Septiņi lielākie sātana meli mūsdienu Draudzē

Ievietoja | Sadaļa Kristīgas diskusijas | Publicēts 01-09-2014

Ieteikt draugiemPačivini Share on Facebook Izprintē Nosūti draugam e-pastu

Dažādas maldu mācības, kas strauji ienāk mūsdienu draudzēs, radījušas garīga „apžilbuma” stāvokli miljoniem ticīgo. Par to, kā atklāt šīs destruktīvās doktrīnas, žurnāla „Charisma” rakstā stāsta šogad Mūžībā aizsauktais evaņģēlists Stīvs Hils. Vairums Latvijas kristiešu Stīvu Hilu (par viņu lasiet ŠEIT) atceras kā evaņģēlistu no Braunsvilas (Pensakolas) atmodas (ŠEIT), kurš pievedis Kristum neskaitāmas dvēseles visā pasaulē un 2002.gadā arī Latvijā. Taču daudzi nezinās, ka Stīvs sava mūža pēdējos gadus pavadīja smagā cīņā ar ādas vēzi - melanomu. Šajā laikā viņš saņēma pravietisku brīdinājumu par gaidāmo „garīgo lavīnu”, kas varētu nogalināt miljonus. Šis raksts ir daļa no vēsts, kas pilnībā izlasāma Stīva Hila pēdējā grāmatā „Garīgā lavīna”.

****

Pirms dažiem gadiem mana sieva Džerija un es braucām pa starpštatu maģistrāli, kad mūs pārsteidza vēja pūsts balts sniega mākonis. „Es nekā neredzu!” - kliedzu. Mēs bijām pilnīgi apžilbuši un pazaudējuši virziena sajūtu. Es nevarēju saskatīt ceļu, citas automašīnas. Viss bija izzudis, aizstāts ar šo dīvaino, mistisko, balto puteni. Vienīgais, ko es varēju darīt, bija samazināt ātrumu un lūgt, lai mēs paliktu uz ceļa.

Ar Dieva žēlastību biju apstājies uz viduslīnijas, kur pārlaidām vētru. Kad tā norima, es biju satriekts redzot, kam mēs bijām izgājuši cauri. Jūdzēm tālu mums priekšā un aiz mums bija automašīnu vraki - pārāk daudz, lai visus saskaitītu. Lielās kravas automašīnas bija noslīdējušas no ceļa un apgāzušās. Tā bija Kunga roka, ka mēs palikām dzīvi.

Kad redzamība ir ievērojami samazināta sniega dēļ, horizonts pazūd un nav vairs atskaites punkta, cilvēka orientācija tiek traucēta. Tas šodien notiek Baznīcā. Daudzi izturas pavirši pret briesmām pazaudēt horizontu. Šai garīgā apžilbuma stāvoklī atskaites punkti, senie orientieri tiek aizklāti. Maldu mācības tiek sajauktas ar patiesību, dezorientējot nevainīgus ticīgos un padarot tos garīgi aklus.

Kungs nesen man parādīja vīziju par Draudzes stāvokli un ko mums ar to darīt. Tie, kas pazīst mūsu kalpošanu, zina, ka nekad neesam spēlējuši kādas spēlītes, bet mums ir dziļa godbijība pret Dieva darbu. Tāpēc es aicinu nopietni pārdomāt manus vārdus. Ja domājat, ka es tikai pūšu miglu acīs, tad ziniet, ka trīs gadus esmu cīnījies ar vēzi. Man tika dotas tikai dažas dienas ko dzīvot. Mēs visi esam tikai mirstīgi cilvēki, kas sludina mirstīgiem cilvēkiem.

Vīzijā es redzēju Baznīcu, kas bija attēlota kā skaists slēpošanas kūrorts ar milzu lavīnu virs tā. Kungs nekavējoties atklāja man redzētā nozīmi. Šī gaidāmā garīgā lavīna rada draudus, kas varētu iznīcināt ikvienu. Jau agrāk esmu pavadījis neskaitāmas stundas mēģinot glābt tos, kas krituši par upuri maldu mācībām. Bet šajā redzējumā no Dieva es redzēju sniegu kārtām, slāni aiz slāņa pilnībā apklājot stabilo, tradicionālo Kristus patiesību. Patiesība tika pazaudēta šajā putenī. Taču ikviens, kas no sirds mīl Dievu, nesludina maldus vai neveselīgu un nelīdzsvarotu mācību, kas apstulbo Kristus Miesu un ātri izplatās visā pasaulē.

