiberuzbrukumi un masu nekārtības ar vietējo etnisko krievu un krievvalodīgo iesaistīšanos. Tomēr šīs darbības visticamāk neiekļaus teritoriju vardarbīgu sagrābšanu un “tautas republiku” pasludināšanu, kā tas ir Ukrainā, jo Krievija nevēlas dot ieganstu NATO papildus militārā kontingenta ievešanai Baltijā. Ja NATO tomēr to darīs, Krievija uzskatīs Ziemeļatlantijas aliansi par “potenciālu agresoru pret krievvalodīgajām minoritātēm Baltijas valstīs” un attiecīgi reaģēs.

Pēdējā gada laikā Krievija ir nemitīgi draudējusi starptautiskajai sabiedrībai un visai Rietumu pasaulei. Nebeidzamie krievu militāro lidaparātu lidojumi NATO valstu tiešā tuvumā, tāpat Krievijas kara kuģu regulārā parādīšanās pie šo valstu teritoriālajiem ūdeņiem, ir atklāta spēka demonstrēšana, kas robežojas ar provokāciju un var novest pie bīstamām sekām. Bezprecedenta gadījums ir kodolieroču pielietošanas draudi, ko Krievija atļāvusies pret vairākām valstīm, tostarp miermīlīgo Dāniju. Citām valstīm tiek izteikti ekonomiska rakstura draudi. Kāds teiks, ka Putins ir vien bravūrīgs blefotājs, tāpat kā savulaik Hitlers, taču jāatceras, ar ko šis “blefs” beidzās 20.gadsimta Eiropai. Šobrīd Krievija atgādina puišeli-huligānu, kurš gatavs mest ar akmeni katram, kas negrib atzīt viņu par bara vadoni un spēlēties pēc viņa noteikumiem smilšu kastē, ko tas uzskata par savu.

Eiropas Savienībai jāatceras, ka Krievija nav un nekad nebūs ES draugs un sabiedrotais. Tieši pretēji - Krievijas tālejošais mērķis ir ES, NATO un citu Rietumu struktūru sagraušana. Tā īstenošanai Krievija gatava likt lietā gan austrumniecisku viltību, uz laiku piekāpjoties dažos jautājumos, gan “skaldi un valdi” politiku, bet nākotnē, iespējams, arī militāras akcijas. Krievijas stratēģiskais galamērķis ir ASV kā pasaules lielvaras iznīcināšana, bet, ja tas nebūtu iespējams, Krieviju apmierinātu arī “bipolāra pasaule”, kuras izzušanu Putins tik ļoti nožēlo. Tas nozīmē atgriešanos Aukstā kara gados, kad pasaulē valdīja divas antagoniskas politiskas sistēmas - Rietumu pasauli ar ASV un ES priekšgalā un Krievija ar tās sabiedrotajiem. Šā brīža cīņa Ukrainā būtībā ir cīņa par to, kurā no šīm ģeopolitiskajām sistēmām atradīsies postpadomju valstis - Ukraina, Moldova, Gruzija, citas bijušās PSRS republikas. Un ne tikai - ja Rietumi zaudēs cīņu par Ukrainu, tie var pazaudēt visu Austrumeiropu un pat izbeigt pastāvēt kā vienotu demokrātisku valstu savienība. Tik augstas ir likmes šim pirmajā brīdī šķietami reģionālajam konfliktam.

© Ervīns Jākobsons (ievads, nobeigums). Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz autoru un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Uzraksti komentāru