Kā tas varēja notikt?

Neveselīga un destruktīva mācība var ienākt Baznīcā dažādos veidos. Dažreiz kāda Bībeles patiesība tiek mācīta noklusējot citu Bībeles patiesību, kas rada bīstamu nelīdzsvarotību. Citkārt kāda Bībeles patiesība tiek mācīta pārspīlēti, bieži vien pārsniedzot to, ko Raksti patiesībā saka, un tas nodara vairāk ļauna nekā laba. Daudzkārt skaidri Bībeles brīdinājumi tiek ignorēti vai interpretēti tik radikāli, ka zaudē savu ietekmi un spēku, atstājot cilvēkus neaizsargātus un manipulējamus.

Pāvils brīdināja, ka „nāks laiks, kad viņi nepanesīs veselīgo mācību, bet uzkraus sev mācītājus pēc pašu iegribām, kā nu ausis niez, un novērsīs ausis no patiesības, bet piegriezīsies pasakām” (2.Timotejam 4:3-4). Šodien visa Baznīca ir bīstami tuvu pagriezienam uz šādām pasakām. Miljoni jau ir padevušies šīm maldu mācībām. Pirms mēs zaudējam vēl vairāk dvēseles, ir ļoti svarīgi, ka atklājam septiņus lielākos maldus, kas iesakņojušies Draudzē un radījuši garīgu apžilbumu.

1.Pārspīlēta labklājības mācība

Ir redzams, ka daudzu miesīgās labklājības mācības piekritēju motīvs ir mantas kārība. Viņiem sludināt Kristu ir peļņas iegūšanas līdzeklis, kaut Pāvils to norāja visstingrākajā veidā, runājot par „prātā sajukušu un patiesību zaudējušu cilvēku naidošanos - tādu, kas ar dievbijību cer iegūt peļņu” (1.Timotejam 6:5).

Tomēr daudzi patiesi ticīgie pieņem šo vēsti un pat argumentē to ar Rakstiem. Viņi norāda uz Derības svētībām, ko Tas Kungs apsolīja Izraēlam, tostarp finansiālo labklājību (5.Mozus gr. 28:1-13). Viņi izceļ pantus Salamana pamācībās un Psalmos, kas finansiālu labklājību saista ar dāsnumu, smagu darbu, dievbijīgu dzīvesveidu un ticību (piemēram, Psalms 112). Viņi atgādina par brīnišķīgajiem apsolījumiem, kas atrodami Salamana pamācībās 3:9-10, un Jēzus teikto Jaunajā Derībā: „Dodiet, tad jums taps dots” (Lūkas ev. 6:38). Un viņi citē Pāvilu, kurš rakstīja par sēšanas un pļaušanas principu (1.Korintiešiem 9, 2.Korintiešiem 8-9, Filipiešiem 4:11-19).

Es neesmu pret to, ka jums ir nauda. Bet es kategoriski esmu pret to, ka jūs piederat naudai. Problēma ir tā, ka Evaņģēlijā rakstīts kaut kas vairāk, ko miesīgās labklājības sludinātāji cenšas nepieminēt:

  • Jēzus brīdināja par mantas krāšanu virs zemes (Mateja ev. 6:19-24) un mantkārību (Lūkas ev. 12:15).
  • Jēzus uzsvēra rūpes par nabadzīgajiem (Mateja ev. 25:31-46).
  • Pāvils un Jānis abi mācīja, ka mums nevajadzētu dzīvot, pakļaujoties šīs pasaules ideāliem un vērtībām (1.Korintiešiem 7:29-31; Jāņa ev. 2:15-17).
  • Jēzus nenomira, lai padarītu mūs finansiāli bagātus, bet lai izglābtu no grēka (Mateja ev. 1:21).
  • Dievs izredzēja par bagātiem ticībā un Viņa Valstības mantiniekiem trūcīgos (Jēkaba ​​2:5).

Labklājības sludinātāji ignorē arī citus Bībeles brīdinājumus, piemēram, Pāvila spēcīgos vārdus Timotejam: „Bet, kas grib tapt bagāts, krīt kārdinājumā un valgā un daudzās bezprātīgās un kaitīgās iegribās, kas gāž cilvēkus postā un pazušanā. Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju. Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības” (1.Timotejam 6:9-11).

Miesīgās labklājības sludinātāji iedrošina Dieva cilvēkus tiekties pēc bagātības, vai arī meklēt Dievu, lai iegūtu bagātību. Nereti viņi pat spriež par jūsu garīgumu pēc automašīnas markas, ar kādu jūs braucat. Kas gan tam kopīgs ar Evaņģēliju?

2.Dievišķās žēlastības pārspīlēšana

Šī hiperžēlastības mācība ir kļuvusi par īstu epidēmiju. Tā ienākusi Draudzē gandrīz nepamanīta un iesakņojusies kā nevēlama nezāle - viegli izaug, bet grūti dabūt ārā. Man personīgi nācies strādāt ar daudziem jauniem cilvēkiem, kuri reiz dega Dievam, bet tad nonāca šīs atslābinošās žēlastības mācības varā. Tagad tā vietā, lai turpinātu sekot Viņam, tie rīko ballītes. Šī „neierobežotās brīvības” apziņa, ja netiks izskausta, izplatīsies nākamajās paaudzēs, atstājot miljoniem remdenu kristiešu, kas savu dedzību būs pārdevuši par indes malku.

Daži žēlastības sludinātāji paši dzīvo grēkā un atvieglo savu sirdsapziņu, sludinot par Dievu, kurš ir Mīlestība un nekad nesoda un netiesā mūsu rīcību. Par šādiem maldu mācītājiem Jūda saka, ka tie „Dieva žēlastības vietā nododas kauna dzīvei” (Jūdas 4). Citos tulkojumos tas nosaukts par nešķīstību, netiklību vai netikumību.

Tomēr ne jau visi žēlastības sludinātāji meklē attaisnojumu grēkam. Daži no sirds mīl Jēzu, taču viņi sludina patiesību, kas sajaukta ar maldiem. Viņi ir paņēmuši nenoliedzamo, brīnišķīgo patiesību par Dievu, bet pasniedz to pārspīlētā veidā, neievērojot dievišķos brīdinājumus, un pat apgalvo, ka Jēzus brīdinājuma vārdi neattiecas uz Jaunās Derības ticīgajiem. Ir pienācis laiks godīgi salīdzināt ikvienu mācību ar Dieva Vārdu. Nelasiet Vārdu vienkārši tāpat - ļaujiet, lai Vārds iet caur jūsu sirdi. Kādēļ gan mums šajā bezdievīgajā pasaulē ir tā bail no konfrontācijas ar maldiem?

Žēlastības sludinātāji pareizi uzsver, ka esam izglābti žēlastībā nevis ar darbiem (Efeziešiem 2:8-9), un kamēr vēl bijām grēcinieki, Kristus nomira par mums (Romiešiem 5:6-8), tāpēc tagad neesam vairs grēcinieki, bet svētie Dieva priekšā (1.Korintiešiem 1:2), ka Dieva mīlestība uz mums nav pamatota mūsu sasniegumos (Romiešiem 5:9-10) un mēs nevaram kļūt pilnīgi ar cilvēcisku piepūli (Galatiešiem 3:3), ka tagad esam Dieva mīļotie dēli un meitas, līdzmantinieki ar Jēzu (Romiešiem 8:15-17).

Tomēr viņi ignorē daudzas citas patiesības un izdara nepareizus teoloģiskus secinājumus. Piemēram, viņi pareizi māca, ka Jēzus nomira par mūsu grēkiem, taču nepareizi ir secināt, ka ticīgajiem vairs nav jācīnās ar grēku, kas patiesībā nozīmēt arī to, ka Svētais Gars mūs vairs nepārliecina par grēku un mums grēki vairs nav jānožēlo. Vai tu neesi noguris dzirdēt par kārtējo atkritušo brāli? Izseko viņa gaitas un tu ieraudzīsi, ka viņam vienkārši tika atļauts no brīnišķīgās svētās brīvības nonākt humānisma verdzībā.

3.Antinomiānisms

Antinomiānisms - garš vārds ar vienkāršu nozīmi (teoloģiska doktrīna, kas apgalvo, ka Dieva žēlastības dēļ kristietis vairs nav pakļauts nekādam likumam. - Red.). Burtiski šis vārds nozīmē - „pret likumu”. Ir tikai viens solis no pārspīlētas žēlastības mācības līdz pilnīgam likuma noliegumam - antinomiānismam. Praksē tas nozīmē, ka kristietim „viss der”, jo „Jēzus ir darījis mūs brīvus”. Taču problēma ir tā, ka Jēzus nav mūs atbrīvojis grēkam, bet gan darījis brīvus no grēka.

Jēzus nomira par mums un salauza grēka varu mūsu dzīvē, lai Svētā Gara spēkā mēs varētu piepildīt taisnā likuma prasības (Romiešiem 8:1-4). Tas, ko šīs indīgās mācības sludinātāji nesaprot, ir, ka Jēzus Savā mācībā mūs aicina uz kaut ko vairāk nekā tikai likuma prasību izpildīšana, norādot, ka, piemēram, laulības pārkāpšana nozīmē arī laulības pārkāpšanu sirdī, ne tikai fizisku darbību (Mateja ev. 5:27-28).

Dieva pilnīgais, svētais godības likums nav problēma. Grēcīgā miesa ir problēma. Grēks jūs aizvedīs tālāk, nekā jūs jebkad gribējāt iet. Grēks maksās vairāk, nekā jūs gribējāt maksāt. Un grēks jūs paturēs ilgāk, nekā jūs esat paredzējis palikt. Grēks sola jums visu, bet atstāj tukšā. Grēks jūs mīlēs uz brīdi, bet nolādēs uz mūžību. Visiem, kas tic, ka kristietim „viss der”, es jautāju - kur jūs nonāksiet beigu galā?

4.Cilvēka dievināšana

Daudzas maldu mācības šodien sākas ar cilvēku nevis Dievu. Turpretī, kad Pāvils izklāstīja Evaņģēlija vēsti romiešiem, viņš sāka ar Dievu un tikai pēc tam devās pie cilvēka - Dievs ir svēts, mēs neesam; Viņš ir taisns, mēs ne; mēs esam pakļauti Viņa tiesai; mums ir nepieciešama žēlastība un šī žēlastība nāk caur Jēzus krustu. Šodienas evaņģēlijs ir atšķirīgs - tas viss ir par mani nevis Dievu. Tāpat kā pasaule cenšas, lai visas lietas būtu lielākas un varenākas, arī šodienas evaņģēlijs māca, ka Jēzus atnāca, lai tevi padarītu lielāku un svarīgāku. Bet tas nav Kristus Evaņģēlijs!

Jēzus teica Saviem mācekļiem: Ja kas grib Man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot Man. Jo, kas grib izglābt savu dzīvību, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē Manis dēļ, tas to mantos (Mateja ev. 16:24-25). Mēs esam lielās briesmās, jo miljoniem ļaužu šodien skatās uz cilvēku nevis Dievu. Tādi vārdi kā Mesija, Kungs, Glābējs un Svaidītais (attiecinot tos uz cilvēku - Red.) tiek mētāti apkārt kā konfektes. Tā ir sagatavošanās Antikrista valdīšanai, jo mēs kļūstam tik pieraduši pie cilvēka godināšanas, ka Antikristam būs ļoti viegli ieņemt varas pozīciju.

5.Vārda autoritātes izaicināšana

Dieva varas izaicināšana sākās sen pagātnē Ēdenes dārzā ar čūskas pārbaudījumu Ievai: Vai tad tiešām Dievs ir teicis: neēdiet ne no viena koka dārzā? (1.Mozus gr. 3:1). Šis sātaniskais pārbaudījums bija divējāds. Pirmkārt: vai Dievs tiešām teica? Un otrkārt: Dievs taču īsti nedomāja tā, kā Viņš to pateica. Galu galā, jums taču nebūs jāmirst, ja ēdīsiet no šī koka (1.Mozus gr. 3:1-5).

Šis divkāršais izaicinājums turpina uzbrukt Draudzei arī šodien. Bestselleru autori stāsta mums, ka Bībeles teksts nav ticams, ka Bībeles manuskripti, kas ir mūsu rīcībā, ir bezcerīgi pretrunīgi, ka zinām maz vai neko par reālo, vēsturisko Jēzu. Citi autori mums stāsta, ka Bībele nav nekas vairāk kā reliģisko tradīciju apkopojums, un arī pats Dievs ir tikai reliģisks mīts.

Izaicinājums Rakstu autoritātei ir viltīgs un daļa no tā izskatās pēc cilvēka pielīdzināšanas dievībai, kas saka: „Bībelei ir jādzīvo pēc maniem standartiem. Es tiesāšu Bībeles Dievu, pamatojoties uz savu morāli, nevis Bībeles Dievs tiesās mani, pamatojoties uz Viņa morāli!” Taču, kad Raksti nostājas pret mūsu jūtām un vēlmēm, nevis, pakļaujoties Dieva Vārdam, sit krustā mūsu jūtas un vēlmes - mēs sākam apšaubīt Dieva Vārdu.

6.Elles noliegšana

Nekur Dieva Vārda apšaubīšana neatklājas skaidrāk, kā tad, kad tiek runāts par elles un gaidāmā soda tēmu. Tāpēc, ka šodien tiek sludināts nelīdzsvarots Evaņģēlijs - uzsverot Dieva mīlestību, bet ignorējot Viņa dusmas; uzsverot Viņa žēlsirdību, bet ignorējot Viņa taisnību - mūsu teoloģijā vairs nav vietas ellei un sodam.

Kāpēc Jēzus lietoja tik stingru valodu, runājot par elles uguni un cilvēku raudām, vaimanām un zobu trīcēšanu (Mateja ev. 8:12)? Kāpēc Viņš māca, ka tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā ja visa tava miesa top iemesta ellē (Mateja ev. 5:29)? Un kāpēc citi Jaunās Derības autori atkārtoti brīdina par dusmām, kas nāks (Efeziešiem 5:1-6)?

Viena lieta ir debatēt par precīzu nākotnes soda veidu un kas sagaida tos, kuri noraida Evaņģēliju. Bet pavisam cita lieta ir samazināt šāda soda nozīmīgumu vai pat vispār to noliegt. Neatkarīgi no mūsu uzskatiem par to, kā tieši šis sods atnāks (dažām konfesijām ir atšķirīga izpratne par elli - Red.), no Dieva Vārda ir skaidrs, ka tā sekas būs neatgriezeniskas, briesmīgas un mūžīgas.

Atklāsmes grāmata 20:11-15 skaidri brīdina par gaidāmo spriedumu no lielā baltā godības Troņa. Taču mūsdienu ķecerību sludinātāji ir atļāvušies izdzēst no Bībeles pat Tiesas dienu. Sekas tiem, ka šādai mācībai tic un seko, būs ārkārtīgi postošas.

7.Vispārēja salīdzināšanās ar Dievu

Vispārējas salīdzināšanās mācība saka, ka, pateicoties Jēzus nāvei pie krusta, beigās visi nokļūs Debesīs. Līdzīgi kā universiālisms, kas māca, ka visi ceļi ved pie Dieva. Nākotnē gan ir iespējamas ciešanas, taču tā būs garīga attīrīšanās nevis sods, un galu galā visi tiks izglabāti.

Vispārējas salīdzināšanās aizstāvji norāda uz pantiem, ka Dievs caur Viņu un uz Viņu salīdzināja visu, nodibinot ar Viņa krusta asinīm visu starpā mieru - gan debesīs, gan virs zemes(Kolosiešiem 1:20). Viņi arī norāda, ka, tāpat kā Ādamā visi mirst, Jēzū mēs visi dzīvosim (Romiešiem 5:12-21).

Ko jūs teiktu, ja kāds mēģinātu jūs pārliecināt, ka Ādolfs Hitlers ir Debesīs? „Zaimi!” - jūs varētu saukt - „Tu esi jucis!” Tas ir šīs fundamentālās maldu mācību „lavīnas” viena slāņa piemērs. Bet, kad tas pievienojas citiem slāņiem, kas tika minēti iepriekš, mēs ieraugām, ka tas viss kopā sagrauj kristieša ticības pamatus, un kad nāk vētras, viņa garīgais nams sabrūk.

Rakstā izmantota žurnāla „Charisma” publikācija.
© Steve Hill, Ervīns Jākobsons (redakcija). Pārpublicēšanas vai citēšanas gadījumā atsauce uz pirmavotu un interneta vietni www.laikmetazimes.lv obligāta.

Līdzīgie raksti:

    Nekas nav atrasts

Komentāri (1)

  1. Šis raksts patiesi uzrunā, esmu daudz saskāries ar maldu mācībām dažādās draudzēs. Kad vēl maldījos tumsā, satiku daudz demonu un tas nebija patīkami, bet Kristus ir mani izglābis no okultisma maldiem un deva iespēju iepazīt patiesību. Esmu ļoti patiecīgs visiem, kas ar šādiem rakstiem stiprina pagurušos uz cīņu pret maldiem. Pateicība par visu Svētajam Trīsvienīgajam Dievam!

Uzraksti komentāru